“KVV Liepājas metalurga” potenciālais pircējs informē par plāniem uzņēmuma iegādē
Rīga, 15.janv., LETA. Maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” potenciālais investors Igors Šamiss šodien preses konferencē informē par jaunumiem metalurģijas uzņēmuma iegādē.
Preses konference notiek plkst.13 viesnīcā “Gallery Park Hotel” Krišjāņa Valdemāra iela 7, Rīgā.
Ekonomikas ministrijas (EM) rīcībā pagaidām nav nekādas aktuālas informācijas par “KVV Liepājas metalurga” investora piesaistes procesu, aģentūru LETA informēja EM. Arī uzņēmuma administrators Guntars Koris joprojām gaida, kad uzņēmuma iegādes pretendents izpildīs nodrošināto kreditoru izvirzītos darījuma nosacījumus, aģentūru LETA informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.
Valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka “KVV Liepājas metalurgs” potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pēc valdības lēmuma atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.
Pēc Ašeradena teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par “KVV Liepājas metalurga” iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums “KVV Liepājas metalurga” kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.
“KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Koris aģentūrai LETA iepriekš pauda cerību, ka pretendents uz uzņēmuma iegādi izpildīs nodrošināto kreditoru izvirzītos darījuma nosacījumus, un galīgā vienošanās divu nedēļu laikā tiks panākta. Ja darījums nenotiks, administrators kopā ar nodrošinātajiem kreditoriem pieņems lēmumu par tālāko rīcību.
Ekonomikas ministrs iepriekš arī atklāja, ka par “KVV Liepājas metalurga” iegādi interesējas vairāki potenciālie investori. “Šis ir vienīgais potenciālais investors, ar kuru norit aktīvas sarunas, tomēr paralēli interesi izrāda arī citi investori, bet, tiesa, ar viņiem nenotiek aktīvas sarunas,” piebilda Ašeradens.
Vaicāts par iespējām attīstīt “KVV Liepājas metalurga” teritoriju gadījumā, ja tomēr valdība lemtu metalurģijas uzņēmumu pārdot pa daļām, ekonomikas ministrs sacīja, ka šajā teritorijā varētu attīstīt industriālo parku. “Tur var attīstīt industriālo parku, ņemot vērā izcilo infrastruktūru, piemēram, energoresursu apgādi utt. Tā būtu iespēja Liepājā attīstīt jaunu industriālo zonu,” teica Ašeradens.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada septembra beigās Latvijā tika reģistrēta AS “K-1 Liepaja Metallurgical Plant”, kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu “KVV Liepājas metalurga” mantu. Pagājušā gada oktobra pirmajā pusē minētā kompānija palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro. “K-1 Liepaja Metallurgical Plant” vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss.
Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms trim gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas “KVV Group”. 2014.gadā Krievijas izcelsmes miljonāram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums “United Group” piedāvāja iegādāties “Liepājas metalurga” pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā “KVV Group” piedāvāja 107 miljonus eiro.
“KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/393F9B01-C03C-43F9-A19C-CD603E657611/
“KVV Liepājas metalurgu” pārdos izsolēs
Rīga, 15.janv., LETA. Maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs, aģentūru LETA informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.
Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.
Atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajai kārtībai, administrators veiks izmaiņas uzņēmuma mantas pārdošanas plānā.
Hmieļevskis aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmuma mantu plānots pārdot pa daļām vairākās izsolēs. “Tuvāko nedēļu laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns un, iespējams, ka februārī jau varētu sākties izsoles. Pagaidām vēl nav zināms, kādas uzņēmuma daļas tiks piedāvātas katrā no izsolēm, līdz ar to nav zināma arī iespējamā izsoļu sākumcena,” skaidroja Hmieļevskis.
Kā ziņots, valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka “KVV Liepājas metalurgs” potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pēc valdības lēmuma atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.
Pēc Ašeradena teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par “KVV Liepājas metalurga” iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums “KVV Liepājas metalurga” kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.
“KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Koris aģentūrai LETA iepriekš pauda cerību, ka pretendents uz uzņēmuma iegādi izpildīs nodrošināto kreditoru izvirzītos darījuma nosacījumus, un galīgā vienošanās divu nedēļu laikā tiks panākta. Ja darījums nenotiks, administrators kopā ar nodrošinātajiem kreditoriem pieņems lēmumu par tālāko rīcību.
Ekonomikas ministrs iepriekš arī atklāja, ka par “KVV Liepājas metalurga” iegādi interesējas vairāki potenciālie investori. “Šis ir vienīgais potenciālais investors, ar kuru norit aktīvas sarunas, tomēr paralēli interesi izrāda arī citi investori, bet, tiesa, ar viņiem nenotiek aktīvas sarunas,” piebilda Ašeradens.
