KNAB un Rasnačs atbalsta specializētas likumsargu akadēmijas izveidošanu
Rīga, 9.janv., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) atbalsta specializētas likumsargu akadēmijas atjaunošanu, savukārt Finanšu ministrija (FM) pagaidām šajā jautājumā ir rezervētāka.
Rasnačs vēstulē Iekšlietu ministrijai (IeM) paudis uzskatu, ka Policijas akadēmija ir jāatjauno, bet uz pilnīgi citiem, jauniem pamatiem. Galvenais uzdevums būtu sagatavot profesionālus, augsti kvalificētus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus, nevis izglītot juristus, kas, beidzot studijas, neturpina darbu minētajās iestādēs.
Rasnačs vienlaikus uzskata, ka jaunizveidotajā akadēmijā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā būtu nepieciešams ietvert studiju programmas, kas būtu attiecināmas ne tikai uz Valsts policijas, bet arī uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts probācijas dienesta un citu tiesībaizsardzības iestāžu darba specifiku.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Rasnačs aicina IeM sagatavot Policijas akadēmijas atjaunošanas un attīstības koncepciju, lai uz tās pamata tiktu no jauna izveidota šāda akadēmija.
Arī Jēkaba Straumes vadītais KNAB uzskata, – lai uzlabotu juridisko pakalpojumu kvalitāti tiesībsargājošās iestādēs un citās kompetentajās iestādēs, vadoties no vēsturiskās pieredzes, būtu nepieciešams izveidot specializētu augstāko izglītības iestādi, kas balstīta uz likvidētās Policijas akadēmijas mērķiem un darbības principiem.
Situācijā, kad valstī un visā pasaulē noziedzīgie nodarījumi, piemēram, korupcija kļūst aizvien komplicētāki, ir sistēmiski jārīkojas, lai tiesībsargājošās, drošības un citās kompetentajās iestādēs tiktu nodarbināti izglītoti, profesionāli un atbilstoši atalgoti darbinieki.
FM, kuras pārziņā ir Nodokļu un muitas policijas pārvalde, vēstulē IeM norāda, ka atbalsta priekšlikumu kādā no valsts augstākās izglītības iestādēm izveidot studiju programmu, kas sagatavotu speciālistus tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām, tajā skaitā arī tām tiesībaizsardzības iestādēm, kas nodrošina noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu valsts ieņēmumu jomā un muitas lietu jomā.
Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, ka jau esošo studiju kursu saturs paredzētu plašāku skatījumu uz nodokļu administrēšanas jautājumiem, revīzijas jautājumiem un auditu kontekstā ar pasaules ekonomikas attīstības tendencēm, norāda FM.
Tikmēr jautājums par nepieciešamību atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju būtu risināms augstākas izglītības reformas kontekstā, jo šobrīd jau pastāv specializēta apmācība studiju virzienā “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība” vairākās Latvijas augstskolās, pārliecināta FM, uzsverot, ka te būtisks ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) viedoklis.
Kā vēstīts, lai arī patlaban policistus izglīto Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), IeM kā ilgtermiņa risinājumu turpina izvērtēt iespēju par jaunas policijas augstskolas izveidošanu, teikts ministrijas atbildes vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
IeM šogad 18.janvārī organizēs starpinstitūciju sanāksmi, uz kuru tiks aicinātas ministriju, Latvijas tiesībaizsardzības un drošības iestāžu vadošās amatpersonas, lai diskutētu par jaunas policijas akadēmijas izveides iespējamību, kā arī par iespējamo tiesībaizsardzības un valsts drošības iestāžu speciālistu pasūtījumu.
Valdība 2009.gada vasarā nolēma likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju. Viens no galvenajiem akadēmijas likvidēšanas iemesliem bija finansējuma trūkums. Kā tolaik norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece, akadēmija profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav devusi gaidīto rezultātu. Akadēmija beidza pastāvēt 2010.gada 1.janvārī.
Kopš tā laika diskusijas par specializētas augstskolas, kur sagatavotu likumsargus izmeklēšanas iestādēm, ir bijušas gan Saeimas komisijās, gan citviet, taču līdz reāliem darbiem nav tikts.
