Jaunā Austrumu slimnīcas vadītāja alga gandrīz divas reizes pārsniedz viņa priekšgājēju atalgojumu
Rīga, 25.janv., LETA. Jaunā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadītāja Imanta Paeglīša atalgojums sasniedz 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējo valdes priekšsēdētāju atalgojums, vēsta Latvijas Radio.
Kā norādījis Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, ieceļot jaunu vadītāju, atalgojumam nevajadzētu tik būtiski mainīties. “Faktiski būtu jāvērtē, vai šajā gadījumā nav pārkāpti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz to, ka 2017.gadā un turpmākajos gados, pārskatot atlīdzības apmēru valdes un padomes locekļiem, pieaugums, kas drīkst būt gadu pret gadu, nedrīkst pārsniegt 25% no esošās atlīdzības,” teica Vesperis.
Tomēr Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Aivars Lapiņš paudis, ka ministrija rīkojusies tiesību aktos noteiktajos rāmjos un robežās, turklāt ministrijas meklējumu un piedāvātā atalgojuma rezultātā izdevies atrast atbilstošus kandidātus. Vienlaikus, nosakot konkurētspējīgu atalgojumu, ministrijai tiek dota iespēja atlasīt labākos kandidātus, nevis izvēlēties vienīgo, kurš pieteicies, viņš uzsvēra.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Valta Ābola alga ir 5300 eiro, un tā šogad celta par vairākiem simtiem, savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja alga nav mainījusies kopš 2016.gada, proti, Ilze Kreicberga saņem 4600 eiro. Visu trīs slimnīcu valdes locekļi saņem starp 4000 un 5000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Tāpat Latvijas Radio vēsta, ka VM vairākiem pavisam jauniem darbiniekiem ir izmaksājusi ievērojamas prēmijas. Piemēram, veselības ministre Anda Čakša (ZZS) pirms došanās dzemdību atvaļinājumā pērn 22.decembrī parakstīja rīkojumu par piemaksu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājai Lienei Cipulei, kura amatā stājās tikai šī gada 8.janvārī. Piemaksa ir par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti uz gadu 30% apmērā no algas, kas ir 2353 eiro mēnesī.
Pati Cipule gan norādījusi, ka par piemaksu neesot informēta. “Tiešām pirmā dzirdēšana, es esmu parakstījusi tikai vienu rīkojumu par savu iecelšanu, kur bija minēta amatalga. Ar mani nekad neviens nav runājis par nekāda veida piemaksām un neesmu nevienam jautājusi tādas,” sacīja Cipule.
Līdzīga piemaksa uz gadu ir arī novembrī ieceltajai Veselības inspekcijas vadītājai Indrai Dreikai. Čakša nolēmusi piemaksu par ieguldījuma un kvalitātes piemaksām uz pusgadu izmaksāt arī visiem pieciem saviem padomniekiem. Vienam no diviem sabiedrisko attiecību padomniekiem Sergejam Ancupovam rīkojums par piemaksu parakstīts nākamajā dienā pēc viņa stāšanās amatā pērn decembrī.
Negatīvi šādu ministres rīcību vērtē valsts kontroliere Elita Krūmiņa, jo, pēc viņas domām, rīcība nav atbilstoša likumā noteiktajam. “Likums nosaka to, ka jāizvērtē ir šī darbinieka ieguldījums attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā. Līdz ar to man būtu ļoti interesanti redzēt, kāds tad ir pamatojums, kas acīmredzot ir ietverts rīkojumā par šīs piemaksas noteikšanu. Kā novērtēts tas, ka darbinieks, jau sākot darbu, sasniedzis institūcijai noteiktos mērķus un kvalitatīvi strādājis, ja viņš vispār nav strādājis šajā institūcijā,” sacīja Krūmiņa.
Arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas virziena vadītājs Andris Grafs uzskata, ka piemaksa darbiniekiem no pirmās darba dienas “izklausās nedzirdēti un absurdi”. “Šī piemaksa kļūst par pierastu ikmēneša sastāvdaļu, un tu vairs nejūti, ka tā ir piemaksa. Ja pēc diviem, trim mēnešiem liekas, ka tā ir pamatalga, liekas, ka tas ir pilnīgi nepareizi un tu būsi pilnīgi demotivēts strādāt,” sacīja Grafs.
