Pedagogu arodbiedrībā neizpratni rada IZM plāni veidot jaunu nozares nevalstisko organizāciju
Rīga, 9.janv., LETA. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) grib koordinēt jaunas nacionāla līmeņa nozares nevalstiskās organizācijas izveidi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pēc Vanagas paustā, šai organizācijai tiekot rosināts uzticēt visdažādākās funkcijas, piemēram, pedagogu sertificēšanu, tālākizglītības nodrošināšanu un prognožu veikšanu par nepieciešamajiem pedagogiem un to skaitu. Viņasprāt, atsevišķas plānotās funkcijas nav arodbiedrības kompetencē. Daļu šo funkciju šobrīd veicot IZM, Ekonomikas ministrija un pašvaldības.
“Vai līdz šim ministrijai pietrūcis darba, lai tagad iesaistītos nacionāla līmeņa nevalstiskās organizācijas izveidē [..],” retoriski vaicāja Vanaga.
LIZDA vadītājai arī esot zināms, ka jaunajai organizācijai plānots piešķirt finansējumu 400 000 eiro gadā. Vanagai radies jautājums, vai attiecīgi ir paredzēts samazināt štatu valsts pārvaldes iestādēs.
Tāpat viņa pauda neizprati, kāpēc par to nav runāts ar esošajām arodorganizācijām, tai skaitā LIZDA. Vanagai nav saprotams, kā šo ieceri paredzēts realizēt, piemēram, vai tiks rosināta esošo arodorganizāciju apvienošanās.
“Šodien būs diemžēl, iespējams, asāka vārdu pārmaiņa,” viņa izteicās.
Valdība otrdien iecerējusi skatīt IZM sagatavotu informatīvo ziņojumu “Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā”, kurā skaidrota arī šī iecere. Ziņojumā teikts, ka darba grupa ir izvirzījusi priekšlikumu veidot nozares profesionālo organizāciju saskaņā ar “no apakšas uz augšu” principu.
Skolotāju profesionālā organizācija, kurā jābūt pārstāvētām pedagogu un dažādu citu izglītības jomas profesionālajām organizācijām un metodiskajām apvienībām, nodrošinātu pedagogu profesionālo kompetenču novērtēšanu, sniegtu profesionālo atbalstu un veiktu skolotāja profesijas attīstības plānošanu un kā sadarbības partneris piedalītos izglītības politikas attīstības un kvalitātes pārraudzības jautājumu risināšanā, skaidrots ziņojumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E5717076-8EBE-4267-9889-4498036A5660/
Latvijas Pilsoniskā alianse: valsts vēlme veidot nevalstisku organizāciju rada draudus demokrātijai
Atsaucoties uz Latvijas Televīzijas 2018.gada 9.janvāra raidījumā “Rīta panorāma” izskanējušo informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu veidot jaunu nacionāla līmeņa nozares nevalstisko organizāciju, “Latvijas Pilsoniskā alianse” izsaka atbalstu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un kritizē šādu publiskās pārvaldes ieceri.
“Latvijas Pilsoniskā alianse” vērš uzmanību, ka šāda prakse – valdībai veidot un organizēt nevalstiskās organizācijas – ir autoritāras valsts pazīme. Tādās valstīs kā Ķīna un Krievija valdības organizētas nevalstiskās organizācijas (angliski GONGO) ir ierasta prakse, valdībai nodrošinot sev vēlama viedokļa saskaņošanu ar sabiedrības pārstāvjiem. Tādēļ IZM iecere veidot jaunu nozares organizāciju ir signāls tam, ka Latvijas demokrātija virzās nepareizā virzienā, pārņemot autoritārisma iezīmes, kontrolējot un pašiem organizējot pilsoniskās sabiedrības aktivitātes.
Šāda publiskās pārvaldes rīcība rada bažas par apzinātu pilsoniskās sabiedrības vājināšanu, jo tā seko pēc virknes ierobežojumu nevalstisko organizāciju darbībai un finanšu ilgtspējai, kā arī valdības bēgšanai no dialoga ar nozari. Situācijā, kad demokrātiskas vērtības ir apdraudētas visā pasaulē, ir īpaši svarīgi Latvijas valdībai nodrošināt tādu nevalstisko organizāciju darbību, kas ir dibinātas un darbojas neatkarīgi, pārstāvot un aizstāvot sabiedrības intereses.
Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga bezpeļņas nevalstiskā organizācija – biedrība, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstot Latvijas nevalstisko organizāciju kopējās intereses un veidojot labvēlīgu vidi biedrību un nodibinājumu darbībai.
Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno 128 biedrus, kas kopumā sastāda aptuveni 30 000 privātpersonas.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/698028BD-8805-463A-8B8D-2EE188D684AA/
IZM ar ideju par pedagogu profesionālo organizāciju vēlas mudināt pedagogus pašus sekot līdzi savas profesijas kvalitātei
Rīga, 9.janv, LETA. Ar ideju par pedagogu profesionālo organizāciju Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas mudināt pedagogus apvienoties un pašiem sekot līdzi savas profesijas kvalitātei.
