VID ārvalstu investoriem pakalpojumus angļu valodā nodrošinās no 2019.gada septembra
Rīga, 23.janv., LETA. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ārvalstu investoriem pakalpojumus angļu valodā nodrošinās no 2019.gada septembra, otrdien lēma Ministru kabinets.
Valdība uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu par grāmatvedības vešanu angļu valodā un citu valūtu lietošanu grāmatojumos.
Pagājušajā gadā Ministru kabinets uzdeva EM izvērtēt iespēju atļaut vest grāmatvedību ārzemju valūtā, kā arī izvērtēt iespēju atļaut vest grāmatvedību angļu valodā.
Lai izpildītu doto uzdevumu, EM apkopoja vairāku organizāciju un ministriju viedokļus. Finanšu ministrija (FM) un VID norādīja uz vairāk problēmām, piemēram, gadījumā, ja grāmatvedības reģistri tiks kārtoti citā valodā, tad arī gada pārskati tiks sagatavoti citā valodā, un līdz ar to būs uzlikts administratīvais slogs tām Latvijā esošajām personām, kurām ir tiesības iepazīties ar sabiedrību gada pārskatu valsts valodā, tādējādi pārkāpjot Valsts valodas likumu.
Savukārt Valsts valodas centra ieskatā grāmatvedības vešana angļu valodā ir pieļaujama stingri Valsts valodas likuma regulētajās robežās, pretējā gadījumā minētā iniciatīva atzīstama ne vien par mēģinājumu vājināt valsts valodas pozīcijas, bet arī par likumpārkāpumu.
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) rosināja nodrošināt iespēju atskaišu iesniegšanai angļu valodā, rakstīt pieprasījumus FM un VID angļu valodā un saņemt atbildes angļu valodā, kā arī nodrošināt iespēju sazināties ar VID angļu valodā. “Komunikācijai angļu valodā iespējams izveidot speciālu VID nodaļu darbam ar ārvalstniekiem un tādejādi nebūtu nepieciešamības apmācīt visus VID darbiniekus. Šādi rīkojušās, piemēram, Nīderlande un Luksemburga, radot gan ērtības ārvalstu investoriem, gan stiprinot pašas savu starptautisko konkurētspēju,” norādīja LKA.
Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā pauda, ka valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšana uzņēmējiem angļu valodā ne tikai veicinās atbalstu vietējiem uzņēmumiem, bet arī rosinās ārvalstu investoru piesaisti un Latvijas tirgus pamanāmību globālā mērogā.
Tajā pašā laikā Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) negatīvi vērtēja ideju kārtot grāmatvedību angļu valodā, kā arī citu valūtu lietošanu grāmatojumos, jo jebkuram, kas vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību Latvijā, ir jārēķinās ar to, ka ir jāzina latviešu valoda. Tapāt LRGA norāda, ka atbilstoši Valsts valodas likumam dokumentiem jābūt valsts valodā gan uzņēmumā, gan saziņā ar valsts iestādēm.
Izvērtējot visu saņemto informāciju, EM tomēr atzina, ka patlaban infrastruktūra nav piemērota, lai nodrošinātu grāmatvedības vešanu angļu valodā, kā arī citu valūtu lietošanu grāmatojumos. Turklāt, uzņēmēju organizācijas norādījušas, ka primāri būtu risināms jautājums par valsts pakalpojumu sniegšanu angļu valodā. Tāpēc EM ieskatā ieviešamais risinājums ir nodrošināt valsts sniegto pakalpojumu pieejamību angļu valodā.
Valdība atbalstīja EM priekšlikumu līdz šā gada 1.februārim ieviest VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas risinājumu, kas nodrošina lietotāja saskarnes teksta elementu mašīntulkošanu angļu valodā.
Tāpat valdība atbalstīja EM priekšlikumu līdz 2019.gada 1.septembrim nodrošināt un turpināt pilnveidot VID atbalsta sniegšanu ārvalstu investoriem angļu valodā ciktāl tas nenonāk pretrunā ar valsts valodas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Savukārt Valsts valodas centram plānots uzdot pakāpeniski nodrošināt pastāvīgu būtiskāko likumu un Ministru kabineta noteikumu tulkojumu angļu valodā aktualizēšanu tīmekļa vietnē “www.likumi.lv”.
