Saeima noraida priekšlikumu par Kūtra atsaukšanu no Prezidija
Rīga, 1.febr., LETA. Saeimas šodien noradīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) rosinājumu par deputāta Gunāra Kūtra (NSL) atsaukšanu no parlamenta Prezidija.
Ja parlaments būtu nolēmis Kūtri no amata atsaukt, tad tālāk darba kārtībā bija paredzēts lemt par LRA frakcijas priekšsēdētājas Nellijas Kleinbergas ievēlēšanu Prezidijā viņa vietā.
LRA bija iesniegusi ierosinājumu šos jautājumus skatīt jau iepriekšēja Saeimas sēdē, tomēr lielākā daļa koalīcijas pārstāvju neatbalstīja šī jautājuma iekļaušanu attiecīgās sēdes darba kārtībā.
Kā ziņots, LRA norādījusi, ka šī politiskā spēka frakcija Saeimas Prezidijā līdz šim nav pārstāvēta, lai gan ir viena no lielākajām partiju apvienībām biedru skaita ziņā.
Kūtris Prezidijā ieņem Saeimas sekretāra biedra amatu. Pēc tam, kad partijas “No sirds Latvijai” (NSL) frakcija beidza pastāvēt pēc deputāta Ringolda Baloža izstāšanās, aktualizējās jautājums par iespēju NSL aizstāt Prezidijā ar LRA.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EFBF251A-3F10-420E-B384-03E381D273A9/
Saeimas vairākums noraida iespēju Prezidija amatā ievēlēt LRA frakcijas priekšsēdētāju Nelliju Kleinbergu
Saeimas vairākums šodien neatbalstīja deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Saeimas Prezidija amata, līdz ar to “Latvijas Reģionu Apvienības” (LRA) virzītā kandidāte Nellija Kleinberga netika ievēlēta Saeimas Prezidijā. Tādējādi Saeimas vairākums nu jau atkārtoti apliecina, ka LRA tām ir ļoti “neērta” opozīcijas partija, kas neiesaistās politiskajā aizkulišu tirgū, un, iespējams, vienīgā partija, kas patiesi ir opozīcijā, nevis tikai rada šķietamību par to.
Saeimas pastāvēšanas laikā tas ir nebijis gadījums, kad Prezidijā darbotos frakcijām nepiederošs deputāts. Un tas ir pamatoti, jo Prezidija locekļu galvenais pienākums ir pieņemt lēmumus par Saeimas iekšējo kārtību un organizēt tās darbu, nodot attiecīgo informāciju savas frakcijas deputātiem. LRA ir viena no lielākajām partiju apvienībām biedru skaita ziņā, un Saeimā to pārstāv 7 deputāti, kā arī trīs neatkarīgie deputāti ar to cieši sadarbojas – tātad kopā tā ir Latvijas parlamenta 1/10 daļa, kam pašsaprotami pienākas būt pārstāvētai Saeimas Prezidijā.
Edvards Smiltēns, 12.saeimas deputāts, LRA valdes loceklis: “Saeimas Prezidijs nav kaut kāds luxus postenis, kas pienākas tikai izredzētajiem. Tā ir elementāra nepieciešamība, lai partijām būtu iespēja piedalīties normālā Saeimas darbā. Tāpat šis amats nav ne maiņas prece, ne tirgus objekts, kā dažas partijas to ir iedomājušās.
Taču izskatās, ka koalīcijas partijas – Vienotība un ZZS – nav spējīgas rīkoties konsekventi, ievērojot Saeimas tradīcijas un demokrātijas principus. Šis balsojums arī parādīja, cik liela dubultmorāle valda tā sauktajās “lielajās” Saeimas partijās. Kad vajadzēja no amata Nacionālās drošības komisijā noņemt Ringoldu Balodi, kad no “oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijas vajadzēja noņemt Ingūnu Sudrabu, tas, ka NSL frakcija vairs nepastāv un šie abi deputāti ir frakcijām nepiederoši, bija gana labs arguments; savukārt, kad LRA prasa noņemt Gunāru Kūtri, tieši ar šādu pašu argumentāciju, Vienotība un ZZS atturas vai balso pret. Kādēļ? Acīmredzot tādēļ, ka tas nav izdevīgi. Lai gan aicināti no Saeimas tribīnes skaidrot savu motivāciju attiecīgajam balsojumam, ne Vienotības, ne ZZS pārstāvji nesaņēmās drosmi to darīt.”
Šīsdienas deputātu balsojums, neapšaubāmi, ir atbilde uz LRA balsojumu par I.Sudrabas noņemšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amata. Tas apliecina tikai vienu – “oligarhu komisijas” darbam ir rezultāts. Pirmkārt, tas izraisīja histērisku reakciju dažās partijās, savukārt “Vienotībai” tas rezultējās ar 2 biedru zaudējumu, otrkārt, koalīcijas partijas arvien vairāk spiestas atklāt savus patiesos nolūkus un īsto seju.
Juris Viļums, LRA frakcijas priekšsēdētājas vietnieks: “Saeimas vairākums nosaka, kurš būs un kurš nebūs pārstāvēts Prezidijā. 2014.gadā 12.Saeimā sākotnēji bija ievēlētas 6 frakcijas, savukārt Prezidijā ir 5 vietas, tādēļ ar izpratni izturējāmies un tobrīd respektējām NSL frakcijas pārstāvja ievelēšanu Prezidijā. Taču šobrīd situācija ir mainījusies un NSL frakcija vairs nepastāv, līdz ar to nav pamata arī tās pārstāvniecībai Prezidija amatā. Tas, ka Saeimas Prezidija tiek ievēlēti Saeimā lielāko partiju pārstāvji, ieskaitot opozīciju, nodrošina līdzsvaru Saeimas darbā un vienlīdzīgus noteikumus visām partijām, kurām Latvijas tauta devusi uzticības mandātu.
LRA ir veidojusies un darbojas ievērojami atšķirīgi no citām Latvijas politiskajiem spēkiem, ko pierāda arī koalīcijas nevēlēšanās sadarboties ar mūsu apvienību. Mēs esam neērts opozīcijas partneris, jo godīgi un pragmatiski iestājamies par savu vēlētāju interesēm.
Tā kā pēc šodienas balsojuma LRA frakcija nav guvusi pārstāvniecību Prezidijā, varam droši teikt, ka tiek diskriminēta un atstumta desmitā daļa Latvijas parlamenta pārstāvju un attiecīgi arī mūsu vēlētāji.”
12.Saeimas vēlēšanās no LRA parlamentā tika ievēlēti 8 deputāti, taču jau pagājušajā gadā LRA noslēdza līgumu ar vairākām politiskajām organizācijām: 12.Saeimas deputātu Edvarda Smiltēna vadīto “Sabiedrību Centriskai Politikai” un Jura Viļuma “Latgolys Spāku”, tāpat Liepājas domes deputāta Jāņa Vilnīša vadīto biedrību “Liepājniekiem”, kā arī LRA iestājušies neatkarīgie Saeimas deputāti Arvīds Platpers un Silvija Šimfa. LRA pašlaik apvieno vairāk nekā 800 biedru un tā ir otra Latvijā spēcīgākā pašvaldībās pārstāvētā partija ar 233 deputātiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/22A0F96B-75FF-42DD-9541-C9EA443D4EC0/
