Saeimas atbildīgā komisija skatīs Kopdzīves likuma iniciatīvu
Rīt, 31.janvāri, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija skatīs Kopdzīves likuma iniciatīvu, kurā par kolektīvo iesniegumu ziņos iniciatīvas autors un partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
Kā iepriekš ziņots, 22. janvārī Saeimas Prezidijs sēdē pieņēma lēmumu par iniciatīvas “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” virzīšanu tālāk sākotnējai izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Kopdzīves likuma iniciatīvu skatīs 31. janvāri plkst. 12:00 ielā Torņa ielā 3/5 komisijas sēžu zālē 108. telpā. Par iniciatīvu un izstrādāto likumprojektu ziņos iniciatīvas autors, Rīgas domes deputāts un partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce. Sēdē aicināti piedalīties arī portāla “Manabalss” pārstāvji.
“Valstij nav jācenšas mācīt to, kā cilvēkiem dzīvot un kā pareizi veidot ģimeni. Ņemot vērā Latvijas sabiedrībā notiekošās tendences, aizvien straujāk aug nepieciešamība pēc tiesiska regulējuma, kas aizsargātu arī nelaulātas ģimenes. Aizvien mazāk cilvēki izvēlas slēgt laulību un laulības apmācības vai kursi šo tendenci nemainīs. Valstij ir jāreaģē uz notiekošo un jāaizsargā visas Latvijas ģimenes. Es ceru, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti sapratīs šīs problēmas nozīmīgumu, ” tā Juris Pūce.
Par Kopdzīves likumu:
Šobrīd valsts apgrūtina nelaulātu pāru dzīvi, bieži vien radot necilvēcīgas situācijas. Piemēram, partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.
Kopdzīves likums paredz šis un vēl daudzas neuzskaitītas, bet daudzām ģimenēm aktuālas problēmas, risināt. Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga. Tas paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās. Papildus tam Kopdzīves likumprojekta iniciatīvā iestrādāts mehānisms, kas paredz arī faktiskā kopdzīvē dzīvojošu pāru tiesības uz valsts aizsardzību.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/7BF29B52-85C3-4845-A63F-88A06AF47CC9/
Valdībā turpināsies diskusijas par Stambulas konvenciju; konkrētus termiņus lēmuma pieņemšanai nemin
Rīga, 29.janv., LETA. Valdībā turpināsies diskusijas par Stambulas konvenciju, taču konkrēti termiņi lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā (MK) pagaidām netiek nosaukti.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien žurnālistiem apliecināja, ka valdībā turpināsies diskusijas par Stambulas konvenciju. Politiķis skaidroja, ka paredzams, ka šajā jautājumā turpināsies tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) un Labklājības ministrijas pārstāvju, kā arī partiju diskusijas.
Pastāvot atšķirīgi skatījumi par Stambulas konvencijas saturu, tāpēc ekspertiem būs jāsaliek pa plauktiņiem, “vai tas ir viedoklis vai tie ir argumenti”, norādīja premjers.
Vaicāts, vai MK lēmumu šajā jautājumā varētu pieņemt līdz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, premjers atbildēja, ka pagaidām diskusijas ir bijušas par maz, taču viņš cer, ka “tajā brīdī, kad tas būs iespējams, tiksim galā”.
Valdības vadītājs vērsa uzmanību, ka Latvijā Stambulas konvencijas jautājumos ir “laba likumdošana”, jo par vardarbību ir noteikta kriminālatbildība. Tāpat valstī tiek aizsargāta dzimumu līdztiesība, uzsvēra Kučinskis.
Premjers atgādināja, ka gala lēmumu attiecībā uz konvencijas ratificēšanu jāpieņem Saeimai.
Kā ziņots, labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka pret Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams.
Pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai “Vienotība” atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.
Ministru kabineta komitejas sēdē 22.janvārī bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana tika atlikta.
Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu. Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja ministrijā, starptautiskos līgumus, kam pievienojas arī ES, ir ierasta prakse ratificēt pēc tam, kad tas izdarīts ES dalībvalstu nacionālajos parlamentos, tomēr ir iespējama arī situācija, ka ES Padome konvenciju ratificē pirms Latvijas.
“Šāds gadījums var radīt potenciālas juridiskas pretrunas, jo, īstenojot ES tiesību aktus, dalībvalstīm būs jādarbojas atbilstoši Stambulas konvencijai, neatkarīgi no tā, vai šīs dalībvalstis pašas to būs ratificējušas,” uzsvēra ministrijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/search/find/?patern=stambula&mode=nonozare,stem&item=133ECA14-BD81-5A63-F181-2EA03781B306
Vairāku baznīcu pārstāvji un kultūras darbinieki pauž atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai
Rīga, 31.janv., LETA. Vairāku baznīcu un draudžu pārstāvji, kā arī kultūras darbinieki publiskā vēstulē pauž atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai, aģentūru LETA informēja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) pārstāvis Rinalds Gulbis.
