Nolasa Maligina testamentu
Rīga, 16.janv., LETA. Šodien nolasīs mūžībā aizgājušā farmācijas kompānijas AS “Olainfarm” vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Maligina testamentu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Testamenta nolasīšanu izsludinājusi zvērināta notāre Valda Vaivara.
Pieteikties aicināti visi mantinieki, kreditori un citas personas, kurām ir tiesības uz mantojumu. Pieteikšanās termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiks dzēstas. Mantojumam pieteikties var līdz 2018.gada 13.aprīlim.
Testaments tika nolasīts plkst.16 Vaivaras prakses vietā Rīgā, Kalpaka bulvārī 9. Uz testamenta nolasīšanu aicināti visi, kuriem kā mantiniekiem, kam būtu tiesības mantot pēc likuma, legatārijiem, kreditoriem vai kā citādi, ir kādas tiesības uz mantojumu. Uzaicinātas arī personas, kurām ir iebildumi pret mirušā pēdējās gribas rīkojuma aktu, pretējā gadījumā tas tiks atzīts par likumīgā spēkā stājušos.
Jau vēstīts, ka Maligins mūžībā aizgāja 2017.gada 9.decembrī 52 gadu vecumā.
Maligins kļuva par “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā.
“Olainfarm” nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. Kompānijas akcijas kotē “Nasdaq Riga” oficiālajā sarakstā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8BBEA601-5056-4BE8-B0A2-C0E0E5ADA14A/
Maligina daļas uzņēmumā “Olainfarm” vienādās daļās mantos viņa bērni
Rīga, 16.janv., LETA. Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina daļas uzņēmumos AS “Olainfarm” un SIA “Olmafarm” atbilstoši šodien nolasītajam testamentam vienādās daļās mantos viņa bērni, aģentūru LETA informēja “Olainfarm” pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš.
Atbilstoši testamentam mantinieki turpmāko piecu gadu laikā nedrīkstēšot atsavināt vai dāvināt mantotās uzņēmumu daļas.
Kā norādīja Lapiņš, šodien nolasītais testaments vēl nav stājies spēkā. Četru mēnešu laikā to var apstrīdēt citi iespējamie mantinieki.
Zvērināta notāre Valda Vaivara, kura otrdien nolasīja Maligina testamentu, aģentūrai LETA sacīja, ka atbilstoši Civillikumam aizgājēja mantojums likumiski vienādās daļās pienākas neatraidāmajiem mantiniekiem – laulātajam un bērniem. Ja kādiem no neatraidāmajiem mantiniekiem aizgājējs testamentā nav neko atvēlējis, tad tiem ir tiesības pieprasīt neatņemamo daļu, kas ir puse no likumiskās daļas. Neatņemamo mantojuma daļu iespējams saņemt naudas izteiksmē.
Līdz ar to, pēc Vaivaras teiktā, katrs no Maligina četriem neatraidāmajiem mantiniekiem – laulātās un trīs bērniem – ir tiesīgs izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu, kas pielīdzināma astotajai daļai no kopējās Maligina atstātā mantojuma vērtības. “Neviens no neatraidāmajiem mantiniekiem nevar palikt bez mantojuma, un to [neatņemamo daļu] var izprasīt visi, kam uz to ir tiesības,” sacīja notāre.
Viņa norādīja, ka iespējamie mantinieki, kreditori un citas personas, kas ir tiesīgas uz mantojumu, var pieteikties uzņēmēja mantojumam vai to apstrīdēt līdz šā gada 13.aprīlim. Vaivara sacīja, ka tikai tad būs skaidri zināms, cik liels būs Maligina mantojums un kāda būs tā sadale.
Maligins mūžībā aizgāja 2017.gada decembrī 52 gadu vecumā.
Maligins tieši un pastarpināti caur SIA “Olmafarm” bija lielākais “Olainfarm” īpašnieks. “Olmafarm” pilnībā piederēja Maliginam. “Olmafarm” piederēja 42% daļu, bet Maliginam 26% akciju, liecina biržas “Nasdaq Riga” dati.
“Olainfarm” nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. Kompānijas akcijas kotē “Nasdaq Riga” oficiālajā sarakstā. “Olainfarm” koncerna kopējais apgrozījums 2016.gadā sasniedza 110,693 miljonus eiro, bet koncerna peļņa 2016.gadā bija 11,586 miljoni eiro.
Laikraksta “Dienas Bizness” pērn veidotajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā Maligins tika ierindots 7.vietā ar 70 miljonu eiro turību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AE48CAD2-5D47-4C04-A8C3-3DD3ADBC6DBC/
Valērijs Maligins savus īpašumus novēlējis bērniem; sieva domās, ko darīt
Mūžībā aizgājušā farmācijas kompānijas “Olainfarm” vadītājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins testamentu sastādījis pirms laulībām ar aktrisi Elīnu Maliginu, un visus īpašumus novēlējis trim savām meitām. Mātei viņš novēlējis 50 000 eiro.
Testaments paredz, ka piecu gadu laikā bērni nedrīkstēs atsavināt vai atdāvināt no Maligina mantotās “Olainfarm” un šī zāļu ražotāja akcionāra “Olmafarm” kapitāldaļas. Maligina īpašumā tieši un pastarpināti caur “Olmafarm” bija nepilni 70% “Olainfarm” akciju.
Testamenta nolasīja zvērināta notāre Valda Vaivara savā prakses vietā Rīgā. Uz nolasīšanu pieteikties bija aicināti visi mantinieki, kreditori un citas personas, kurām ir tiesības uz mantojumu. Pieteikšanās termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiks dzēstas. Mantojumam pieteikties var līdz 2018. gada 13. aprīlim.
