Maligina atraitne izprasīs sev neatņemamo mantojuma daļu
Rīga, 19.janv., LETA. Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu, aģentūrai LETA pastāstīja Maliginas advokāts Mārtiņš Knipšis.
Viņš sacīja, ka otrdien nolasītajā AS “Olainfarm” vadītāja testamentā bija minētas uzņēmēja trīs meitas, no kurām divas ir pilngadīgas, bet uzņēmēja atraitne tajā netika minēta. Viņš uzsvēra, ka nolasītais testaments tika izveidots laikā, kad Maliginu pāris vēl nebija precējies. Tomēr, ņemot vērā, ka abus vienoja laulības saites, Maliginai kā aizgājēja sievai atbilstoši likumam ir tiesības pretendēt uz sev neatņemamo mantojuma daļu, uzsvēra Knipšis.
Pēc viņa teiktā, neatņemamo mantojuma daļu Maligina var pieprasīt pašlaik, tomēr mantojuma sadales process var sākties tikai pēc tam, kad būs beidzies kreditoru, testamenta apstrīdētāju vai citu, kam ir mantojuma tiesības, pieteikšanās termiņš, kas noteikts līdz šā gada 13.aprīlim.
Knipšis skaidroja, ka pēc minētā datuma būs zināms uzņēmēja atstātā mantojuma apmērs, par kura sadali starp mantiniekiem tiks slēgta vienošanās. Maligina pēc likuma var pretendēt uz pusi no neatraidāmo mantinieku likumiskās daļas, proti, vienas astotās daļas mantojuma apmēra, ko iespējams saņemt naudā. Gadījumā, ja kāds no mantiniekiem nepiekritīs mantojuma sadalei, Maliginai sev neatņemamo mantojuma daļu iespējams piedzīt tiesā.
Kā ziņots, atbilstoši otrdien nolasītajam testamentam Maligina daļas uzņēmumos AS “Olainfarm” un SIA “Olmafarm” vienādās daļās mantos viņa bērni. Kā aģentūru LETA informēja “Olainfarm” pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš, atbilstoši testamentam mantinieki turpmāko piecu gadu laikā nedrīkstēšot atsavināt vai dāvināt mantotās uzņēmumu daļas.
Lapiņš norādīja, ka otrdien nolasītais testaments vēl nav stājies spēkā, to var apstrīdēt citi iespējamie mantinieki.
Zvērināta notāre Valda Vaivara, kura nolasīja Maligina testamentu, aģentūrai LETA sacīja, ka atbilstoši Civillikumam aizgājēja mantojums likumiski vienādās daļās pienākas neatraidāmajiem mantiniekiem – laulātajam un bērniem. Ja kādiem no neatraidāmajiem mantiniekiem aizgājējs testamentā nav neko atvēlējis, tad tiem ir tiesības pieprasīt neatņemamo daļu, kas ir puse no likumiskās daļas. Neatņemamo mantojuma daļu iespējams saņemt naudas izteiksmē.
Līdz ar to, pēc Vaivaras teiktā, katrs no Maligina četriem neatraidāmajiem mantiniekiem – laulātās un trīs bērniem – ir tiesīgs izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu, kas pielīdzināma astotajai daļai no kopējās Maligina atstātā mantojuma vērtības. “Neviens no neatraidāmajiem mantiniekiem nevar palikt bez mantojuma, un to [neatņemamo daļu] var izprasīt visi, kam uz to ir tiesības,” sacīja notāre.
Viņa norādīja, ka iespējamie mantinieki, kreditori un citas personas, kas ir tiesīgas uz mantojumu, var pieteikties uzņēmēja mantojumam vai to apstrīdēt līdz šā gada 13.aprīlim. Vaivara sacīja, ka tikai tad būs skaidri zināms, cik liels būs Maligina mantojums un kāda būs tā sadale.
