Iespējams, bijušais Drošības policijas priekšnieka vietnieks “oligarhu lietas” izmeklēšanas laikā izpaudis neizpaužamas ziņas Šlesera sabiedrotajam
Rīga, 11.janv., LETA. Bijušais Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Juris Leitietis 4.janvārī bijis uzaicināts uz tā sauktās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi Saeimā, jo viņš lietas izmeklēšanas laikā, iespējams, izpaudis neizpaužamas ziņas Krišjānim Peteram, kurš bija tuvs “oligarhu lietas” centrālās personas Aināra Šlesera sabiedrotais, raksta žurnāls “Ir”.
Laikā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica operatīvās darbības, vācot pierādījumus par oligarhu iespējamiem noziegumiem, ticis konstatēts, ka Leitietis, iespējams, pieļāvis krimināli sodāmu likumpārkāpumu – izpaudis neizpaužamas ziņas Peteram, par ko paredzēts sods Krimināllikuma 329.pantā. Šis pants valsts amatpersonām paredz atbildību par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu – tagad par to draud pat cietumsods līdz vienam gadam, bet pirms 2013.gada draudēja arests, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 20 minimālajām mēnešalgām.
Leitieša izpausto ziņu saturs nav kļuvis zināms, jo tās fiksētas oligarhu lietas operatīvajā izstrādē un nav atslepenotas.
Pētot “oligarhu lietu”, Saeimas deputāts Andrejs Judins (Par/V) sācis interesēties, kāpēc nav ticis izmeklēts lietā redzams noziegums un valsts amatpersona palikusi nesodīta, turklāt pērn maijā Leitietis, kurš 2016.gadā pēc ilgstoša dienesta devās pensijā, tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni “par ilgstošu, priekšzīmīgu un panākumiem bagātu darbību, godprātīgu dienestu Latvijas sabiedrības interesēs”.
Pēc Judina ierosinājuma Leitietis uzaicināts uz Saeimas komisiju sniegt paskaidrojumus. Slēgtās sēdes saturs saistīts tieši ar operatīvās lietas materiāliem, tāpēc tajā nedrīkstēja piedalīties komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba – vienīgā komisijas deputāte, kam nav pielaides valsts noslēpumam un līdz ar to tiesību iepazīties ar operatīvo lietu.
Bijušais Drošības policijas priekšnieka vietnieks Leitietis par šo iespējamo kriminālpārkāpumu sodīts netikšot, jo par to iestājies noilgums.
“Oligarhu lietas” uzraugošais prokurors Māris Leja aģentūrai LETA teica, ka “Ir” publikāciju par Leitieti nevar komentēt, taču viņš apliecināja, ka prokuratūrā, izmeklējot “oligarhu lietu”, nekādas Leitieša darbības netika vērtētas vai pārbaudītas. “Ņemot vērā, ka “oligarhu krimināllietā” Leitieša darbības nebija pamats izmeklēt, man nav tiesību iepazīties ar tādiem operatīvās lietas materiāliem, kuriem nav saistību ar “oligarhu lietā” izmeklētajiem apstākļiem,” uzsvēra prokurors.
Izdevums atzīmē, ka minētajā komisijas sēdē izcēlusies asa vārdu apmaiņa starp bijušo KNAB priekšnieka vietnieci, tagad politiķi Jutu Strīķi un “oligarhu lietu” uzraugošo prokuroru Māri Leju. Kādā brīdī Strīķe izteikusies, ka, spriežot pēc jautājumiem, prokurora acīs viņa laikam esot sliktāka par Aivaru Lembergu, bet Leja atcirtis, ka Strīķe no viņa mācoties. Prokurors pārmeta bijušajai KNAB darbiniecei pārāk daudz mājienu par mafiju, bet maz konkrētu faktu.
Strīķe izteikusies, ka, viņasprāt, “oligarhu lietā” ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers esot panācis ietekmi uz Leju, šantažējot viņu saistībā ar nepatiesu ziņu sniegšanu anketā Satversmes aizsardzības birojam.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C980CFAC-896B-47F4-BE3C-AED7AE8C8FD5/
Prokurors: Nav patiesi Šlesera apgalvojumi, ka Zatlers 2011.gadā lūdzis atbalstu pārvēlēšanai prezidenta amatā
Rīga, 11.janv., LETA. Patiesībai neatbilst ekspolitiķa Aināra Šlesera apgalvojumi, ka bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers 2011.gadā viņam telefonsarunā lūdzis atbalstu pārvēlēšanai prezidenta amatā, pārbaudē secinājis savulaik “oligarhu lietu” uzraugošais prokurors Māris Leja.
