Specdienestu pārstāvji noliedz, ka dienestos strādātu bijušie VDK darbinieki
Rīga, 9.janv., LETA. Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un Drošības policijā (DP) šobrīd nestrādā bijušie Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieki, otrdien Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā apliecināja abu specdienestu pārstāvji.
DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis apliecināja, ka šādu cilvēku DP rindās šobrīd nav.
“Nav strādājuši un nestrādā,” kodolīgi paziņoja arī SAB direktora pirmais vietnieks Andis Freimanis.
Komisijas loceklis Jānis Ādamsons (S), kurš 90.gadu vidū ieņēma iekšlietu ministra amatu, komisijas sēdē zināja teikt, ka pagātnē DP bija darbojušies bijušie VDK rokrakstu eksperti, taču tie jau sen esot pensijā.
Ulmanis aģentūrai LETA pēc komisijas sēdes apliecināja, ka vēsturiski 90.gados DP strādāja daži bijušie VDK darbinieki. Vēlāk gan bijušiem VDK darbiniekiem tika aizliegts strādāt drošības iestādēs, un kopš 2000.gadu sākuma šie cilvēki no posteņiem ir atbrīvoti, teica Ulmanis. “Vienā brīdī tika pavilkta strīpa. No konkrēta datuma vairs nedrīkstēja strādāt, tāpēc visus atbrīvoja,” viņš uzsvēra.
DP pārstāvis gan nekomentēja kādas funkcijas bijušie VDK darbinieki DP veica.
Savukārt Freimanis aģentūrai LETA pēc komisijas sēdes apliecināja, ka likums liedz specdienestā strādāt bijušajiem VDK aģentiem un darbiniekiem, jo SAB var strādāt tikai personas, kas atbilst likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām.
Freimanis atgādināja, ka bijušie VDK aģenti ir cita kategorija nekā bijušie VDK darbinieki. Cik Freimanis atceroties, bijušie čekas aģenti SAB iepriekš nav strādājuši.
Freimanis atgādināja, ka 90.gadu sākumā tika izveidots Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments (VESAD) un 1994.gadā tika pieņemts lēmums dibināt DP. Tā rezultātā VESAD tika reorganizēts un izveidota DP. “Faktiski tur bija tad pāri par desmit bijušie VDK virsnieki un man ar viņiem pat iznāca kopā citreiz pastrādāt. Bet pēc tam visi šie darbinieki beidza savu darbu,” piebilda Freimanis.
Kā ziņots, bijušās VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris nesen intervijā laikrakstam “Diena” paziņoja, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no VDK tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt.
“Mēs zinām, ka 30 VDK štata darbinieku pārgāja Latvijas Republikas darbā, tad loģisks ir jautājums – katram no viņiem bija savi aģenti, vai viņi šos aģentus ņēma vai neņēma līdzi? Ja paņēma līdzi, tad skaidrs, ka aģenti daļēji strādājuši Latvijas Republikas interesēs,” norādījis Kangeris.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3E9849A0-0184-4933-8BE0-B536373F5BF7/
Rakstnieku savienība mudina risināt “čekas maisu” jautājumu, pētniecībā iesaistot ne tikai vēsturniekus
Rīga, 9.janv., LETA. Ir ļoti svarīgi ne vien atklāt bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) ziņotāju un aģentu vārdus, bet arī profesionāli izvērtēt iespējamos nodarījumus un to sekas, uzskata Latvijas Rakstnieku savienība (LRS).
Savienības priekšsēdētājs Arno Jundze uzsver, ka tam būtu nepieciešama padziļināta materiālu izpēte, kurā tiktu iesaistīti ne tikai vēsturnieki, kā tas ir pašlaik, bet arī atzīti citu nozaru eksperti.
LRS aicina Latvijas pilsoņus un iestādes izrādīt pilsonisku attieksmi un prasīt no politiķiem skaidru, nepārprotamu rīcību, lai “gadiem nerisinātais un atliktais sāpīgais jautājums tiktu sakārtots atbilstoši mūsdienu sabiedrības interesēm, bet vecie skeleti netraucētu valsts attīstībai un nākotnei”. VDK mantojums nav skatāms atrauti no PSRS sistēmiskā mantojuma – komunistiskā partija, cenzūra, citas represīvās struktūras, norāda Rakstnieku savienības pārstāvji.
“Valstij un tās pilsoņiem, nodokļu maksātājiem, ja tie grib atbrīvoties no pagātnes važām, ir jāatrod finansējums šādas komisijas ātrai, produktīvai un pilnvērtīgai darbībai. Jāatrod arī civilizēts risinājums tam, ko darīt personām, kas šī sasāpējušā jautājuma novilcināšanas laikā ir aizgājušas viņsaulē vai arī cienījamā vecuma dēļ nav spējīgas paskaidrot savu rīcību,” teikts Rakstnieku savienības paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
LRS iestājas pret paviršām un sasteigtām raganu medībām, neizvērtējot konkrētos nodarījumus. “Mēs respektējam tos, kas izlēmuši iznākt no skapja, un aicinām sabiedrību izturēties ar izpratni pret cilvēkiem, kas izlēmuši runāt par savu pagātni,” norāda organizācijas pārstāvji.
Viņi arī piebilst, ka rakstnieku vidē ar totalitārisma mantojumu saistītie jautājumi ir izskatīti daudz rūpīgāk, biežāk un kvalitatīvāk nekā Latvijas sabiedrībā kopumā, kā arī ir izdoti vairāki pētījumi, kuros aplūkotas visdažādākās sāpīgās tēmas. Kā piemērs minēts Ilgoņa Bērsona “Auseklītis zem āmura un kāškrusta. Rakstnieku soļi divos lūzumgados”, Evas Eglājas-Kristsones “Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti”, Silvijas Radzobes “”Kosmopolītu” lieta un Aleksandrs Čaks”. Par dzejnieka Leona Brieža izslēgšanu no Latvijas Valsts universitātes rakstījusi Silvija Radzobe grāmatā “Uz skatuves un aiz kulisēm”, par atsevišķām ar latviešu inteliģenci un VDK saistītām epizodēm rakstījis Andris Grūtups un citi autori – gan LRS biedri, gan pētnieki, kuriem ir tuva literatūra un tās vēsture.
LRS norāda, ka būtu pateicīga, ja autoru un pētnieku darbs totalitārās pagātnes izpētē tiktu atbalstīts valstiski, nevis tā būtu individuāla iniciatīva, kas nereti īstenota par pašu pētnieku un autoru līdzekļiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D31DAE5A-B035-459A-AD50-39C0B8BCD316/
