Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos paaugstinās slimnīcas līmeni
Rīga, 15.janv., LETA. No veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem, Veselības ministrija (VM) vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.
Sākotnēji noteikumu projektā tika norādīts, ka Kuldīgā, Gulbenē un Balvos slimnīcas līmenis pazemināsies, tomēr, kā aģentūrai LETA norādīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, pēc Ministru kabineta komitejas sēdes tika nolemts, ka šo slimnīcu līmeņi tomēr saglabāsies, un arī turpmāk šīs slimnīcas sniegs pakalpojumus septiņos obligātajos profilos.
Pašlaik augstākais slimnīcu pakalpojumu līmenis ir noteikts ceturtais un trešais, un šīs slimnīcas plānots pārdēvēt par attiecīgi piekto un ceturto līmeni, nemainot pakalpojumu klāstu. Savukārt pirmā un otrā līmeņa slimnīcas Ministru kabineta komitejas šodien atbalstītie noteikumi paredz sadalīt trīs jaunos līmeņos, no kuriem trešais būs relatīvi augstākais, bet pirmais – zemākais.
Reformā sākotnēji tika iecerēts, ka pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas nodrošina tikai terapiju un hronisko pacientu aprūpi, bet otrā līmeņa – darbību septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā, kā arī pediatrijā. Patlaban VM iecerējusi, ka pirmā līmeņa slimnīcas profils paliek nemainīgs, proti, tur tiek veikta terapija un hroniskā aprūpe, savukārt otrā līmeņa slimnīcās būs jānodrošina vēl papildus ķirurģiskais profils. Trešā līmeņa slimnīcā saglabāsies septiņi obligātie profili.
Pēc izmaiņām četras slimnīcas, tostarp Siguldas slimnīca, Tukuma slimnīca, Alūksnes slimnīca un Preiļu slimnīca, no pirmā līmeņa slimnīcām kļūs par otrā līmeņa, kas nozīmēs, ka tur būs jānodrošina arī ķirurģiskais profils.
VM skaidro, ka izmaiņas plānotas, “izvērtējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti”, kā arī, lai nodrošinātu “elastīgu pāreju uz sarežģīto veselības aprūpes pakalpojumu koncentrāciju sistēmiski svarīgajās slimnīcas un pēc iespējas plašāku veselības aprūpes pamatpakalpojumu pieejamību sadarbības teritorijas iedzīvotājiem”.
Ministrija uzsver, ka starp reģioniem un vietējām pašvaldībām pastāv nevienlīdzība ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, gan arī pakalpojumu pieejamībā, un tas rada izteikti atšķirīgu dzīves kvalitāti dažādu teritoriju iedzīvotājiem un ierobežotu piekļuvi specializētiem veselības aprūpes pakalpojumiem reģionos, īpaši pašvaldībās, kas atrodas tālāk no Rīgas. Šī iemesla dēļ stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu centralizācijas procesam jābūt pēc iespējas pakāpeniskam, lai tiecoties uz kvalitatīvu un efektīvu pakalpojumu sniegšanu, netiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un saglabāti esošie cilvēkresursi.
Pēc VM paustā, trešā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecībā un dzemdībās, kā arī pediatrijā. Par trešā līmeņa slimnīcām plānots noteikt Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību, Kuldīgas slimnīcu, Madonas slimnīcu, Cēsu klīniku, Dobeles un apkārtnes slimnīcu, Jūrmalas slimnīcu un Ogres rajona slimnīcu.
Trešā līmeņa slimnīcās 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai jānodrošina pieci speciālisti – ķirurgs, anesteziologs vai reanimatologs, ginekologs, pediatrs un internists. Papildus šajās slimnīcās var tikt nodrošināta darbība atbilstoši traumatoloģijas profilam.
Otrā līmeņa slimnīcās, kuru vidū varētu būt Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Siguldas slimnīca un Tukuma slimnīca, būs nodrošināta darbība trīs obligātajos profilos – terapijā, hronisku pacientu aprūpē un ķirurģijā. Tāpat 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai būs jānodrošina trīs speciālisti – ķirurgs un internists, kā arī anesteziologs vai reanimatologs, ginekologs vai pediatrs.
Pēc VM paustā, papildus otrā līmeņa slimnīcā var tikt nodrošināta darbība tādos profilos kā ginekoloģija, grūtniecība un dzemdības, pediatrija un traumatoloģija.