Šlesers pērn 30.oktobrī “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers “zvana un lūdzas”, lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana. Savukārt Zatlers 4.decembra komisijas sēdē norādīja, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli un tas liecinot, ka Šleseram melot esot norma.
Šlesers par Zatlera izteikumiem vērsās prokuratūrā, kura sāka pārbaudi. Leja aģentūrai LETA apliecināja, ka 3.janvārī pieņēmis lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Ņemot vērā, ka Šlesera un Zatlera izteikumi parlamentārās izmeklēšanas komisijā bija savstarpēji izslēdzoši pārbaude tika veikta par abu bijušo politiķu izteikumiem.
Pārbaudē prokurors izvērtēja 2011.gada pavasarī notikušo telefonsarunu starp Šleseru un Zatleru, kuru bija ierakstījis KNAB. Sarunu publiski atspoguļot Leja nedrīkstot, jo tai joprojām ir valsts noslēpuma statuss.
Pārbaudes gaitā konstatēts, ka objektīvi patiesībai neatbilst Šlesera apgalvojumi par to, ka Zatlers ir zvanījis un lūdzies atbalstu pārvēlēšanai Valsts prezidenta amatā, jo no Zatlera puses nav tiešā veidā izteikti jebkādi lūgumi vai aicinājumi atbalstīt viņu šim amatam.
“Šlesera izteikumu forma parlamentārās izmeklēšanas komisijā varētu būt saistīta ar neprecīzu sarunas satura atminēšanos, jo prezidenta vēlēšanu process sarunā pieminēts. Ņemot vērā laiku, kas pagājis no telefonsarunas, proti, vairāk nekā seši gadi, ir ticami, ka pa šo laiku sarunas detaļas vairs nav saglabājušās atmiņā,” paskaidroja prokurors.
Leja apliecināja, ka Šleseram par nepatieso apgalvojumu kriminālatbildības nedraudēs, jo Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir izdarāms tikai ar tiešu nodomu.
“Tas nozīmē, ka laikā, kad persona izsaka konkrēto faktu, viņa apzinās, ka tas neatbilst patiesībai. Šādi apstākļi konkrētajā gadījumā nav konstatēti, jo no sarunas pagājuši vairāk nekā seši gadi. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma normu un Augstākās tiesas judikatūru operatīvās darbības rezultātā iegūtās telefonsarunas var izmantot tikai nozieguma, bet ne kriminālpārkāpuma pierādīšanai,” norādīja Leja.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad šogad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.
Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai “oligarhu lietai”. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.
Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu. Viena pārbaude bija sākta par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Tāpat bija pārbaude par kādas amatpersonas neatļautu labuma pieņemšanu.
Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Šobrīd dienesta pārbaudes secinājumi nodoti Drošības policijai, kura komentārus nesniedz.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EB91E97E-0CC7-4804-BA14-AEF214E3F9FB/
Judins aicina publiskot “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas slēgtās sēdes stenogrammu
Rīga, 11.janv., LETA. Saeimas deputāts Andrejs Judins (Par!/V) aicina publiskot “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas 4.janvāra slēgtās sēdes protokolu un stenogrammu, liecina politiķa kontā vietnē “twitter.com” pievienotais iesniegums.
Politiķis norāda, ka tas ir atkārtots aicinājums publiskot šo informāciju. Komisijas deputātu vairākums nevēloties, lai 4.janvārī iegūtā informācija būtu publiski pieejama un izmantota komisijas galaziņojumā, uzsver Judins.
Šajā sēdē tika iztaujāti ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Juta Strīķe, bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, bijušais Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks, Pretterorisma centra vadītājs Juris Leitietis un bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.
Iesniegumā komisijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai (NSL) Judins pauž, ka sēdē uzklausītās personas nesniedza nedz slepenu, nedz konfidenciālu informāciju. Tomēr Judina jau iepriekš izteiktais priekšlikums publiskot sēdes protokolu, izņemot no tā informāciju, ko varētu uzskatīt par ierobežotas pieejamības, netika atbalstīts.
“Ņemot vērā, ka sēdē tika apspriesti jautājumi par kriminālprocesa kvalitāti un apstākļiem, kas traucēja izmeklēšanu analizējamajā kriminālprocesā, 4.janvārī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes laikā iegūtās informācijas pieejamības ierobežošanai nav pamata un tā traucē parlamentārās izmeklēšanas mērķu sasniegšanu, jo ierobežo parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu iespēju izmantot 4.janvārī iegūto informāciju, lai gatavotu komisijas galaziņojumu,” teiks Judina vēstulē Sudrabai.