Uz testamenta nolasīšanu ieradās arī krietns bariņš žurnālistu. Kopā ieradās Valērija Maligina māte un divas vecākās meitas Irina un Nika ar vīru, kā arī juristi. Kā pēdējais ieradās Elīnas Maliginas advokāts Mārtiņš Knipšs.
Noklausījušies testamentu, Maligina māte un meitas viedokļus neizpauda. No komentāriem par turpmāko darbību atturējās arī Elīnas Maliginas advokāts, sakot, ka viņam nepieciešamas konsultācijas ar klienti.
Lai arī sieva Elīna Maligina nav iekļauta mantojumā, viņai kā neatraidāmajam mantiniekam ir tiesības uz pusi no likumiskās mantojuma daļas, kas pienāktos gadījumā, ja testamenta nebūtu, proti uz 12,5% no īpašuma.
Jau vēstīts, ka Maligins mūžībā aizgāja 2017.gada 9. decembrī 52 gadu vecumā. Žurnāls “Dienas Bizness” pērn novērtēja, ka Maligins ir 7. turīgākais cilvēks Latvijā un viņa īpašumu vērtība ir ap 70 miljoniem eiro. Maligins kļuva par “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997. gadā.
…Info avots: http://jauns.lv/raksts/zinas/266791-valerijs-maligins-savus-ipasumus-novelejis-berniem-sieva-domas-ko-darit
“Olainfarm” koncerna realizācija pērn pieaugusi par 4%
Rīga, 16.janv., LETA. Zāļu ražotāja “Olainfarm” koncerna realizācija pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, pieaugusi par 4% salīdzinājumā ar 2016.gadu un bija 114,042 miljoni eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.
Tostarp straujākais realizācijas pieaugums 2017.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu “Olainfarm” koncernam bija Vācijā – divas reizes un Nīderlandē – par 57%, bet straujākais realizācijas kritums bija Ukrainā – par 21% un Uzbekistānā – par 15%. Savukārt lielākie noieta tirgi bija Krievija (35%), Latvija (25%), Ukraina (10%) un Baltkrievija (8%).
2017.gadā “Olainfarm” piederošā aptieku tīkla SIA “Latvijas aptieka” realizācija sasniedza 21,6 miljonus eiro, kas ir par 16% vairāk nekā 2016.gadā, zaļās farmācijas uzņēmuma SIA “Silvanols” apgrozījums bija 5,2 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 3%, bet elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast” realizācija bija 8,5 miljonu eiro apmērā.
Pēc nekonsolidētajiem “Olainfarm” provizoriskajiem rezultātiem, kompānijas produktu realizācija 2017.gadā veidoja 91,968 miljonus eiro, kas ir līdzīgi kā gadu iepriekš. Straujākais realizācijas pieaugums pērn bija Vācijā – divas reizes un Nīderlandē – par 57%, bet straujākais realizācijas kritums bija Ukrainā – par 28% un Kazahstānā – par 19%. Lielākie noieta tirgi bija Krievija (40%), Latvija (16%), Ukraina (12%) un Baltkrievija (10%).
Pērn decembrī “Olainfarm” koncerna realizācija bija 10,076 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielākais realizācijas pieaugums bija Ukrainā – astoņas reizes un Baltkrievijā – 4,3 reizes, bet straujākais realizācijas kritums bija Kirgizstānā – par 36% un Kazahstānā – par 32%. Koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija (44%), Latvija (27%) un Ukraina (8%).
“Latvijas aptieka” realizācija decembrī veidoja divus miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā attiecīgajā iepriekšējā gada decembrī, “Silvanols” apgrozījums samazinājās par 18% un bija 0,4 miljoni eiro, bet “Tonus Elast” realizācija veidoja 0,8 miljonus eiro, kas ir kritums par 26%.
Pēc nekonsolidētajiem “Olainfarm” rezultātiem, produktu realizācija decembrī veidoja 8,075 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2016.gada decembrī. Lielākais realizācijas pieaugums kompānijai minētajā periodā bija Ukrainā – 7,2 reizes, Baltkrievijā – 4,8 reizes un Lietuvā – par 50%, bet straujākais realizācijas kritums bija Kazahstānā – 2,2 reizes. Lielākie noieta tirgi bija Krievija (52%), Latvija (17%) un Ukraina (9%).
Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka 2017.gadā “Olainfarm” ir sasniedzis 96% no plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 90% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma. “Olainfarm” darbības plāns paredz, ka uzņēmuma nekonsolidētais apgrozījums šogad sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.
“Olainfarm” nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. Kompānijas akcijas kotē “Nasdaq Riga” oficiālajā sarakstā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7012D942-37F3-435A-8FB1-7167DECE0F44/
Šodien Baltijas biržās lielākais apgrozījums bijis ar “Olympic Entertainment Group” akcijām
Rīga, 16.janv., LETA. Otrdien Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar Igaunijas azartspēļu uzņēmuma “Olympic Entertainment Group” akcijām, liecina tirdzniecības dati.
Ar “Olympic Entertainment Group” akcijām veikts 31 darījums par 192 005 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 105 176 akcijas, kuru cena šodien palielinājās par 0,27% – no 1,82 eiro līdz 1,825 eiro par akciju.
Otrajā vietā bija tirdzniecība ar Igaunijas apakšveļas ražošanas uzņēmuma “Silvano Fashion Group” akcijām. Ar šī uzņēmuma akcijām veikti 48 darījumi par 94 137 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 31 474 akcijas, kuru cena šodien palielinājās par 1,35% – no 2,96 eiro līdz trīs eiro par akciju.