Vaicāts par iespējām attīstīt “KVV Liepājas metalurga” teritoriju gadījumā, ja tomēr valdība lemtu metalurģijas uzņēmumu pārdot pa daļām, ekonomikas ministrs sacīja, ka šajā teritorijā varētu attīstīt industriālo parku. “Tur var attīstīt industriālo parku, ņemot vērā izcilo infrastruktūru, piemēram, energoresursu apgādi utt. Tā būtu iespēja Liepājā attīstīt jaunu industriālo zonu,” teica Ašeradens.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada septembra beigās Latvijā tika reģistrēta AS “K-1 Liepaja Metallurgical Plant”, kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu “KVV Liepājas metalurga” mantu. Pagājušā gada oktobra pirmajā pusē minētā kompānija palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro. “K-1 Liepaja Metallurgical Plant” vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss.
Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms trim gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas “KVV Group”. 2014.gadā Krievijas izcelsmes miljonāram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums “United Group” piedāvāja iegādāties “Liepājas metalurga” pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā “KVV Group” piedāvāja 107 miljonus eiro.
“KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/903FE24B-C72D-4FB3-B980-AE269C604C27/
VIDEO: Šamiss: “KVV Liepājas metalurga” administratora lēmums ir negaidīts, investora piedāvājums joprojām ir spēkā
Rīga, 15.janv., LETA. AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām ir negaidīts, investora piedāvājums par uzņēmuma iegādi un darbības atjaunošanu joprojām ir spēkā, pirmdien žurnālistiem sacīja potenciālais investors Igors Šamiss.
Viņš norādīja, ka joprojām ir gatavs atsākt uzņēmuma darbu, taču viņa piedāvātais plāns paredz uzņēmuma darbības atjaunošanu un iegādi pa posmiem. Šamiss kategoriski noliedza to, ka investors nebūtu izpildījis nodrošināto kreditoru prasības.
Šamiss uzsvēra, ka joprojām lūdz nodrošināto kreditoru – valsti dot iespēju realizēt piedāvāto plānu jau panākto vienošanos ietvaros. “Esam uzņēmušies saistības un gatavi tās izpildīt, tikai dodiet mums šo iespēju,” sacīja Šamiss. Viņš piebilda, ka prasītā pirmā iemaksa bija 7,5 miljoni eiro un to viņš ir gatavs ieguldīt brīdī, kad tiek panākta vienošanās par ražotnes pārdošanu. “Es tam dodu savas personiskās garantijas,” uzsvēra Šamiss.
Investors piebilda, ka kopumā par rūpnīcu ir gatavs samaksāt 42 miljonus eiro. “Uzskatu, ka rūpnīcas darbība jāatjauno nekavējoties, bet pārdot pa daļām nav jēgas. Daudzas valstis par šādu uzņēmumu prasa simbolisku vienu eiro, es esmu gatavs maksāt 42 miljonus un dodu tam savas garantijas,” norādīja Šamiss.
Viņš norādīja, ka patlaban nav skaidrs, cik naudas būtu jāinvestē, tāpēc tas ir jāizpēta un jāpārbauda. Šamiss turpinās uzstāt uz sava piedāvātā plāna realizāciju.
“Mēs patlaban nezinām, cik daudz naudas būtu jāiegulda darbības atjaunošanā – 42 miljonus eiro, 25 miljonus eiro, 15 miljonus vai 10 miljonus. Tāpēc ir nepieciešams laiks un uzņēmuma iegāde pa posmiem,” sacīja Šamiss.
Viņš sacīja, ka viena lieta ir investīcijas iekārtu iegādei, otra lieta – uzturēšana. “Patlaban nav zināms, cik naudas būtu jāiegulda remontā. Iekārtas ilgstoši netika izmantotas, tāpēc nav zināms, cik būtu nepieciešams ieguldīt to atjaunošanā. Tāpat arī uzņēmumā nav darbinieku, kuri jau vairumā ir pametuši valsti. Ceru, ka pakāpeniski izdosies savākt komandu,” norādīja Šamiss.
Investors piebilda, ka liela problēma ir arī produkcijas sertifikācija, jo tā ir beigusies jau 2015.gadā un tagad būtu jāveic no jauna.
Šamiss norādīja, ka nepastāv uzņēmuma darbības atjaunošanas problēmas. “Par to nav nekādu šaubu, jautājums – cik tas maksā. Domāju, ka uzņēmuma pārdošana pa daļām būtu liela kļūda,” sacīja Šamiss.