Minēto priekšlikumu īstenošana atbildīgajām iestādēm būs jānodrošina tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
Jautājums par iespējām uzņēmējiem piedāvāt konkrētus valsts pakalpojumus angļu valodā tika aktualizēts 2017.gada janvārī, kad Ministru kabinets izskatīja EM sagatavoto uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu.
Toreiz Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka šāda iespēja ir jāizvērtē. Tomēr pēc premjera teiktā, vispirms ir jāsaprot, kāpēc citās valstīs ir iespējams nodrošināt komersantiem pakalpojumus angļu valodā, bet Latvijā nevar.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban šādu iespēju liedz Valsts valodas likums, tomēr Grāmatvedības likums šajā jautājumā ir elastīgāks. Tāpat finanšu ministre stāstīja, ka FM nevar izvērtēt valodas jautājumus, bet tas ir Tieslietu ministrijas kompetencē. Savukārt Kučinskis atzina, lai komersantiem nodrošinātu pakalpojumus angļu valodā, izmaiņas Valsts valodas likumā nebūtu obligātas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/61702EFA-C6DD-49DC-8A9E-02FCF0581BB2/
Šadurskis: Kremlis ir ieinteresēts, lai jaunieši Latvijā nezinātu valsts valodu
Rīga, 23.janv., LETA. Kremlis ir ieinteresēts, lai Latvijā paliktu iespējami vairāk krieviski runājošu jauniešu, kuri neprot valsts valodu, jo tad viņi dzīvotu Krievijas informācijas telpā un būtu vieglāk manipulējami ar Kremļa propagandu, šorīt LNT raidījumam “900 sekundes” pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Pēc viņa teiktā, valoda ir nāciju vienojošais elements, un “tikai saliedēta nācija var sekmīgi attīstīties,” tāpēc Latvijas interesēs ir panākt, lai šajā valstī dzīvojošie prot latviešu valodu.
Par valsts valodas prasmēm Šadurskis izteicās plānotās izglītības reformas kontekstā. Ministrs prognozēja, ka arī tuvākajā nākotnē ir sagaidāmi protesti pret valdības iecerēto pāreju uz vidējo izglītību valsts valodā.
“Politiski motivēti protesti ir un būs. Latvijas Krievu savienības pārstāvji jau ir paviesojušies Maskavā Krievijas Valsts domē. Tā ir labi koordinēta sadarbība ar Kremļa politiku. Protams, ka Maskava ir ļoti ieinteresēta saglabāt to Latvijas jauniešu īpatsvaru – aptuveni 20% -, kas vāji pārvalda valsts valodu, un līdz ar to ir ļoti pakļauti Krievijas propagandai,” intervijā raidījumam sacīja Šadurskis.
Vaicāts, kādus tieši protestus sagaida pret mācību valodas reformu, ministrs atbildēja, ka rēķinās ar plašām diskusijām Saeimā no opozīcijas puses, kā arī ar dažām akcijām pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), valdības ēkas un Rīgas pils.
Kā ziņots, valdība šodien plāno izskatīt IZM sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kuros paredzēts noteikt pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, liecina valdības darbakārtība.
IZM sagatavojusi likumu grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs laika posmā līdz 2021./2022.mācību gadam.
IZM izstrādātajā likuma grozījumu projektā norādīts, ka pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās vidējās izglītības posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu. Ministrijas sagatavotie priekšlikumi pārejai uz mācībām valsts valodā vispārējās vidējās izglītības posmā ļaus gan kvalitatīvi īstenot jauno pieeju mācību saturam un mācību procesa īstenošanai, gan nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūras saglabāšanu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām, norādīja ministrijā.
Likumprojektā ir iekļauti grozījumi, kas nosaka juridisko pamatu pārejai uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, kā arī precizē virkni likuma normu, kas ir nepieciešamas mācību valodas lietojuma tiesiskā regulējuma izveidei visā vispārējā izglītībā.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā pakāpeniski, pārejai uz mācībām latviešu valodā sākoties 2019.gada 1.septembrī, bet reformai noslēdzoties 2021.gada 1.septembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0400BAC7-DCAD-4058-AB88-F012A8B308E2/