Maligins mūžībā aizgāja 2017.gada decembrī 52 gadu vecumā.
Maligins tieši un pastarpināti caur SIA “Olmafarm” bija lielākais “Olainfarm” īpašnieks. “Olmafarm” pilnībā piederēja Maliginam. “Olmafarm” piederēja 42% daļu, bet Maliginam 26% akciju, liecina biržas “Nasdaq Riga” dati.
“Olainfarm” nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. Kompānijas akcijas kotē “Nasdaq Riga” oficiālajā sarakstā. “Olainfarm” koncerna kopējais apgrozījums 2016.gadā sasniedza 110,693 miljonus eiro, bet koncerna peļņa 2016.gadā bija 11,586 miljoni eiro.
Laikraksta “Dienas Bizness” pērn veidotajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā Maligins tika ierindots 7.vietā ar 70 miljonu eiro turību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9BF51C3B-77F8-49CA-A814-084DB3AE9EB5/
Baltijas biržās šodien kāpums tikai Rīgā
Rīga, 19.janv., LETA. No Baltijas valstu “Nasdaq” biržām šodien kāpums reģistrēts tikai Rīgā, liecina biržas informācija.
Rīgas biržas indekss “OMX Riga” šodien palielinājās par 0,7%.
Tallinas biržas indekss “OMX Tallinn” šodien samazinājās par 0,06%, bet Viļņas biržas indekss “OMX Vilnius” šodien saruka par 0,03%.
Kopējais Baltijas biržu indekss “OMX Baltic Benchmark GI” šodien palielinājās par 0,1%.
Kopš gada sākuma “OMX Tallinn” audzis par 2,95%, “OMX Riga” palielinājies par 4,43%, bet “OMX Vilnius” audzis par 1,75%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/32E0FCE8-D120-45FC-8F26-092218B93510/
Šodien Baltijas biržās lielākais apgrozījums bijis ar “Tallink Grupp” akcijām
Rīga, 19.janv., LETA. Piektdien Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmuma “Tallink Grupp” akcijām, liecina tirdzniecības dati.
Ar “Tallink Grupp” akcijām veikti 27 darījumi par 1 008 638 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 806 778 akcijas, kuru cena šodien samazinājās par 0,79% – no 1,26 eiro līdz 1,25 eiro par akciju.
Otrajā vietā bija tirdzniecība ar Lietuvas bankas “Šiauliu bankas” akcijām. Ar šī uzņēmuma akcijām veikti 45 darījumi par 161 648 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 269 476 akcijas, kuru cena šodien nemainījās un saglabājās 0,6 eiro par akciju.
Savukārt trešajā vietā pēc apgrozījuma bija darījumi ar Igaunijas finanšu grupas “LHV Group” akcijām, ar kurām veikti 27 darījumi par 99 212 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 9187 akcijas, kuru cena šodien nemainījās un saglabājās 10,8 eiro par akciju.
No Latvijas uzņēmumiem vislielākais apgrozījums – 60 407 eiro – bija ar zāļu ražošanas uzņēmuma “Olainfarm” akcijām. Vērtspapīru kontus 41 darījumā mainīja 6853 akcijas, kuru cena šodien palielinājās par 2,92% – no 8,55 eiro līdz 8,8 eiro par akciju.
Kopumā Baltijas regulētajā tirgū šodien veikti 424 darījumi par 1 678 961 eiro.
Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” šodien veikti deviņi darījumi par 1360 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/788A9806-9057-4883-B005-52FA13F30160/
Šonedēļ Baltijas biržās kritums reģistrēts Viļņā
Rīga, 20.janv., LETA. No Baltijas valstu “Nasdaq” biržām šajā nedēļā kritums reģistrēts Viļņā, liecina biržas informācija.
Viļņas biržas indekss “OMX Vilnius” šonedēļ samazinājās par 0,02%.
