ceturtdien, 25 decembris, 2025
HomeTālavas TaurētājiZemās algas neder naudas atmazgātāju apkarotājiem!

Zemās algas neder naudas atmazgātāju apkarotājiem!

Rīga, 10.janv., LETA. Izmeklēšanas un kontroles iestādēm ir problēmas atrast atbilstošus speciālistus, kas nodarbotos ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, turklāt esošie izmeklētāji saņem neatbilstošu atalgojumu, aģentūrai LETA norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).
Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija daļēji slēgtā sēdē diskutēja par pērn pavasarī apstiprināto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017. – 2019.gadam.
Viena no iestādēm, kas piedalās naudas atmazgātāju apkarošanā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Vēl atklātajā sēdes daļā dienesta vadītājs Viesturs Burkāns sūrojās, ka viņa padotie nav apmierināti ar algām un darbinieki izvēlas karjeru veidot citur. Tie, kuri piesakās darbā savukārt ir bez iepriekšējas pieredzes. “Mums ir lielas problēmas sameklēt cilvēkus. Cilvēkresursu jautājums ir sāpīgāks, nekā materiāltehnisko līdzekļu jautājums,” uzsvēra Burkāns.
Pēc komisijas sēdes Latkovskis aģentūrai LETA teica, ka lai arī daudzi “pieraduši smīkņāt”, Latvija tomēr ir reģiona finanšu centrs, kurā norisinās liels daudzums finanšu darījumu. Tāpēc nepieciešams ieguldīt lielākus resursus kontroles dienesta un izmeklēšanas iestāžu kapacitātē. “Šobrīd ir pārāk maz izmeklētu lietu (par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu) un maz notiesājošu spriedumu,” uzsvēra Latkovskis.
Finanšu darījumu izmeklēšanai nepieciešami labi sagatavoti speciālisti ar atbilstošu atalgojumu. Šobrīd komercbankās līdzīgi speciālisti saņem daudz vairāk nekā izmeklēšanas iestādēs strādājošie. “Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tagad ir īstais brīdis domāt par atalgojuma griestu palielināšanu atsevišķiem darbiniekiem. Uzskatu, ka nepieciešams pārvērtēt vienoto atalgojuma sistēmu. Partijas gatavos priekšvēlēšanu programmas un tad ir jāvērtē šāda iespēja jau nākamā gada budžetā,” norādīja Latkovskis.
Izmeklēšanas iestādes martā komisijā pabeigs galaziņojumu par to kā veicies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanu. Aprīlī ar ziņojumu tiks iepazīstināta komisija. Latkovskis gan vērsa uzmanību, ka komisija regulāri ir rakstījusi vēstules atbildīgajiem politiķiem par nepieciešamību stiprināt izmeklēšanas iestāžu kapacitāti.
Jau ziņots, ka pagājušā gadā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests iesaldējis 45,6 miljonus eiro, kas ir par vairāk nekā deviņiem miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.
Gada laikā dienests tiesību aizsardzības iestādēm ir nosūtījis 225 materiālus par pamatotām aizdomām par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Lielākā daļa materiālos konstatētais kvalificēts pēc Krimināllikuma 195.panta kā no nozieguma iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Pamatā informācija nodota Nodokļu un muitas policijas pārvaldei un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Līdz gada beigām daļa materiālu jau bija izvērtēti un izmeklētāji sākuši 85 kriminālprocesus.
Ja 2016.gadā izdevies atrast un iesaldēt 36 170 000 eiro tad pērn summa augusi un izdevies iesaldēt 45 600 000 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8887238C-D8CE-4489-A2CC-D74DE353A888/

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas