REUTERS, LETA
Vācijas sociāldemokrāti (SPD) svētdien Bonnā pulcēsies uz kongresu, lai balsotu par pagājušajā nedēļā panākto vienošanos ar kancleres Angelas Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem par oficiālu koalīcijas sarunu uzsākšanu, un partijas līderis Martins Šulcs uzsācis tūri pa visu valsti, lai pārliecinātu skeptiski noskaņotos delegātus nepakļauties SPD kreisā spārna un partijas jaunatnes organizācijas aicinājumiem noraidīt vēlreizēju iesaistīšanos “lielajā koalīcijā”.
Svētdienas balsojumu, kas var izrādīties izšķirīgs Merkeles turpmākajai politiskajai karjerai, uzmanīgi vēros arī ārpus Vācijas robežām, jo viņa ilgus gadus bijusi ietekmīgākā Eiropas politiķe gan ekonomikas, gan drošības jautājumos, taču tagad ieilgusī valdības veidošana pēc rudenī notikušajām Bundestāga vēlēšanām manāmi mazinājusi Berlīnes ārpolitisko aktivitāti.
Kamēr daļa SPD vadības uzsver, ka atteikums stāties vēl vienā “bezmīlas laulībā” ar Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU) vēl vairāk iedragās sociāldemokrātu reitingus, citi apgalvo, ka partijai labāk palikt opozīcijā.
Šulcs, kas apmeklējis jau Bavāriju un visapdzīvotāko Vācijas federālo zemi – Ziemeļreinu-Vestfāleni, kuras pārstāvji sastādīs aptuveni ceturtdaļu no 600 SPD kongresa delegātiem, trešdien pauda optimismu. “Noskaņojums bija lielisks,” paziņoja partijas priekšsēdis, piebilstot, ka diskusijas bija karstas, taču to rezultātā sākotnējās sarunās ar CDU/CSU noslēgtā vienošanās guvusi vispārēju atbalstu. Tikmēr Merkele, kurai faktiski vienīgā iespēja saglabāt kancleres krēslu uz ceturto pilnvaru termiņu ir līdzšinējās “lielās koalīcijas” atjaunošana, trešdien atgādināja, ka Vācijai nepieciešama stabila valdība, un pauda cerību, ka SPD Bonnā “pieņems atbildību lēmumu” uzsākt oficiālās sarunas.
SPD Ziemeļreinas-Vestfālenes SPD līderis Mihaels Grošeks intervijā Bonnas laikrakstam “General Anzeiger” izteicies, ka panāktā sākotnējā vienošanās ar konservatīvajiem uzlabos dzīvi miljoniem cilvēku, un paudis pārliecību, ka vairums kongresa delegātu atbalstīs sarunu nākamās kārtas uzsākšanu. Savukārt Šulcs, atbildot uz dažu partijas biedru prasībām grozīt šo vienošanos, norādījis, ka svarīgākie tās punkti nav maināmi, taču iespējams to papildināt ar atsevišķām detaļām. Kā iespējamās tālāko diskusiju jomas SPD līderis minējis dzīvokļu īres griestus un veselības aprūpi. Šulcs arī norādījis, ka pagājušās nedēļas vienošanās paredz iespēju koalīcijas līgumu pēc diviem gadiem pārskatīt.
Savukārt SPD ģenerālsekretārs Larss Klingbeils paudis sapratni par partijas biedru skepsi pret “lielās koalīcijas” jeb “GroKo” (no vācu “Grosse Koalition”) atjaunošanu, taču brīdinājis par iespējamo alternatīvu sekām. “Pirms balsošanas partijas kongresā SPD delegātiem jāapzinās, ka pastāv tikai divi reālistiski scenāriji – sarunu turpināšana vai jaunas vēlēšanas,” sarunā ar nedēļas laikraksta “Die Zeit” interneta versiju uzsvēris Klingbeils.
Viņam piebalsojusi arī partijas Bundestāga frakcijas vadītāja Andrea Nālesa, atzīstot, ka viņai “nav plāna B”. Intervijā, kuru ceturtdien publicējuši mediju grupā “Funke” esošie izdevumi, Nālesa lēsusi, ka aptuveni trešdaļa delegātu vēl nav izlēmusi, kā balsot. Tomēr viņa paudusi pārliecību, ka vairums delegātu galu galā atbalstīs koalīcijas sarunu uzsākšanu.