Savukārt Rīgas biržas indekss “OMX Riga” šonedēļ palielinājies par 1,02%, bet Tallinas biržas indekss “OMX Tallinn” šonedēļ palielinājās par 0,63%.
Kopējais Baltijas biržu indekss “OMX Baltic Benchmark GI” šonedēļ palielinājās par 0,59%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C9E2D60E-315A-403D-8DFD-4176A88005DA/
Šonedēļ Baltijas biržās lielākais apgrozījums bijis ar “Tallink Grupp” akcijām
Rīga, 21.janv., LETA. Šonedēļ Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmuma “Tallink Grupp” akcijām, liecina tirdzniecības dati.
Ar “Tallink Grupp” akcijām šonedēļ veikti 143 darījumi par 1 442 957 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 1 157 235 akcijas, kuru cena nedēļas laikā palielinājās par 0,4%.
Otrajā vietā bija tirdzniecība ar Igaunijas azartspēļu uzņēmuma “Olympic Entertainment Group” akcijām. Ar šī uzņēmuma akcijām veikti 146 darījumi par 812 990 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 443 989 akcijas, kuru cena šonedēļ palielinājās par 1,37%.
Savukārt trešajā vietā pēc apgrozījuma šonedēļ bija darījumi ar Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma “HansaMatrix” akcijām, ar kurām veikti 14 darījumi par 500 676 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 73 665 akcijas, kuru cena šonedēļ samazinājās par 0,61%.
Kopumā Baltijas biržās šonedēļ veikti 2125 darījumi par 5 343 761 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DE17D527-CF59-4D1F-BF1D-295300179A29/
Inguna Ukenābele, LETA
Biržā šogad cer uz jaunām akciju emisijām
Rīgas biržā „Nasdaq Riga” pērn tirdzniecības apgrozījums ar akcijām sasniedza 49,6 miljonus eiro, bet ar parāda vērtspapīriem – 238,9 miljonus eiro. Indekss „OMX Riga”, kurš raksturo biržā kotēto akciju cenu izmaiņas, gada laikā auga par 35,8%. Kā vērtēt aizvadīto gadu un uz kādām izmaiņām vērtspapīru tirdzniecībā var cerēt šogad intervijā aģentūrai LETA stāsta biržas “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne:
Kāds 2017.gads ir bijis fondu tirgū?
Kopumā gads ir bijis ļoti labs. Bija daudz spilgtu notikumu. Rīgas biržas indekss “OMX Riga” pērn pieauga par 36%, kas ir ievērojams kāpums. Savukārt Baltijas indekss “OMX Baltic Benchmark GI” auga par aptuveni 19%. Tās investoriem no peļņas gūšanas viedokļa ir ļoti labas ziņas. Ir paplašinājies arī investīciju iespēju klāsts. Baltijā kopumā ir trīs jauni akciju emitenti. Baltijas alternatīvajā tirgū “First North” pavasarī startēja Lietuvas lauksaimniecības tehnikas kompānija “East West Agro”, Rīgā bija ilgi gaidīta un spoža debija – kosmētikas ražotāja “Madara Cosmetics” akciju emisija. Tā bija ļoti veiksmīga emisija, jo uzņēmums piesaistīja 3,3 miljonus eiro un uzrunāja vairāk nekā 700 dažādu investoru. Savukārt decembrī Igaunijā akcijas sāka kotēt nekustamā īpašuma fonds “EfTEN Real Estate Fund III”.
Vai “Madara Cosmetics” debija biržā var iedrošināt citus uzņēmumus?
Domāju, ka jā. Turklāt “Madara Cosmetics”, pārstāvot mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, pierādīja, ka arī šī segmenta kompānijas var demonstrēt ļoti pārliecinošu startu biržā. “Madara” pārstāv plaša patēriņa nozari, kura visiem ir labi saprotama, uzņēmuma darbība ir caurredzama, kompānijas vadītāji ir atklāti un runā par uzņēmumu un tā plāniem. Līdz ar to cilvēkiem ir priekšstats, kas ir šī kompānija, kā tā tiek vadīta. Tāpat tā ir Latvijas kompānija, kura arī savos produktos izmanto Latvijai un Ziemeļeiropai raksturīgas sastāvdaļas. Mēs redzam, ka “Madara” ir ļoti veiksmīgi uzrunājusi ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Somijas investorus.