Viņš arī piebilda, ka viņam jau ir noslēgti līgumi ar dažādiem tirdzniecības namiem, kuriem varētu nekavējoties sākt pārdot 750 000 tonnas armatūras gadā.
Kā ziņots, “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām.
Administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis iepriekš informēja, ka šāds lēmums pieņemts, jo neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.
Atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajai kārtībai, administrators veiks izmaiņas uzņēmuma mantas pārdošanas plānā.
Hmieļevskis aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmuma mantu plānots pārdot pa daļām vairākās izsolēs. “Tuvāko nedēļu laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns un, iespējams, ka februārī jau varētu sākties izsoles. Pagaidām vēl nav zināms, kādas uzņēmuma daļas tiks piedāvātas katrā no izsolēm, līdz ar to nav zināma arī iespējamā izsoļu sākumcena,” skaidroja Hmieļevskis.
Valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka “KVV Liepājas metalurgs” potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pēc valdības lēmuma atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.
Pēc Ašeradena teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par “KVV Liepājas metalurga” iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums “KVV Liepājas metalurga” kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.
Ekonomikas ministrs iepriekš arī atklāja, ka par “KVV Liepājas metalurga” iegādi interesējas vairāki potenciālie investori. “Šis ir vienīgais potenciālais investors, ar kuru norit aktīvas sarunas, tomēr paralēli interesi izrāda arī citi investori, bet, tiesa, ar viņiem nenotiek aktīvas sarunas,” piebilda Ašeradens.
Vaicāts par iespējām attīstīt “KVV Liepājas metalurga” teritoriju gadījumā, ja tomēr valdība lemtu metalurģijas uzņēmumu pārdot pa daļām, ekonomikas ministrs sacīja, ka šajā teritorijā varētu attīstīt industriālo parku. “Tur var attīstīt industriālo parku, ņemot vērā izcilo infrastruktūru, piemēram, energoresursu apgādi utt. Tā būtu iespēja Liepājā attīstīt jaunu industriālo zonu,” teica Ašeradens.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada septembra beigās Latvijā tika reģistrēta AS “K-1 Liepaja Metallurgical Plant”, kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu “KVV Liepājas metalurga” mantu. Pagājušā gada oktobra pirmajā pusē minētā kompānija palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro. “K-1 Liepaja Metallurgical Plant” vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss.
Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms trim gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas “KVV Group”. 2014.gadā Krievijas izcelsmes miljonāram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums “United Group” piedāvāja iegādāties “Liepājas metalurga” pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā “KVV Group” piedāvāja 107 miljonus eiro.
“KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.
VIDEO: https://youtu.be/cB2K2sTeyaE
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC935-3DB6-1200-629D-70C9EF1BDCBA/
Rantiņš: Metalurģijas nozare Latvijā pārstāj eksistēt
Rīga, 15.janv., LETA. Pēc maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmuma pārdot uzņēmumu pa daļām vairākās izsolēs, var teikt, ka metalurģijas nozare Latvijā un Baltijā pārstāj eksistēt, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.
“Žēl, ka nav paveicies ar investoriem, taču jāņem vērā, ka arī situācija pasaules tirgos nav vienkārša. Metalurģija nav lēts process un Eiropas ražotāji izmaksu ziņā nekad nespēs konkurēt ar Ķīnas, Indijas un Brazīlijas uzņēmumiem. Lielas izmaksas ir ne tikai mums, bet visā Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ),” skaidroja Rantiņš, piebilstot, ka, piemēram, Latvijā viena elektroenerģijas megavatstunda vēl pērn bija par 28% dārgāka nekā Igaunijā.
Rantiņš piebilda, ka “KVV Liepājas metalurga” pārdošana pa daļām nozīmē, ka līdzšinējā ražošana tur vairs netiks atjaunota. “Metalurģijas uzņēmumu nevar saskaldīt pirmreizinātājos,” sacīja Rantiņš. Viņš arī norādīja, ka maz ticams ir pieļāvums, ka kāds investors pa daļām iegādājas visu uzņēmumu un tādējādi atjauno ražošanu.
Jautāts, kāda nākotne varētu būt uzņēmumam, Rantiņš norādīja, ka teritorija ir liela un tā būtu piemērota industriālā parka izveidei. “Vairāki skandināvu investori jau ir izveidojuši veiksmīgus industriālos parkus. Turklāt tagad pēc nodokļu reformas spēles noteikumi kļuvuši pievilcīgāki ne tikai ārzemju, bet arī vietējiem investoriem, jo par attīstībā ieguldīto peļņu nav jāmaksā nodoklis,” sacīja Rantiņš.
