Saeima grib liegt iespēju saņemt īpašās pielaides valsts noslēpumam bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem

Saeima grib liegt iespēju saņemt īpašās pielaides valsts noslēpumam bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem Foto: LETA
Saeimā ir nonācis priekšlikums uz visiem laikiem liegt piekļūt valsts noslēpumiem bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem. Šobrīd likums vēl to ļauj ar īpašu Satversmes aizsardzības biroja akceptu.
Šādu pielaižu saņēmēju šobrīd vairs nav daudz. Lielākā daļa strādā privātfirmās, kas saņēmušas industriālās drošības sertifikātu un strādā ar valsts noslēpumu objektiem biznesa pasūtījumos.
Nacionālā apvienība uz šīm Saeimas vēlēšanām par prioritāti izvirzījusi “čekas maisu” atvēršanu. Ja Saeima likumu atbalstīs, tad kartotēka varētu kļūt publiska šovasar. Tomēr, kamēr tas nav noticis, sabiedrība personu vārdus nezina. Publiskajā telpā “čekas maisos” atrodamās personas tapušas zināmas, galvenokārt, tādēļ, ka kandidējušas vēlēšanās. Likums neliedz kandidēt VDK aģentiem, taču viņiem, vai nu jāatzīst sadarbība, vai arī jāpierāda, ka tā nav bijusi.
Ir zināmi tikai trīs gadījumi, kad tiesiskā ceļā atzīta personas sadarbība ar VDK. Ir tiesas lēmumi, ka aģenti bijuši uzņēmējs Normunds Lakučs un Rīgas privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Rupkus. Ir arī prokuratūras vienošanās par sadarbības atzīšanu ar Arvīdu Ulmi. Pārējās tiesas prāvās sadarbošanās nav konstatēta. Tiesa labvēlīgi spriedusi Edvīna Inkēna, Aivara Kreitusa un tēvzemiešu politiķa Roberta Milberga lietās. Šiem cilvēkiem ir bijusi piekļuve valsts noslēpumam.
Pēc Latvijas iestāšanās NATO ilgstoši pielaide bijusi vēl diviem cilvēkiem, kuru kartītes ir Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un par kuriem tiesa lēmusi, ka sadarbība nav konstatēta. Pirmajam atjaunotās brīvvalsts premjerministram Ivaram Godmanim un Augstākās tiesas priekšsēdētajam Ivaram Bičkovičam.
Ivars Bičkovičs
Augstākās tiesas priekšsēdētājs
Nu, kartīte ir bijusi, bet viss ir iztiesāts likumā paredzētajā kārtībā. Es neesmu ne SAB, ne Drošības policijas darbinieks. Es aizpildīju visus dokumentus, un tā visa informācija, kas tika no manis prasīta, tas tika viņiem sniegts.
Taču arī tiem, kuriem sadarbība ir bijusi, kā arī VDK darbiniekiem, ir iespējams saņemt pielaidi valsts noslēpumam ar īpašu SAB direktora atļauju. Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka šī iespēja no likuma ir jāsvītro, jo esot izaugusi jauna paaudze, kas bijušos VDK speciālistus var nomainīt.
Ainars Latkovskis
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs (Vienotība)
Manā skatījumā, laikā, kad sabiedrībā notiek diskusija par “čekas maisu” atvēršanu, atļaut šiem cilvēkiem ieņemt amatus, kur jāstrādā ar valsts noslēpumu, ir absurdi, vienkārši absurdi. Un kopš 1991.gada ir pagājuši nu jau vairāk nekā 26 gadi. Principā, ja tajā brīdī vajadzēja Latvijai lojālus cilvēkus iesaistīt drošības iestāžu darbā vai kādu citu institūciju darbā, šis laiks jau ir pagājis. Līdz ar to, ja mēs atveram maisus, tad kāpēc mēs ļaujam strādāt šiem cilvēkiem amatos, kur ir nepieciešama pielaide.
Latkovskim nav zināms ne, cik šādu cilvēku ir, ne, ko viņi dara, ne arī, ko par šo normu domā specdienestos. Tas esot principa jautājums.
Iveta Maura
Satversmes Aizsardzības biroja preses sekretāre
Nu, pēc mūsu apkopotās informācijas šie izņēmumi attiecas uz burtiski pāris cilvēkiem šobrīd, skaitot līdz 10 personām tas ir. Šādas personas ir gan valsts pārvaldē, gan komercstruktūrās, tātad, uzņēmumos, kuros nepieciešams industriālās drošības sertifikāts. Šajā otrajā jomā šādi cilvēki ir pārsvarā.
Ilgu laiku Drošības policijā ar speciālu SAB direktora atļauju strādāja noklausīšanās iekārtu speciālists Ilmārs Susējs, Ekonomikas policijā nodaļu vadīja “eksčekists” Valdis Bekešs. Valsts policijā Narkotiku apkarošanas nodaļā strādāja VDK darbinieks Leonīds Pugo. Līdz ar Latvijas iestāšanos NATO viņiem darbs valsts struktūrās bija jāatstāj. “Eksčekistu” neesot arī specdienestos.
Aleksejs Loskutovs
Saeimas deputāts (PAR)
Pagājuši 30 gadi kopš neatkarības atgūšanas. Mums ir divas drošības iestādes šeit. Ja nav liels noslēpums, ja nav liels noslēpums, kolēģi, pasakiet, cik pie jums palikuši strādāt bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki un cik tādi cilvēki ir atbildīgi par valsts noslēpuma pielaides piešķiršanu? Neviens, varu atbildēt viņu vietā. Nav.
