“Sadales tīklā” no 1.janvāra darba attiecību pārtraukšanas process sākts ar 108 darbiniekiem
Rīga, 14.janv., LETA. Ieviešot dažādas izmaiņas, no šī gada 1.janvāra darba tiesisko attiecību pārtraukšanas process uzņēmumā AS “Sadales tīkls” sākts ar 108 darbiniekiem, aģentūru LETA informēja “Sadales tīkla” pārstāve Tatjana Smirnova.
Kopumā šā gada laikā darba tiesiskās attiecības tiks pārtrauktas ar 355 darbiniekiem, norādīja Smirnova.
Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka darba tiesisko attiecību pārtraukšana notiek pakāpeniski, atbilstoši izstrādātajam plānam. Piemēram, apvienojot operatīvo darbu, elektrotīkla remontu un būvniecības struktūrvienības, darba vietu skaits samazināts par 47.
“Visiem darbiniekiem no šīm struktūrvienībām bija iespēja pieteikties darbam uz amatu vietām jaunizveidotajā struktūrvienībā, tomēr, ņemot vērā, ka ir darbinieki, kuri paši pieņēma lēmumu darba tiesiskās attiecības ar “Sadales tīklu” neturpināt, kopš 1.janvāra darba tiesiskās attiecības ir pārtrauktas ar 87 elektromontieriem,” teica Smirnova.
Rīkojoties sociāli atbildīgi attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuri darbu “Sadales tīklā” vairs neturpinās, uzņēmums ir informējis Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas biedrus par iespēju uzrunāt šos speciālistus un sākt ar viņiem darba tiesiskās attiecības, informēja Smirnova.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas pārstāvis Kārlis Briņķis, asociācija ir uzņēmusies funkciju savest kopā “Sadales tīklu” atstājušos darbiniekus ar savu biedru uzņēmumiem.
“Biedrība ir informējusi savus biedrus par šo situāciju, savukārt biedri ir apņēmušies mūs informēt par aktuālajām vakancēm un viņiem nepieciešamo darbinieku kvalifikācijas prasībām. Tā kā tas r noticis pavisam nesen, tad šobrīd vēl nevaram teikt, ka kāds no “Sadales tīkla” aizgājušais darbinieks jau ir sācis strādāt pie kāda no mūsu biedriem,” teica Briņķis.
Kā ziņots, nosakot iespējas, kā paaugstināt “Sadales tīkla” darbības efektivitāti, ar 1.janvāri ir mainīta uzņēmuma organizatoriskā struktūra, samazinot struktūrvienību skaitu no 20 līdz 16. Līdz ar uzņēmuma struktūras izmaiņām ir pārskatīts darbam nepieciešamo resursu apjoms, tajā skaitā darbinieku skaits, darbinieku pienākumi un atbildības. Tāpat ar šī gada 1.janvāri uzņēmumā ir pilnveidoti darba procesi, pārskatīta aktīvu un personāla pārvaldība.
Ieviestās izmaiņas ir pirmais posms no visa darbības efektivitātes paaugstināšanas projekta, kopumā projekts tiks realizēts līdz 2022.gadam. Šajā laikā uzņēmumā tiks samazināts gan darbam nepieciešamo resursu apjoms, gan uzņēmuma darbinieku un specializētās tehnikas ģeogrāfiskās atrašanās vietu skaits. Pārskatot darbaspēka un resursu pārvaldību, līdz 2021.gadam visā Latvijā “Sadales tīkls” optimizēs darbinieku un specializētās tehnikas ģeogrāfiskās atrašanās vietu skaitu no 50 līdz 27.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AS “Latvenergo” koncerna plāns paredz līdz 2022.gadam samazināt personālu par apmēram 1000 darbinieku. Stratēģijas periodā līdz 2022.gadam plānots īstenot efektivitātes programmu, kas paredz procesu pārskatīšanu, centralizēšanu un digitalizāciju.
Galvenie koncerna efektivizācijas virzieni ir sadales sistēmas procesu digitalizācija, vienota dispečervadības un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas attīstība, samazināta fiziskās klātbūtnes nepieciešamība elektrolīnijās atslēgumu gadījumos, mobilās tehnikas parka samazināšana, klientu apkalpošanas kanālu konsolidēšana, ražošanas procesu optimizācija.