Tāpēc viņš lūdz publiskot šīs sēdes protokolu un stenogrammu, noņemot tiem ierobežotās pieejamības informācijas statusu.
Kā ziņots, gan pirms sēdes, gan tās laikā raisījās kaismīgas diskusijas, vai šai komisijas sēdei jābūt slēgtai.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/927F97E6-0C99-45AB-820D-C78E4A91BF77/
Prokurors: Strīķes apgalvojumi par manu saistīšanu ar mafiju ir absolūti nemotivēts apzīmējums
Rīga, 11.janv., LETA. Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes paskaidrojumi “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijai bija ļoti vispārīgi, bet manis saistīšana ar mafiju ir absolūti nemotivēts apzīmējums, tāpat kā lielākā daļa pārējo komisijai adresēto izteikumu, aģentūrai LETA teica “oligarhu lietas” uzraugošais prokurors Māris Leja.
Leja aģentūrai teica, ka lielākā daļa Strīķes paskaidrojumi 4.janvārī notikušās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē bija ļoti vispārīgi, kas nebija pamatoti ar konkrētiem faktiem. Tiklīdz komisijas dalībnieki uzdeva precizējošus jautājumus, tā Strīķe nekādus konkrētākus faktus nespēja sniegt.
“Komisijas sēdē tika apskatīti jautājumi par iespējamo ietekmi no malas uz kriminālprocesa virzību. Tāpēc Strīķei tika uzdoti jautājumi par to kādi ir pierādījumi šādai ietekmei. Atbildes vietā bija tikai vispārīgas frāzes un apvainojumi dažāda līmeņa tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonām, kas saistītas ar šo kriminālprocesu. Strīķes apgalvojumi, ka esmu komisijas sēdē uzvedies kā “oligarhu mafijas turpinājums” ir absolūti nemotivēts manis apzīmējums. Ja es tieku saistīts ar mafiju, tad lai nosauc pierādījumus un kā mafijas ietekme uz mani tika realizēta,” retoriski norādīja prokurors.
“Turklāt ar mafiju Strīķe saistīja ne tikai mani, bet arī citas tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonas, kas saistītas ar šo kriminālprocesu. Ja šādas ziņas būtu bijušas viņas rīcībā, rodas jautājums, kāpēc viņa par šiem faktiem nav ziņojusi iepriekš attiecīgajām kompetentām iestādēm? Vai tas nav bijis viņas pienākums? Iepriekš noteikti biju labākās domās par Strīķes kundzi,” norādīja prokurors.
Prokurors norādīja, ka nepatiess ir Strīķes apgalvojums, ka viņš vairākas stundas mēģinājis uzdot jautājumus, kāpēc viņa uzdrošinājusies tik ilgi noklausīties nozīmīgus cilvēkus. “Šāda rakstura jautājumi no manas puses netika uzdoti, jo manā skatījumā svarīgākais bija noskaidrot, vai ar noklausīšanos bija pietiekami, lai uz tās pamata vēlāk iegūtu nozīmīgus pierādījumus kriminālprocesā, kā arī pārbaudīt, vai Strīķes kundzes rīcībā ir kādi konkrēti fakti saistībā ar viņas vispārīgajiem pārmetumiem par dažādu amatpersonu saistību ar mafiju,” piebilda prokurors.
Leja gan nenoliedza, ka komisijas sēdē diskusijā ar Strīķi pieminējis faktu, ka viņa mācoties no noziegumos apsūdzētām personām, kuras uz konkrētām prokuroru atbildēm bieži atsakās sniegt konkrētas atbildes. “Tāpēc es pieminēju slaveno apsūdzēto – Lembergu (Ventspils mēru Aivaru Lembergu),” piebilda prokurors.
Žurnāls “Ir” šodien rakstīja, ka Strīķe 4.janvārī izteikusies, ka, viņasprāt, “oligarhu lietā” ģenerālprokurors Kalnmeiers esot panācis ietekmi uz Leju, šantažējot viņu saistībā ar nepatiesu ziņu sniegšanu anketā Satversmes aizsardzības birojam. Leja šādu apgalvojumu nevarēja komentēt, jo tas esot jāprasa pašai Strīķei ko viņa ar to domājusi.