Viņš gan norādīja, ka tādam industriālajam parkam būtu jāsaskaras ar citu problēmu – akūtu darbaspēka trūkumu, īpaši augsti kvalificēta inženiertehniskā darbaspēka trūkumu.
Kā ziņots, “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām.
Administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis iepriekš informēja, ka šāds lēmums pieņemts, jo neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.
Atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajai kārtībai, administrators veiks izmaiņas uzņēmuma mantas pārdošanas plānā.
Hmieļevskis aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmuma mantu plānots pārdot pa daļām vairākās izsolēs. “Tuvāko nedēļu laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns un, iespējams, ka februārī jau varētu sākties izsoles. Pagaidām vēl nav zināms, kādas uzņēmuma daļas tiks piedāvātas katrā no izsolēm, līdz ar to nav zināma arī iespējamā izsoļu sākumcena,” skaidroja Hmieļevskis.
Savukārt potenciālais investors Igors Šamiss pirmdien žurnālistiem sacīja, ka AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām ir negaidīts, investora piedāvājums par uzņēmuma iegādi un darbības atjaunošanu joprojām ir spēkā. Šamiss norādīja, ka joprojām ir gatavs atsākt uzņēmuma darbu, taču viņa piedāvātais plāns paredz uzņēmuma darbības atjaunošanu un iegādi pa posmiem. Šamiss kategoriski noliedza to, ka investors nebūtu izpildījis nodrošināto kreditoru prasības.
Šamiss uzsvēra, ka joprojām lūdz nodrošināto kreditoru – valsti dot iespēju realizēt piedāvāto plānu jau panākto vienošanos ietvaros. “Esam uzņēmušies saistības un gatavi tās izpildīt, tikai dodiet mums šo iespēju,” sacīja Šamiss. Viņš piebilda, ka prasītā pirmā iemaksa bija 7,5 miljoni eiro un to viņš ir gatavs ieguldīt brīdī, kad tiek panākta vienošanās par ražotnes pārdošanu. “Es tam dodu savas personiskās garantijas,” uzsvēra Šamiss.
Investors piebilda, ka kopumā par rūpnīcu ir gatavs samaksāt 42 miljonus eiro. “Uzskatu, ka rūpnīcas darbība jāatjauno nekavējoties, bet pārdot pa daļām nav jēgas. Daudzas valstis par šādu uzņēmumu prasa simbolisku vienu eiro, es esmu gatavs maksāt 42 miljonus un dodu tam savas garantijas,” norādīja Šamiss.
Valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka “KVV Liepājas metalurgs” potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pēc valdības lēmuma atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.
Pēc Ašeradena teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par “KVV Liepājas metalurga” iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums “KVV Liepājas metalurga” kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.
Ekonomikas ministrs iepriekš arī atklāja, ka par “KVV Liepājas metalurga” iegādi interesējas vairāki potenciālie investori. “Šis ir vienīgais potenciālais investors, ar kuru norit aktīvas sarunas, tomēr paralēli interesi izrāda arī citi investori, bet, tiesa, ar viņiem nenotiek aktīvas sarunas,” piebilda Ašeradens.
Vaicāts par iespējām attīstīt “KVV Liepājas metalurga” teritoriju gadījumā, ja tomēr valdība lemtu metalurģijas uzņēmumu pārdot pa daļām, ekonomikas ministrs sacīja, ka šajā teritorijā varētu attīstīt industriālo parku. “Tur var attīstīt industriālo parku, ņemot vērā izcilo infrastruktūru, piemēram, energoresursu apgādi utt. Tā būtu iespēja Liepājā attīstīt jaunu industriālo zonu,” teica Ašeradens.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada septembra beigās Latvijā tika reģistrēta AS “K-1 Liepaja Metallurgical Plant”, kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu “KVV Liepājas metalurga” mantu. Pagājušā gada oktobra pirmajā pusē minētā kompānija palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro. “K-1 Liepaja Metallurgical Plant” vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss.
Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms trim gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas “KVV Group”. 2014.gadā Krievijas izcelsmes miljonāram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums “United Group” piedāvāja iegādāties “Liepājas metalurga” pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā “KVV Group” piedāvāja 107 miljonus eiro.
“KVV Liepājas metalurgs” par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5095EE3D-CF64-4CAD-A9B3-923C575DCE8A/
Ašeradens: Administratora lēmums nenozīmē, ka nav iespējas atjaunot “KVV Liepājas metalurga” darbību
Rīga, 15.janv., LETA. AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām nebūt nenozīmē, ka nav iespējas atjaunot uzņēmuma darbību, žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrs pauda, ka maksātnespējas administratora lēmums nav pārsteigums un nozīmē, ka “pārejam jaunā fāzē”. Ašeradens arī piebilda, potenciālam investoram ir iespēja iegādāties uzņēmumu izsolē un turpināt darbu.