Kopumā izmaiņas attieksies uz 100 cilvēkiem ražošanā, 75 klientu apkalpošanā, 60 – IT un citās atbalsta funkcijās, aptuveni 800 – sadales sistēmā.
“Sadales tīkls” ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators, un tā vienīgais īpašnieks ir valstij piederošā energokompānija “Latvenergo”.
“Latvenergo” koncerns ir Baltijas mēroga energouzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades sistēmas aktīvu nomu.
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija ir nozares uzņēmumu asociācija, kas apvieno juridiskas un fiziskas personas, kuras nodarbojas ar enorgosistēmas apgādes drošuma problēmām, energosistēmas perspektīvas attīstības problēmām, profesionālās izglītības problēmām, sagatavojot energosistēmas bakalaurus, inženierus un maģistrus projektēšanai, ekspluatācijai un vadībai, dažādu elektroiekārtu un aparatūras ražošanu, energomontāžas, rekonstrukcijas un remonta darbiem, projektēšanu (elektroapgāde, automātika, rūpniecības elektronika, programmatūra), elektroietaišu un elektropreču tirdzniecību, konsultāciju un citu pakalpojumu sniegšanu.
Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija savu darbību sāka kā reģistrēta biedrība 2007.gada 22. jūnijā, saplūstot Latvijas Elektroenerģētiķu biedrībai un Latvijas Energobūvniecības asociācijai. Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija šobrīd ietilpst 55 juridiskas firmas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1E9F75C0-7521-45D2-BCEE-C5C4B74933E0/
LTRK premjeram prasa apturēt valdībā virzītos noteikumus par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā
Rīga, 15.janv., LETA. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam prasa apturēt izskatīšanai valdībā steidzamības kārtā virzītos Ministru kabineta (MK) noteikumus par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, aģentūra LETA uzzināja LTRK.
Tie paredz noteikt uzstādāmās jaudas minimālo slieksni un komersantam noslēgt līgumu ar publisko tirgotāju trīs mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā.
LTRK ieskatā noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP). “LTRK ir nepieņemami, ka Ekonomikas ministrija (EM) pērnā gada pašā nogalē jeb 28.decembrī iesniedza MK attiecīgo noteikumu grozījumus, aicinot tikai divas organizācijas sniegt savu viedokli līdz 3.janvārim, nekonsultējoties un procesā neiesaistot tās organizācijas, tostarp LTRK un LOSP, kuru biedrus tas tieši ietekmēs un, kas jau ilgstoši iesaistījušās diskusijās par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) jautājumiem,” norādīja LTRK.
LTRK premjeram un ekonomikas ministram adresētajā vēstulē norāda, ka izskatīšanai valdībā virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā. Nepeiciēšams vispirms pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās un tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veikt grozījumus konkrētajos MK noteikumos. Tāpēc LTRK vēstulē lūdz atsaukt EM noteikumu projektu piedāvātajā redakcijā, kā arī piešķirt vismaz viena mēneša laika posmu projekta izvērtēšanai, jo sasteigta grozījumu pieņemšanas gaita bez dziļākas analīzes nav pamatota un lietderīga. Tāpat organizācija aicina sasaukt starpinstitūciju saskaņošanas sēdi, pieaicinot nevalstiskā sektora sadarbības partnerus, tai skaitā LTRK un LOSP.
“Veids, kā pašreiz tiek “aizmuguriski” veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams, kā arī nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,” pauda LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Viņš arī uzsvēra, ka jāveic viss iespējamais, lai elektrības rēķini visiem Latvijas uzņēmumiem samazinātos, jo Latvijā šajā jomā ir nekonkurētspējīga visā reģionā. LTRK padomes ieskatā nav pieņemams, ka saskaņā ar OIK diferencēšanas modeli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju pieaugs. “Mēs atbalstām lēmumu par atlaižu piešķiršanu lielajiem un energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kuriem elektrība izmaksas veido būtisku daļu no ražošanas izmaksām, bet uzskatām, ka tas nedrīkst notikt uz citu uzņēmumu rēķina, tādēļ aicinām EM meklēt savos resursos nepieciešamos nepilnus četrus miljonus eiro, kas trūkst ieviešot diferenciāciju,” uzsvēra Rostovskis. Tāpat LTRK ieskatā būtiski publiskot arī visus EM pieņemtos lēmumus par atbalsta saņēmējiem un sistēmas izmaksām.