Es domāju, ka “Madaras” piemērs var iedvesmot mazos un vidējos uzņēmumus un tos, kuri pārstāv plaša patēriņa zīmolus. “Madaras” vadītājs jokojot pat ir atzinis, ka varētu samazināt mārketinga budžetu, jo šī uzmanība, kura tika pievērsta kompānijai pirms un pēc tās akciju kotācijas sākuma biržā, ir ļoti liela.
Kā var vērtēt tirdzniecību ar “Madaras” akcijām pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO)? Pašlaik redzams, ka tirdzniecības aktivitāte nav ļoti liela, kas liek domāt, ka vairums investoru ir noskaņoti akcijas paturēt ilgtermiņā.
“Madaras” ienākšana biržā bija svarīgs notikums, bet vienlaikus jāatceras, ka biržā tas ir neliels uzņēmums. Līdz ar to tirdzniecības aktivitāte nav augsta, bet tāda, kāda tā arī tika gaidīta. Vienlaikus ļoti svarīgi ir tas, ka pēc IPO “Madaras” akciju cena pieauga un līdz pat šim brīdim aptuveni tajā līmenī arī ir noturējusies. Tagad ir svarīgi, lai uzņēmums sekmīgi turpina strādāt. Bet es varu piekrist, ka investoru nolūks visdrīzāk ir akcijas paturēt un lielākās cerības tiek liktas uz uzņēmuma nākotnes izaugsmi.
Ja atceramies, tad pirms tam neizdevās bankas “Citadele” akciju IPO. Ar ko šie piedāvājumi atšķīrās, un vai visu var “norakstīt” uz atšķirīgām darbības jomām? Kas būtu jāņem vērā citiem potenciālajiem emitentiem?
Protams, tās ir atšķirīgas nozares. Tomēr viens no iemesliem noteikti slēpjas tajā, ka “Citadeles” piedāvājums no privāto un mazo investoru skatupunkta bija ļoti sarežģīts – ar vairāku kategoriju akcijām utt. Savukārt institucionālajiem investoriem izšķirošs faktors bija cena. Acīmredzot IPO cena investoriem šķita par augstu. Taču kopumā banku nozare investoriem ir pievilcīga un interesanta, jo pēc pusgada biržā startēja “LHV Group”, kas ir lielākā vietējā finanšu grupa un kapitāla investētāja Igaunijā un startēja ļoti pārliecinoši, jo piesaistīja gandrīz 14 miljonus eiro un vairāk nekā 5000 investoru. Turklāt šis bija pārsvarā uz privātiem investoriem orientēts piedāvājums. Tādēļ potenciālajiem emitentiem ir jādomā par piedāvājuma struktūru un cenu.
Šogad tiks īstenots “Latvijas kuģniecības” nodoms pārtraukt akciju kotāciju biržā. Kā tas ietekmēs Rīgas biržu, jo Oficiālajā sarakstā kotēto uzņēmumu saraksts līdz ar to saruks līdz četriem?
Uzņēmuma aiziešana no biržas nav laba ziņa. Taču, ja uzņēmums uz biržu ir atnācis, tad ir jābūt arī skaidram mehānismam, kā aiziet. Birža nav slēgta un ierobežota teritorija. No investoru viedokļa svarīgākais ir, kādi ir uzņēmumu aiziešanas nosacījumi. Šajā gadījumā akciju atpirkšana notiek par cenu, kuras parametri ir noteikti likumā. Līdz ar to es domāju, ka mazākuma akcionāri šajā gadījumā ir pat vinnētāji.