Vairākas augstas amatpersonas ir norādījušas uz vājo Valsts policijas veiktās izmeklēšanas kvalitāti, kuru nereti veic jauni un pietiekami nekvalificēti likumsargi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/46B4C1E9-2365-4133-A51A-75FFB00EB237/
Interese par RSU piedāvāto policistu apmācības studiju programmu ir zema
Rīga, 9.janv., LETA. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) izveidotajā studijas programmā “Policijas darbs” no 100 valsts apmaksātajām budžeta vietām aizpildītas ir tikai 40, aģentūru LETA informēja RSU Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks.
Tas varētu būt saistīts ar nelielo laika periodu reflektantu atlasei studijām jaunajā studiju programmā, kā arī ar Valsts policijas augstajām prasībām studētgribētājiem. “Policijas darbinieki apzinājās, ka ir grūti savienot atbildīgo un komplicēto darbu Valsts policijā ar nopietnu studiju darbu,” norādīja dekāns.
“Līdz ar to RSU Juridiskajai fakultātei nav izprotams, kāpēc neizmantojot pilnvērtīgi jau doto iespēju, parādās jautājums par jaunas policijas augstskolas izveidi, kas nenoliedzami prasītu lielus valsts finanšu līdzekļu ieguldījumus, bet to lietderīgums būtu apšaubāms, kamēr nav skaidri argumenti par tiesībsargājošo iestāžu speciālistiem, kuri vēlētos mācīties jaunajā studiju programmā. No RSU puses esam gatavi paplašināt studiju programmu klāstu, kur gatavotu darbiniekus tiesībsargājošām iestādēm pietiekoši plašā kontekstā – finanšu policija, militārā policija, pašvaldības policija, muitas policija. Mums ir nepieciešamā infrastruktūra un augsti kvalificētu docētāju kapacitāte,” sacīja Vilks.
“Katrā ziņā no RSU Juridiskās fakultātes puses esam gatavi veidot produktīvu sadarbību ar Iekšlietu ministriju un Latvijas pašvaldībām policistu piesaistīšanai studijām un tās kopīgā prestiža celšanā,” uzsvēra dekāns.
Vilks arī aicināja valstiski risināt policijas darbinieku atalgojuma jautājumu, kas ļautu piesaistīt jaunus darbiniekus un noturēt esošos, motivējot viņus pievērsties kvalifikācijas celšanai un tālākizglītībai.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdien Ministru kabineta sēdē, runājot par augsti kvalificētu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku sagatavošanu, norādīja, ka iestādes forma, kas ar to nodarbotos, nebūtu tik svarīga, cik tās saturs. Viņš arī vaicāja iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (V), vai nebūtu svarīgi koncentrēties uz to, kāpēc jaunieši nevēlas mācīties, minot mazo studējošo skaitu programmā RSU.
Kozlovskis apstiprināja, ka tas ir mērķis, uz kuru ir jākoncentrējas, kā arī jādomā, kā izveidot nepieciešamo motivācijas sistēmu, bet būtu arī jāatceras, ka konkrētās studijas zināmā mērā ir brīvprātīgs process.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) norādīja, ka nozīme ir gan izglītības saturam, gan formai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka forma, kādā attiecīgo izglītību varēja iegūt līdz brīdim, kad vēl pastāvēja Policijas akadēmija, “lieliski skanēja un izskatījās, bet saturs aizgāja ne tajā virzienā, kas ir vajadzīgs valsts pārvaldei”. Ministrs uzskata, ka nākotnē ir jāveido Policijas akadēmija un saturs jāpiepilda atbilstoši tam mērķim, kāds ir nepieciešams.
Jau ziņots, ka lai arī patlaban policistus izglīto RSU, IeM kā ilgtermiņa risinājumu turpina izvērtēt iespēju par jaunas policijas augstskolas izveidošanu, teikts IeM atbildes vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
IeM šogad janvārī organizēs starpinstitūciju sanāksmi, uz kuru tiks aicinātas ministriju, Latvijas tiesībaizsardzības un drošības iestāžu vadošās amatpersonas, lai diskutētu par jaunas policijas akadēmijas izveides iespējamību, kā arī par iespējamo tiesībaizsardzības un valsts drošības iestāžu speciālistu pasūtījumu.
