Tiesu reorganizācijas izmaiņas šogad
Kāpēc tiek īstenota tiesu teritoriālā reforma?
Tiesu teritoriālā reforma tiek īstenota, lai risinātu ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītus problēmjautājumus kā, piemēram, nevienmērīga tiesu noslodze un atšķirīgs tiesvedības ilgums viena veida lietās, mazā tiesnešu skaita dēļ apgrūtinātā vai neiespējamā tiesnešu specializācija un lietu sadales nejaušības nodrošināšana.
Kādas tiesas tiks reorganizētas 2018. gadā?
2017. gada 12. jūnijā Tieslietu padome apstiprināja rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānus, kas paredz vienas tiesas apgabala ietvaros apvienot vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu.
No 15.janvāra tiks reorganizēta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, pievienojot to Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
No 1. februāra reorganizēs Talsu rajona tiesu un tās sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu, Kuldīgas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Saldus rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, kā arī Ventspils tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Liepājas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai, mainot tiesas nosaukumu – Kurzemes rajona tiesa un Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.
No 15. februāra reorganizēs Alūksnes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Gulbenes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Madonas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Cēsu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Limbažu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, kā arī Valkas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Valmieras rajona tiesai un tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai, mainot tiesas nosaukumu – Vidzemes rajona tiesa un Vidzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.
No 1. marta reorganizēs Tukuma rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Dobeles rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Bauskas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Aizkraukles rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Jēkabpils rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Ogres rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Jelgavas tiesai un tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai, mainot tiesas nosaukumu uz Zemgales rajona tiesa un Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.
Kā tiesu teritoriālā reforma ietekmēs iedzīvotājus un tiesu pieejamību?
Jaunā apvienotā tiesa turpina un turpināsies darboties līdzšinējo tiesu atrašanās vietās. Iedzīvotāji dokumentus iesniegt tiesā varēs jebkurā no tiesas atrašanās vietām. Tiesu teritoriālā reforma skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši.
Kādi ir tiesu teritoriālās reformas rezultāti, salīdzinot ar 2015. gadu, kad tika uzsākta tiesu teritoriālā reforma?
1. Starp vismazāk un visvairāk noslogoto reorganizācijā iesaistīto tiesu 2014. gadā saņemto lietu skaits uz tiesnesi atšķīrās trīs reizes, bet reformu īstenošanas rezultātā, 2017. gadā noslodzes atšķirības samazinās, pārsvarā sasniedz vidējos rādītājus.
2. Pieaug ieplānoto videokonferenču skaits, tādējādi ietaupot resursus un sekmējot ātrāku lietu izskatīšanu, jo procesā iesaistītās personas tiesas sēdē var piedalīties attālināti.
3. Izlīdzinās zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē esošo lietu skaits uz vienu tiesnesi mēnesī.
4. Iespēja nodrošināt tiesnešu specializāciju un nejaušības principa vienlaicīgu ievērošanu lietu sadalē. Mazināti riski, kad atstatīšanas vai noraidīšanas gadījumā, tiek ierobežots nejaušības princips lietas sadalē.
Kad tiesu teritoriālā reforma tiks pabeigta?
Tiesu teritoriālā reforma tiek īstenota jau no 2015. gada un tā tiks pabeigta 2018. gada 1. martā. Noslēdzot reformu, Latvijā būs 9 rajona (pilsētas) tiesas un 7 rajona pilsētu tiesu zemesgrāmatu nodaļas, proti, to skaits būs samazinājies par 74%.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/0002ADD1-B300-437D-B952-4F6464F203B0/
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesu pievieno Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai
Rīga, 15.janv., LETA. No šodienas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa tiks pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, aģentūrai LETA skaidroja Tieslietu ministrijā (TM).
Šīs reorganizācijas mērķis ir mazināt tiesu noslodzi, paaugstināt lietu izskatīšanas kvalitāti, kā arī samazināt tiesvedības termiņus.
Tiesu teritoriālo reformu plānot pabeigt šī gada 1.martā. Katrā tiesu apgabalā, izņemot Rīgu, paredzēts izveidot vienu tā saukto mātes tiesu, nodrošinot šīs tiesas darbību visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās. Rīgas tiesu apgabalā būs četras rajona tiesas – Pārdaugavas tiesa, Vidzemes priekšpilsētas tiesa, Latgales priekšpilsētas tiesa un Rīgas rajona tiesa.
Zemesgrāmatu nodaļām paredzēts līdzīgs risinājums – viena zemesgrāmatu nodaļa, nodrošinot tās darbību visās līdzšinējo zemesgrāmatu nodaļu atrašanās vietās, katrā tiesas apgabalā. Rīgas tiesu apgabala reforma neskars Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas un Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas.
