KNAB pārbaudīs Sprūda un finanšu sektora amatpersonas iespējamo kukuļa izspiešanu no “Norvik bankas” akcionāra
Rīga, 30.janv., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
KNAB veic pārbaudi atbilstoši savai kompetencei saistībā ar TV3 “Nekā personīga” sižetā publiski pausto informāciju, aģentūrai LETA teica KNAB preses pārstāve Laura Dūša.
Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA teica, ka pagaidām par šo pieteikumu komentārus nevarot sniegt.
“Nekā personīga” pagājušā svētdienā vēstīja, ka “Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, “Nekā personīga” ziņoja, ka viņa norādes nepārprotami ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raidījumam apgalvojumus par kukuļa pieprasīšanu noliedza.
Bankas lielākā akcionāra pārmetumi Sprūdam un vārdā nenosauktajai augstajai finanšu sektora amatpersonai izrietot no prasības pieteikuma starptautiskā šķīrējtiesā ar “Winergy” vēja parka biznesu saistītajā lietā. Šajā tiesvedībā “Norvik banka” vērsusies pret Latviju. “Winergy” projekta īstenotāji neatmaksājuši bankai vairāku desmitu miljonu eiro lielu kredītu, tomēr starp pusēm panākts mierizlīgums un vēja parks nonācis bankas kontrolē. Neraugoties uz to, joprojām turpinās daudzas tiesvedības, kas saistītas ar šo strīdu.
Banka uzskata, ka “Winergy” projektam kredīti tikuši izkrāpti negodīgi, un kā viena no atslēgas figūrām šajās shēmās bijis nu jau saistībā ar citām apsūdzībām apcietinājumā nonākušais un maksātnespējas administratora amatu zaudējušais Sprūds. Viņa vārds gan neesot starp apsūdzētajiem ar “Winergy” kredītu izkrāpšanu saistītajā krimināllietā.
Ar “Winergy” projektu saistītās starptautiskās tiesvedības prasības pieteikumā esot aprakstīts vēl kāds noziegums – no Guseļņikova 2016. un 2017.gadā esot izspiesti kukuļi. Kā galvenais izspiešanas shēmas autors esot minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot ar represijām no FKTK puses. Šādi rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu plaši zināmo, neoficiālo, taču faktisko ietekmi pār komisiju.
“Vadošā Latvijas amatpersona, tiekoties 2016.gada 29.maijā, Guselņikovam atklāja, ka Sprūds palicis neapmierināts ar “Winergy” lietas iznākumu. Saskaņā ar amatpersonas teikto, Guseļņikovs neesot ievērojis spēles noteikumus. Šajā sakarā viņš [amatpersona] aicināja nekavējoties atrisināt situāciju ar Sprūdu, ko Guselņikovs sapratis kā prasību veikt maksājumus Sprūdam. Tādējādi Guseļņikovs secina, ka vadošā Latvijas amatpersona sadarbojās ar Sprūdu vai citādi izmantoja Sprūda pretlikumīgo rīcību, lai izspiestu no Guseļnikova lielākus kukuļus,” teikts “Norvik bankas”, akcionāru prasības pieteikumā tiesai.
Tikšanos ar augsto amatpersonu Guseļņikovam esot palīdzējis organizēt Renārs Kokins. Pēc baņķiera ziņām, Kokins nekādu amatu pašlaik neieņemot, taču esot viens no amatpersonai tuviem sabiedrotajiem. “Nekā personīga” noskaidrojis, ka minētais Kokins ir savulaik labi zināmā uzņēmēja Ulda Kokina dēls, kurš savulaik darbojies Jūrmalgeitas varoņa, “BMW” automašīnu tirgoņa Germana Miluša uzņēmumā “Mikas”.
Guseļņikovs prasības pieteikumā tiesai apgalvojis, ka kukuļus nav maksājis. Viņaprāt, tieši tāpēc pieaugušas FKTK prasības pret banku. “Šajā laikā komisija [FKTK] pakāpeniski palielināja spiedienu pret banku. Un ar šādu rīcību tā cenšas piespiest banku kļūt maksātnespējīgai un dod pamatu iespējamai bankas pārņemšanai un bankas licences atņemšanai,” teikts akcionāru pieteikumā tiesai.
“Nekā personīga” vēstīja, ka FKTK lielus “Norvik bankas” naudas līdzekļus atzinusi par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to bankai ir nepietiekams paša kapitāls un tās darbība ir ierobežota. Par neuzticēšanos liecinot jaunākā FKTK prasība ierakstīt pilnīgi visas bankas valdes un padomes sēdes.