No biržas viedokļa uzņēmumu aiziešana, protams, nepriecē, bet svarīgi ir, lai nāktu uzņēmumi vietā. Mēs redzam to, ka jauni uzņēmumi nāk. Un mēs redzam, ka arī nākotnē būs jauni uzņēmumi, tostarp lieli uzņēmumi.
Vai cerības uz jaunām akciju emisijām ir jau šogad?
Noteikti. Uzņēmumi nāk uz biržu, lai piesaistītu kapitālu, jo tiem ir ieceres attīstībai. Tādēļ es domāju, ka šogad uz biržu varētu atnākt tie uzņēmumi, kuru IPO iepriekš tika atlikts, jo aizkavējās investīciju plāni, nebija atbilstošas tirgus situācijas vai nebija pievilcīgas cenas aktīviem, kurus viņi vēlējās iegādāties. Tāpat ir virkne uzņēmumu, kurus ir iedvesmojis “Madaras” piemērs un kuri arī vēlas piesaistīt naudu tālākai attīstībai.
Līdz ar to kopējais noskaņojums un skatījums uz biržu uzņēmumiem ir pozitīvs.
“Luminor Bank” jaunie vadītāji jau skaidri ir paziņojuši, ka pēc dažiem gadiem banka varētu startēt biržā. Vai tas nozīmē, ka mainās arī uzņēmēju pieeja investīciju piesaistes plānošanai?
Uzņēmēji sāk skatīties uz biznesa attīstību stratēģiskāk. Šajā ziņā man ļoti patīk igauņu mentalitāte. Es atceros, ka pirms dažiem gadiem “LHV Pank” paziņoja, ka akciju kotācija ir viņu attīstības stratēģijā. Pagāja daži gadi, un šī stratēģija tika īstenota. Tagad mēs redzam, ka arī “Luminor Bank” vadība ir izteikusi līdzīgu nodomu. Manuprāt, tas ir ļoti labi tirgum, jo ir skaidrs, ar ko var rēķināties.
Vai bez “Latvijas kuģniecības” šogad varētu notikt arī citu uzņēmumu aiziešana no biržas?
Tas nav izslēgts.
Rīgas biržā pašlaik ir ļoti īss prestižākais saraksts – Oficiālais saraksts. Vai jūs redzat uzņēmumus, kuri tajā varētu pārkvalificēties no Otrā saraksta vai ienākt no malas?
Es lielākas cerības saistu ar jaunu uzņēmumu ienākšanu. Par uzņēmumiem, kuri akcijas kotē Oficiālajā sarakstā, ir lielāka investoru interese, it īpaši institucionālo investoru lokā. Arī atpazīstamība ir lielāka. Tādēļ es domāju, ka lielie jaunie uzņēmumi, kuri nāks uz biržu, mērķēs uz Oficiālo sarakstu.
Turpinās diskusijas par valsts uzņēmumu ienākšanu biržā, kaut vai ar obligāciju emisijām. Kādas perspektīvas ir šajā jautājumā?
Lai biržas sekmīgi attīstītos, ir nepieciešami lieli uzņēmumi, kuri biržā kotē akcijas. Ja biržā ienāk lieli uzņēmumi, tie izraisa lielu institucionālo un ārvalstu investoru interesi. Atnākot šādiem investoriem, tie bieži vien ierauga, ka ir arī citi interesanti, bet mazāki uzņēmumi, un tas ļoti veiksmīgi iekustina kopējo kapitāla tirgus ekosistēmu.