Kā žurnālistiem otrdien pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), IZM vēlas stiprināt pedagogu profesionālās organizācijas, lai tās, gluži kā citās nozarēs un jomās, pašas piedalītos savas kvalitātes latiņas definēšanā.
“Sistēma nekad nebūs stabila, ja tā tiks regulēta no ārpuses. Sistēmas iekšējie pašregulēšanas mehānismi, kas nosaka kvalitātes, kas pedagogam nepieciešamas sekmīgam profesionālam darbam, dod iekšējo stabilitāti,” pauda ministrs.
Viņš ir pārliecināts, ka šādu atbalstu nav iespējams nodrošināt bez papildu līdzekļiem, un, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondiem, ir iespējams šajā procesā ieguldīt. Šadurskis gan piekodināja, ka IZM pati neplāno veidot profesionālo organizāciju – ministrija tikai mudinās jau esošās pedagogu profesionālās organizācijas sanākt kopā.
“Tas, kas mūsu interesē, ir spēcīgas profesionālas pedagogu organizācijas, kas lielā mērā, kā tas ir citās profesijās, pašas notur standarta latiņu un lielā mērā tādā veidā var pārņemt to vai citu valsts funkciju, kas būtu administratīvs diktāts, kur profesionālā vide pati piedalās savas kvalitātes regulēšanā. Profesionālo organizāciju stiprināšanai jāiegulda līdzekļi un jāpalīdz struktūras izveidē,” teica ministrs.
Izvērtējot nepieciešamību izveidot nozares ekspertu padomi (NEP), tika secināts, ka, ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes nozares ekspertu padomes darbība būtu daudz plašāka par pedagoga darbības jomu, tad šis jautājums būtu jārisina citai darba grupai, kurai būtu plašākas kompetences un deleģējums lemt par šādas nozares ekspertu padomes izveidi. Turklāt tika secināts, ka vispirms būtu jāstiprina esošo skolotāju organizāciju kapacitāte, lai tās nākotnē kļūtu par NEP dalīborganizācijām, norādīts informatīvajā ziņojumā.
Vienlaikus tika izvirzīts priekšlikums veidot nozares profesionālo organizāciju saskaņā ar “no apakšas uz augšu” principu. Skolotāju profesionālā organizācija, kurā jābūt pārstāvētām pedagogu un dažādu citu izglītības jomas profesionālajām organizācijām un metodiskajām apvienībām, nodrošinātu pedagogu profesionālo kompetenču novērtēšanu, sniegtu profesionālo atbalstu un veiktu skolotāja profesijas attīstības plānošanu un kā sadarbības partneris piedalītos izglītības politikas attīstības un kvalitātes pārraudzības jautājumu risināšanā.
Apzinot Profesionālās organizācijas iespējamās kompetences, darba grupā tika izteikti vairāki priekšlikumi – pilnveidot pedagogu kvalifikācijas un sasniegumu novērtēšanas sistēmu un izstrādāt sertificēšanas sistēmu, piedalīties skolotāja profesijas standarta aktualizēšanā, piedalīties citu izglītības jomas profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādē un aktualizēšanā, veikt profesionālo kompetenču diagnosticēšanu un vērtēšanu, kā arī profesionālās pilnveides atzīšanu, veikt darba tirgus dinamikas monitoringu un prognozēt pedagogu pieprasījumu, plānot profesijas attīstību, piesaistot starptautiskus ekspertus un pedagoģijas zinātnes pārstāvjus.
Tāpat tika ieteikts izstrādāt pedagoga profesionālās ētikas kodeksu un piedalīties izglītības iestādes vadītāju ētikas kodeksa izstrādē, veidot izglītības nozares stratēģisko komunikāciju, lai celtu pedagoga profesijas prestižu izglītības iestāžu, pašvaldību, reģionālā un nacionālā līmenī, sniegt metodisko atbalstu un nodrošināt ar metodiskajiem resursiem, sniegt ieteikumus pedagoģijas studiju programmu satura pilnveidošanai, piedalīties pedagoģijas studiju programmu licencēšanā un akreditācijā, kā arī koordinēt tālākizglītību un profesionālo pilnveidi atbilstoši kompetenču diagnostikas un vērtēšanas rezultātiem.
Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga pauda satraukumu, ka IZM grib koordinēt jaunas nacionāla līmeņa nozares nevalstiskās organizācijas izveidi. LIZDA vadītājai arī esot zināms, ka jaunajai organizācijai plānots piešķirt finansējumu 400 000 eiro gadā. Vanagai radies jautājums, vai attiecīgi ir paredzēts samazināt štatu valsts pārvaldes iestādēs.
Tāpat viņa pauda neizpratni, kāpēc par to nav runāts ar esošajām arodorganizācijām, tai skaitā LIZDA. Vanagai neesot saprotams, kā šo ieceri paredzēts realizēt, piemēram, vai tiks rosināta esošo arodorganizāciju apvienošanās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FE7BDE8F-6E3E-457A-BE65-D4D321AE0992/