Guseļņikovs raidījumam skaidrojis, ka pagaidām nevēlas atklāt no viņa kukuļus izspiedušās augstās finanšu sektora amatpersonas vārdu, jo vispirms visus pierādījumus sniegs tiesai.
Pēc raidījuma vēstītā, vairākas amatpersonas, kuras nevēlējās atklāt savu vārdu, Guseļņikova vēršanos starptautiskajā tiesā sauc par šantāžu ar mērķi savas biznesa neveiksmes uzkraut uz valsts pleciem.
Pēc aktīvu apmēra “Norvik banka” 2017.gada septembra beigās bija astotā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DD854BA8-0C19-4056-BBB9-7164F49AF395/
Premjers izvērtēs “Norvik” aicinājumu reputācijas dēļ pārskatīt “Eiropas dzelzceļu līniju” valdes locekļa iecelšanu amatā
Rīga, 30.janv., LETA. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) izsvērtēs AS “Norvik banka” iesniegto vēstuli, kurā apšaubīta jaunā SIA “Eiropas dzelzceļu līniju” valdes locekļa Andra Linuža reputācija un premjeram pausts lūgums pārskatīt lēmumu par Linuža iecelšanu amatā, aģentūru LETA informēja premjera pārstāvis Andrejs Vaivars.
“Norvik bankas” valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels vēstulē Kučinskim norāda, ka pērn “Eiropas dzelzceļa līnijas” vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem iecelts Linužs. Publiski skaidrojot Linuža atzīšanu par iespējami labāko un atbilstošāko kandidātu šī amata pienākumu pildīšanai, konkursa atlases komisijas vadība īpaši uzsvērusi, ka Linužs bijis zinošākais Eiropas Savienības (ES) projektu ieviešanā.
Bromvela vēstulē pauž, ka “zinot Linuža saistību ar finanšu mahinācijām un dokumentu viltošanu, tostarp ES līdzekļu izkrāpšanā, “Norvik bankas” vadība un akcionāri ir patiesi pārsteigti un vīlušies par šo nomināciju”.
Bankas vēstulē norādīts, ka Latvijas valdībai un arī publiski ir labi zināms fakts, ka “Norvik bankai” bija ilgstošs strīds un tiesvedības ar SIA “Winergy”, kuras valdes loceklis laika periodā no 2014.gada 18.decembra līdz izlīguma noslēgšanas brīdim ar banku 2015.gada novembrī bija Linužs. Pēc izlīguma noslēgšanas saskaņā ar tā noteikumiem “Winergy” savā kontrolē pārņēma “Norvik banka”, attiecīgi arī atsaucot Linužu no valdes locekļa amata.
“2017.gada martā Linuža 100% īpašumā esošā un viņa kā vienīgā valdes locekļa vadītā komercsabiedrība “Enercom Plus” vērsās ar prasības pieteikumu šķīrējtiesā par līgumsoda 0,25 miljonu eiro apmērā piedziņu no “Winergy”. Prasība šķīrējtiesā pamatota ar it kā 2015.gada janvārī parakstīta līguma grozījumiem, kurus abu pušu vārdā kā vienīgais valdes loceklis parakstījis Linužs un ar kuriem starp pusēm 2013.gadā sākotnēji noslēgtajā līgumā izdarīti tikai divi grozījumi – pielīgts “Winergy” pienākums maksāt līgumsodu 250 000 eiro apmērā un strīdu izskatīšana šķīrējtiesā,” teikts “Norvik bankas” vēstulē.
Linužam atstājot “Winergy” valdes locekļa amatu 2015.gada novembrī un personīgi nododot “Winergy” dokumentus jaunajai valdei, starp nodotajiem dokumentiem neesot bijuši ar 2015.gada 12.janvāri datēto līguma grozījumu, kas pēc pusotra gada – 2017.gada martā – iesniegti šķīrējtiesā.
“Norvik banka” norāda, ka “Winergy”, izskatot šos līguma grozījumus, uz kuru pamata no “Winergy” tiek mēģināts piedzīt naudas līdzekļus 250 000 eiro apmērā par labu Linuža vadītajai un līdz šim brīdim 100% īpašumā esošajai sabiedrībai “Enercom Plus”, par viltotiem (sastādītiem ar atpakaļejošu datumu) dokumentiem vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu. 2017.gada 19.oktobrī ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora lēmumu uzsākts kriminālprocess par minēto līguma grozījumu iespējamo viltošanas faktu mantkārīgā nolūkā un iespējamie noziedzīgie nodarījumi kvalificēti kā krāpšana lielā apmērā un dokumentu viltošana.
