Izskatīšanai Saeimā virza juridiski pretrunīgu priekšlikumu par VDK dokumentu nodošanu arhīvam
Rīga, 30.janv., LETA. Uzklausot kritiku par likumprojekta nepilnībām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma izskatīšanai parlamentā virzīt priekšlikumu par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu nodošanu arhīvam to publiskas pieejamības nodrošināšanai.
Saeimas komisija šodien pirms pirmā lasījuma izskatīja likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt PSRS okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) un LPSR VDK dokumentus ar to zinātniskajiem komentāriem, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz, ka visi LPSR VDK dokumenti, kuri pašlaik glabājas SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, līdz 2018.gada 1.jūnijam tiek nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie būs pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami.
Komisija lēma likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā, vienlaikus paredzot īpašas darba grupas veidošanu, kuras uzdevums būs analizēt un piedāvāt labākos risinājumus mērķa sasniegšanai, izvairoties no juridiskām kolīzijām. Paredzēts, ka komisiju vadīts deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
VDK zinātniskās izpētes komisiju sēdē pārstāvēja Juris Stukāns. Viņš uzsvēra, ka jau sen bija nepieciešams VDK dokumentus nodot valsts arhīvam un ka neesot nekāda pamata dokumentus glabāt kaut kur citur, tādējādi tos faktiski slēpjot. Stukāns pauda, ka komisijas darbu dokumentu nodošana arhīvam neietekmēs.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis gan uzsvēra, ka, domājot par dokumentu nodošanu arhīvam, ir jādomā par to, kā un cik ilgā laikā tas vispār iespējams, turklāt jāapzinās, ka tam būs nepieciešami resursi.
“Pirmajam solim būtu jābūt, ka arhīva speciālisti novērtē dokumentus. Ja pieņem likumu, tad jālikvidē Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs. Trešā lieta – arhīvam jāapzinās visi ierobežojumi, kas noteikti VDK aģentiem, ieņemt dažādus amatus. Proti, funckijas, ko tagad pilda SAB, kļūtu par arhīva funkcijām,” skaidroja Maizītis.
Uz komisijas priekšsēdētājas Ineses Laizānes (VL-TB/LNNK) jautājumu par iespējamo dokumentu digitalizāciju, tādējādi esošās funkcijas saglabājot Totalitārisma seku dokumentēšanas centram, Maizītis atkārtoti uzsvēra, ka tas nozīmēs izmaksas. “Neesmu gatavs atbildēt, cik tas maksā, lai visu informāciju, ne tikai VDK aģentu kartotēku, bet arī arhīva lietas, digitalizētu. Ja tās tiek digitalizētas, to var izdarīt, bet tie noteikti nav pāris tūkstoši eiro,” piekodināja Maizītis.
Arī Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvji par šādu ieceri izteicās skeptiski, uzsverot, ka arhīva darbinieki nebūtu gatavi uzņemties SAB funkcijas, pirms vēlēšanām izvērtējot kandidātu iespējamo sadarbību ar VDK. Tāpat dokumentu nodošana un digitalizācija prasītu lielus cilvēkresursus un darba stundas. Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) gan pauda pārliecību, ka vairākus tūkstošus cilvēkus varētu noteikti atrast, lai veiktu šo darbu.
Kritiskāko viedokli par likumprojektu pauda Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone, aicinot deputātus likumprojektu izskatīšanai pirmajam lasījumam nevirzīt. Viņa uzsvēra, ka pašreizējā likumprojekta versija rada likuma kolīzijas risku, turklāt, ja likumprojekts tiktu apstiprināts, tiktu radīta “paralēla sistēma tai, kas jau darbojas”.
Vilsone skaidroja, ka jau vairākos likumos ir noteikts, kas un kā jādara ar VDK dokumentiem, tāpat paredzot to zinātnisku izpēti līdz noteiktam termiņam. Viņa tāpat pauda, ka piedāvājums sašaurina esošo kārtību, faktiski paredzot tikai sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu.
Jansons kā likumprojekta autors nepiekrita Vilsonei, uzsverot, ka, izstrādājot likumprojektu, tā autori ļoti respektējuši esošās likuma normas, un kopumā, viņaprāt, tas neradītu problēmas ar esošo normatīvo regulējumu.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka, pat ja likumprojekts Juridiskā biroja ieskatā nav perfekts, tas “tomēr ir diskusiju rāmis”. Viņa ir pārliecināta, ka saistībā ar VDK dokumentiem ir jāpienāk atklātības laikam. Saeimas spīkere ieteica likumprojektu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, arī apzinoties, ka likumprojekts nav perfekts un ka vēl būs jāveic daudz darba.
Maizītis atgādināja, ka laikā, kamēr tiks diskutēts par jaunām likuma normām, ir jāapzinās, kas šajā periodā notiks – vai dokumenti tiek nodoti arhīvam, vai notiek pētniecība, jo VDK zinātniskās izpētes komisija līdz šim iepazinusies tikai ar dokumentu aprakstiem, nevis pašiem dokumentiem.
Komisijas vairākums, atzīstot, ka likumprojekts ir nopietni pilnveidojams, lai izvairītos no Juridiskā biroja aktualizētajām potenciālajām likuma kolīzijām, tomēr nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījum.
…Info avots: http://www.leta.lv/search/find/?patern=vdk&mode=nonozare,stem&item=133ECA29-36FA-F8D7-8F33-D6A750E0C4C2
“Oligarhu lietu” uzraugošais prokurors skeptisks par “valsts sagrābšanas” jēdziena iekļaušanu normatīvajos aktos
Rīga, 31.janv., LETA. Savulaik “oligarhu lietas” uzraugošais prokurors Māris Leja neredz praktisku nozīmi “valsts sagrābšanas” jēdziena iekļaušanai normatīvajos aktos, turklāt pēc viņa domām, ar terminu sabiedrībā tiek manipulēts.