Pēc reformas pabeigšanas esošo 34 tiesu vietā darbosies deviņas tiesas, savukārt 27 zemesgrāmatu nodaļu vietā darbosies septiņas zemesgrāmatu nodaļas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AC8AC6BF-E6B9-49D5-8F27-9E2185FBBCF6/
Līdz martam izveidos Kurzemes, Zemgales, un Vidzemes rajona tiesas; Amatu zaudēs 17 tiesu priekšsēdētāji
Rīga, 15.janv., LETA. Saskaņā ar tiesu reorganizācijas plānu līdz martam izveidos Kurzemes, Zemgales, un Vidzemes rajona tiesas. Reorganizācijas dēļ amatus zaudēs 17 līdzšinējie tiesu priekšsēdētāji, kuri gan varēs turpināt strādāt kā tiesneši.
Tiesu teritoriālo reformu plānot pabeigt šī gada 1.martā. Katrā tiesu apgabalā, izņemot Rīgu, paredzēts izveidot vienu tā saukto mātes tiesu, nodrošinot šīs tiesas darbību visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās. Pēc reformas pabeigšanas esošo 34 tiesu vietā darbosies deviņas tiesas,
Saskaņā ar reformu Kurzemē no 1.februāra būs tikai viena rajona līmeņa tiesa – Kurzemes rajona tiesa, kuras sastāvā būs tiesneši Saldū, Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī un Talsos. Kopumā šajā tiesā strādās 36 tiesneši.
No 15.februāra būs izveidota Vidzemes rajona tiesa ar kopumā 32 tiesnešiem Cēsīs, Limbažos, Valmierā, Valkā, Gulbenē, Madonā un Alūksnē. Savukārt no 1.marta būs izveidota Zemgales rajona tiesa ar kopumā 50 tiesnešiem Dobelē, Bauskā, Jelgavā, Tukumā, Aizkrauklē, Jēkabpilī un Ogrē.
Tāpat no šodienas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, līdz ar to šajā tiesā strādās 44 tiesneši.
Zemesgrāmatu nodaļām paredzēts līdzīgs risinājums – viena zemesgrāmatu nodaļa, nodrošinot tās darbību visās līdzšinējo zemesgrāmatu nodaļu atrašanās vietās, katrā tiesas apgabalā. Rīgas tiesu apgabala reforma neskars Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas un Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas. Kopumā līdzšinējo 27 zemesgrāmatu nodaļu vietā darbosies septiņas zemesgrāmatu nodaļas.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) šodien žurnālistiem norādīja, ka šī jau otrā rajona līmeņa tiesu reforma kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Pirmā reforma notika 1998.gadā, kad desmit tiesas tika pārveidotas par piecām.
Jau 2008.gadā Tieslietu ministrijā bija sagatavots iespējamais mazo tiesu apvienošanas risinājums, taču reālu virzību ieguva 2014. un 2015.gadā, kad Centra rajona tiesa tika pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, savukārt Rīgas rajona tiesā tika iekļautas Siguldas un Jūrmalas tiesas. Tāpat iepriekš reforma realizēta Latgalē, kur no sešām tiesām tika izveidotas divas tiesas – Rēzeknes tiesa un Daugavpils tiesa.
“Pagāja zināms laiks un mēs varējām izvērtēt rezultātus Rēzeknē un Daugavpilī. Mēs redzam, ka tiesu darba rādītāji liecina, ka šis ir pareizais ceļš un mēs šo ceļu turpinām,” uzsvēra ministrs.
Šogad īstenojamās reformas rezultātā 17 līdzšinējo tiesu priekšsēdētāji zaudēs savus amatus, līdz ar to 26 rajona tiesu priekšsēdētāju vietā Latvijā paliks tikai deviņi priekšsēdētāji, kuriem gan varēs būt vietnieki. Rasnačs un Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāre Irēna Kucina gan mierināja, ka sistēmā šīs amatpersonas varēs turpināt strādāt kā tiesneši.
Ministrs gan uzsvēra apgabaltiesu priekšsēdētāju lomu reformas īstenošanā, lai gan saskaņā ar Saeimā esošajiem likuma grozījumiem dažiem tiesu priekšsēdētājiem būs liegta iespēja konkurēt uz šo amatu nākotnē. Grozījumi paredz ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt priekšsēdētāja amatu vairāk nekā divus termiņus jeb desmit gadus no vietas.
Ministrs uzskata, ka tas nav taisnīgi, tāpēc viņš šodien koalīcijā vērsīsies pie deputātiem ar lūgumu šo jautājumu risināt tā, lai pieaugtu pretendentu konkurence uz tiesu priekšsēdētāju amatiem.
Attiecībā uz to vai reformas rezultātā darbu nāksies pamest tiesu darbiniekiem, Kucina atbildēja, ka primāri reformas mērķis ir saglabāt tiesu darbiniekus tiesu sistēmā, lai gan tiek pārveidotas darbinieku funkcijas un kompetence. Darbinieku karjeras jautājumus risinās katrā reģionā atsevišķi un ar to nodarbosies tiesu priekšsēdētāji. Viņa gan nenoliedza, ka tiesu priekšsēdētājam zaudējot amatu, no vietas nāksies šķirties arī tiesu priekšsēdētāju palīgiem. “Kopumā primārais mērķis ir reformu veikt ar mazākiem zaudējumiem un ietekmi darbiniekiem,” piebilda Kucina.