Jau ziņots, lai nākotnē maksimāli novērstu negodprātīgas rīcības iespējamību obligātā iepirkuma piemērošanā atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas elektrostacijās, EM izstrādājusi grozījumus MK noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā un MK noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, rosinot pastiprināt šī procesa uzraudzību.
Ministrija rosina veikt grozījumos MK noteikumos, nosakot, ka trīs mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā komersantam būs jānoslēdz līgums ar publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiks noslēgts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tāpat paredzēts noteikt uzstādāmās jaudas minimālo slieksni. Tas nozīmē, ka komersants izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu ietvaros drīkstēs sākotnēji uzstādīt jaudu, kas ir vismaz 50% apmērā no izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu norādītās plānotās uzstādāmās jaudas. Ministrija ir konstatējusi gadījumus, kad komersanti uzstāda vairākas reizes mazāku elektrisko jaudu, nekā norādīts to iesniegumos elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai.
Tāpat EM piedāvā atļaujā noteikt piešķirtā elektroenerģijas iepirkuma apjoma samazinājumu atbilstoši faktiski uzstādītajai jaudai, lai precīzāk prognozētu nākotnes OIK mehānisma izmaksas un samazinātu iespēju, ka šobrīd neizmantotā atļautā jaudas un elektroenerģijas iepirkuma apjoma daļa rada papildu izmaksas obligātā iepirkuma ietvaros nākotnē.
Vienlaikus EM rosina paplašināt regulējumu elektrostaciju kontrolei. Tāpat paredzēts būtiski saīsināt termiņus no ministrijas pieprasījuma komersantam līdz kontroles grupas pārbaudes veikšanai, kā arī noteikt, ka kontroles grupa varēs veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma. Paredzēts arī, ka kontroles grupa pārbaudīs faktisko situāciju stacijās visos projekta īstenošanas posmos – no būvniecības līdz ražošanai.
Tāpat plānots noteikt īsākus termiņus elektrostacijās konstatēto neatbilstību novēršanai.
Savukārt gadījumos, kad tiks konstatēta apzināta krāpniecība, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmo resursu izmantošanas, ministrija bez brīdinājuma būs pienākums lemt par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AA25BAD9-9BDD-4DBF-8CD7-EE0C84D67630/
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā cena Baltijas valstīs pieauga par 20%
Rīga, 15.janv., LETA. Elektroenerģijas cenas aizvadītajā nedēļā uzrādījušas kāpumu visā Baltijas reģionā, vidējai elektroenerģijas cenai tajā pieaugot par 20% līdz 35,86 eiro par megavatstundu, liecina biržas informācija.
Latvijā un Lietuvā cenas bijušas vienādā līmenī, paaugstinoties par nedaudz vairāk nekā 20% un sasniedzot 35,99 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā kāpums bija 20% apmērā, vidējai cenai sasniedzot 35,61 eiro par megavatstundu.
Kā aģentūrai LETA skaidroja AS “Latvenergo” pārstāvji, cenu kāpums bijis novērojams arī citos “Nord Pool” tirdzniecības apgabalos, kam galvenie cēloņi bijuši straujš patēriņa apjoma pieaugums visā “Nord Pool” biržas reģionā līdz ar gaisa temperatūru kritumu. Papildus zemajām gaisa temperatūrām arī nokrišņu apjoms Skandināvijā samazinājās.
Patēriņa apjoms Baltijas valstīs uzrādījis strauju kāpumu, kopumā sasniedzot 604 gigavatstundas (GWh), kas ir par 11% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Straujākais kāpums novērots Igaunijā – par 13% līdz 191 GWh, bet Lietuvā un Latvijā kāpums bija 10% apmērā līdz 256 GWh Lietuvā un 157 GWh Latvijā.