VM pārstāvis Oskars Šneiders norādījis, ka Čakšas izvēle parakstīt rīkojumu par piemaksām saistīta ar to, ka valsts pārvaldē jāpiesaista zinoši un profesionāli speciālisti, tostarp no privātā sektora, kur atalgojums mēdz būt lielāks nekā valsts pārvaldē noteiktie atalgojuma griesti. Lai piesaistītu zinošos profesionāļus no privātā sektora, tiek izmantotas tās iespējas, kas normatīvajos aktos paredzētas attiecībā uz atalgojuma palielināšanu ar piemaksām, piebilda Šneiders.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4FCC29DA-A636-4E5B-A28C-6FC28F3DAA83/
Austrumu slimnīcas vadītājs: Mans atalgojums ir atbilstošs uzlikto pienākumu apmēram
Rīga, 26.janv., LETA. Mans atalgojums ir atbilstošs pienākumiem, kurus veikšu kā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadītājs, šādu nostāju šodien žurnālistiem pauda jaunais RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.
Paeglītis norādīja, ka atalgojuma apmērs bijusi vienošanās ar Veselības ministriju (VM), proti, ar šādu atalgojumu Paeglītis bija gatavs pamest Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes locekļa amatu un uzņemties Austrumu slimnīcas vadīšanu. Pēdējā pieejamā Paeglīša amatpersonas deklarācija par 2016.gadu liecina, ka no CSDD viņš gadā saņēmis 65 234 eiro jeb vidēji 5400 eiro mēnesī.
Slimnīcas vadītājs teica, ka nav pētījis, cik lielu atalgojumu saņem citu universitāšu slimnīcu vadītāji, un retoriski piebilda, ka salīdzināt jau var visu ko, piemēram, viņa algu salīdzināt ar medicīnas māsu atalgojumu, kas, pēc viņa domām, “pavisam noteikti nav atbilstošs”.
Paeglītis skaidroja, ka viņa pienākumi un atbildība neatšķiras no iepriekšējiem slimnīcas valdes priekšsēdētājiem, un darbs, ko viņš plāno veikt turpmākajā laikā, ir svarīgs un apjomīgs, tāpēc atalgojums esot atbilstošs pienākumiem, kas viņam jāveic.
Uz jautājumu, ja darba alga ir gandrīz divas reizes lielāka nekā līdz šim, vai arī darba sniegums būs divas reizes labāks nekā iepriekšējiem vadītājiem, Paeglītis norādīja, ka par to varēs pati sabiedrība spriest, tomēr “cerams, ka 1,5 reizes labāks būs”.
Paeglītis vairākkārtīgi uzstāja, ka Austrumu slimnīcā ir ļoti daudz problēmu un jāveic daudz izmaiņu, tostarp jāsakārto atalgojuma sistēma. Viņš esot gatavs steidzami risināt dažādus samilzušus jautājumus Austrumu slimnīcā, lai ne tikai uzlabotu pakalpojumus pacientiem, bet arī nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus mediķiem.
Kā iepriekš vēstīja Latvijas Radio, jaunā RAKUS vadītāja Paeglīša atalgojums sasniedz 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējo valdes priekšsēdētāju atalgojums.
Kā norādījis Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, ieceļot jaunu vadītāju, atalgojumam nevajadzētu tik būtiski mainīties. “Faktiski būtu jāvērtē, vai šajā gadījumā nav pārkāpti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz to, ka 2017.gadā un turpmākajos gados, pārskatot atlīdzības apmēru valdes un padomes locekļiem, pieaugums, kas drīkst būt gadu pret gadu, nedrīkst pārsniegt 25% no esošās atlīdzības,” teica Vesperis.
Tomēr Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Aivars Lapiņš paudis, ka ministrija rīkojusies tiesību aktos noteiktajos rāmjos un robežās, turklāt ministrijas meklējumu un piedāvātā atalgojuma rezultātā izdevies atrast atbilstošus kandidātus. Vienlaikus, nosakot konkurētspējīgu atalgojumu, ministrijai tiek dota iespēja atlasīt labākos kandidātus, nevis izvēlēties vienīgo, kurš pieteicies, viņš uzsvēra.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Valta Ābola alga ir 5300 eiro, un tā šogad celta par vairākiem simtiem, savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja alga nav mainījusies kopš 2016.gada, proti, Ilze Kreicberga saņem 4600 eiro. Visu trīs slimnīcu valdes locekļi saņem starp 4000 un 5000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Paeglītis RAKUS valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda no 8.janvāra.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CFF83CD1-A5D2-42D4-9477-787BC3091DC2/
Austrumu slimnīca mediķu atalgojuma palielināšanai bez VM piešķirtā finansējuma novirzīs vēl apmēram trīs miljonus no sava budžeta
Rīga, 26.janv., LETA. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) bez Veselības ministrijas (VM) piešķirtā papildu finansējuma mediķu atalgojuma palielināšanai novirzīs vēl apmēram trīs miljonus eiro arī no sava budžeta, šodien preses konferencē sacīja RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Viņš uzsvēra, ka Austrumu slimnīca saviem mediķiem maksās vairāk nekā to pieprasa VM izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Ārsti un māsas saņems atalgojumu vidēji par 4% vairāk nekā to pieprasa VM, bet māsu palīgi – pat par 6% vairāk.