Savukārt pirmā līmeņa slimnīcas nodrošinās darbību divos obligātajos profilos – terapijā un hronisko pacientu aprūpē. Pirmā līmeņa slimnīcas varētu būt Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Krāslavas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs un Saldus medicīnas centrs.
VM norāda, ka pirmā līmeņa slimnīcā 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai jānodrošina viens speciālists – internists. Papildus šī līmeņa slimnīcām iespējama pacienta novērošana observācijas gultā līdz četrām stundām, lai veiktu diagnostiku un novērtētu pacienta stāvokli.
Ministrija uzskata, ka slimnīcu sadalīšana trīs aprūpes līmeņos pēc būtības nemaina reformā paredzēto stacionāro ārstniecības iestāžu attīstības modeli, tāpēc nav paredzēts minēto konceptuālo ziņojumu grozīt, savukārt turpmāku ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju izveidi un pakalpojumu sniegšanu atbilstoši sadarbības teritorijām paredzēts regulēt ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas jomā.
Ņemot vērā iedzīvotāju izvietojumu un augsta līmeņa specifisku veselības aprūpes pakalpojumu augstās izmaksas, sarežģītāko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana tiks koncentrēta Rīgā un nacionālās nozīmes attīstības centros, proti, ceturtā un piektā līmeņa slimnīcās, pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcas koncentrēsies uz veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšanu, kas uzlabos pamatpakalpojumu pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, uzsver VM.
Pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcās plānots veicināt slimnīcu sadarbības apvienību izveidi reģionos, lai iedzīvotājiem pieejamāki kļūtu dažāda veida veselības aprūpes pakalpojumi un slimnīcas sadarbotos savā starpā. Sadarbības teritorijās ārstniecības iestādes varēs efektīvāk plānot nepieciešamo infrastruktūru un cilvēkresursus, nodrošinot ne tikai vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību, bet arī vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti, attīstot ilgtspējīgu un perspektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, uzskata VM.
Ministru kabineta komitejas sēdē tika atbalstīts noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” projektu iesniegumu atlases trešo kārtu”.
Kā ziņots, slimnīcu pakalpojumu pieejamības uzlabošanā plānots ieguldīt 15,8 miljonus eiro, tostarp Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu 13,5 miljonu eiro, valsts finansējumu 1,4 miljonu eiro un privāto finansējumu 950 000 eiro apmērā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5C471339-A64F-44FC-A572-658E5D0A60E5/
Tukumā jau pašlaik tiek nodrošināti otrā līmeņa slimnīcai noteiktie pakalpojumi
Jelgava, 15.janv., LETA. Tukuma slimnīcā jau pašlaik tiek nodrošināti pakalpojumi, kas noteikti kā otrā līmeņa slimnīcu profils, aģentūru LETA informēja slimnīcas vadītāja Dzintra Rabkeviča.
Ārstniecības iestādes direktore pauda gandarījumu, ka slimnīcai noteikts otrais līmenis, jo Pasaules Bankas pētījumā slimnīcu ieteikts pārveidot par pirmā līmeņa iestādi.
Iedzīvotāji redzēs, ka varēsim pildīt savas funkcijas. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, cik liels ir Tukuma novads un pārējā apkalpojamā teritorija,” stāstīja Rabkeviča.
Slimnīca pašlaik spēj nodrošināt visu nepieciešamo speciālistu pakalpojumus, taču problēmas rada ārstu novecošanās, tāpēc tiek uzrunāti topošie speciālisti, kuriem pašvaldība gatava palīdzēt arī ar dzīvesvietu. Tāpat slimnīcas vadība plāno uzlabot uzņemšanas nodaļas, observācijas darbu. Turklāt, lai paplašinātu pieejamo pakalpojumu klāstu, ārstniecības iestādes telpas tiek iznomātas privātajiem speciālistiem.
“Bijām to pelnījuši,” Veselības ministrijas (VM) lēmumu komentēja Rabkeviča.
Jau vēstīts, ka no veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem, VM vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.
Sākotnēji noteikumu projektā tika norādīts, ka Kuldīgā, Gulbenē un Balvos slimnīcas līmenis pazemināsies, tomēr, kā aģentūrai LETA norādīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, pēc Ministru kabineta komitejas sēdes tika nolemts, ka šo slimnīcu līmeņi tomēr saglabāsies, un arī turpmāk šīs slimnīcas sniegs pakalpojumus septiņos obligātajos profilos.