Izstrādes ziņā ievērojamākais kāpums bijis Latvijā – par 21% līdz 238 GWh. To veicināja gan joprojām pieaugošais Daugavas HES izstrādes apjoms – par 3% līdz 164 GWh, gan tieši Rīgas TEC darbība, kur izstrāde pieaugusi vairāk nekā sešas reizes un sasniegusi 41 GWh. Igaunijā arī fiksēts izstrādes pieaugums – par 14% līdz 240 GWh, bet Lietuvā fiksēts kritums 10% apmērā līdz 74 GWh. Baltijas valstīs kopumā pieaugums 13% apjomā – līdz 552 GWh.
Latvijā saglabājies ievērojams izstrādes pārsvars, aizvadītajā nedēļā saražojot par 52% vairāk elektroenerģijas, nekā valstī patērēts, kas sekmīgi realizēts “Nord Pool” biržā. Arī Igaunijā bilance bijusi pozitīva, saražojot par 25% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, bet Lietuvā saražoti vien 29% no iekšzemes patēriņa. Baltijas valstīs kopumā bilance uzlabojusies, un reģionālais izstrādes apjoms bijis 91% attiecībā pret patērēto.
Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko tostarp iespaido laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas.
Elektroenerģijas cena ir viena no četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroapgādes gala tarifu, Tajā iekļauti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.
“Nord Pool” tirdzniecību veic 380 dalībnieku no 20 valstīm – 2016.gadā kopējais biržas apgrozījums bija 505 teravatstundas elektroenerģijas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AFD65F1C-1677-49A0-BFAC-281EDE9C5C97/
LTRK vēstulē ministru prezidentam un ekonomikas ministram prasa apturēt steidzamības kārtā skatāmos MK noteikumus par OIK
Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskat, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).
LTRK ir nepieņemami, ka Ekonomikas ministrija pērnā gada pašā nogalē jeb 28.decembrī iesniedza Ministru kabinetam attiecīgo noteikumu grozījumus, aicinot tikai divas organizācijas sniegt savu viedokli līdz 3.janvārim, nekonsultējoties un procesā neiesaistot tās organizācijas, tostarp LTRK un LOSP, kuru biedrus tas tieši ietekmēs un kas jau ilgstoši iesaistījušās diskusijās par obligātās iepirkumu komponentes jautājumiem.
Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie Ministru kabineta grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. “Veids, kā pašreiz tiek “aizmuguriski” veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams, kā arī nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
LTRK vēstulē lūdz atsaukt EM noteikumu projektu piedāvātajā redakcijā, kā arī piešķirt vismaz viena mēneša laika posmu projekta izvērtēšanai, jo sasteigta grozījumu pieņemšanas gaita bez dziļākas analīzes nav pamatota un lietderīga. Tāpat organizācija aicina sasaukt starpinstitūciju saskaņošanas sēdi, pieaicinot nevalstiskā sektora sadarbības partnerus, tai skaitā LTRK un LOSP.
“Mums ir jādara viss, lai elektrības rēķini pilnīgi visiem Latvijas uzņēmumiem samazinātos, jo esam nekonkurētspējīgi šajā jomā visā reģionā. Ņemot vērā to, ka tieši pēdējos gados ievērojami auguši elektrības rēķini, kur lielu daļu veido OIK, tad būtiski meklēt jebkādus risinājumus, lai tā apjoms kopējā rēķinā kristos,” saka A.Rostovskis, piebilstot, ka būtiski nodrošināt maksimālu OIK caurspīdību, publicējot visus EM pieņemtos lēmumus par atbalsta saņēmējiem un sistēmas izmaksām.
Viņš arī norāda, ka LTRK padome lēmusi, ka nav pieņemams, ka OIK diferencēšanas modelis paredz, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju pieaugs. “Mēs atbalstām lēmumu par atlaižu piešķiršanu lielajiem un energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kuriem elektrība izmaksas veido būtisku daļu no ražošanas izmaksām, bet uzskatām, ka tas nedrīkst notikt uz citu uzņēmumu rēķina, tādēļ aicinām EM meklēt savos resursos nepieciešamos nepilnus četrus miljonus eiro, kas trūkst ieviešot diferenciāciju,” saka A.Rostovskis, piebilstot, ka Latvijai jādara viss iespējamais, lai elektrības rēķini samazinātos pilnīgi visiem uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/0A199C5C-4167-4DAD-B329-DD82BEBC54E2/