Savukārt trešajā vietā pēc apgrozījuma bija darījumi ar Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma “Telia Lietuva” akcijām, ar kurām veikti 25 darījumi par 71 151 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 72 676 akcijas, kuru cena šodien palielinājās par 0,82% – no 0,972 eiro līdz 0,98 eiro par akciju.
No Latvijas uzņēmumiem vislielākais apgrozījums – 7973 eiro – bija ar kuģniecības uzņēmuma “Latvijas kuģniecība” akcijām. Vērtspapīru kontus divos darījumos mainīja 11 229 akcijas, kuru cena šodien nemainījās un saglabājās 0,71 eiro par akciju.
Kopumā Baltijas regulētajā tirgū šodien veikti 381 darījumi par 691 733 eiro.
Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” šodien veikti astoņi darījumi par 3548 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D61A2A10-657E-4F81-9045-53DD1BEB486F/
Baltijas biržās šodien kāpums tikai Viļņā
Rīga, 16.janv., LETA. No Baltijas valstu “Nasdaq” biržām šodien kāpums reģistrēts tikai Viļņā, liecina biržas informācija.
Viļņas biržas indekss “OMX Vilnius” šodien palielinājās par 0,46%.
Tallinas biržas indekss “OMX Tallinn” šodien samazinājās par 0,1%, bet Rīgas biržas indekss “OMX Riga” šodien saruka par 0,15%.
Kopējais Baltijas biržu indekss “OMX Baltic Benchmark GI” šodien palielinājās par 0,2%.
Kopš gada sākuma “OMX Tallinn” audzis par 2,23%, “OMX Riga” palielinājies par 2,79%, bet “OMX Vilnius” audzis par 2,11%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D2810C60-BDE3-4C8B-AD1E-B6C795322FAC/
Zane Eniņa, 15.01.2018. Latvijas Avīzē
Individuāli ar ķēžu aptiekas izskatu
Farmācijas biznesā atraduši, kā palielināt ķēžu aptiekas. Sabiedrības kontrole nedrīkst atslābt
Pastāvīga izaugsme kvalificēta darbaspēka trūkuma ēnā – tā īsumā var raksturot 2018. gada norises farmācijas tirgū, kurā parādījušās arī dažas interesantas tendences, piemēram, franšīzes aptiekas – individuālās aptiekas ar pazīstamu ķēžu aptieku izskatu.
Turpinot augšupejošo attīstības līkni, pagājušajā gadā zāļu tirgus Latvijā audzis par 7% – gan uz kompensējamo zāļu, gan pacientu personīgo maksājumu rēķina, lēš Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens. Zāļu cenas kāpušas vidēji par 6%, taču, ja šīs izmaiņas aplūko dažādās cenu grupās, aina ir atšķirīga: grupā līdz 50 eiro (šos medikamentus pacienti iegādājas, maksājot galvenokārt no savas kabatas) cenu kāpums ir 3% – tātad vienlīdzīgs ar inflāciju. Cenu grupās no 50 līdz 100 eiro un no 100 līdz 500 eiro cenas pat nedaudz samazinājušās – attiecīgi par 2% un 5%.
“Iespējams, Nacionālais veselības dienests par kādu medikamentu sācis maksāt izdevīgāku cenu,” iemeslu cenas samazinājumam min S. Henkuzens, norādot, ka šajās medikamentu grupās lielākoties ir zāles, kuras kompensē valsts. Cenu grupā no 500 līdz 1000 eiro cenas cēlušās par 2%, bet grupā virs 1000 eiro – par 6%.
Atbildot uz “mūžīgo jautājumu”, vai medikamenti Latvijā ir lēti vai dārgi, ZVA vadītājs norāda, ka arī pērn audzis zāļu paralēlais eksports – tas nozīmē, ka ir medikamenti, kas citās valstīs maksā dārgāk. Tomēr, salīdzinot bezrecepšu zāļu cenas kaut vai Baltijas mērogā, Latvijā tās lielākoties ir augstākas.
Maligina nāve – liels trieciens
Pagājušajā gadā augusi Latvijas medikamentu ražotāju aktivitāte, eksportējot gan uz citām ES dalībvalstīm, gan NVS un citām bijušajām padomju bloka valstīm: ZVA dubultojies pieprasījums pēc produktu sertifikātiem, kas ir kvalitātes apliecinājums trešajai valstij, ka konkrētās zāles ir Latvijā reģistrētas, tiek ražotas un izplatītas atbilstoši ES prasībām. Šāds sertifikāts atvieglo zāļu nonākšanu trešajās valstīs.
Savukārt vietējo ražotāju produkcijas īpatsvars kopējā Latvijas medikamentu tirgū pērn īpaši nav mainījies: tie ir aptuveni 5%.
“Realizācijas ziņā būsim nostrādājuši tuvu plānotajam – apgrozījums bija ap 120 miljoniem eiro,” pagājušā gada bilanci īsi raksturo viena no tirgus līderiem – koncerna “Olainfarm” – valdes loceklis, Investīciju un komunikācijas departamenta direktors Salvis Lapiņš. “Peļņas ziņā būs cits stāsts – gada sākumā plānotās 15 miljonu eiro robežas sasniegt noteikti neizdosies, tā būs ap 10 miljoniem. Pirmā lieta, ko nenovērtējām, bija administratīvo un mārketinga izmaksu pieaugums. Tiesa, pieaugumu plānojām, bet mums ir nākuši klāt jauni uzņēmumi un arī jauni produkti, kurus pārdodam arvien jaunās valstīs, un tas izmaksāja vairāk, nekā domāts. Otrs lielais faktors bija rublis – tā svārstību dēļ pirmajos trīs gada ceturkšņos pazaudējām starp 1,5 – 2 miljoniem eiro. Trešais iemesls, kādēļ peļņa nebūs tik liela, bija mūsu pašu piesardzība – veidojām uzkrājumus mūsu jauniegādātajiem meitasuzņēmumiem.”