Tomēr, ja šāds scenārijs nerealizējas, ir jāvienojas par iespējamu risinājumu, piebilda Ašeradens. Viņš skaidroja, ka valdība rīt diskutēs par šo jautājumu. “Es ceru, ka mēs atradīsim labu risinājumu, kā rīkoties ar “Liepājas metalurga” teritoriju, ja gadījumā netiek atjaunota uzņēmējdarbība,” norādīja ministrs.
Viens no risinājumiem varētu būt industriālā parka attīstība, bet par šiem variantiem vēl nepieciešama diskusija, skaidroja ministrs.
Kā ziņots, “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām.
Administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis iepriekš informēja, ka šāds lēmums pieņemts, jo neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.
Valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka “KVV Liepājas metalurgs” potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs toreiz atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.
AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām ir negaidīts, bet investora piedāvājums par uzņēmuma iegādi un darbības atjaunošanu joprojām ir spēkā, pirmdien žurnālistiem sacīja potenciālais investors Igors Šamiss.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FEAF3708-5180-41C9-B2B2-563889EDA4E3/
Sesks: “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums bija pārsteigums, jādomā par uzņēmuma teritorijas attīstību
Rīga, 15.janv., LETA. AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām bija negaidīts un nepieciešams izvērtēt iespējas, kā attīstīt līdzšinējā uzņēmuma teritoriju, uzskata Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (“Liepājas partija”).
Sesks šodien pēc dalības valdošās koalīcijas partiju sanāksmē sacīja žurnālistiem, ka administratora lēmums bija pārsteigums, jo viņš par to nebija informēts. Viņš gan plāno iepazīties ar potenciālā investora un kreditoru pozīcijām, lai varētu plašāk komentēt šo jautājumu.
Liepājas mērs uzskata, ka industriālās zonas attīstība varētu būt “plāns B”, gadījumā, ja ražošanu “KVV Liepājas metalurgā” nav iespējams atjaunot. Tomēr Privatizācijas aģentūrai un valdībai vēl būtu jāizstrādā plāns par šīs teritorijas izmantošanu.
Kā ziņots, “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām.
Administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis iepriekš informēja, ka šāds lēmums pieņemts, jo neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.
Valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka “KVV Liepājas metalurgs” potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs toreiz atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.
AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām ir negaidīts, bet investora piedāvājums par uzņēmuma iegādi un darbības atjaunošanu joprojām ir spēkā, pirmdien žurnālistiem sacīja potenciālais investors Igors Šamiss.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0FD8F8C8-38D0-4ED7-9E16-0A6A53AD7395/
Premjers: Nepieciešams iespējami ātri vienoties par turpmāku rīcību saistībā ar “KVV Liepājas metalurgs”
Rīga, 15.janv., LETA. Ir nepieciešams iespējami ātri izstrādāt ceļa karti tālākai rīcībai, ņemot vērā lēmumu AS “KVV Liepājas metalurgs” piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Premjers pauda, ka šis jautājums būs arī otrdien valdības darba kārtībā, jo ir nepieciešams ieskicēt ceļa karti par turpmāku rīcību. Kučinskis arī atzina, ka līdzšinējā rīcība, cerot atjaunot ražošanu, ir beigusies neveiksmīgi.
Bija mēģinājums pārdot uzņēmumu kopumā, bet pašlaik šādas iespējas vairs nav, lai arī potenciālam investoram bija dots pietiekams laiks, piebilda valdības vadītājs. Kučinskis sacīja, ka visa uzņēmuma pārdošana kopumā ilgtermiņā būtu lielāks panākums, bet tagad kreditoriem jārēķinās, ka atgūtās summas nebūs tādas, kādas savulaik ieguldītas.
Kā ziņots, “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām.
Administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis iepriekš informēja, ka šāds lēmums pieņemts, jo neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.
Valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka “KVV Liepājas metalurgs” potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs toreiz atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.
AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām ir negaidīts, bet investora piedāvājums par uzņēmuma iegādi un darbības atjaunošanu joprojām ir spēkā, pirmdien žurnālistiem sacīja potenciālais investors Igors Šamiss.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AE77FEC7-7333-4152-A598-D105B8500978/
“Luminor” eksperts: Gaidāms labs gads investoriem
Rīga, 15.janv., LETA. Pagājušajā gadā akciju tirgos ieguldījumi nodrošināja daudz augstāku atdevi nekā vidēji tas novērots pēdējās trīs desmitgadēs, tāpat arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci, aģentūru LETA informēja bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.