Pašlaik augstākais slimnīcu pakalpojumu līmenis ir noteikts ceturtais un trešais, un šīs slimnīcas plānots pārdēvēt par attiecīgi piekto un ceturto līmeni, nemainot pakalpojumu klāstu. Savukārt pirmā un otrā līmeņa slimnīcas Ministru kabineta komitejas šodien atbalstītie noteikumi paredz sadalīt trīs jaunos līmeņos, no kuriem trešais būs relatīvi augstākais, bet pirmais – zemākais.
Reformā sākotnēji tika iecerēts, ka pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas nodrošina tikai terapiju un hronisko pacientu aprūpi, bet otrā līmeņa – darbību septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā, kā arī pediatrijā. Patlaban VM iecerējusi, ka pirmā līmeņa slimnīcas profils paliek nemainīgs, proti, tur tiek veikta terapija un hroniskā aprūpe, savukārt otrā līmeņa slimnīcās būs jānodrošina vēl papildus ķirurģiskais profils. Trešā līmeņa slimnīcā saglabāsies septiņi obligātie profili.
Pēc izmaiņām četras slimnīcas, tostarp Siguldas slimnīca, Tukuma slimnīca, Alūksnes slimnīca un Preiļu slimnīca, no pirmā līmeņa slimnīcām kļūs par otrā līmeņa, kas nozīmēs, ka tur būs jānodrošina arī ķirurģiskais profils.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC93F-1C20-7C45-4369-8C749C46B27F/
Kalējs: Izmaiņas slimnīcu līmeņos saistītas ar darbaspēka trūkumu
Rīga, 15.janv., LETA. Mēģinājums mainīt slimnīcu līmeņus saistīts ar darbaspēka trūkumu nozarē, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Viņš skaidroja, ka slimnīcu vadītājus patlaban uztrauc, vai šāds slimnīcu kartējums būs atbilstošs katra reģiona vajadzībām un vai būs iespējams nodrošināt pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpat vadītājus joprojām satrauc, vai solītajā apmērā šogad būs iespējams nodrošināt mediķu atalgojuma pieaugumu, jo arī šajā jautājumā joprojām neesot skaidrības.
Pēc Kalēja paustā, to, vai kartējums būs veiksmīgs un spēs nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem rādīs laiks, jo speciālistu trūkums nozarē, tostarp slimnīcās, joprojām ir ļoti liels, turklāt arī šogad plānotais atalgojuma pieaugums nav konkurētspējīgs, lai piesaistītu speciālistus reģionos.
Kā ziņots, no veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem, Veselības ministrija (VM) vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies, kas nozīmēs, ka tur būs jānodrošina arī ķirurģiskais profils.
Patlaban augstākais slimnīcu pakalpojumu līmenis ir noteikts ceturtais un trešais, un šīs slimnīcas plānots pārdēvēt par attiecīgi piekto un ceturto līmeni, nemainot pakalpojumu klāstu. Savukārt pirmā un otrā līmeņa slimnīcas Ministru kabineta komitejas šodien atbalstītie noteikumi paredz sadalīt trīs jaunos līmeņos, no kuriem trešais būs relatīvi augstākais, bet pirmais – zemākais.
Reformā sākotnēji tika iecerēts, ka pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas nodrošina tikai terapiju un hronisko pacientu aprūpi, bet otrā līmeņa – darbību septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā, kā arī pediatrijā. Patlaban VM iecerējusi, ka pirmā līmeņa slimnīcas profils paliek nemainīgs, proti, tur tiek veikta terapija un hroniskā aprūpe, savukārt otrā līmeņa slimnīcās būs jānodrošina vēl papildus ķirurģiskais profils. Trešā līmeņa slimnīcā saglabāsies septiņi obligātie profili.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1EE8161E-1A1E-4304-8B2C-57968FC7A089/
Kuldīgas pašvaldība: Ir sadzirdēti mūsu argumenti pret Kuldīgas slimnīcas iedalīšanu zemākā līmenī
Ventspils, 15.janv., LETA. Kuldīgas novada pašvaldība ir gandarīta, ka valdībā ir sadzirdēti tās argumenti pret Kuldīgas slimnīcas iedalīšanu zemākā slimnīcu aprūpes līmenī un Kuldīgas slimnīcā arī turpmāk saglabāsies visi līdzšinējie profili, aģentūrai LETA pauda Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (“Kuldīgas novadam”).