“Varam arī atgādināt jau publiski izskanējušo informāciju par to, ka Linužam piederošais un līdz apstiprināšanai jaunajā amatā vadītais uzņēmums “Enercom Plus” jau iesaistīts citā kriminālprocesā par krāpšanu lielā apmērā un dokumentu viltošanu, kas saistīts ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atklāta konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai” ietvaros saņemtā finansējuma vairāk nekā 1,6 miljona eiro izkrāpšanu. Turklāt tas noticis apstākļos, kad, vēl nebeidzoties pirmstiesas izmeklēšanai, Linužs kā “Enercom Plus” valdes loceklis parakstīja vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par iepriekš minētā finansējuma labprātīgu atmaksāšanu valstij, faktiski atzina tā prettiesisku saņemšanu,” teikts bankas vēstulē premjeram.
Ņemot vērā iepriekš minēto, “Norvik banka” pauž cerību, ka izklāstītie fakti nav tā neatsveramā pieredze ar ES saistītu projektu ieviešanā, kas Linužu ļāva atzīt par zinošāku šajos jautājumos par citiem pretendentiem. “Konkursā uz “Eiropas dzelzceļa līniju” valdes locekļa amatu viena no pamatprasībām bija nevainojama reputācija. Bankas ieskatā, augstāk minētie apstākļi neļauj izdarīt secinājumu, ka Latvijas izvēlētais valdes loceklis atbilstu šim kritērijam, un rada pamatotas šaubas, vai šis kritērijs atlases procesā vispār ticis pienācīgi ņemts vērā,” teikts bankas vēstulē.
“Norvik bankas” ieskatā, Linuža kandidatūras izvēle turpmāko astoņu gadu lielākā infrastruktūras projekta vadīšanai Latvijā jebkuram potenciālam ārvalstu un arī vietējam investoram ir nepārprotams signāls, ka valstij nav vēlmes atbildīgos amatos piesaistīt izcilības ar patiesi nevainojamu reputāciju nolūkā panākt Latvijas valsts interesēm atbilstošāko un efektīvāko projekta īstenošanu.
“Latvijai nav arī vēlmes pasaules attīstītāko valstu saimei dot nepārprotamu signālu, ka valdība ar savu ikdienas darbu un lēmumiem vēlas pilnībā atbilst OECD augstajiem standartiem un tādējādi reāli veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un attīstību. Turklāt, viss iepriekš minētais noteikti nerada un neveicina papildu motivāciju pieredzējušiem profesionāļiem pieteikties arī citos Latvijas valsts kapitālsabiedrību organizētajos konkursos uz vadošiem amatiem, ja atlases rezultāti rada daudz neatbildētu jautājumu un šaubu,” norādīts vēstulē.
“Norvik banka” lūdz Kučinski izvērtēt vēstulē izklāstītos faktus un sniegt atbildi par rīcību, paužot cerību, ka bankas sniegtā informācija liks panākt Linuža kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu.
Kā ziņots, decembrī SM informēja, ka par Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” akcionāra no Latvijas puses “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) vadītāju apstiprināts Andris Linužs.
Satiksmes ministrija (SM) kā EDzL akcionārs skaidroja, ka Linužam ir pieredze valsts un korporatīvo struktūrvienību vadībā, privātu uzņēmumu, tajā skaitā publisku akciju sabiedrību vadībā – finanšu, transporta un loģistikas, kā arī enerģētikas nozarēs. Līdz šim Linužs darbojies SIA “ARG Shipping” valdē, SIA “Enercom Plus” valdē, SIA “Rail Commerce” valdē. Linužs arī bijis AS “Latvijas kuģniecība” valdes loceklis un viceprezidents, AS “Preses nams” valdes loceklis un prezidents, AS “Ventbunkers” valdes loceklis un Ieguldījumu pārvaldes direktors. Bijis arī AS “Ventspils nafta” Kazahstānas pārstāvniecības vadītājs, AS “Parex banka” Maskavas nodaļas projektu vadītājs, AS “Cvetmetbank” valdes loceklis un Valūtas operāciju pārvaldes direktors.
Linužs ir ieguvis augstāko izglītību tautsaimniecības plānošanas specialitātē Latvijas Universitāte, Ekonomikas fakultāte. Linužs ieguvis arī maģistra grādu biznesa vadībā Briseles ekonomikas un vadības augstskolā, Nacionālā kalnrūpniecības universitāte “Gornij”, Sanktpēterburgā, aspirantūrā ieguvis tehniskā zinātņu kandidāta akadēmisko grādu.
Konkursā tika saņemti 12 pieteikumi EDzL valdes locekļa amatam.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A528C007-AF92-45BA-A62B-CB20060E1187/