“Jāatceras gan, ka ekonomika attīstās cikliski un pēc vairāku gadu kāpuma var sekot kritums. Šobrīd gan fundamentālie faktori neliecina, ka kritumu varētu sagaidīt tuvākā gada laikā, taču daudz var ietekmēt ģeopolitiskā situācija pasaulē. Savukārt pieaugošās izejvielu cenas varētu bremzēt ekonomisko attīstību, it sevišķi Eiropā, kas aizvadītajā gadā attīstījās straujāk nekā tika gaidīts,” skaidroja Belēvičs.
Viņš norādīja, ka 2017.gadā daudz runāts par kriptovalūtu attīstību un to cenu kāpums veicināja sabiedrības interesi par šo ieguldīšanas veidu. “Jāatceras gan, ka ieguldījumi kriptovalūtās nav nekādā veidā regulēti, tāpēc pastāv zināmi drošības riski. Tāpat arī cenu veidošanas mehānismi ir tik neskaidri, ka cenu svārstības pat vienas dienas laikā var būt milzīgas. Nevar gan izslēgt, ka nākotnē kāda no šīm kriptovalūtām varētu nostabilizēties kā uzticamāks norēķinu un uzkrāšanas veids. Arī blokķēdes tehnoloģija, kas ir pamatā, piemēram, “Bitcoin”, varētu tikt arvien vairāk izmantota arī ārpus kriptovalūtu pasaules,” sacīja Belēvičs.
Kā būtiskākās finanšu tirgus tendences decembrī un aizvadītajā gadā Belēvičs minēja to, ka pasaules kapitāla vērtspapīri 2017.gadā nodrošināja trīs reizes lielāku atdevi nekā vidēji pēdējos 30 gados.
Savukārt eiro vērtības pieaugums attiecībā pret dolāru par 13,8% bija nozīmīgs pretvējš uz eiro balstītajiem investoriem, būtiski samazinot peļņu. Lielākā daļa obligāciju eiro valūtā sniedza zemu vai negatīvu peļņu nelabvēlīgu maiņas kursa izmaiņu dēļ.
“Paredzams, ka akciju vērtība 2018.gadā pieaugs, bet var pieaugt arī to svārstīgums. Pasaules kapitāla vērtspapīri piedzīvo kritumu vidēji par 7,1% katru gadu, bet 73% gadījumos gada atdeve ir pozitīva. Obligācijas galvenokārt nodrošinās diversifikācijas priekšrocības, jo 2018.gadā to vērtība, visticamāk, būs zema,” norādīja Belēvičs.
Kā potenciālos riskus investoriem 2018.gadā Belēvičs minēja inflāciju, investoru noskaņojumu, kā arī katastrofas vai konfliktus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B145E720-B075-4CEB-BF8A-2423A98BFE04/
Luminor eksperts Gints Belēvičs: būs labs gads investoriem
“2017. gads akciju tirgos aizvadīts ar treknu plus zīmi – ieguldījumi šajā aktīvu klasē nodrošināja daudz augstāku atdevi nekā vidēji tas novērots pēdējās trīs desmitgadēs,” norāda Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs. “Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci.”
Jāatceras gan, ka ekonomika attīstās cikliski un pēc vairāku gadu kāpuma var sekot kritums. Šobrīd gan fundamentālie faktori neliecina, ka kritumu varētu sagaidīt tuvākā gada laikā, taču daudz var ietekmēt ģeopolitiskā situācija pasaulē. Savukārt pieaugošās izejvielu cenas varētu bremzēt ekonomisko attīstību, it sevišķi Eiropā, kas aizvadītajā gadā attīstījās straujāk nekā tika gaidīts.
2017. gadā daudz runāts par kriptovalūtu attīstību un to cenu kāpums veicināja sabiedrības interesi par šo ieguldīšanas veidu. Jāatceras gan, ka ieguldījumi kriptovalūtās nav nekādā veidā regulēti, tāpēc pastāv zināmi drošības riski. Tāpat arī cenu veidošanas mehānismi ir tik neskaidri, ka cenu svārstības pat vienas dienas laikā var būt milzīgas. Nevar gan izslēgt, ka nākotnē kāda no šīm kriptovalūtām varētu nostabilizēties kā uzticamāks norēķinu un uzkrāšanas veids. Arī blokķēdes tehnoloģija, kas ir pamatā, piemēram, Bitcoin, varētu tikt arvien vairāk izmantota arī ārpus kriptovalūtu pasaules.