Intervijā aģentūrai LETA Leja sacīja, ka šobrīd neredzot lielu praktisku nozīmi šāda jēdziena iekļaušanai normatīvajos aktos, kamēr nav skaidrs priekšstats, kā šādam jēdzienam darboties praksē.
Turklāt prokuroram rodas iespaids, ka šī jēdziena izmantošana virzīta uz to, lai tīši “sabiezinātu krāsas”, kur tas ir nevietā, jo no vienas puses tas izklausās iespaidīgi, bet no otras, tas pieļauj “zem tā palikt” arī tādas prettiesiskas darbības, kuru kaitīgums ir relatīvi zems.
“Piemēram, es nedomāju, ka izmeklētā epizode par Andra Amerika ievēlēšanu Rīgas brīvostā, kas tika kvalificēta kā iespējamā tirgošanās ar ietekmi un vēlāk izbeigta, bet no atsevišķu masu mediju puses nosaukta par valsts nozagšanas veidu, ir salīdzināma ar apsūdzībām par kukuļošanu miljoniem eiro apmērā tā dēvētajās “Latvenergo” un “Daimler” lietās,” norādīja Leja.
Arī “oligarhu lietā” izmeklētās epizodes par iespējamu nepatiesu ziņu norādīšanu Aināra Šlesera deklarācijā un lēmumu pieņemšanu interešu konflikta situācijā nav salīdzināmas nozīmības ziņā ar iepriekš minētajām apsūdzībām. Ņemot vērā iepriekšminēto, šobrīd ar šo terminu tiek veikli manipulēts, novēršot uzmanību no izmeklēto nodarījumu patiesā rakstura un kaitīguma pakāpes, salīdzinoši ar citām krimināllietām, kurās ir celtas apsūdzības un pat nolasīti notiesājoši spriedumi, uzskata Leja.
“Es gan negribu teikt, ka nav jāizmeklē tādi iespējamie noziedzīgie nodarījumi, kādi izmeklēti “oligarhu lietā”, bet gan uzsveru, ka, kritizējot krimināllietas iznākumu, kritikai ir jābūt adekvātai un samērīgai,” viņš norādīja.
Jau ziņots, ka Saeimas deputātes Ingunas Sudrabas (NSL) vadītā parlamentārās izmeklēšanas komisija, vērtējot lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, secinājusi, ka tā dēvētajās Rīdzenes sarunās var saskatīt “valsts sagrābšanas” pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai.
Ziņojumā teikts, ka izmeklēšanas komisija atbalsta juristu ierosinājumu organizēt diskusiju par “valsts sagrābšanas” jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos.
Visa intervija ar Leju lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā “LETA+” ( http://www.leta.lv/plus/133ECA13-1787-9748-EB6C-EDD3E2FF36B9/ )
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/051A974B-F824-41D0-A112-E59E49E410F8/
Izskatīšanai Saeimā virza juridiski pretrunīgu priekšlikumu par VDK dokumentu nodošanu arhīvam
Uzklausot kritiku par likumprojekta nepilnībām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma izskatīšanai parlamentā virzīt priekšlikumu par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu nodošanu arhīvam to publiskas pieejamības nodrošināšanai. Saeimas komisija šodien pirms pirmā lasījuma izskatīja likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt PSRS okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) un LPSR VDK dokumentus ar to zinātniskajiem komentāriem, teikts likumprojekta anotācijā. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis gan uzsvēra, ka, domājot par dokumentu nodošanu arhīvam, ir jādomā par to, kā un cik ilgā laikā tas vispār iespējams, turklāt jāapzinās, ka tam būs nepieciešami resursi. “Pirmajam solim būtu jābūt, ka arhīva speciālisti novērtē dokumentus. Ja pieņem likumu, tad jālikvidē Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs. Trešā lieta – arhīvam jāapzinās visi ierobežojumi, kas noteikti VDK aģentiem, ieņemt dažādus amatus. Proti, funckijas, ko tagad pilda SAB, kļūtu par arhīva funkcijām,” skaidroja Maizītis.
Totalitārisma seku dokumentēšanas centra tviterkonts izsakās par minētā likumprojekta sekām.
LPSR VDK krātuve @VDKkratuve
Būtiski! Valsts drošības iestādes vadība uzsver, ka, ja Saeimas vairākums atbalstītu ideju nodot Valsts drošības komitejas dokumentus Latvijas Nacionālajam arhīvam, jālikvidē Totalitārisma seku dokumentēšanas institūcija. Jāizsver valsts drošības aspekti. m.delfi.lv/latvija/articl…
Tue Jan 30 10:39:35 +0000 2018
Centra bažas sapratis tviterlietotājs Ainārs.
Tambov ? Wolf @ainaronkuls
Protams! Čekas maisu pieejamība kaitē valsts (varas uzurpatoru) drošībai! To saka VDK, sorry – VDiestāde…. twitter.com/VDKkratuve/sta…
Tue Jan 30 12:22:50 +0000 2018
Arī polittehnologs Jurģis Liepnieks mēģina kliedēt Maizīša bažas.
Jurģis Liepnieks @JurgisLiepnieks
Kārtējie Maizīša meli. Nē, tas to nenozīmē. Tie vispār ir divi pilnīgi dažādi jautājumi.
‘Čekas maisu’ nodošana arhīvam nozīmētu TDSC likvidāciju, uzsver Maizītis
delfi.lv/news/national/…
Tue Jan 30 12:02:08 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/ca9ccf48-dc1f-4bff-a721-1ca2f6a224ad