Šobrīd precīzus reformas finansiālos ieguvumus TM amatpersonas vēl nenosauca, jo tos vēl aprēķinās, taču, piemēram, Latgalē iepriekš veiktās reformas rezultātā ietaupītie līdzekļi novirzīti tiesu darbinieku atalgojuma fondam, norādīja Kucina.
Tieslietu ministrs gan vērsa uzmanību, ka tiesu darbinieku atalgojums joprojām nav atbilstošs un īpaši tas attiecas uz tiesnešu palīgiem. Palīgiem vajadzētu saņemt divreiz vairāk nekā šobrīd. “Ietaupītos resursus ieguldīsim atalgojuma paaugstināšanai,” piebilda Rasnačs.
Jau ziņots, ka reorganizācijas mērķis ir mazināt tiesu noslodzi, paaugstināt lietu izskatīšanas kvalitāti, kā arī samazināt tiesvedības termiņus. Rasnačs jau paziņojis, ka salīdzinot pašlaik jau reformētās tiesas ar nereformētajām, redzams, ka reformētajās tiesās ir samazinājies neizskatīto lietu atlikums, tajās ir mazāki lietu izskatīšanas termiņi, kas gan nav būtiski mazāki nekā vidēji valstī, un tajās ir mazāk pārsūdzētu spriedumu.
Rasnača vērtējumā, kopumā ar reformu tiesas kļūst pieejamākas cilvēkiem.
Politiķis arī paziņojis, ka vairs nebūs tā, ka viena veida lietas skata pāris konkrēti tiesneši.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3931EDD6-F8C6-4AF8-8E2A-C685FC786DD6/
Par Tieslietu padomes pieņemtajiem lēmumiem rakstveida procesā 15.janvārī
Nosaka tiesnešu skaitu rajonu (pilsētu) tiesās
2018.gada 15.janvārī noslēdzas viens no tiesu teritoriālās reformas posmiem – samazinot pirmās instances tiesu skaitu Rīgas pilsētā, Ziemeļu rajona tiesa pievienota Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
Tieslietu padome noteica tiesnešu skaitu rajona (pilsētu) tiesās un to sastāvā ietilpstošajās zemesgrāmatu nodaļās. No 15.janvāra Rīgas pilsētas pirmās instances tiesās noteikts tiesnešu skaits: Administratīvajā rajona tiesā 43 tiesneši, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 30 tiesneši, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā 28 tiesneši, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 44 tiesneši un tās zemesgrāmatu nodaļā 20 tiesneši, Rīgas rajona tiesā 30 tiesneši un tās zemesgrāmatu nodaļā 13 tiesneši.
Pavisam Latvijā šobrīd pirmās instances tiesās ir 405 tiesneši – 328 tiesneši rajona (pilsētu) tiesās un 77 tiesneši to zemesgrāmatu nodaļās.
Līdz 2018.gada 1.martam tiesu teritoriālā reforma tiks pabeigta arī Vidzemes, Zemgales un Kurzemes tiesu apgabalos.
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnešus pārceļ uz Vidzemes priekšpilsētas tiesu
Īstenojot tiesu reformu, ar 2018.gada 15.janvāri Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, un turpmāk Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas darbības teritoriju aptvers trīs no Rīgas administratīvajiem rajoniem – Vidzemes priekšpilsēta, Centra rajons un Ziemeļu rajons.
Tieslietu padome pieņēma lēmumus par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnešu pārcelšanu darbā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar 2018.gada 15.janvāri.
Pārcelti tiek tiesneši Ilze Apse, Linda Dīzenberga, Viesturs Gaidukevičs, Dace Kantsone, Karina Kazārova, Iveta Meldere, Anna Mihailova, Baiba Ozoliņa, Viktors Prudņikovs, Sanita Strakše, Dina Suipe un Andris Vasiļevskis.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas darbība tiks nodrošināta līdzšinējās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas un Vidzemes priekšpilsētas tiesas telpās.
Tiesnešu karjeras jautājumi
Rīgas rajona tiesā divas jaunas tiesneses – Tieslietu padome noteica, ka ar Saeimas 21.decembra lēmumu rajona (pilsētas) tiesneša amatā ieceltā Kristīne Evertovska tiesneša amata pienākumus pildīs Rīgas rajona tiesā, savukārt Baiba Jakobsone uz Rīgas rajona tiesu tiek pārcelta no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas ar 12.februāri.
Tieslietu padome atbalsta Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses Olitas Blūmfeldes pārcelšanu darbā apgabaltiesā, un pēc apstiprināšanas Saeimā par apgabaltiesas tiesnesi nosaka viņai pildīt tiesneša amata pienākumus Rīgas apgabaltiesā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/28E65BB3-3585-4F4A-BA34-4D4F5EE8ED77/