Būtiskākās finanšu tirgus tendences decembrī un aizvadītajā gadā:
• Pasaules kapitāla vērtspapīri 2017. gadā nodrošināja trīs reizes lielāku atdevi nekā vidēji pēdējos 30 gados;
• Eiro vērtības pieaugums attiecībā pret dolāru par 13,8% bija nozīmīgs pretvējš uz eiro balstītajiem investoriem, būtiski samazinot peļņu;
• Lielākā daļa obligāciju eiro valūtā sniedza zemu vai negatīvu peļņu nelabvēlīgu maiņas kursa izmaiņu dēļ;
• Kriptovalūtas piesaistīja lielu uzmanību, pateicoties to pārsteidzošajai atdevei, bet tām ir raksturīgi ievērojami riski, un tās nav iespējams pamatoti novērtēt;
• Paredzams, ka akciju vērtība 2018. gadā pieaugs, bet var pieaugt arī to svārstīgums;
• Pasaules kapitāla vērtspapīri piedzīvo kritumu vidēji par 7,1% katru gadu, bet 73% gadījumos gada atdeve ir pozitīva;
• Obligācijas galvenokārt nodrošinās diversifikācijas priekšrocības, jo 2018. gadā to vērtība, visticamāk, būs zema;
• Potenciālie riski 2018. gadā: inflācija, investoru noskaņojums, katastrofas vai konflikti.
Plašāk lasiet janvāra Luminor finanšu tirgus apskatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/0F7B9518-613F-4C19-A61A-D6C5E1CC2B32/
Sesks: Vēl nav izslēgta iespēja potenciālajam investoram “Liepājas metalurgu” iegādāties pa daļām
Rīga, 16.janv., LETA. AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs neizslēdz iespēju potenciālajam investoram iegādāties uzņēmumu pa daļām, šādu viedokli šorīt LTV “Rīta panorāmā” pauda Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (“Liepājas partija”).
Sesks gan pauda viedokli, ka stratēģiski tautsaimniecībai un pilsētai būtu labāk, ja uzņēmumu pārdotu kopumā, jo šādā gadījumā būtu reālākas cerības uzņēmuma darbību pilnībā atjaunot. Politiķis gan atzina, ka viņa rīcībā nav visas informācijas par argumentiem, kāpēc administrators pieņēmis tieši konkrēto lēmumu.
Liepājas mērs pieļāva iespēju, ka “Liepājas metalurga” teritorijā izveidosies vairākas ražotnes un izveidosies industriālais parks, kurā strādās kāds no bijušās rūpnīcas cehiem, kam pievienosies citi uzņēmumi.
Arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) pauda nostāju, ka, lemjot par “Liepājas metalurga” īpašumu nākotni, nedrīkst mainīt sākotnējo mērķi – koncentrēties uz ražošanas atjaunošanu un darbavietu radīšanu, tāpēc kreditoriem kopā jāskatās, kā racionāli izmantot teritoriju un, iespējams, investoru piesaistīt uz kādu tās daļu.
Ja uz uzņēmumu skatoties tīri kā uz mantu un dzelžiem, “par lūžņu cenu” iegūt vairāk par 10 miljoniem eiro neesot īpašu cerību, bet citādāk ir, ja uz uzņēmumu skatās kā ražotni, vērtēja Ministru prezidents.
Cerības, ka Liepājā būs metalurģijas monstrs, ir zudušas, gan piebilda Kučinskis.
Kā ziņots, “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām.
Administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis informēja, ka šāds lēmums pieņemts, jo neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.
Valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka “KVV Liepājas metalurgs” potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs toreiz atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.
AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām ir negaidīts, bet investora piedāvājums par uzņēmuma iegādi un darbības atjaunošanu joprojām ir spēkā, pirmdien žurnālistiem sacīja potenciālais investors Igors Šamiss.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DBE54DC0-B5EF-4FBC-91BB-9B1DDBF2F852/
Ašeradens: Pastāv iespēja, ka daļu “KVV Liepājas metalurga” aktīvu pārņem PA
Rīga, 16.janv., LETA. Gadījumā, ja maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” mantas izsolēs nebūs interesentu, pastāv iespēja, ka daļu no uzņēmuma aktīviem pārņem Privatizācijas aģentūra (PA), kas pēc tam meklē labāko iespējamo risinājumu valsts kā kreditora interesēs, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
“Gadu mēģinājām pārdot uzņēmumu kā vienotu veselumu, taču investoru atrast neizdevās. Tagad ir nākamā fāze, kad pēc iespējas ātrāk jāpabeidz maksātnespējas process, lai aizstāvētu nodrošināto kreditoru intereses. Pastāv iespēja, ka gadījumā, ja izsolēs nav interesentu, valstij par labu ieķīlātos uzņēmuma aktīvus – velmētavas cehu un tēraudkausēšanas krāsni – pārņem PA, kura pēc tam meklē labāko risinājumu – pārdod šos aktīvus kādam investoram, vai arī tos iznomā,” sacīja Ašeradens.