Kuldīgas slimnīcai nolemts saglabāt līdzšinējo līmeni, kaut arī sākotnēji to bija iecerēts iedalīt zemākā līmenī. Tas nozīmē, ka Kuldīgas slimnīcai tomēr saglabāsies visi septiņi profili, nevis atstās tikai trīs obligātos profilus. Salīdzinot Nacionālā veselības dienesta datus par attiecīgā līmeņa slimnīcām, ir redzams, ka Kuldīgas slimnīca ir otrajā, trešajā vietā pēc visiem rādītājiem.
“Tāpēc mums jau sākotnēji nebija saprotams plāns iedalīt Kuldīgas slimnīcu zemākā līmenī. Esam gandarīti, ka mūsu argumenti ir sadzirdēti,” atzina Bērziņa. “Pieņemto dzemdību skaita ziņā pagājušajā gadā Kuldīgas slimnīca ir otrajā vietā Kurzemē aiz Liepājas,” uzsvēra Bērziņa, skaidrojot, ka pērn Kuldīgas slimnīcā pasaulē nākuši 655 mazuļi, kas ir pēdējos gados lielākais jaundzimušo skaits. Nepazeminot esošo slimnīcas aprūpes līmeni, Kuldīgas slimnīcā kā trešā līmeņa slimnīcā saglabāsies septiņi obligātie profili, tostarp arī grūtniecības un dzemdību profils.
Šodien Kuldīgas pašvaldībā notika arī darba intervijas ar divu Kuldīgas slimnīcas valdes locekļu amatu pretendentiem. Par konkursa rezultātiem runāt vēl ir pāragri, jo plānots organizēt arī slimnīcas personāla tikšanos ar piemērotākajiem valdes locekļu pretendentiem, lai saņemtu darbinieku vērtējumu, piebilda pašvaldības vadītāja. Konkurss tika izsludināts, jo līdzšinējais slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis nolēmis amatu atstāt.
Jau ziņots, ka no veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem, Veselības ministrija (VM) vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.
Sākotnēji noteikumu projektā tika norādīts, ka Kuldīgā, Gulbenē un Balvos slimnīcas līmenis pazemināsies, tomēr, kā aģentūrai LETA norādīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, pēc Ministru kabineta komitejas sēdes tika nolemts, ka šo slimnīcu līmeņi tomēr saglabāsies, un arī turpmāk šīs slimnīcas sniegs pakalpojumus septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecībā un dzemdībās, kā arī pediatrijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC933-A905-A0DE-01B0-19C9DA8605FE/
Pašvaldības vadītāja: Preiļu slimnīcas līmeņa izmaiņas pavērs iespēju attīstībai
Daugavpils, 16.janv., LETA. Līmeņa izmaiņa Preiļu slimnīcai neuzliek pienākumu uzreiz veikt radikālas pārmaiņas tās darbībā vai pieņemt darbā jaunus speciālistus, taču paver iespējas iestādes tālākai attīstībai, aģentūrai LETA atzina Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda.
“Otrā līmeņa piešķiršana Preiļu lokālajai slimnīcai apliecina to, ka esam darbojušies pareizajā virzienā. Nākotnē praktiski viss būs atkarīgs no mums pašiem, kā spēsim piesaistīt ārstniecības iestādei jaunus medicīnas speciālistus un cik efektīvi spēsim apgūt slimnīcai piešķirto 1,7 miljonu eiro Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu,” norādīja Plivda.
Patlaban Preiļu slimnīca turpina paplašināt tajā pieejamo pakalpojumu klāstu un ir atvērta sadarbībai. Mediķu piesaiste pašvaldība jau ir izveidojusi stipendiju fondu, stipendijas no kura šobrīd saņem jau trīs topošie mediķi.
Pašvaldības vadītāja pauda gandarījumu, ka centieni veicināt Preiļu slimnīcas attīstību ir pamanīti un novērtēti valsts līmenī, kā arī uzsvēra, ka ārstniecības iestāde gaida pakalpojumu saņēmējus ne tikai no Preiļiem un tuvējās apkaimes, bet arī no citiem Latgales un Latvijas novadiem.
Jau vēstīts, ka no veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem, Veselības ministrija (VM) vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC94E-55F2-0004-7BF1-DCFB972C5DC5/