S. Lapiņš nenoliedz, ka milzu satricinājums bija “Olainfarm” līdzīpašnieka Valērija Maligina nāve 9. decembrī. Pirmkārt, tas bija šoks kolēģiem, jo viņš mira pāragri, būdams vien 52 gadus vecs. Otrkārt, uzreiz pēc šī traģiskā notikuma par 6,49% līdz 8,35 eiro nokritās uzņēmuma akciju vērtība. “Neapšaubāmi, visi investori saistīja šo uzņēmumu ar Maligina kungu. Viņš bija tas, kurš to 1997. gadā privatizēja un kļuva par valdes priekšsēdētāju. Viņa ieguldījums nav novērtējams – pašlaik pēc pilnīgi visiem parametriem “Olainfarm” nav salīdzināms ar to “Olainfarm”, kāds tas bija, kad tika nopirkts. Viss ir sasniegts uz viņa laika, nervu un visa pārējā rēķina,” atzīst S. Lapiņš.
Veido stabilu klientu loku
Tā kā kopumā 2017. gads bija finansiāli veiksmīgs, “Olainfarm” akcionāriem pērn izmaksājis lielākās dividendes tā vēsturē – kopumā deviņus miljonus eiro. Uzņēmums arī paplašinājis sev piederošo “Latvijas Aptieku” tīklu – tas tagad sastāv no 66 vienībām (tikai pirms pieciem gadiem “Olainfarm” vēl nepiederēja neviena aptieka). Uzņēmumu grupa arī iegādājusies SIA “Olaines veselības centrs”. Tas bijis nepieciešams “komplektam” ar gadu iepriekš nopirkto diagnostikas uzņēmumu “Klīnika DiaMed”, lai panāktu citus privātās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, kuri līdz ar agrāko poliklīniku iegādi jau iepriekš uzsāka veidot savas klientu bāzes.
“Šo elementu – pirmo punktu, caur kuru cilvēks ienāk veselības aprūpes sistēmā, “Klīnika DiaMed”, kas jau no pirmsākumiem bija augsta līmeņa diagnostikas centrs, savulaik bija palaidusi garām. Citiem privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ar laiku uzradās savas diagnostikas iespējas un samazinājās vajadzība pacientus sūtīt uz “DiaMed”. Tagad šāda ieeja mums būs – ja “Olaines veselības centra” pacientiem būs vajadzība pēc izmeklējumiem, varēs sūtīt uz “DiaMed”.”
Līdz ar šo pirkumu “Olainfarm” pastiprina tā dēvētās vertikālās integrācijas tendenci: nonākot viena uzņēmuma veselības centrā, pacients tiek virzīts arī uz šim pašam uzņēmumam piederošu diagnostikas iestādi, bet pēc tam, visticamāk, nepieciešamos medikamentus iegādājas šī uzņēmuma aptiekās, kuras ar zālēm apgādā pašu lieltirgotava, kurā daļu sortimenta veido uzņēmuma paša ražotnēs tapusī produkcija.
S. Henkuzens uzskata, ka e-veselības sistēmas ieviešana, kas no gada sākuma visiem nozares dalībniekiem ir obligāta, sniegs iespēju novērtēt vertikālās integrācijas ietekmi – varēs vērtē, vai pacientam netiek izrakstītas zāles, kas viņam nav nepieciešamas.
Trūkst darbaroku
Kā vienu no lielākajām nozares pagājušā gada problēmām, kas nav beigusies līdz ar jaunā gada iestāšanos, visi “Latvijas Avīzes” aptaujātie uzņēmēji atzīmēja kvalificēta darbaspēka trūkumu. “Darba vietu skaits aptiekās ir lielāks nekā pieejamais farmaceitu skaits,” saka Latvijas farmācijas tirgus līdera – uzņēmumu grupas “Repharm” – direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits.
Holdinga paspārnē atrodas uzņēmums “Sentorfarm aptiekas”, kurā ietilpst 234 aptiekas (ZVA dati uz šā gada 4. janvāri). “Pastāvīgais vakanču skaits mums svārstās ap 50. Tas nozīmē, ka vairākas aptiekas ir ciet vai to darba laiki ir īsāki, kase – tukša.” Grūtības aizpildīt vakances atzīmē arī S. Lapiņš, kā arī akciju sabiedrības “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
Aptiekas – veselīga dzīvesveida veicinātājas
Ne vien D. Šmits, bet arī SIA “Euroaptieka” valdes priekšsēdētājs Ivars Nelsons akcentē centienus padarīt aptieku ne vien par zāļu iegādes punktu, bet arī vietu, kurai var būt liela loma slimību profilaksē.
“Tā kļūst par veselīga dzīvesveida un labas pašsajūtas veicināšanas punktu, lai rūpes par veselību kļūtu par ikdienas ieradumu. Cilvēki arvien vairāk sagaida, ka aptiekā viņu veselībai būs pieejams komplekss preču un pakalpojumu piedāvājums. Nenoliedzami sabiedrība arvien aktīvāk pievērsīs uzmanību savai veselībai un labsajūtai un izvēlēsies kvalitatīvus medikamentus, kosmētiku un vitamīnus,” pauž I. Nelsons.