Viņš piebilda, ka tas būtu viens no scenārijiem un, iespējams, labākais veids kā realizēt uzņēmuma mantu, maksimizējot ienākumus par mantas realizāciju.
Tāpat ekonomikas ministrs uzsvēra, ka līdz pat izsoļu datumiem joprojām nav izslēgta iespēja, ka kāds potenciālais investors var iegādāties visu uzņēmumu kopumā. “Kreditori un administrators ir atvērti piedāvājumiem un tos izskatīs. Šis investors var būt arī Igors Šamiss, ja viņa piedāvātais risinājums apmierinās kreditorus,” norādīja Ašeradens.
Ministrs gan piebilda, ka jāņem vērā visu sešu nodrošināto kreditoru intereses, piemēram, puse “KVV Liepājas metalurgs” teritorijas pieder bankai “Citadele”, pārējie aktīvi ieķīlāti par labu citiem kreditoriem.
Ašeradens norādīja, ka valsts kā kreditors ir ieinteresēta atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu, tāpēc nav ieinteresēta izpārdot uzņēmuma aktīvus kā lūžņus. “Ja nav izdevies pārdot uzņēmumu kopumā, tad tagad jāmēģina pārdot iekārtas. Velmētavas iekārtas ir uzstādītas pirms 50-60 gadiem, tās nav jaunas un tās par augstu cenu pārdot neizdosies. Savukārt tēraudkausēšanas krāsns ir viena no modernākajām Eiropā, tā ir darba kārtībā un to var pārdot par labu cenu. Protams, ne par tās sākotnējo vērtību, jo krāsns jau ir lietota,” skaidroja Ašeradens.
Ekonomikas ministrs piebilda, ka patlaban nevar prognozēt, cik naudas izdosies atgūt. “Gaidīsim, kāda tiks notikta mantas sākotnējā vērtība izsolēs un to, kā noritēs izsoles,” sacīja Ašeradens.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) skaidroja, ka valdība pieņēmusi zināšanai faktu, ka līdzšinējais investora meklēšanas process ir beidzies bez rezultāta un tagad sācies maksātnespējas procesa nākamais posms – mantas pārdošana pa daļām.
“Maksātnespējā uzņēmums ir jāpārdod pēc iespējas ātrāk, nodrošinot kreditoru intereses. Mums bija izvēle – pārdot pa daļām uz reiz, vai mēģināt atrast investoru, kas atjauno ražošanu. Veselu gadu mēģinājām atrast investoru, tas neizdevās. Patlaban vēl ir pāragri runāt, kā process attīstīsies, tāpēc februāra vidū vai beigās valdība atkal uzklausīs jaunāko informāciju,” sacīja Kučinskis.
Ministru prezidents norādīja, ka “KVV Liepājas metalurga” teritorijai ir liels potenciāls, lai tajā izveidotu veiksmīgu industriālo parku – tur ir ražošanas ēkas, elektrības, gāzes un citu komunikāciju pieslēgumi. “Mūsu interese ir iegūt jaunus ražojošus uzņēmumus un darbavietas,” sacīja Kučinskis.
Ašeradens piebilda, ka Liepājā ar skandināvu un vietējo investoru līdzdalību jau patlaban veiksmīgi darbojas četras industriālās zonas un bezdarba līmenis pilsētā ir ap 5%. “Tāpat darbojas tādi uzņēmumi kā “UPB” ar 170 miljonu eiro apgrozījumu un ļoti efektīvu metālapstrādes sektoru. Mēģinājām saglābt “KVV Liepājas metalurgu”, ja tas nav izdevies, tad vietā būs daudz citu, efektīvāku ražošanas uzņēmumu. Protams, ka nevēlamies, lai šajā teritorijā veidotu biroju un tirdzniecības centrus,” piebilda Ašeradens.
Kā ziņots, “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Guntars Koris pirmdien pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām. Šāds lēmums pieņemts, jo neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.
Valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka “KVV Liepājas metalurgs” potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs toreiz atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.
AS “KVV Liepājas metalurgs” administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām ir negaidīts, bet investora piedāvājums par uzņēmuma iegādi un darbības atjaunošanu joprojām ir spēkā, pirmdien žurnālistiem sacīja potenciālais investors Igors Šamiss.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2D232CDE-92D8-47D9-BA57-ADD515EA6364/