Prokurors gan norādīja, ka Kalnmeieram nav bijusi ietekme uz viņa pieņemtajiem lēmumiem “oligarhu lietā”. Lejam nekad nav bijušas atsevišķas tikšanās ar ģenerālprokuroru par šīs lietas izmeklēšanas un uzraudzīšanas gaitu pirms kriminālprocesa pabeigšanas. Pat tiešāko priekšnieku – virsprokuroru Modri Adleru Leja neinformēja, ka izmeklētāja gatavo lēmumu par “oligarhu lietas” izbeigšanu. “Izmeklēšanas laikā ģenerālprokurors bija piedalījies tikai kopīgajās sanāksmes, kurās piedalījās izmeklētāji un Strīķe,” piebilda Leja.
Lai arī parlamentārās izmeklēšanas komisija faktiski beigusi personu uzklausīšanu un strādā pie galaziņojuma sagatavošanas, Leja pagaidām par komisijas darbu komentārus nesniegs.
Jau ziņots, ka 4.janvārī pēc slēgtās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs pašreizējā Rīgas domes deputāte Juta Strīķe (JKP) žurnālistiem paziņoja, ka komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) un prokurors Leja uzvedās kā “oligarhu (..) mafijas turpinājums”.
“Pilnīgi viennozīmīgi: kā šo oligarhu taustekļi vai mafijas turpinājums uzvedās gan Sudraba, gan Māris Leja,” sacīja Strīķe, norādot, ka prokurors esot vairākas stundas mēģinājis uzdot jautājumus, kuru konteksts esot bijis, kāpēc viņa uzdrošinājās tik ilgi noklausīties tik nozīmīgus cilvēkus.
Viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad šogad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.
Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai “oligarhu lietai”. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.
Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu.
Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Šobrīd dienesta pārbaudes secinājumi nodoti Drošības policijai, kura komentārus nesniedz.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3C4786C5-1274-4B4F-89DC-D8F0EDEF6B27/
Sudraba rosinās “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijai lemt par priekšlikumu publiskot slēgtās sēdes stenogrammu
Rīga, 11.janv., LETA. “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) rosinās komisijas sēdē lemt par Saeimas deputāta Andreja Judina (Par!/V) priekšlikumu noņemt 4.janvāra slēgtās sēdes protokolam un stenogrammai ierobežotās pieejamības statusu.
To Sudraba paziņojusi sociālā tīkla “facebook.com” kontā publicētajā atbildes vēstulē parlamentārietim.
Politiķe skaidroja, ka ziņas par komisijas slēgto sēdi atklātībai var sniegt vienīgi ar komisijas priekšsēdētāja un sekretāra kopēju piekrišanu. “Tomēr, apzinoties [..] komisijas atsevišķu locekļu vēlēšanos jebkādā veidā radīt šaubas par komisijas vai tās vadītāju rīcības likumību, uzskatu par neiespējamu vienpersoniski vai kopā ar komisijas sekretāru rīkoties atšķirīgi (pretēji) komisijas kopīgajam lēmumam un atcelt informācijas ierobežotas pieejamības statusu”, norāda komisijas vadītāja.
Tāpēc deputāte rosinās šo jautājumu izlemt komisijas sēdē. Saskaņā ar Saeimas mājaslapā publicēto informāciju, tuvākā komisijas sēde paredzēta 15.janvārī.
Sudraba arī pauž, ka nevar piekrist Judina argumentam, ka informācijas pieejamības ierobežošanai nav pamata un tā traucē parlamentārās izmeklēšanas mērķu sasniegšanu, jo ierobežo parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu iespēju izmantot 4.janvārī iegūto informāciju, lai gatavotu komisijas galaziņojumu.
Komisijas priekšsēdētāja to pamato, norādot uz Saeimas Kārtības rullī noteikto, ka parlamenta komisiju slēgto sēžu materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Otrkārt, parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem nav nekādu ierobežojumu iepazīties ar komisijas darba materiāliem, tostarp jebkuras sēdes protokolu un stenogrammu, skaidro Sudraba.
“Treškārt, gadījumos, kad komisijas gala ziņojumā ir jāietver valsts noslēpumu saturoša vai ierobežoti pieejama informācija, konkrētajai galaziņojuma daļai tiek piešķirts attiecīgs informācijas statuss un šai daļai publiskā pieejamība tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā,” pauž politiķe.
Kā ziņots, Judins aicina publiskot “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas 4.janvāra slēgtās sēdes protokolu un stenogrammu.
