Saeimā neatbalsta priekšlikumu ierobežot pašvaldību izdevumu biežumu
Rīga, 9.janv., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums, neņemot vērā Konkurences padomes (KP) un preses izdevēju argumentus, šodien noraidīja ierosinājumu likumā ierobežot pašvaldību informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī. Tā vietā tiks paredzēts, ka pašvaldības pašas var noteikt savu izdevumu publicēšanas biežumu.
Attiecībā uz pašvaldību tiesībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas biežumu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka pašvaldību tiesības aizsargā pašvaldību harta, kas ir starptautisks dokuments. Tā paredz pietiekami lielu pašvaldību rīcības brīvību, tāpēc jebkuram ierobežojumam jābūt samērīgam. Komisijas vadītājs skaidroja, ka iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par to, kas notiek pašvaldībā. Viņš vērsa uzmanību, ka pretstatā pašvaldībai privātajiem preses izdevumiem nav pienākuma informēt iedzīvotājus par domes paveikto.
Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) taujāja, vai kolēģiem ir pārliecība, ka, pat nosakot izdevumu publicēšanu reizi mēnesī, netiks atrasta iespēja, kā to apiet. Viņš uzskata, ka atsevišķas pašvaldības ir atradušas iespēju neievērot jau pašlaik spēkā esošo regulējumu.
Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) aicināja ieklausīties reģionālo preses izdevumu pārstāvjos, pretējā gadījumā līdzīgi kā padomju laikos vairākās pašvaldībās būs pieejams tikai oficiālais izdevums.
Par ierobežojumu pašvaldības izdevumus publicēt reizi mēnesī balsoja deputāti Kursīte-Pakule, Līga Kozlovska (ZZS) un Juris Šulcs (V). Balsojumā atturējās parlamentārieši Dolgopolovs, Mežulis, Nellija Kleinberga (LRA), Jānis Tutins (S), Astrīda Harju (V) un Viktors Valainis (V).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts retoriski taujāja, ko pašvaldības savā izdevumā varētu publicēt biežāk nekā reizi mēnesī. Viņš netieši vērsa uzmanību, ka atsevišķos gadījumos šīs publikācijas var tikt izmantotas kādu pašvaldību vadītāju partiju reklamēšanai.
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne norādīja, ka pašreizējo situāciju nākas risināt ar likuma grozījumu piedāvājumu, jo cerības, ka pašas pašvaldības to atrisinās pašregulācijas ceļā, nav attaisnojušās. KM pārstāve arī norādīja uz citu šodien atbalstīto normu, kas dotu ekskluzīvas tiesības, piemēram, pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” un SIA “Rīgas nami” publicēt informāciju par savu darbību, savukārt šādu informāciju šajos izdevumos būtu liegts publicēt privātajiem uzņēmējiem. Tāpēc viņa rosināja veikt izmaiņas attiecīgajā normā, tomēr par šo jautājumu plašas debates neraisījās un komisija par to nelēma.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis komisijas sēdē pauda, ka iepriekš darba grupā strādāts, lai rastu risinājumu situācijai, kad pašvaldības izdevumi konkurē ar preses izdevumiem. Savukārt šodien atbalstītais priekšlikums pārsvītro šajās diskusijās līdz šim panākto progresu.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča pauda atbalstu iecerei saglabāt tiesības pašvaldībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas biežumu. Viņa norādīja, ka pašvaldībai var būt vairākas sēdes mēnesī, tāpēc nepieciešams ļaut pašvaldībai pēc saviem ieskatiem noteikt izdevumu publicēšanas regularitāti.
KP un preses izdevēju atbalstītais priekšlikums par iznākšanu reizi mēnesī neattiektos uz tiem informatīvajiem izdevumiem, kuros publicē tikai pašvaldības un to institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus, bet skartu tikai tos pašvaldību izdevumus, kur būtu plašāka informācija.
KP vadītāja priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama pauda pārsteigumu, ka pašvaldības nevēlas rast kompromisu, savukārt pārējiem diskusijas dalībniekiem regulāri nākas piekāpties. Viņa norādīja, ka izdevuma publicēšana mēnesī būtu tikai saprātīga, jo tādā veidā tas nekonkurētu ar biežāk iznākošu vietējo preses izdevumu. “Tas ir tāds mazumiņš, ko mēs prasām (..) Par ko mēs laužam šķēpus? Par to, kas, varētu teikt, ir diezgan nožēlojams kompromisa variants,” akcentēja KP vadītāja.