Paņēmiens ķēžu pagarināšanai?
Pagājušajā gadā kopumā 20 aptiekas pievienojās jau esošām ķēdēm. Ķēžu aptieku īpatsvars ir ap 70%, kas ir līdzīgi kā citur Eiropā, pastāsta S. Henkuzens. Ja vienā ķēdē aptieku ir pārāk daudz un tās iegūst dominējošu pozīciju, trauksmi ceļ Konkurences padome. Taču pērn starp individuālajām un ķēžu aptiekām parādījās arī pirmās aptiekas – franšīzes ņēmējas. Būtībā tas nozīmē, ka aptieku ķēdes aptieku nevis iegādājas, bet tikai uzkarina tai savu izkārtni.
Kā pastāsta D. Šmits, aptiekās, kuras iegādājas “Mēness aptiekas” franšīzi, uzņēmums par saviem līdzekļiem veic remontu, tādējādi nodrošinot pacientiem pievilcīgāku un pakalpojumu būtībai atbilstošāku vidi. Savukārt Konkurences padomes ieskatā šīs aptiekas joprojām ir neatkarīgi spēlētāji. “Tā kā aptieku ķēdes nereti ir integrētas uzņēmumos, kam pieder arī lieltirgotavas, visticamāk, pēc franšīzes iegādes aptieka iepērk zāles no konkrētās lieltirgotavas,” min S. Henkuzens. Līdz šim franšīzes ņēmēju aptieku skaits precīzi nav zināms: licencē joprojām norādīts agrākais īpašnieks un līdzšinējais farmaceits.
Vai šis tomēr nav paņēmiens, kas ļauj apiet konkurenci regulējošo kārtību, kam būtu nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību? “Tas ir kaut kas jauns, tikai pagājušajā gadā šis process ir kļuvis dinamiskāks,” paskaidro S. Henkuzens.
“Svarīgāka lieta, uz ko mēs, Veselības ministrija un Konkurences padome, esam sasprindzinājuši uzmanību, ir tas, ka atsevišķos reģionos, parasti – ap slimnīcām, piemēram, ap Stradiņa slimnīcu, koncentrējas vienas ķēdes aptiekas, un ir arī pilsētas, kurās ir tikai vienas ķēdes aptiekas. Tas nav pozitīvi vērtējams – pacientiem ir ierobežotas izvēles iespējas, ir zemāka konkurence. Jāpārskata noteikumi, pēc kādiem kritērijiem iespējams izvietot aptiekas,” ZVA vadītājs piemin problēmu, ko pērn izgaismoja Latvijas sabiedriskie mediji raidījumu seriālā “Farmācijas neredzamā vara”. D. Šmits uzskata, ka nevar atstāt bez uzmanības problēmu, ka ir padsmit reģionu, kur aptieku vispār nav.
Viena no raidījumu sērijas veidotājām, Latvijas Radio žurnāliste Rudīte Spakovska, pamatīgi iedziļinājusies zāļu biznesa aizkulisēs un secina – tas ir kā trauks ar trīskāršu vai pat četrkāršu dibenu. “Jo vairāk paskrāpē, jo vairāk atklājas,” viņa saka, piebilstot, ka par spīti striktajam nozares regulējumam “uzņēmēji brīnišķīgi atraduši veidu, kā tajā strādāt, un pie tam ļoti veiksmīgi strādāt”. Galvenās Rudītes Spakovskas atziņas pēc šī seriāla veidošanas – sabiedrības kontrole pār šo biznesu nedrīkst atslābt. Otra – cilvēkiem nevajadzētu būt naiviem un paļauties, ka aptiekas ir kāds īpašs biznesa veids, kurā peļņa būtu otršķirīga. Viņa iesaka atmest tamlīdzīgas ilūzijas, sekot līdzi zāļu cenām, aptiekās uzdot jautājumus, prasīt lētākos zāļu analogus.
…Info avots: http://veselam.la.lv/2018/01/16/individuali-ar-kezu-aptiekas-izskatu/
Populārais Latvijas zīmols “Mēness aptieka” atver franšīzes aptieku Pierīgā
Pēc jaunajam statusam atbilstošām pārmaiņām 2018. gada 16. janvārī Daugmales “Ceļmalās” tiek atvērta “Mēness aptieka” franšīzes aptieka. Zīmols “Mēness aptieka” turpina tradīciju, atvēršanas svētku ietvaros sagādājot vietējiem iedzīvotājiem veselīgu dzīvesveidu atbalstošu dāvinājumu – velonovietni Sociālā dienas aprūpes centra apmeklētāju vajadzībām.
Daugmales iedzīvotāji un viesi turpmāk varēs saņemt un izmantot visus piedāvājumus, ko sniedz “Mēness aptieka”. AS “Sentor farm aptiekas” ieguldījusi aptuveni 10 000 eiro aptiekas rekonstrukcijā – veikts kosmētiskais remonts, mainīts apgaismojums, labiekārtota uzbrauktuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Izmainot aptiekas tirdzniecības telpas izkārtojumu, aptieka labiekārtota ar jaunām, modernām, mūsdienu aptiekas apmeklētāju vajadzībām atbilstošām mēbelēm. Lai būtu iespēja piedāvāt plašāku aptiekas produktu sortimentu, izveidota pašapkalpošanās zona.