Politiķis norāda, ka tas ir atkārtots aicinājums publiskot šo informāciju. Komisijas deputātu vairākums nevēloties, lai 4.janvārī iegūtā informācija būtu publiski pieejama un izmantota komisijas galaziņojumā, uzsver Judins.
Šajā sēdē tika iztaujāti ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Juta Strīķe, bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, bijušais Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks, Pretterorisma centra vadītājs Juris Leitietis un bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.
Iesniegumā komisijas priekšsēdētājai Sudrabai Judins pauž, ka sēdē uzklausītās personas nesniedza nedz slepenu, nedz konfidenciālu informāciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9302AE09-4AB3-418C-97DE-40EA5021CEB4/
Zatlers: Svarīgākais ir prokuratūras atzinums, ka “Oligarhu lietas” parlamentārajā izmeklēšanā nemeloju
Rīga, 11.janv., LETA. Eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, – svarīgākais, ka prokuratūra atzinusi, ka “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē viņš nemeloja.
Tā Zatlers aģentūrai LETA komentēja prokurora Māra Lejas atzinumu, ka patiesībai neatbilst ekspolitiķa Aināra Šlesera apgalvojumi, ka Zatlers 2011.gadā Šleseram telefonsarunā lūdzis atbalstu pārvēlēšanai Valsts prezidenta amatā.
Pēc Šlesera izteikumiem Zatlers “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas sanāksmē norādīja, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli. Bijušais Valsts prezidents aģentūrai LETA šodien sacīja, ka ir saņēmis prokuratūras atbildi, ka pārbaudē noskaidrots, ka viņš nav melojis. “Ja divi cilvēki apgalvo pretējo un par vienu ir atzīts, ka viņš nav melojis, tad, acīmredzami, ka melojis ir otrs,” sacīja eksprezidents.
Viņš norādīja, ka šeit nav runa par gadījumu, kad cilvēks tikai kaut ko būtu neatcerējies vai izfantazējis, jo Šlesers savu apgalvojumu minējis arī oficiālā iesniegumā.
Vaicāts, kā vērtē to, ka saskaņā ar prokurora skaidrojumu Šleseram nedraud kriminālatbildība, Zatlers atbildēja, ka viņam rodas jautājums, vai pret abām personām ir ievērota vienāda attieksme. Skaidrojums par šo situāciju gan esot jāsniedz pašai prokuratūrai.
Kā ziņots, Šlesers pērn 30.oktobrī “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers “zvana un lūdzas”, lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana. Savukārt Zatlers 4.decembra komisijas sēdē norādīja, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli un tas liecinot, ka Šleseram melot esot norma.
Šlesers par Zatlera izteikumiem vērsās prokuratūrā, kura sāka pārbaudi. Leja aģentūrai LETA apliecināja, ka 3.janvārī pieņēmis lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Ņemot vērā, ka Šlesera un Zatlera izteikumi parlamentārās izmeklēšanas komisijā bija savstarpēji izslēdzoši pārbaude tika veikta par abu bijušo politiķu izteikumiem.
Pārbaudē prokurors izvērtēja 2011.gada pavasarī notikušo telefonsarunu starp Šleseru un Zatleru, kuru bija ierakstījis KNAB. Pārbaudes gaitā konstatēts, ka objektīvi patiesībai neatbilst Šlesera apgalvojumi par to, ka Zatlers ir zvanījis un lūdzies atbalstu pārvēlēšanai Valsts prezidenta amatā, jo no Zatlera puses nav tiešā veidā izteikti jebkādi lūgumi vai aicinājumi atbalstīt viņu šim amatam.
“Šlesera izteikumu forma parlamentārās izmeklēšanas komisijā varētu būt saistīta ar neprecīzu sarunas satura atminēšanos, jo prezidenta vēlēšanu process sarunā pieminēts. Ņemot vērā laiku, kas pagājis no telefonsarunas, proti, vairāk nekā seši gadi, ir ticami, ka pa šo laiku sarunas detaļas vairs nav saglabājušās atmiņā,” paskaidroja prokurors.
Leja apliecināja, ka Šleseram par nepatieso apgalvojumu kriminālatbildības nedraudēs, jo Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir izdarāms tikai ar tiešu nodomu.