Vēstuli parakstījuši kopumā 55 cilvēki, tostarp LELBĀL pārstāvji, daļa Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes un Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēku, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga, aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, rakstniece Nora Ikstena, Rīgas Reformātu-brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Cālītis, māksliniece Inta Sarkane, izdevniecības “Musica Baltica” vadītāja Solvita Sējāne un citi.
Vēstulē paustas bažas par četru Latvijas baznīcu vadītāju – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Romas katoļu baznīcas, Latvijas Pareizticīgās baznīcas un Latvijas Baptistu draudžu savienības – pausto viedokli, ka pievienošanās Stambulas konvencijai slēpj draudus Latvijas sabiedrībai, jo tā uzspiestu Latvijai nevēlamu dzimumu ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas plānu.
“Cienot mūsu baznīcas un arī to vadītājus, uzskatām, ka ir nepieciešams atgādināt, ka viņu izteiktais viedoklis ir tikai viens no baznīcai piederošo un reliģiju praktizējošo cilvēku viedokļiem. Aizstāvot demokrātiju Latvijas sabiedrībā un arī tās reliģiskajā vidē, atgādinām, ka pastāv cita kristīga izpratne par Stambulas konvencijas nozīmi, saskaņā ar kuru konvencija, kas veidota, lai aizsargātu sievietes, bērnus un arī vīriešus, kas cieš no vardarbības, atbilst kristīgo vērtību un pārliecības pamatprincipam, proti, iestāšanos par tiem, kas cieš,” teikts vēstulē.
Vēstules autori pauž arī bažas par politiskā viedokļa un rīcības veidošanās kvalitāti šajā jautājumā. “Vismaz publiski atspoguļotajā politiskā viedokļa veidošanās procesā ir redzama tendenciozitāte un vienkāršošana, kā arī kritiska izvērtējuma trūkums un balstīšanās nepārbaudītā viedoklī. Piemēram, konvencija nav saistīta ar jautājumu par viendzimuma partnerību atzīšanu. Viena no pirmajām valstīm, kas parakstīja un ratificēja Stambulas konvenciju, ir Turcija, kur tomēr viendzimuma laulības nav atļautas. Tādēļ nav pamata šos jautājumus sasaistīt kopā, kas, iespējams, tiek darīts, lai kāpinātu pretestību konvencijas ratificēšanai,” pauž vēstules autori.
Kā ziņots, pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai “Vienotība” atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais. Pirmdien koalīcija vienojās, ka valdībā turpināsies diskusijas par konvenciju, taču konkrēti termiņi lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā netika nosaukti.
Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē šo konvenciju. Latvija to parakstīja 2016.gada 18.maijā. Likumprojekts saskaņots ar visām ministrijām, izņemot Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) vadīto Tieslietu ministriju.
LM uzsvērusi, ka sabiedrība tiek maldināta par konvencijas ietekmi, jo tās tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus.
Savukārt Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu. Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja ministrijā, starptautiskos līgumus, kam pievienojas arī ES, ir ierasta prakse ratificēt pēc tam, kad tas izdarīts ES dalībvalstu nacionālajos parlamentos, tomēr ir iespējama arī situācija, ka ES Padome konvenciju ratificē pirms Latvijas.
Šī jautājuma skaidrošanā aktīvi piedalās arī biedrība “Centrs Marta”, kura ir nevalstiska organizācija, kas Latvijā darbojas gandrīz 20 gadus, lai veicinātu sieviešu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī sniedz palīdzību no vardarbības cietušām sievietēm.
Biedrība uzver, ka nevienai personai vai organizācijai, kas aktīvi iestājas pret konvencijas ratificēšanu, nav praktiskās pieredzes palīdzības sniegšanā no vardarbības cietušām personām, līdz ar to viņu kompetence vardarbības mazināšanas jomā un izpratne par to, kādas ir vardarbībā cietušās personas vajadzības, jāvērtē ļoti kritiski. Turklāt “Centrs Marta” uzskata, ka sekulārā valstī, kāda ir Latvija, nav pieņemami juridisko argumentāciju balstīt uz baznīcas vai reliģiskiem priekšrakstiem, kā arī nav pamatots secinājums par konvencijas it kā neatbilstību Satversmei. Pēc biedrības paustā, šādu secinājumu ir izteikusi persona, kurai nav zināšanu un izpratnes par konstitucionālajām tiesībām.