Izmantojot franšīzes modeli, “Lavandas” aptiekai Daugmalē ir nodrošināta ilgtermiņa stabilitāte un izaugsme ar “Mēness aptieka” zīmolu, iegūta iespēja savā darbā izmantot iecienītā Latvijas uzņēmuma aptieku zīmola reputāciju, produktus, mārketinga tehnoloģijas un citus atbalsta mehānismus. “Sentor farm aptiekas” valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs atzīst: “Ik dienu strādājam, atbilstoši mūsu aptieku sauklim “Ar īpašām rūpēm par jums!” un esam gandarīti, ka ar franšīzes biznesa modeļa starpniecību šīs rūpes varēsim realizēt arī Ķekavas novada Daugmalē. Aptieka ir iedzīvotājiem Latvijā visērtāk pieejamā veselības aprūpes iestāde, kurā līdzās nenovērtējamam farmaceita padomam būtisks ir pieejamo aptiekas produktu daudzums un izvēles iespējas. “Mēness aptieka” to sniedz saviem klientiem. Esam gandarīti, ka zinoši savas jomas līderi farmaceiti izvēlas franšīzes modeli turpmākai attīstībai kopā ar “Mēness aptieka””.
Aptiekas īpašnieces Ineta Viļuma un Ilze Kronberga, izlemjot izmantot franšīzes priekšrocības, atzīst: “Izvēloties “Mēness aptieka” franšīzi, ieguvums ir acīmredzams – aptieka skaisti izremontēta, aprīkota ar jaunām, gaišām mēbelēm, nomainīta jaudīgāka tehnika un arī kases aparāts būs jauns. Tas mums iepriekš būtu iespējams, vienīgi paaugstinot cenas. Tagad cenas varam saglabāt iepriekšējās, turklāt piedāvāt klientiem krietni plašāku aptiekas produktu klāstu.”
Aptiekas atvēršanas svētkos 2018. gada 16. janvārī plkst. 12.00 Daugmales iedzīvotājiem sarūpēta iespēja veikt vairākus diagnostiskus izmeklējumus un piedalīties degustācijās. “Mēness aptieka” nodod dāvinājumu Sociālajam dienas aprūpes centram Daugmalē. Svētkos piedalās Ķekavas novada folkloras kopa “Dāre”.
“Mēness aptieka” zīmola īpašnieks ir akciju sabiedrība “Sentor Farm aptiekas”, kas iekļaujas Latvijas holdingā AS “Repharm”, kam pieder arī zāļu vairumtirgotāja AS “Recipe Plus”, augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotāja AS “Rīgas farmaceitiskā fabrika”, AS “Veselības centru apvienība” un SIA “Centrālā laboratorija”. Šis aptieku uzņēmums Latvijā ir viens no vadošajiem nozarē, darbojas koncepta “Ar īpašām rūpēm par jums!” ietvaros, nodrošinot pacientiem plašu zāļu un aptiekas produktu klāstu un augstus farmaceitiskās aprūpes standartus. “Mēness aptieka” zīmola aptiekas ar plašu produktu sortimentu gaida klientus gan Rīgā un tās apkaimē, gan Jūrmalā, Siguldā, Olainē un Salaspilī, kā arī Valkā, Cēsīs, Alojā, Madonā, Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Talsos, Saldū, Daugavpilī, Jēkabpilī, Krāslavā, Preiļos, Rēzeknē, Ludzā un Gulbenē un cituviet Latvijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/47584B64-8218-49CF-AD8B-39E75AD4AEE3/
Aptauja: 67% Latvijas iedzīvotāju atbalsta lielo valsts uzņēmumu akciju iekļaušanu biržā
Pētījumu aģentūras SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka divas trešdaļas aptaujāto (67%) uzskata, ka Latvijas valstij piederošo lielo uzņēmumu akcijas vajadzētu iekļaut biržā, valstij saglabājot kontrolpaketi, lai tās būtu iespējams brīvi iegādāties visiem iedzīvotājiem. Savukārt puse iedzīvotāju (49%) vēlētos ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus labi pārvaldītu Latvijas valsts uzņēmumu akcijās biržā.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš skaidro: “Iedzīvotāju pozitīvā attieksme pret ideju kotēt biržā valsts lielos uzņēmumus norāda uz sabiedrības augošo interesi par dažādiem uzkrāšanas un investēšanas veidiem un, iespējams, arī pieaugošu apzināšanos, ka katra paša atbildība ir rūpes par savas nākotnes labklājības nodrošināšanu. Tas nozīmē arī to, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji labprāt ieguldītu savus brīvos līdzekļus Latvijas uzņēmumos. Šādas idejas realizēšana var veicināt jaunu vietējo investoru rašanos, jo iedzīvotājiem būtu iespēja ieguldīt uzņēmumos, kuri tiem ir labi zināmi, un kuru darbība tiem ir ne tikai saprotama, bet tai ir iespēja arī vieglāk sekot līdzi.”
Ekonomists Mārtiņš Kazāks, komentējot aptaujas rezultātus, norāda, ka valsts lielo uzņēmumu kotēšana biržā ir plaši pielietota prakse attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsmes veicināšanai, savukārt aptaujā redzamā vietējo iedzīvotāju interese Latvijas gadījumā ir vērtīgs signāls atbildīgajām iestādēm, ka jāsper nākamais solis. “Viena no nobriedušas ekonomikas pazīmēm ir attīstīts kapitāla tirgus. Latvijas kapitāla tirgus ir sekls, vienveidīgs un kopumā mazattīstīts. Kotējot valsts lielos uzņēmumus biržā, ir potenciāls veicināt kopējo ekonomikas izaugsmi, paceļot mūs tuvāk ekonomiski vairāk attīstītu valstu līmenim. Pašreiz Latvijas pozīcija kapitāla tirgus attīstības ziņā attiecībā pret IKP ir viena no vājākajām Eiropā, šī situācija būtu jālabo. Lielo valsts uzņēmumu vērtība ir pietiekama, lai nodrošinātu tirgus likviditāti un ieinteresētu lielu investoru skaitu – gan privātos, gan institucionālos. Kā redzams aptaujas rezultātos, iedzīvotāju interese un atbalsts tam ir.”