Saeimas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (V) pauda viedokli, ka no šāda regulējuma noteikšanas nebūšot nekāds labums reģionālajai presei. Šāds solis nepalielināšot iedzīvotāju pirktspēju, un cilvēki vispār palikšot bez informācijas.
LPIA izpilddirektors skaidroja, ka, saņemot pašvaldības izdevumu bez maksas, cilvēks neapsvērs pirkt presi par naudu. Savukārt, ierobežojot pašvaldību izdevumu iznākšanas biežumu, tas pozitīvi ietekmēs reģionālās preses izdevumus, sacīja Līcis.
Jau vairākus gadus publiskajā telpā izskan kritika par situāciju, kad daudzu pašvaldību bezmaksas izdevumi konkurē ar vietējiem preses izdevumiem, turklāt tajos informāciju pasniedzot nekritiski.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AD8088AA-CB8C-403B-966C-43F02A2E191D/
Melbārde: Pašvaldību informatīvo izdevumu iznākšanas biežums ir jānosaka likumā
Rīga, 10.janv., LETA. Pašvaldības nedrīkst iejaukties mediju tirgū, tādēļ likumā “Par pašvaldībām” būtu skaidri jānosaka domes informatīvo izdevumu iznākšanas biežums, aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Ministre uzskata, ka Latvijas pašvaldībās reizēm novērojami domes veidotu izdevumu mēģinājumi atdarināt neatkarīgus medijus, lai gan patiesībā tie darbojas kā sabiedrisko attiecību instrumenti.
“Ir divas būtiskas problēmas, kuras jāregulē likumā, jo līdzšinējā darbība rāda, ka pašvaldības to nevar atrisināt pašregulācijas ceļā. Pirmkārt, pašvaldību sabiedrisko attiecību apkārtraksti būtiski kropļo mediju tirgu, tāpēc likumā nepārprotami jānosaka, ka to saturā drīkst būt tikai informācija tieši saistīta ar pašvaldību funkcijām. Otrkārt, likumā jāparedz informatīvo izdevumu iznākšanas biežums, novēršot to konkurēšanu ar iknedēļas mediju izdevumiem,” akcentēja Melbārde.
Tāpat ministre pieminēja tiesvedību lietā, kurā SIA “Bauskas Dzīve” tiesājās ar Iecavas pašvaldību, pieprasot aizliegt pašvaldības finansētā laikraksta izdošanu un reklāmu publicēšanu, kā arī tā darbības dēļ radīto zaudējumu atlīdzību. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, pēc Melbārdes domām, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļiem jāņem vērā Konkurences padomes un preses izdevēju argumenti, skatot otrajā lasījumā grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, un stingri jānosaka, cik bieži drīkst iznākt pašvaldību informatīvie izdevumi.
Kā ziņots, administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA “Bauskas Dzīve” prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta “Iecavas Ziņas”.
Ar tiesas lēmumu ir aizliegts publicēt reklāmas pašvaldības finansētajā laikrakstā “Iecavas Ziņas”. Tāpat par labu “Bauskas Dzīvei” no pašvaldības ir piedzīts 6031 eiro mantiskais prasījums par radītajiem zaudējumiem.
Tāpat ziņots ziņots, ka iepriekš reģionālais laikraksts un izdevējs “Bauskas Dzīve” vērsās administratīvajā tiesā pret Iecavas novada domi, prasot aizliegt pašvaldības finansētā laikraksta “Iecavas Ziņas” izdošanu un reklāmu publicēšanu, kā arī zaudējumu atlīdzību, taču tiesa atteicās ierosināt lietu. “Bauskas Dzīve” šo lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā (AT), kas nolēma, ka reģionālā laikraksta izdevējam ir tiesības tiesas ceļā prasīt reklāmu aizliegšanu un zaudējumu atlīdzību. Šajā daļā Administratīvā rajona tiesa lietu ierosināja un ir izskatījusi.
Juridiskā biroja “Sorainen” zvērinātais advokāts Andris Tauriņš aģentūru LETA iepriekš informēja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vēl lems, vai lieta “Bauskas Dzīve pret Latviju” tiks izskatīta pēc būtības.
Viņš norādīja, ka patlaban lieta ir iesniegta un tiek gaidīts, kad ECT lems par lietas pieņemamību. Lieta patlaban atrodas ECT datubāzē, kur var sekot tās procesam.
Sūdzības pamatā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants, kas uzliek valstīm pienākumu neiejaukties vārda brīvības īstenošanā. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka valstij ir jāatturas no jebkādām darbībām, kas nonivelē mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā vai mazina mediju plurālismu.
Pērn maijā Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē norādīja, ka atvijas reģionālo laikrakstu darbību pašlaik nosaka to kolektīvu entuziasms, nevis spēja nopelnīt, jo vairums reģionālo laikrakstu ir uz izdzīvošanas robežas.
Viņš sacīja, ka pašvaldību izdotie informatīvie izdevumi traucē reģionālo laikrakstu pelnītspējai, vairumam reģionālo laikrakstu peļņa pielīdzināma nullei vai tie strādā ar zaudējumiem. “Reģionālie mediji savu darbību vairāk nodrošina entuziasma līmenī, jo tas, kas viņiem [finansiāli] ir, ir uz izdzīvošanas robežas,” sacīja Līcis.
LPIA izpilddirektors uzsvēra, ka pašvaldībām vajadzētu ierobežot savu informatīvo laikrakstu darbību un mēģināt izvairīties ar to starpniecību iejaukties komercdarbībā, lai pasargātu reģionālos laikrakstus no iznīcības. “Šobrīd ir jautājums – pastāvēt reģionālajiem laikrakstiem, vai nē,” pauda Līcis.
Tāpat viņš uzsvēra, ka reģionālo mediju dzīvotspējai ir ļoti svarīgs valsts atbalsts, jo konkurētspējīgu un kvalitatīvu žurnālistiku ir iespējams nodrošināt, ja ir finansējums un, pēc Līča teiktā, tas katastrofāli trūkst.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F1B87726-F865-44BC-8FC2-8182F29563DF/
Nozares asociācijas iebilst pret Saeimas lēmumu neierobežot pašvaldību izdevumu biežumu
Rīga, 10.janv., LETA. Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) un Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) kategoriski iebilst pret Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu neierobežot pašvaldību izdevumu biežumu, teikts abu asociāciju kopīgi izplatītā paziņojumā.
Asociācijas ir pret likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” tālāku virzību, jo uzskata, ka pēdējā brīdī iesniegtais anonīmu autoru priešlikums apdraud neatkarīgās preses ilgtpēju Latvijā.
Paziņojumā norādīts, ka otrdien, 9.janvārī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē tika pieņemts alternatīvs priekšlikums 14.1 panta redakcijai, nosakot, ka pašvaldības informatīvā izdevuma izdošanas biežumu nosaka pašvaldības dome, pieņemot saistošos noteikumus. LŽA un LIPA aicina nevirzīt likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē ar šādu redakciju.
Paziņojumā uzsvērts, ka LPIA un LŽA jau ilgstoši piedalās darba grupā, kas sniedz ieguldījumu likumdošanas izmaiņu priekšlikumu izstrādāšanā. Abas profesionālās organizācijas bija skaidri formulējušas savu nostāju – likumā noteikt, ka informatīvais izdevums iznāk ne biežāk kā reizi mēnesī. Organizācijas ir sašutušas, ka alternatīvais priekšlikums – bez iesniedzēja autora un pamatojošās argumentācijas – iepriekš netika publiskots, un tiek virzīts tālāk steigā un ignorējot nevalstisko organizāciju iepriekš skaidri formulēto viedokli.
Kā ziņots, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums, neņemot vērā Konkurences padomes (KP) un preses izdevēju argumentus, otrdien noraidīja ierosinājumu likumā ierobežot pašvaldību informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī. Tā vietā tiks paredzēts, ka pašvaldības pašas var noteikt savu izdevumu publicēšanas biežumu.
Par ierobežojumu pašvaldības izdevumus publicēt reizi mēnesī balsoja deputāti Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK), Līga Kozlovska (ZZS) un Juris Šulcs (V). Balsojumā atturējās parlamentārieši Sergejs Dolgopolovs (S), Ainārs Mežulis (ZZS), Nellija Kleinberga (LRA), Jānis Tutins (S), Astrīda Harju (V) un Viktors Valainis (V).
Jau vairākus gadus publiskajā telpā izskan kritika par situāciju, kad daudzu pašvaldību bezmaksas izdevumi konkurē ar vietējiem preses izdevumiem, turklāt tajos informāciju pasniedzot nekritiski.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/369ABDA5-6E3C-4FF7-9464-5364BEC0EC7E/
Avīzes redaktore: Deputātu lēmums par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem leģitimizē tirgus kropļošanu
Jelgava, 10.janv., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmums, noraidot priekšlikumu ierobežot pašvaldību informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī, ir valdošās nevienlīdzīgās un mediju tirgu kropļojošās situācijas leģitimizācija, aģentūrai LETA pauda laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” galvenā redaktore Ivonna Plaude.