Ja mēs skatāmies uz 30 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, tad 1/3 daļa no tiem pieder valstij. Tādēļ, lai Latvijā sekmīgi attīstītos kapitāla tirgus, valsts uzņēmumu klātbūtne ir ļoti svarīga. Mēs esam pastāvīgā dialogā par šo jautājumu ar valdību, un šķiet, ka šobrīd šie jautājumi ir pievērsuši gan premjera, gan ekonomikas ministra, gan finanšu ministres uzmanību. Paredzams, ka tuvākajā laikā Pārresoru koordinācijas centrs sagatavos ziņojumu valdībai, kurā tad arī būs ieskicēti nākamie soļi šajā virzienā. Līdz ar to man šķiet, ka šis jautājums ir sasniedzis dzirdīgas ausis. Faktiski ikvienu no valsts uzņēmumiem, valstij saglabājot kontrolpaketi, veiksmīgi var kotēt biržā. Savukārt valsts uzņēmumiem tas ļautu piesaistīt papildu kapitālu, kuru izmantot izaugsmei, kas ir svarīgi arī Latvijas ekonomikai kopumā. Tāpat, kotējot akcijas biržā, tās var iegādāties ikviena Latvijas privātpersona, gūstot labumu no šo valsts uzņēmumu izaugsmes. Arī pensiju fondi savā atklātajā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) nesen norādīja, ka vēlētos vairāk ieguldījuma iespēju tieši Latvijā. Ņemot vērā, ka pensiju fondi pamatā vēlas ieguldīt lielos uzņēmumos, tad valsts uzņēmumi būtu tie, par kuriem būtu primāra interese.
Ja runājam par obligācijām, tad pagājušajā gadā bija ļoti labs piemērs ar attīstības finanšu institūciju “Altum”, kura emitēja obligācijas 20 miljonu eiro apmērā, un tās izpirka Baltijas pensiju fondi. Turklāt pieprasījums pēc šīm obligācijām pārsniedza piedāvājumu vairāk nekā sešas reizes. Tas ļoti labi apliecina to, ka pensiju fondiem ir interese un vēlme ieguldīt ir reāla. Domāju, ka to ir iespējams attiecināt arī uz akciju tirgu, tikai ir jāsper soļi, lai valsts uzņēmumi nonāktu biržā.
Turklāt tas ir labi arī pašiem uzņēmumiem. Tie var diversificēt finansējuma piesaistes avotus, kā arī tas krietni palīdz uzlabot uzņēmumu pārvaldību, caurskatāmību un virzību uz attīstību.
Tagad būs Pārresoru koordinācijas centra ziņojums, bet vai mēs varam gaidīt arī kādus lēmumus? Šis ir arī vēlēšanu gads, un partijas nemīl pirms vēlēšanām riskēt ar lēmumiem, kuri vēlētāju vidū var tikt uztverti dažādi.
Visdrīzāk cāļus mēs varēsim skaitīt rudenī. Pērn, 1.decembrī, publiskā diskusijā, kuras mērķis bija apzināt, kāda nozīme Latvijas valsts kapitālsabiedrībām var būt nacionālā kapitāla tirgus attīstīšanā, premjers teica, ka, ja viņam nebūtu vēlmes kaut ko darīt vai būtu kādi nepārvarami šķēršļi, viņš te nesēdētu un trīs stundas šos jautājumus neapspriestu. Tādēļ es ceru, ka tas ir iespējams. Proti, ir priekšdarbi, kurus var sākt. Protams, ka līdz vēlēšanām nav iespējams paspēt ar kāda uzņēmuma akciju kotēšanu biržā. Taču var sākt ar to, ka tiek izvērtēts, kuri valsts uzņēmumi tam ir vispiemērotākie. Ir jāizvēlas konsultanti. Ir vēl daudzas lietas, kuras ir jāpaveic pirms akciju kotācijas sākuma. Tādēļ sākt šo procesu viennozīmīgi var.
Cik vispār Latvijā pašlaik ir uzņēmumu, kuri atbilst akciju kotācijas parametriem biržā?