Neratificēt Stambulas konvenciju Saeimā pārstāvētās partijas mudinājis Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš sola arī turpmāk parlamentā lobēt šādu baznīcas viedokli. Kā aģentūra LETA noskaidroja Katoļu baznīcā, Stankeviča ieskatā problēma Stambulas konvencijas kontekstā rodas, sākot iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu “vardarbība”. “Piemēram, vai par vardarbību tiešām ir uzskatāma ārsta atteikšanās veikt abortu?” vaicāja arhibīskaps, piebilstot, ka Eiropas Parlaments pērn pieņēma rezolūciju, no kuras šāds skatījums izriet. “Bet palūkosimies uz otru sievieti – ārsti. Vai piespiest viņu pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, tas ir, nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl lielāka vardarbība?” pauda Stankevičs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/349D76D0-0DA6-44D7-A1B0-E705DC16FB4E/
Politiskais strīda ābols
Valdībā turpināsies diskusijas par Stambulas konvenciju, taču konkrēti termiņi lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā (MK) pagaidām netiek nosaukti. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pirmdien žurnālistiem apliecināja, ka valdībā turpināsies diskusijas par Stambulas konvenciju. Politiķis skaidroja, ka paredzams, ka šajā jautājumā turpināsies tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) un Labklājības ministrijas pārstāvju, kā arī partiju diskusijas. Pastāvot atšķirīgi skatījumi par Stambulas konvencijas saturu, tāpēc ekspertiem būs jāsaliek pa plauktiņiem, “vai tas ir viedoklis vai tie ir argumenti”, norādīja premjers. Kā ziņots, labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka pret Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams. Pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai “Vienotība” atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais. Tvitera lietotāji nenogurstoši turpina diskutē par konvencijas nepieciešamību un tās saturu.
Juriste Evita Goša iestājas par konvencijas ratificēšanu.
Evita Gosa
@evitagosa
Lasot Stambulas konvencijas pretinieku “argumentus”, rodas iespaids, ka vardarbība ir latviešu tradicionālā vērtība, kuru atņemot, tauta ies bojā. Esmu tikpat lielā mērā latviete, cik konvencijas pretinieki, un iestāšos pret vardarbību, kamēr vien elpošu.
Mon Jan 29 06:52:57 +0000 2018
Jēgu no konvencijas pieņemšanas meklē Ivars Mežmalis.
Mežmalis Ivars
@xgts
@evitagosa @IneseEjugbo Ļoti gribētu dzirdēt, kas no Stambulas konvencijā teiktā jau nav iestrādāts LV likumdošanā, mums vardarbība jebkurā formā ir krimināli sodāma, dzimumu līdztiesība arī likumos netiek pārkāpta, bez tam ir ANO vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kas ir saistoša arī LV
Mon Jan 29 09:03:25 +0000 2018
Skeptiski noskaņots ir tviterkonts ar lietotājvārdu “Chiulju Pussala”.
Chiulju Pussala
@ChiuljuPussala
@IneseEjugbo @xgts @evitagosa Pliks papīrs jau neko nedos. Ja mēs runājam par vardarbības mazināšanu. Tikpat labi Saeima var pieņemt “Dekrētu par laimi un pārticību”, kurš stāsies spēkā ar 01.02.2018. Vai tāpēc kaut kas mainīsies? Kapēc jāpieņem lieks dokuments, kurš neko nerisina?
Mon Jan 29 12:49:45 +0000 2018
Arī aktīva notikumu komentētāja Ilze Krukovska meklē iemeslu, lai pieņemtu Stambulas konvenciju.
Ilze Krukovska
@IKrukovska
@evitagosa LV vienmēr ir bijusi pret vardarbību. Mums ir gan likumi, gan drošībsargājošās iestādes.
Kādā veidā Stambulas konvencija nodrošinās vēl lielāku cīņu pret vardarbību?
Mon Jan 29 15:05:10 +0000 2018
Viņai atbild tviterlietotāja Daiga Grīnberga.
Daiga Grinberga
@DaigaGrinberga
@IKrukovska @evitagosa Plika konvencija nenodrošinās neko, Jums taisnība. Tomēr es nesaprotu, kāpēc mēs nevarētu atklāti demonstrēt pasaulei, ka mēs pievienojamies cīņai pret vardarbību?
Mon Jan 29 15:35:24 +0000 2018
Advokāte Ieva Andersone neizprot konvencijas kritiķu iebildumus.
Ieva Andersone
@Ieva_Andersone
Izlasīju slaveno Stambulas konvenciju. Normāls starptautisks dokuments ar vajadzīgu un ieviešamu saturu. Nav tur nekas bīstams vai kaitīgs ne manai kristietībai, ne latvju dzīvesziņai. 😉
Tue Jan 30 07:48:08 +0000 2018
Ar konvencijas saturu ir iepazinies Mārtiņš Vanags, kurš nu mierina konvencijas pieņemšanas pretiniekus.
Martins Vanags
@mvanags
Ja tava tradīcija, paraža, vai ieradums ir saistīti ar vardarbību, tad loģiski, ka šādas paražas, tradīcijas, vai ieradumi ir jāizskauž. #12.pants
Mon Jan 29 17:48:25 +0000 2018
Martins Vanags
@mvanags
Neviens tak neliegs pālī, sintētiskās peldenēs lēkt pāri ugunskuram Jāņos.
Mon Jan 29 17:51:02 +0000 2018
Politiskās aktualitātes komentē Anete Kiseļeva.
Anete Kiseļeva
@anetekiseleva
Ap Stambulas konvenciju notiekošais + ZZS un Saskaņas reitingi liecina, ka necik tālu no Trampa Amerikas neesam. Kaut kāds idiotu augšupejas laiks. ??♀️
Tue Jan 30 04:58:02 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/66e8d1a7-9cdd-42c1-b319-f22bf3be2a15/
