Ģeotelpisko datu publicēšana sabiedrībai bez maksas valsts budžetā iepludinātu simtiem tūkstošu eiro

Rīga, 29.janv., LETA. Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas, Valsts zemes dienesta un citu institūciju ģeotelpisko datu publicēšana sabiedrībai bez maksas valsts budžetā iepludinātu simtiem tūkstošu eiro, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iesniegtais ziņojums Ministru kabineta komitejai.
VARAM skaidro, ka publiskajā pārvaldē tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos tiek nodrošinātas atvērto datu izmantošanas iespējas, taču nodrošinot valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, tiktu radīti priekšnoteikumi privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora iespējamai sadarbībai.
“Tā rezultātā tiktu radīti jauni e-pakalpojumi un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu attīstība, kā arī iespēja pastarpinātai situācijas analīzei un izpētei, tādejādi sekmējot valsts ekonomisko izaugsmi, darbavietu radīšanu, kā arī sociālo procesu modelēšanu un paredzēšanu nākotnē,” uzskata ministrijā.
VARAM pauž, ka veicināšana atvērt datus tiek organizēta tikai Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) vai citu ārvalstu finansētajos projektos. Iestādēm, kuras šādos projektos nepiedalās, izdevumi datu apmaiņai un sadarbspējas attīstībai ir jāfinansē no pieejamā budžeta un vidēji gadā IKT jomā bez ārvalstu finansējuma izdevumi ir ap 69,73 miljoni eiro, lai gan lielāko izdevumu daļa paredzēta jau esošās infrastruktūras un izstrādāto informācijas sistēmu uzturēšanai.
Lai īstenotu ģeotelpisko datu cenrāža izstādi, VARAM organizēja tikšanās Valsts zemes dienestu (VZD), Latvijas atvērto tehnoloģiju asociāciju (LATA) un citām iesaistītajām organizācijām.
Kā informē ministrija, sanāksmē ar VZD tika panākta vienošanās, ka prioritāri tiks atvērtas divas datu kopas – Valsts adrešu reģistrs un Administratīvo robežu datu kopa, taču veidu, kā kompensēt dienestam radušos zaudējumus ir jāmeklē Tieslietu un Finanšu ministrijām.
Saskaņā ar dienesta veiktajiem aprēķiniem Valsts adrešu reģistra datu nodrošināšanai sabiedrībai bez maksas gadā būtu nepieciešami papildu 53 225 eiro, bet administratīvo robežu datu publicēšanai 27 289 eiro. Izdevumi, galvenokārt, rastos īstenojot reģistru piemērošanu Latvijas Atvērto datu portāla tehniskajām prasībām un to uzturēšanai lietotājiem pieejamā formā.
Tomēr saskaņā ar LATA sniegto informāciju, atverot Adrešu reģistra datu kopu, izmaksas par datu nodrošināšanu radīs arī finanšu pienesumu valsts budžetam.
Piemēram, ikviens komersants, kurš piedāvā meklēšanu pēc adresēm un/vai meklēšanas rezultātu attēlošanu kartē, ir nepieciešamība pēc VZD pakalpojuma, kura cena ir 860 eiro mēnesī. “Gadā šī pakalpojuma izmantošanas izmaksas ir 10 320 eiro. Pieņemot, ka vismaz 20 komersanti šo summu novirza darbinieku atalgojumam, tad no tās valstij ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksām rodas 2847 eiro ieņēmumi. Reizinot minēto summu ar 20 komersantu skaitu valsts budžeta ieņēmumi ir 56 940 eiro, kas pārsniedz VZD aprēķinātos 53 225 eiro lielos izdevumus,” situāciju skaidrojusi LATA.
Saskaņā ar VZD sniegto informāciju datus no Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas regulāri saņem AS “Latvijas gāze”, “Lattelecom”, SIA “Rīgas ūdens”, “Latvijas Pasts”, SIA “Tele2”, “LURSOFT IT”, VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” un citi uzņēmumi.
Savukārt Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) aprēķini liecina, ka viņu pārvaldīto datu kopu nodrošināšana sabiedrībai bez maksas iestādei izmaksātu 132 755 eiro, ko viņi piekrituši publicēt ar norunu, ka izdevumi tiks segti no valsts budžeta. Arī LĢIA datu publicēšana nodrošinātu ievērojamu līdzekļu pieplūdumu valsts budžetā.
Piemēram, VAS “Latvijas valsts meži” par aģentūras pakalpojumu izmantošanu 2016.gadā ir pārskaitījis aptuveni 36 000 eiro, bet 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos aptuveni 30 000 eiro. Ja no LĢIA iegādātie produkti un pakalpojumi tiktu padarīti atvērti un brīvi pieejami, šīs summas katru gadu tiktu dividenžu veidā ieskaitītas valsts budžetā.
Tāpat arī SIA “Karšu izdevniecība Jāņa Sēta” aprēķini liecina, ka gadā viņi nodokļos valsts budžetam varētu ienest papildus 48 843 eiro. Arī SIA “Mērniecības datu centrs” prognozē, ka tiks radītas vismaz divas jaunas darba vietas, kas valsts budžetā nodokļu veidā ienesīs papildus apmēram 19 000 eiro.
Iepazīstoties ar datu kopām, kuru atvēršana dotu nozīmīgus ieguvumus sabiedrībai, VARAM uzskatā primāri atveramās datu kopas, kuras publicētu Valsts atvērto datu portālā, ir valsts budžets, gaisa kvalitāte, laika ziņas vismaz 3 dienām, pasta indeksi un to apgabali, ūdens kvalitāte, valsts pārvaldes tiešie izdevumi, sabiedriskā transporta saraksti, vēlēšanu rezultāti, noziegumu karte un veselības jomas informācija – zāles, zāļu cenas, recepšu medikamenti, anonimizēti dati par sabiedrības veselību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/535F5B99-BFCF-4B1C-B6BB-6490B6179360/