Ja mēs skatāmies uz tādu parametru kā vēlamais kompānijas lielums, tad uzņēmumu skaits ir mērāms simtos. Taču ar izmēru vien nepietiek. Investoriem ir svarīgi arī tas, vai uzņēmumam ir izaugsmes stāsts – proti, vai tam ir ambīcijas augt tālāk, vai akcionāru struktūra un vadības komanda spēj šo izaugsmes stāstu īstenot dzīvē, vai uzņēmums ir gatavs būt atklāts pret saviem investoriem, kā arī dalīt ar tiem ne tikai risku, bet arī peļņu dividenžu veidā. Līdz ar to, ja mēs uzņēmumu lielumu vēl papildinām ar izaugsmes potenciālu, vadības komandu un darbības caurredzamību, tad skaits, protams, samazinās. Tomēr mēs joprojām varam runāt par aptuveni simts Latvijas uzņēmumiem.
Kāds pagājušais gads ir bijis parāda vērtspapīru tirgū?
Kopumā gads ir bijis pozitīvs, jo ir notikušas 11 jaunas obligāciju emisijas, un tirgū ir ienākuši divi jauni emitenti – attīstības finanšu institūcija “Altum” un nekustamā īpašuma attīstītājs “New Hanza Capital”.
Mēs domājam, ka arī 2018.gadā būs gan jauni emitenti no atšķirīgām nozarēm, gan jaunas emisijas. Tāpat ceram, ka emisijas būs gan regulētajā, gan alternatīvajā tirgū.
Vai kāds no obligāciju emitentiem varētu sākt biržā kotēt arī akcijas?
Tāda iespēja pastāv vienmēr. Domāju, ka mēs akciju emitentu sarakstā varētu ieraudzīt arī kādu no līdzšinējiem obligāciju emitentiem.
Vai parāda vērtspapīru tirgu ir ieceres aktivizēt vēl vairāk?
Ir pierādījies, ka vislabāk Parāda vērtspapīru tirgu aktivizē nodokļu politika. Tagad ir stājušās spēkā ar nodokļu reformu saistītās izmaiņas, tomēr vēl nav pilnīgi, līdz detaļām skaidrs, kā šīs izmaiņas ietekmēs parāda vērtspapīru emitentus. Svarīgi būtu tas, lai būtu vienāda attieksme pret tiem uzņēmumiem, kuri aizņemas bankā, un tiem, kuri emitē publiskus parāda vērtspapīrus. Šī līdzvērtība līdz šim ir veicinājusi Parāda vērtspapīru tirgus attīstību Latvijā.
Pozitīvi ir tas, ka no 1.janvāra privātpersonām ir iespēja atvērt investīciju kontu. Līdz ar to ievērojami tiek atvieglota nodokļu deklarēšana. Ja līdz šim deklarācija par darījumiem ar vērtspapīriem bija jāsniedz reizi mēnesī vai ceturksnī, tad tagad deklarācija būs jāiesniedz reizi gadā. Savukārt kapitāla pieauguma nodoklis ir jāmaksā tikai tad, kad summa, kuru persona izņem no investīciju konta, pārsniedz to, ko iemaksā. Tas veicina ilgtermiņa uzkrājumu kultūras veidošanos iedzīvotāju vidū.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi, kuri visu regulēs detaļās, vēl nav gatavi.
Par investoriem. Kādreiz bija diezgan bēdīga situācija, ka no Latvijas pensiju fondiem Latvijas uzņēmumu akcijās bija ieguldījuši tikai INVL un “Swedbank” pārvaldītie pensiju fondi. Vai tagad situācija mainās?
Kas attiecas uz akciju tirgu, nekas daudz nav mainījies. Taču Parāda vērtspapīru tirgū ieguldītāju loks tagad ir daudz plašāks. Piemēram, “Latvenergo” obligācijās ieguldīja ja ne visi, tad lielākā daļa no Latvijas pensiju fondiem. Arī ar “Altum” obligācijām situācija bija līdzīga.