Laikraksta vadītāja uzskata, ka pašvaldību informatīvie izdevumi ļauj novadu vadībai realizēt varas vertikāli, kam nevajadzētu notikt demokrātiskā valstī.
“Pašvaldības saka, ka realizē vārda brīvību, bet realizēt vārda brīvību var tikai brīvi pilsoņi, ne publiskas personas, ” pārliecināta Plaude.
Saeimas komisijai lemjot neierobežot pašvaldību izdevumus, vēl vairāk tiks veicināta nevienlīdzība un tirgu kropļojoša situācija, turpināja reģionālā laikraksta redaktore. Vietējās varas arī izmanto viņiem dotās iespējas, novērojuši reģionālās redakcijas žurnālisti.
Piemēram, kā propagandas ierocis tiek izmantots pašvaldības izdevums “Kandavas Novada Vēstnesis”, uzskata Plaude, skaidrojot, ka novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (LZP), kas iepriekš darbojusies sabiedrisko attiecību jomā, “labi zina drēbi no iekšpuses”. Pašvaldība mainījusi izdevuma veidolu, turpmāk tas būs pieejams katrā novada pastkastītē, turklāt pašvaldība pieņēmusi darbā reklāmas speciālistu.
“Reklāmas speciālists ir it kā piesaistīts Kultūras un spora pārvaldei, bet viņa darbs būs arī komunikācija sociālajos tīklos, tas nozīmē, ka propagandas informācija būs visos kanālos,” skaidroja reģionālā laikraksta redaktore.
Pašvaldībā aģentūra LETA noskaidroja, ka līdz ar lēmumu piegādāt izdevumu visu Kandavas novada iedzīvotāju pastkastītēs palielināta tā tirāža. Pašvaldībā apgalvo, ka, lai šis pakalpojums nesadārdzinātos, mainīts izdevuma vizuālais izskats, proti, tas turpmāk tiks drukāts uz avīžu papīra tipogrāfijā “Mūkusala”, samazinot drukāšanas izmaksas.
“Neatkarīgās Tukuma Ziņas” ir pārliecinātas, ka arī Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (“Tukuma pilsētai un novadam”) ietekmē pašvaldības izdevuma saturu.
“Atkal tiek realizēta varas vertikāle, un nevar runāt par šo izdevumu redakcionālo neatkarību,” uzskata Plaude.
Laikraksta redaktore uzskata, ka valstij jāpalielina atbalsts reģionālajiem medijiem, kas varētu uzlabot situāciju.
“Mēs esam nogriezuši visu, ko varējām nogriezt, lai izietu pa nullēm,” par finansiālo situāciju stāstīja Plaude. Piemēram, laikraksts var neiznāk trīsreiz, bet divreiz nedēļā, taču tā lappušu apjomu izdevies saglabāt.
Laikraksts piedalījies arī konkursā par valsts atbalstu medijiem, un iegūtais finansējums bija labs atbalsts, taču, kā uzsvēra Plaude, tas nav pielīdzināms līdzekļiem, kurus savu laikrakstu uzturēšanai tērē pašvaldības.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” izdevējas SIA “Novadu ziņas” apgrozījums 2016.gadā bija 341 063 eiro, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir par 13% mazāk. Izdevējs guvis 438 eiro peļņu.
Jau vēstīts, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums, neņemot vērā Konkurences padomes un preses izdevēju argumentus, vakar noraidīja ierosinājumu likumā ierobežot pašvaldību informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī. Tā vietā tiks paredzēts, ka pašvaldības pašas var noteikt savu izdevumu publicēšanas biežumu.
Attiecībā uz pašvaldību tiesībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas biežumu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka pašvaldību tiesības aizsargā pašvaldību harta, kas ir starptautisks dokuments. Tā paredz pietiekami lielu pašvaldību rīcības brīvību, tāpēc jebkuram ierobežojumam jābūt samērīgam. Komisijas vadītājs skaidroja, ka iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par to, kas notiek pašvaldībā. Viņš vērsa uzmanību, ka pretstatā pašvaldībai privātajiem preses izdevumiem nav pienākuma informēt iedzīvotājus par domes paveikto.
Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) taujāja, vai kolēģiem ir pārliecība, ka, pat nosakot izdevumu publicēšanu reizi mēnesī, netiks atrasta iespēja, kā to apiet. Viņš uzskata, ka atsevišķas pašvaldības ir atradušas iespēju neievērot jau pašlaik spēkā esošo regulējumu.
Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) aicināja ieklausīties reģionālo preses izdevumu pārstāvjos, pretējā gadījumā līdzīgi kā padomju laikos vairākās pašvaldībās būs pieejams tikai oficiālais izdevums.
Par ierobežojumu pašvaldības izdevumus publicēt reizi mēnesī balsoja deputāti Kursīte-Pakule, Līga Kozlovska (ZZS) un Juris Šulcs (V). Balsojumā atturējās parlamentārieši Dolgopolovs, Mežulis, Nellija Kleinberga (LRA), Jānis Tutins (S), Astrīda Harju (V) un Viktors Valainis (V).
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC8E0-1253-6E8F-9F24-F208A0F83954/
LŽA un LPIA sašutušas par ierosinātajām likuma izmaiņām par pašvaldību laikrakstiem
Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) un Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) kategoriski iebilst pret likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” tālāku virzību, jo uzskata, ka pēdējā brīdī iesniegtais anonīmu autoru priešlikums apdraud neatkarīgās preses ilgtpēju Latvijā. LR Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē 2018.gada 9.janvārī tika pieņemts alternatīvs priekšlikums 14.1 panta redakcijai, nosakot, ka pašvaldības informatīvā izdevuma izdošanas biežumu nosaka pašvaldības dome, pieņemot saistošos noteikumus. LŽA un LIPA aicina nevirzīt likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē ar šādu redakciju.
LPIA un LŽA jau ilgstoši piedalās darba grupā, kas sniedz ieguldījumu likumdošanas izmaiņu priekšlikumu izstrādāšanā. Abas profesionālās organizācijas bija skaidri formulējušas savu nostāju – likumā noteikt, ka informatīvais izdevums iznāk ne biežāk kā reizi mēnesī. Organizācijas ir sašutušas, ka alternatīvais priekšlikums – bez iesniedzēja autora un pamatojošās argumentācijas – iepriekš netika publiskots, un tiek virzīts tālāk steigā un ignorējot nevalstisko organizāciju iepriekš skaidri formulēto viedokli.
“Likumprojekta tālāka virzīšana ir klajā pretrunā ar grozījumu veikšanas mērķi un norāda uz pašvaldību visatļautību un iespējamiem draudiem demokrātisku mediju pastāvēšanai,” uzsver LPIA valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis. Arī LŽA valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša uzsver, ka pašvaldību avīzes būtiski apdraud kvalitatīvas žurnālistikas ilgtspēju reģionos. “Pēdējā brīdī iesniegtais priekšlikums ir pacēlis varas turētāju cinisma latiņu,” piebilst Ruduša.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/FCDD6A7F-56C1-43E0-8E1E-66D592E25A8F/
“Druvas” galvenā redaktore: Jānosaka, kāda veida saturu drīkst publicēt pašvaldību izdevumi
Valmiera, 11.janv., LETA. Pašvaldību izdevumu iznākšanas biežums nebūtu tik liela problēma, ja tiktu noteikts, kāda veida saturu tajos drīkst publicēt, aģentūrai LETA teica Cēsu reģiona laikraksta “Druva” galvenā redaktore Andra Gaņģe.
Pašvaldību izdevumu iznākšanas biežums nebūtu problēma, ja tajā būtu tikai informācija par tās darbu – domes lēmumu izklāsts, skaidrojums par tarifu maiņām un citu domes dokumentu skaidrojums. Tomēr šobrīd pašvaldību biļeteni nereti dublē preses darbu, piemēram, rakstot par novada vēsturi, atpūtu, kultūru un veidojot intervijas, kas nebūt nav vietvaras pienākums, uzskata Gaņģe.
Apgalvojumu, ka vietējā prese nevēsta par pašvaldībā notiekošo, “Druvas” redaktore sauc par nepatiesu, minot, ka reģionālie laikraksti raksta par vietvaru lēmumiem, reformu ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi.
Savukārt “Alūksnes Ziņu” galvenā redaktore Līga Vīksna un Gulbenes apkaimes laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore Ginta Alberte pauda nožēlu par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu noraidīt ierosinājumu par pašvaldību izdevumu iznākšanas ierobežošanu līdz reizei mēnesī.