Paeglītis informēja, ka vidēji šogad RAKUS ārsts saņems par 280 eiro vairāk, reģistrēta māsa – 210 eiro, bet sertificētas māsas atalgojums varētu pieaugt vidēji par 269 eiro.
Kā piemēru Paeglītis minēja ārstu, kurš strādā dežūras, veic valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, kā arī strādā nakts stundas un saņem piemaksu par īpašo risku un stāžu. Šāda ārsta atalgojums šogad varētu 1400 eiro mēnesī. Savukārt, piemēram, reģistrēta māsa ar summēto darba laiku un piemaksām par īpašo risku, stāžu un darbu nakts laikā saņems 958 eiro.
Paeglītis arī atgādināja, ka ir jauns valdes priekšsēdētājs, tomēr gandrīz trīs nedēļu laikā, ko pavadījis amatā, paspējis iepazīties ar visiem stacionāriem, administratīvo personālu, slimnīcas darba organizāciju, ka arī Latvijas normatīviem, kas attiecas uz veselības nozari un slimnīcu darbu.
Jaunais RAKUS vadītājs neslēpa, ka viņš sapratis, ka atalgojuma jautājums Austrumu slimnīcā un Latvijā kopumā ir smagnējs.
Pēc Paeglīša paustā, Austrumu slimnīcā vispirms nepieciešams mainīt atalgojuma sistēmu, kurā patlaban vērojams haoss, tomēr atzina, ka pagaidām nav veiktas vērienīgas izmaiņas, bet gan tikai daži uzlabojumi. Vienlaikus atalgojumu sistēmu noteikti plānots sakārtot tuvākajā laikā.
RAKUS ir lielākais daudzprofilu ārstniecības uzņēmums valstī, tajā ietilpst pieci stacionāri, Pataloģijas centrs un veselības centrs “Biķernieki”. Slimnīcas kopējais darbinieku skaits ir vairāk nekā 4300, tostarp 1071 ārsts, 1554 māsas un 907 ārstniecības atbalsta personas.
Jau ziņots, ka VM veikusi izmaiņas zemākās mēnešalgas likmēs, palielinot likmi ārstniecības personu amatu kvalifikācijas kategorijām. Ārstniecības iestādēm būs jānodrošina Ministru kabineta noteikumos paredzētā zemākā mēnešalgas likme, jo šī palielinājuma nodrošināšanai iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, piešķirts jau vairākkārt pieminētais papildu finansējums. Minimālā mēnešalga iestādēm jānodrošina obligāti, taču tā savu iespēju robežās var piemērot arī lielāku ārstniecības personu mēnešalgu, kā to plāno darīt, piemēram, Austrumu slimnīca.
Jau ziņots, ka veselības nozares finansējums nākamgad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem būs lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
No papildu finansējuma teju puse tiks novirzīta ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām plānots lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2B1894A9-6211-40D1-BB1F-130725680F20/
VM paļaujas uz slimnīcu vadību mediķu algām piešķirtās papildu naudas saprātīgā izmantošanā
Rīga, 26.janv., LETA. Ceram, ka Latvijas slimnīcu valdes budžeta palielinājumu mediķu atalgojumam izmantos saprātīgi, piektdien preses konferencē sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Aivars Lapiņš.
Viņš norādīja, ka tieši slimnīcu valdes, nevis ministrija vislabāk redz, kuriem darbiniekiem nepieciešams lielāks atalgojums, tāpēc arī pienākums finansējumu sadalīt piešķirts slimnīcu valdēm.
Lapiņš uzskata, ka atalgojuma ziņā mediķiem labas ziņas būs. Vienlaikus ministrija vēlas, lai izmaiņas tiktu izprastas atbilstoši, tāpēc slimnīcu valdēm notikušas konsultācijas ar ministriju un mediķu organizācijām.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča gan skaidroja, ka finansējuma atbilstoša sadalīšana netiks atstāta bez uzraudzības, jo NVD pārbaudīs, vai piešķirtais papildu finansējums tiek izlietots atalgojuma palielināšanai.