Protams, pensiju fondi vienmēr saka, ka viņiem ir svarīgi, lai uzņēmumi ir lieli. Ja tie veic ieguldījumus akcijās, tad negrib vienā rāvienā nopirkt 5% vai 10% uzņēmuma akciju. Līdz ar to ir jautājums, cik plašas iespējas pašlaik Latvijas tirgū tiem vispār ir. Taču obligācijās Latvijas pensiju fondi iegulda labprāt. Vēlmi ieguldīt Latvijas aktīvos pensiju fondi ir apliecinājuši arī savā atklātajā vēstulē Kučinskim. Manuprāt, valsts uzņēmumiem nonākot biržā, aktivitāte pieaugs.
Kā mainās investoru skaits, kuri regulāri veic darījumus Rīgas biržā?
Baltijā kopumā ir ap 50 tūkstošiem investoru, tostarp ap 15 tūkstošiem ir Latvijā. Vienlaikus, piemēram, “Madaras” akciju piedāvājumā bija aptuveni 700 investoru – liela daļa no Latvijas, turklāt liela daļa ieguldīja akcijās pirmo reizi. “Madaras” starts bija ļoti veiksmīgs, tādēļ domāju, ka daudziem āķis ir lūpā un viņi labprāt skatītos, kas vēl ir pieejams.
Igaunijā šī investīciju kultūra ir attīstīta daudz labāk, un tam ir dažādi iemesli. Tostarp biržā ir bijuši daudzi labi Igaunijas izcelsmes uzņēmumi, kuros varēja ieguldīt. Arī investīciju konts, kurš Latvijā ir ieviests no šā gada, Igaunijā funkcionē jau ilgāku laiku.
Vienlaikus, cik ērti privātpersonām Latvijā ir investēt kapitāla tirgū? Piemēram, daudz aprunātais jautājums, ka nebūt ne visas bankas internetbankās saviem klientiem nodrošina iespēju pirkt un pārdot vērtspapīrus.
Tas ir diezgan nozīmīgs faktors. Latvijā ir bankas, kuras piedāvā interneta platformas, un ir bankas, kuras nē.
Es domāju, ka biržā parādīsies jauni uzņēmumi un augs arī iedzīvotāju interese par ieguldījumiem. Tas ir arī paaudžu jautājums, jo tagadējie četrdesmitgadnieki daudz aktīvāk seko tam, kas notiek ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, un viņiem ir daudz lielāka interese veidot uzkrājumus, ieguldot arī akciju tirgū.
Kāds kopumā biržā ir paredzams 2018.gads? Vai arī šogad varam sagaidīt indeksa kāpumu par 36%?
Par to mēs varēsim parunāt pēc gada. Galvenais izaicinājums būs jaunu uzņēmumu piesaiste gan akciju, gan obligāciju tirgū. Uzņēmumu interese ir pieaugoša, ir bijuši vairāki veiksmīgi piemēri. Tādēļ es domāju, ka tas iedvesmos arī citus. Ja biržā ienāk jauni uzņēmumi, tad investoriem ir iespēja ieguldīt un nopelnīt, aug biržas kapitalizācija un visa kapitālu tirgus ekosistēma strādā veiksmīgāk. Tādēļ vēlreiz gribu uzsvērt, ka valsts uzņēmumu kotācija biržā dos izšķirošu impulsu kapitāla tirgus ekosistēmas attīstībai Latvijā. Attīstīts kapitāla tirgus liecina par nacionālās ekonomikas briedumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133EC93B-7FD1-C638-C3DB-5E2E59994A96/
Olainfarm akciju cenu dinamika biržā pa laika periodu 1.12.2017. līdz 19.1.2018. -Info avots- http://www.nasdaqbaltic.com/market/?instrument=LV0000100501&list=2&pg=details&tab=historical&lang=lv¤cy=0&date=&start=01.12.2017&end=18.01.2018