Aptaujas dati liecina, ka atbalstu idejai salīdzinoši vairāk pauduši vīrieši – 73% norādījuši, ka Latvijas valstij piederošo uzņēmumu akcijas vajadzētu iekļaut biržā. Pieaugot aptaujāto vecumam, pieaug arī atbalsts šai idejai. Starp tiem, kuri vēlētos ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus labi pārvaldītu Latvijas valsts uzņēmumu akcijās biržā, lielāku īpatsvaru veido privātajā sektorā strādājošie – 58%. Tāpat lielāks atbalsts šai idejai vērojams aptaujāto vidū ar lielākiem ienākumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/D4E73E08-0E3B-4086-9469-E7A81D1DB812/
Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem
Rīga, 17.janv., LETA. Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, intervijā aģentūrai LETA sacīja biržas “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
“Noteikti. Uzņēmumi nāk uz biržu, lai piesaistītu kapitālu, jo tiem ir ieceres attīstībai. Tādēļ es domāju, ka šogad uz biržu varētu atnākt tie uzņēmumi, kuru akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) iepriekš tika atlikts, jo aizkavējās investīciju plāni, nebija atbilstošas tirgus situācijas vai nebija pievilcīgas cenas aktīviem, kurus viņi vēlējās iegādāties. Tāpat ir virkne uzņēmumu, kurus ir iedvesmojis “Madaras” piemērs un kuri arī vēlas piesaistīt naudu tālākai attīstībai. Līdz ar to kopējais noskaņojums un skatījums uz biržu uzņēmumiem ir pozitīvs,” teica Auziņa-Melalksne.
Viņa arī norādīja, ka kosmētikas ražotāja “Madara Cosmetics” piemērs pierādīja, ka arī mazā un vidējā segmenta kompānijas var demonstrēt ļoti pārliecinošu startu biržā.
Vienlaikus Auziņa-Melalksne pieļāva, ka atšķirībā no “Madara Cosmetics”, kas pērn akcijas sāka kotēt biržas alternatīvajā tirgū “First North”, jaunie uzņēmumi primāri mēģinās akcijas iekļaut biržās oficiālajā sarakstā. “Par uzņēmumiem, kuri akcijas kotē oficiālajā sarakstā, ir lielāka investoru interese, it īpaši institucionālo investoru lokā. Arī atpazīstamība ir lielāka. Tādēļ es domāju, ka lielie jaunie uzņēmumi, kuri nāks uz biržu, mērķēs uz oficiālo sarakstu,” teica biržas vadītāja.
Birža arī nav atmetusi cerības, ka akcijas varētu sākt kotēt kāds no valstij piederošajiem uzņēmumiem. “Ja mēs skatāmies uz 30 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, tad trešdaļa daļa no tiem pieder valstij. Tādēļ, lai Latvijā sekmīgi attīstītos kapitāla tirgus, valsts uzņēmumu klātbūtne ir ļoti svarīga. Mēs esam pastāvīgā dialogā par šo jautājumu ar valdību, un šķiet, ka šobrīd šie jautājumi ir pievērsuši gan premjera, gan ekonomikas ministra, gan finanšu ministres uzmanību. Paredzams, ka tuvākajā laikā Pārresoru koordinācijas centrs sagatavos ziņojumu valdībai, kurā tad arī būs ieskicēti nākamie soļi šajā virzienā. Līdz ar to, man šķiet, ka šis jautājums ir sasniedzis dzirdīgas ausis. Faktiski ikvienu no valsts uzņēmumiem, valstij saglabājot kontrolpaketi, veiksmīgi var kotēt biržā. Savukārt valsts uzņēmumiem tas ļautu piesaistīt papildu kapitālu, kuru izmantot izaugsmei, kas ir svarīgi arī Latvijas ekonomikai kopumā. Tāpat, kotējot akcijas biržā, tās var iegādāties ikviena Latvijas privātpersona, gūstot labumu no šo valsts uzņēmumu izaugsmes,” uzsvēra Auziņa-Melalksne.
“Nasdaq Riga” vadītāja prognozēja, ka 2018.gadā būs arī jauni parāda vērtspapīru emitenti.
Vienlaikus Auziņa-Melalksne atzīmēja, ka šogad biržu varētu atstāt “Latvijas kuģniecība”, kā arī nav izslēgta iespēja, ka tai pievienosies vēl kāds uzņēmums. “No biržas viedokļa uzņēmumu aiziešana, protams, nepriecē, bet svarīgi ir, lai nāktu uzņēmumi vietā. Mēs redzam to, ka jauni uzņēmumi nāk. Un mēs redzam, ka arī nākotnē būs,” uzsvēra “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja.
Rīgas biržā “Nasdaq Riga” pērn tirdzniecības apgrozījums ar akcijām sasniedza 49,6 miljonus eiro, bet ar parāda vērtspapīriem – 238,9 miljonus eiro. Indekss “OMX Riga”, kurš raksturo biržā kotēto akciju cenu izmaiņas, gada laikā auga par 35,8%. Biržā “Nasdaq Riga” tiek kotētas 26 uzņēmumu akcijas un 49 emisiju parāda vērtspapīri.