“Tas nozīmē, ka laikā, kad persona izsaka konkrēto faktu, viņa apzinās, ka tas neatbilst patiesībai. Šādi apstākļi konkrētajā gadījumā nav konstatēti, jo no sarunas pagājuši vairāk nekā seši gadi. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma normu un Augstākās tiesas judikatūru operatīvās darbības rezultātā iegūtās telefonsarunas var izmantot tikai nozieguma, bet ne kriminālpārkāpuma pierādīšanai,” norādīja Leja.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/81C42EBE-C519-4CE2-A2E6-53BBF8D2A72D/
DP sākta pārbaude par Leitieti kurš, iespējams, “oligarhu lietas” izmeklēšanā atklājis neizpaužamas ziņas
Rīga, 11.janv., LETA. Drošības policija (DP) sākusi pārbaudi par bijušo DP priekšnieka vietnieka Juri Leitieti, kurš, iespējams, “oligarhu lietas” izmeklēšanas laikā atklājis neizpaužamas ziņas.
DP šovakar paziņojumā presei raksta, ka par šodienas izdevumā “Ir” minēto situāciju DP informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēma pagājušā gada 23.novembrī. Pēc informācijas saņemšanas DP sāka pārbaudi lietas apstākļu noskaidrošanai, tajā skaitā pieņēma paskaidrojumus no Leitieša.
Ņemot vērā, ka lietas apstākļi ir saistīti ar DP veiktajiem pasākumiem pretizlūkošanas jomā, kā arī to, ka pārbaude vēl turpinās, DP šobrīd atturas no detalizētākiem komentāriem.
Vienlaikus DP paziņojumā vērš uzmanību, ka KNAB iepriekš nebija informējis par publikācijā minēto situāciju, kā arī DP rīcībā nav informācijas, ka par minēto situāciju būtu informēta DP darbību uzraugošā institūcija – Ģenerālprokuratūra vai Satversmes aizsardzības birojs, kas izsniedz pirmās kategorijas speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpuma objektiem.
“Oligarhu lietas” uzraugošais prokurors Māris Leja aģentūrai LETA jau šorīt teica, ka “Ir” publikāciju par Leitieti nevar komentēt, taču viņš apliecināja, ka prokuratūrā, izmeklējot “oligarhu lietu”, nekādas Leitieša darbības netika vērtētas vai pārbaudītas. “Ņemot vērā, ka “oligarhu krimināllietā” Leitieša darbības nebija pamats izmeklēt, man nav tiesību iepazīties ar tādiem operatīvās lietas materiāliem, kuriem nav saistību ar “oligarhu lietā” izmeklētajiem apstākļiem,” uzsvēra prokurors.
Žurnāls “Ir” rakstīja, ka Leitietis 4.janvārī bijis uzaicināts uz tā sauktās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi Saeimā, jo viņš lietas izmeklēšanas laikā, iespējams, izpaudis neizpaužamas ziņas Krišjānim Peteram, kurš bija tuvs “oligarhu lietas” centrālās personas Aināra Šlesera sabiedrotais.
Laikā, kad KNAB veica operatīvās darbības, vācot pierādījumus par oligarhu iespējamiem noziegumiem, ticis konstatēts, ka Leitietis, iespējams, pieļāvis krimināli sodāmu likumpārkāpumu – izpaudis neizpaužamas ziņas Peteram, par ko paredzēts kriminālsods.
Leitieša izpausto ziņu saturs nav kļuvis zināms, jo tās fiksētas oligarhu lietas operatīvajā izstrādē un nav atslepenotas.
Pētot “oligarhu lietu”, Saeimas deputāts Andrejs Judins (Par/V) sācis interesēties, kāpēc nav ticis izmeklēts lietā redzams noziegums un valsts amatpersona palikusi nesodīta, turklāt pērn maijā Leitietis, kurš 2016.gadā pēc ilgstoša dienesta devās pensijā, tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni “par ilgstošu, priekšzīmīgu un panākumiem bagātu darbību, godprātīgu dienestu Latvijas sabiedrības interesēs”.
Pēc Judina ierosinājuma Leitietis uzaicināts uz Saeimas komisiju sniegt paskaidrojumus. Slēgtās sēdes saturs saistīts tieši ar operatīvās lietas materiāliem, tāpēc tajā nedrīkstēja piedalīties komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) – vienīgā komisijas deputāte, kam nav pielaides valsts noslēpumam un līdz ar to tiesību iepazīties ar operatīvo lietu.
Žurnāls gan raksta, ka Leitietis par šo iespējamo kriminālpārkāpumu sodīts netikšot, jo par to iestājies noilgums.
Leitietis, kurš vienlaikus bija arī Pretterorisma centra vadītājs, DP pameta 2016.gadā, jo devās pensijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7B4E1965-A005-4AB9-ABAF-80FD528A78A4/