Pēc septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās sociāldemokrāti cieta smagāko sakāvi kopš 1949.gada, partija nolēma pāriet opozīcijā, lai atgūtos no šīs vēsturiskās sagrāves, taču pēc tam, kad novembrī izgāzās CDU/CSU koalīcijas sarunas ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un “zaļajiem”, SPD vadību izdevās pierunāt mainīt savu nostāju.
Taču saskaņā ar socioloģijas institūta INSA veikto aptauju SPD popularitāte turpina kristies un šobrīd par to gatavi balsot vairs tikai 18,5% vāciešu, kas ir vēl par diviem procentpunktiem mazāk nekā sociāldemokrātu iegūtais balsu skaits septembrī.
Jautājums par turpmāku sadarbību ar konservatīvajiem ir sašķēlis Berlīnes SPD nodaļu, bet Saksijas-Anhaltes sociāldemokrāti savā kongresā pagājušās nedēļas nogalē ieteica saviem delegātiem balsot pret sarunu turpināšanu ar CDU/CSU. Tikmēr partijas jaunatnes nodaļa “Jusos”, kas ir pārliecināta, ka turpmāka sadarbība ar konservatīvajiem vēl vairāk novājinās SPD, izvērsusi kampaņu “Nē Groko!”, cenšoties pirms Bonnas kongresa mobilizēt “lielās koalīcijas” pretiniekus.
Tajā pašā laikā Brandenburgas un Hamburgas SPD nodaļas paudušas atbalstu sadarbībai ar Merkeli. Par labu “lielajai koalīcijai” uzteikušās arī arodbiedrības un vairāku lielo pilsētu mēri, kas pārstāv sociāldemokrātus.
Atspoguļojot graujošās sekas, kādas šīs domstarpības jau atstājušas uz partiju, sociāldemokrātu Bundestāga frakcijas pirmā sekretāre Karstena Šneidere atzinusi, ka “pastāv patiesas bažas par SPD izdzīvošanu.
Starp sociāldemokrātiem un konservatīvajiem pastāv lielas domstarpības nodokļu, pensiju, migrācijas un veselības aprūpes jautājumos, taču abas puses apzinās, ka “lielā koalīcija” ir viena no pēdējām iespējām. Ja SPD kongresa delegāti noraidīs tālākās sarunas, nāksies vai nu izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, vai arī Merkelei būs jāuzņemas mazākuma valdības vadība, taču šāds scenārijs Vācijas pēckara vēsturē vēl nav piedzīvots.
Viena no ietekmīgākajām “zaļo” Bundestāga frakcijas pārstāvēm Annalēna Bērboka intervijā laikrakstam “Rheinische Post” izteikusies, ka viņas partija varētu atbalstīt mazākuma valdību, taču vienlaikus paudusi gatavību atgriezties pie koalīcijas sarunām ar CDU/CSU un FDP. Tikmēr brīvo demokrātu līderis Kristiāns Linders jau visai nepārprotami izteicies, ka šādām atkārtotām trīspusējām sarunām, uz kurām, domājams, varētu mudināt arī prezidents Franks Valters Šteinmeiers, nav nākotnes. Tajā pašā laikā pati Merkele jau vairākkārt izteikusies, ka mazākuma valdība būtu pārāk nestabila un ka šādā gadījumā viņa priekšroku dotu ārkārtas vēlēšanām.
Ja arī svētdien viss priekš Merkeles beigsies veiksmīgi un SPD lēmums būs pozitīvs, bet tam sekojošās oficiālās koalīcijas sarunas – veiksmīgas, ar to vēl viss nebeigsies. Merkele cer, ka sarunas izdosies pabeigt līdz februāra vidum, kad Vācijā sākas tradicionālā karnevālu nedēļa. Taču tam sekos vēl trīs vai četras nedēļas ilgs nervozitātes periods, kamēr saskaņotais koalīcijas līgums negūs SPD ierindas biedru galīgo akceptu partijas iekšējā referendumā.
(Avoti: “Reuters”, DPA.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133EC968-EA19-2D00-2CB8-75B7476AD24C/