VM veikusi izmaiņas zemākās mēnešalgas likmēs, palielinot likmi ārstniecības personu amatu kvalifikācijas kategorijām. Pirmās amata kategorijas sertificētas ārstniecības personas, piemēram, ārsta, zobārsta un rezidenta zemākās algas likme pirms izmaiņām bija no 569 līdz 770 eiro, savukārt pēc izmaiņām – 899 eiro, kas nozīmē, ka pieaugums variē no 17% līdz pat 58%. Pie otrās amatu grupas pieder, piemēram, reģistrēts ārsts vai sertificēts fizioterapeits un audiologopēds, un šīs amata grupas zemākā likme palielināta par 23% līdz 68%, proti, līdz 792 eiro. Vienlaikus trešās amatu kategorijas pārstāvju, tostarp sertificētas māsas, ārsta palīga un vecmātes zemākā algas likme būs 595 eiro.
Kā preses konferencē norādīja Lapiņš, ārstniecības iestādēm būs jānodrošina Ministru kabineta noteikumos paredzētā zemākā mēnešalgas likme, jo šī palielinājuma nodrošināšanai iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, piešķirts jau vairākkārt pieminētais papildu finansējums. Minimālā mēnešalga iestādēm jānodrošina obligāti, taču tā savu iespēju robežās var piemērot arī lielāku ārstniecības personu mēnešalgu, kā to plāno darīt, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
Vienlaikus Milaševiča norādīja, ka NVD pārstrādājis pakalpojumu tarifos iestrādāto darba samaksas sadaļu, tomēr citas pozīcijas un tarifus kopumā pagaidām gaida tikai nelielas izmaiņas, jo mediķu un slimnīcu vadītāju ilgi cerētajai tarifu palielināšanai nepieciešams vēl lielāks finansējums. Vienlaikus NVD savu iespēju robežās cenšas tarifus pārskatīt un aktualizēt regulāri, piebilda NVD direktore.
Pēc viņas paustā, pakalpojumu tarifos ietvertas tādas pozīcijas kā darba alga, administratīvie, ārstniecības un ēdināšanas izdevumi, kā arī citi tēriņi, tomēr papildu piešķirtais finansējums atalgojumam paredzēts, lai pārskatītu tieši tarifos iekļauto darba samaksas sadaļu.
Jau ziņots, ka veselības nozares finansējums nākamgad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem būs lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
No papildu finansējuma teju puse tiks novirzīta ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām plānots lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/03BEB0AB-D157-41EE-9782-C752A4A4C796/
Jaunā Austrumu slimnīcas vadītāja alga gandrīz divas reizes pārsniedz viņa priekšgājēju atalgojumu
Jaunā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadītāja Imanta Paeglīša atalgojums sasniedz 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējo valdes priekšsēdētāju atalgojums, vēsta Latvijas Radio. Kā norādījis Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, ieceļot jaunu vadītāju, atalgojumam nevajadzētu tik būtiski mainīties. “Faktiski būtu jāvērtē, vai šajā gadījumā nav pārkāpti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz to, ka 2017.gadā un turpmākajos gados, pārskatot atlīdzības apmēru valdes un padomes locekļiem, pieaugums, kas drīkst būt gadu pret gadu, nedrīkst pārsniegt 25% no esošās atlīdzības,” teica Vesperis. Tomēr Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Aivars Lapiņš paudis, ka ministrija rīkojusies tiesību aktos noteiktajos rāmjos un robežās, turklāt ministrijas meklējumu un piedāvātā atalgojuma rezultātā izdevies atrast atbilstošus kandidātus.
RAKUS vadītāja atalgojums pārsteidzis žurnālisti Ingu Papardi.
Inga Paparde
@papardella
OMG @veselibasmin twitter.com/lsmlv/status/9…
Thu Jan 25 11:03:44 +0000 2018
Žurnālists Edgars Kupčs izsaka komentāru par slimnīcas vadītāja atalgojumu.
Edgars Kupčs
@edgarskupcs
Lielas algas jau nav nekas slikts. Piemaksa par īpašu ieguldīšanos gadu uz priekšu – tas velk uz pareģa spējām.
lsm.lv/raksts/zinas/l…
Thu Jan 25 11:56:26 +0000 2018
Par atalgojuma apmēru ironizē nodokļu maksātāja Zane.
zanE
@veesumS
@Skepse @LRZinas Beidzot sajutos valstij noderīga – ar paaugstināto VSAOI nodrošinot “cilvēka cienīgu dzīvi” veselības ministres padomniekiem….
Thu Jan 25 12:16:15 +0000 2018
…Info avots:
http://www.leta.lv/ontheweb/item/699ebc09-bf08-4bcb-b831-d07d2095c94e
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadītājs Imants Paeglītis. (Foto: LETA)