Pilnu inteviju lasiet: http://www.leta.lv/plus/133EC93B-7FD1-C638-C3DB-5E2E59994A96
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B1D8D94C-1D02-415F-B625-1C34E7A24681/
“Grindeks” šogad prognozē vismaz 10% apgrozījuma pieaugumu
Rīga, 17.janv., LETA. Zāļu ražotājs “Grindeks” šogad prognozē vismaz 10% apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar 2017.gadu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai “Nasdaq Riga”.
Kompānijas pārstāvji skaidro, ka apgrozījuma pieaugums šogad tiks sasniegts, kāpinot realizācijas apmērus Eiropas Savienības valstīs, Krievijā un pārējās NVS valstīs, ASV, Kanādā, Japānā un Vjetnamā, kā arī apgūstot jaunus tirgus. Tostarp stratēģiskie biznesa attīstības tirgi 2018.gadā “Grindeks” ir Eiropas Savienības un Dienvidaustrumāzijas valstis.
Līdztekus jaunu tirgu apguvei “Grindeks” plāno veikt arī investīcijas attīstībā. “Svarīgākais ražošanas tempu kāpinātājs ir pieprasījuma pieaugums. Tas aktualizē jautājumu par nepieciešamajām ražošanas jaudām, tāpēc ražotnēs Latvijā, Igaunijā un Slovākijā šogad ieguldīsim vismaz septiņus miljonus eiro,” sacīja “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.
Kompānijas pārstāvji informē, ka 20018.gadā “Grindeks” stratēģiski fokusēsies uz kompleksiem risinājumiem pacientu vajadzību apmierināšanai.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka “Grindeks” koncerna apgrozījums 2017.gada deviņos mēnešos bija 95,864 miljoni eiro, kas ir par 32,4% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa pieauga par 0,5% un bija 6,457 miljoni eiro.
“Grindeks” galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. “Grindeks” koncernu veido “Grindeks” un piecas tā meitassabiedrības – Igaunijas “Tallinas Farmācijas rūpnīca”, Latvijas “Kalceks” un “Namu apsaimniekošanas projekti”, kā arī Krievijas “Grindeks Rus” un Slovākijas “HBM Pharma”. “Grindeks” akcijas kotē “Nasdaq Riga” oficiālajā sarakstā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AFB18900-32B5-4E8D-A249-414A12497685/
Baltijas biržās šodien kāpums tikai Rīgā
Rīga, 17.janv., LETA. No Baltijas valstu “Nasdaq” biržām šodien kāpums reģistrēts tikai Rīgā, liecina biržas informācija.
Rīgas biržas indekss “OMX Riga” šodien palielinājās par 0,3%.
Tallinas biržas indekss “OMX Tallinn” šodien samazinājās par 0,18%, bet Viļņas biržas indekss “OMX Vilnius” šodien saruka par 0,57%.
Kopējais Baltijas biržu indekss “OMX Baltic Benchmark GI” šodien samazinājās par 0,24%.
Kopš gada sākuma “OMX Tallinn” audzis par 2,05%, “OMX Riga” palielinājies par 3,1%, bet “OMX Vilnius” audzis par 1,53%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F2B90623-9AF9-4587-BAA2-8F540EEB2B09/
Šodien Baltijas biržās lielākais apgrozījums bijis ar “HansaMatrix” akcijām
Rīga, 17.janv., LETA. Trešdien Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma “HansaMatrix” akcijām, liecina tirdzniecības dati.
Ar “HansaMatrix” akcijām veikts viens darījums par 482 065 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 71 417 akcijas, kuru cena šodien nemainījās un saglabājās 8,2 eiro par akciju.
Otrajā vietā bija tirdzniecība ar Igaunijas azartspēļu uzņēmuma “Olympic Entertainment Group” akcijām. Ar šī uzņēmuma akcijām veikti 17 darījumi par 408 176 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 222 994 akcijas, kuru cena šodien palielinājās par 0,55% – no 1,825 eiro līdz 1,835 eiro par akciju.
Savukārt trešajā vietā pēc apgrozījuma bija darījumi ar Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmuma “Tallink Grupp” akcijām, ar kurām veikti 53 darījumi par 227 961 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 184 738 akcijas, kuru cena šodien samazinājās par 0,4% – no 1,245 eiro līdz 1,24 eiro par akciju.
Kopumā Baltijas regulētajā tirgū šodien veikti 409 darījumi par 1 568 133 eiro.
Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” šodien veikti seši darījumi par 1074 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BF1C3E2F-1F92-473D-BDD8-66F4A825D2A9/
Olainfarm akciju cenu dinamika biržā pa laika periodu no 1.12.2017. līdz 16.1.2018. – Info avots: http://www.nasdaqbaltic.com/market/?instrument=LV0000100501&list=2&pg=details&tab=historical&lang=lv¤cy=0&date=&start=01.12.2017&end=17.01.2018
Olainfarm akciju cenu dinamika biržā pa laika periodu no 1.12.2017. līdz 17.1.2018. – Info avots: http://www.nasdaqbaltic.com/market/?instrument=LV0000100501&list=2&pg=details&tab=historical&lang=lv¤cy=0&date=&start=01.12.2017&end=17.01.2018
Olainfarm akciju cenu dinamika biržā pa 17.1.2018. datumu – Info avots: http://www.nasdaqbaltic.com/market/?instrument=LV0000100501&list=2&pg=details&tab=historical&lang=lv¤cy=0&date=&start=17.01.2018&end=17.01.2018