Andis Freimanis
SAB direktora vietnieks
Satversmes aizsardzības birojā nav strādājuši un nestrādā. Un SABā vispār nav strādājuši tie, kurus VDK virsnieki ir ņēmuši darbā.
Ints Ulmanis
Drošības policijas priekšnieka vietnieks
Ja nemaldos, tad 1999.gadā Saeima pieņēma likumu, kas liedz strādāt bijušajiem drošības komitejas darbiniekiem valsts drošības iestādēs. Pēc 1999.gada atsevišķi darbinieki strādāja, manuprāt, ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas atļauju vai akceptu, bet es varu kļūdīties, tā vēsturiskā atmiņa man tik tālu nesniedzas. Šobrīd un faktiski no 2000.gada sākuma Drošības policijā vairs nav drošības komitejas darbinieku.
Vienīgais Nekā personīga zināmais bijušais VDK darbinieks, kuram pēdējos gadus nav bijusi liegta pielaide, ir bijušais policijas speciālās vienības “Omega” komandieris Juris Grabovskis. Pirms vadīt šo vienību, viņš strādājis Drošības policijā. VDK bijis atbildīgs par terorisma apkarošanu. Tagad Grabovskim ir sava Drošības skola, kas apmāca policijas darbiniekus.
Juris Grabovskis
SIA “Baltijas Drošības skola” īpašnieks
VDK es arī strādāju tiesībsargājošajās struktūrās. Mēs darījām savu darbu cīņā ar kaut kādiem likumpārkāpumiem tāpat kā tagad, ko dara Drošības policija.
Šobrīd Grabovskim nav pielaides, taču pēc tās var rasties vajadzība, jo, apmācot policistus, bieži jāsadarbojas ar firmām, kurām ir Industriālās drošības sertifikāts.
Juris Grabovskis
SIA “Baltijas Drošības skola” īpašnieks
Nu, vadīju “Omegu”, komentēju, jā. 16 gadus, vairāk pat. Un tad arī bija pielaide. Uz doto brīdi pagaidām viņa nav vajadzīga manā darbā, šāda pielaide. Ja būtu vajadzīga, ietu, formētu. Un tad būtu jautājums – 20 gadus bija un tagad nav.
Speciāla valdības izveidota darba grupa Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Lailas Medinas vadībā šo jautājumu bija pētījusi un rosinājusi Latkovska priekšlikumu mīkstināt, nosakot bijušajiem VDK darbiniekiem iespēju saņemt pielaidi vēl piecus gadus. Kādam šis priekšlikums bija Saeimas komisijā jāiesniedz. Un to izdarīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Nekā personīga pārliecinājās, ka viņš tos nebija izlasījis.
Laila Mediņa
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece
Ņemot vērā Satversmes tiesas norādīto, ka jebkādām izmaiņām, kas var skart personas dzīvi, ir jābūt noteiktam pārejas periodam, ka mums jāpiedāvā Saeimai diskutēt, ka arī tiem cilvēkiem, liedzot viņiem iespējām strādāt, ir jābūt pārejas periodam.
Dzintars Rasnačs
tieslietu ministrs (NA)
Es domāju, ka, visdrīzāk, šiem ekspertiem ir konkrēti gadījumi, kur ir kaut kāda iespējamā sadarbība cīņā pret terorismu vai organizēto noziedzību. Un, kur bijuši cilvēki, kas galīgi nekādā veidā nav bijuši saistīti ar pretpadomju, ar padomju laika pretdisidentu represijām. Jo, nu, nedod dievs, es uzzināšu, ka šajā kontingentā varētu būt kāds no tās daļas, kas ir strādājuši daļās, kas necīnās ar terorismu vai organizēto noziedzību, bet, kas ir piedalījušies darbībās pret disidentiem, tad gan es neklusēšu.
Pēc Nekā personīga izrādītās intereses Rasnačs nolēma MK darba grupas sagatavotos priekšlikumus atsaukt. Tādēļ Saeima galīgajā lasījumā lems par Latkovska radikālo priekšlikumu liegt SAB direktoram tiesības noteikt izņēmumus pielaižu izsniegšanā. Tas jau ir atbalstīts otrajā lasījumā. Par to balsojis arī deputāts Juris Vectirāns. Nu viņš domā citādāk.
Juris Vectirāns
Saeimas deputāts (ZZS)
Nu, mēs uzticamies SAB direktoram. Mēs viņu esam ievēlējuši un apstiprinājuši, atbalstam viņa darbību. Pilnībā. Un, ja viņš uzskata, ka kaut kādu iemeslu dēļ, acīmredzot, tikai valsts interesēs tas ir, kāpēc viņš to nevarētu darīt. Acīmredzot, tas ir pilnīgi saprotams. Es uzskatu, ka mūsu specdienestiem, kas bauda pilnīgu mūsu uzticību, viņiem ir tiesības pieņemt šos atsevišķus izņēmumus attiecībā uz bijušajiem darbiniekiem. Slepenajiem darbiniekiem, teiksim tā.
…Info avots: https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/saeima-grib-liegt-iespeju-sanemt-ipasas-pielaides-valsts-noslepumam-bijusajiem-vdk-darbiniekiem-un-agentiem/