Vīksna teica, ka politiķiem pietrūcis atbildības un drosmes, un izteica nožēlu par velti iztērēto naudu un laiku, kas pavadīts spriežot par izmaiņām likumā, bet Alberte šo nodēvēja par kārtējo pierādījumu tam, ka uz norunām nevar paļauties.
Lai gan pašvaldības laikraksts neatkarīgajam izdevumam netraucē, saturs nedublējās un “Dzirksteles” žurnālisti raksta par tēmām, par ko pašvaldība savā izdevumā nekad nevēstīs, Alberte pašvaldību laikrakstus tāpat uzskata par problēmu.
Ir izaugusi paaudze ar zemu medijpratību, kas turklāt arī pieradusi saņemt informāciju bez maksas, novērojusi Alberte. Netiek atšķirta neatkarīgā prese no pašvaldības finansētās un no patstāvīgajiem medijiem tiek gaidīti tikai pozitīvi stāsti, kādi ir pašvaldības izdevumos, spriež redaktore.
Līdzīgi situāciju raksturo arī Vīksna – gadījies, ka, ejot uz intervijām, intervējamais sajaucis neatkarīgo laikrakstu ar pašvaldības izdevumu “Alūksnes Novada Vēstis”. Šis izdevums neizvieto reklāmas, taču tas ir pieejams par brīvu, tā tirāža sasniedz 8500 un, iespējams, tas atsaucas uz “Alūksnes Ziņu” abonementu skaitu, pieļauj Vīksna.
Gan “Dzirkstele”, gan “Alūksnes Ziņas” atrodas SIA “Reģionu mediji” paspārnē. Uzņēmums 2016.gadā strādāja ar 114 634 eiro lieliem zaudējumiem un apgrozījumu 938 335 eiro apmērā. Uzņēmumā strādā 51 darbinieks, liecina “Firmas.lv” dati.
Savukārt SIA “Cēsu Druva”, kam pieder “Druva”, pērn apgrozījumā sasniedza 383 045 eiro un nopelnīja 10 053 eiro. Uzņēmumā strādā 20 darbinieki, un tas vienlīdzīgās daļās pieder Gaņģei, Vilmai Sprancei, Verneram Rudzītim, Dinai Kļaviņai, Ilgai Sproģei, Eduardam Kepinskim, Diānai Kaupei, Mairitai Kaņepei, Sarmītei Kalniņai un Sarmītei Feldmainei, vēsta “Firmas.lv”.
Jau vēstīts, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums, neņemot vērā Konkurences padomes un preses izdevēju argumentus, vakar noraidīja ierosinājumu likumā ierobežot pašvaldību informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī. Tā vietā tiks paredzēts, ka pašvaldības pašas var noteikt savu izdevumu publicēšanas biežumu.
Attiecībā uz pašvaldību tiesībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas biežumu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka pašvaldību tiesības aizsargā pašvaldību harta, kas ir starptautisks dokuments. Tā paredz pietiekami lielu pašvaldību rīcības brīvību, tāpēc jebkuram ierobežojumam jābūt samērīgam. Komisijas vadītājs skaidroja, ka iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par to, kas notiek pašvaldībā. Viņš vērsa uzmanību, ka pretstatā pašvaldībai privātajiem preses izdevumiem nav pienākuma informēt iedzīvotājus par domes paveikto.
Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) taujāja, vai kolēģiem ir pārliecība, ka, pat nosakot izdevumu publicēšanu reizi mēnesī, netiks atrasta iespēja, kā to apiet. Viņš uzskata, ka atsevišķas pašvaldības ir atradušas iespēju neievērot jau pašlaik spēkā esošo regulējumu.
Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) aicināja ieklausīties reģionālo preses izdevumu pārstāvjos, pretējā gadījumā līdzīgi kā padomju laikos vairākās pašvaldībās būs pieejams tikai oficiālais izdevums.
Par ierobežojumu pašvaldības izdevumus publicēt reizi mēnesī balsoja deputāti Kursīte-Pakule, Līga Kozlovska (ZZS) un Juris Šulcs (V). Balsojumā atturējās parlamentārieši Dolgopolovs, Mežulis, Nellija Kleinberga (LRA), Jānis Tutins (S), Astrīda Harju (V) un Viktors Valainis (V).
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133EC8F2-3BCC-77C5-2135-AC2FE17C9AE9/