Lai gūtu izvērstāku redzējumu par iespējamās policijas augstskolas izveides un uzturēšanas izmaksām, nepieciešamajiem infrastruktūras un loģistikas izveides pasākumiem, kā arī nepieciešamajiem grozījumiem regulējumā, IeM veidos darbu grupu. Pēc darba grupas ziņojuma izskatīšanas IeM informēs valdību par veiktās analīzes rezultātiem un turpmākās rīcības iespējām.
Vēstulē Saeimas komisijai teikts, ka pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas 2010.gadā IeM padotības iestāžu personāla profesionālās izglītības sistēma tika mainīta un pielāgota jauniem apstākļiem.
Jau ziņots, ka valdība 2009.gada vasarā nolēma likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju. Viens no galvenajiem akadēmijas likvidēšanas iemesliem bija finansējuma trūkums. Kā tolaik norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece, akadēmija profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav devusi gaidīto rezultātu. Akadēmija beidza pastāvēt 2010.gada 1.janvārī.
Kopš tā laika diskusijas par specializētas augstskolas, kur sagatavotu likumsargus izmeklēšanas iestādēm, ir bijušas gan Saeimas komisijās, gan citviet, taču līdz reāliem darbiem nav tikts.
Vairākas augstas amatpersonas ir norādījušas uz vājo Valsts policijas veiktās izmeklēšanas kvalitāti, kuru nereti veic jauni un pietiekami nekvalificēti likumsargi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6D660B53-93A6-433E-A76E-BC0711B8E290/
Policijas programmā Stradiņos nav aizpildīta pat puse budžeta vietu
Jaunajā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmā „Policijas darbs”, kurā tiek apmācīti policijas vecākie virsnieki, no 100 paredzētajām budžeta vietām šobrīd aizpildītas ir tikai 40. Tikmēr politiķu dienas kārtībā nerimst jautājums par Policijas akadēmijas atjaunošanu, pirmdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Šajā mācību gadā jaunajā RSU programmā bija paredzēts uzņemt 100 studentus, taču pieteicās tikai 46. No viņiem seši jau ir atbiruši. RSU nav izprotams, kāpēc šī iespēja netiek izmantota, bet parādās jautājums par jaunas policijas augstskolas izveidi. “Mēs esam gatavi veidot uz RSU bāzes, tai skaitā uz Juridiskās fakultātes bāzes, tādu fakultāti, kur gatavotu darbiniekus tiesībsargājošām iestādēm pietiekoši plašā kontekstā – finanšu policija, militārā policija, pašvaldības policija, muitas policija,” stāsta RSU Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks.
Policijas akadēmiju likvidēja krīzes gados – 2010. gadā. Patlaban policija savu apmācības sistēmu pakārtojusi šā brīža realitātei, proti, pērk ārpakalpojumu. Tā kā policija regulāri tiek pelta par izmeklēšanas zemo kvalitāti, RSU jaunā profesionālā bakalaura studiju programma policijas vecāko virsnieku apmācībai tika izstrādāta pērn.”Šāda studiju programma nekur citur Latvijā nav. Tā ir unikāla, paredz četras specializācijas – kārtības policijas darbs, kriminālmeklēšanas policijas darbs, izmeklēšanas darbs un finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšana,” skaidro RSU Juridiskās fakultātes dekāns.
Lai arī patlaban policistus izglīto RSU, Iekšlietu ministrija (IeM) kā ilgtermiņa risinājumu turpina izvērtēt iespēju izveidot jaunu policijas augstskolu. Tuvākajā laikā par šo jautājumu organizēs starpinstitūciju darba grupu. Viens gan jau šobrīd esot skaidrs – šāda augstskola būtu jāveido pēc kardināli jauniem principiem. “Tā vairs nav juristu sagatavošana, bet izglītība, kas balstītos uz policijas vecākā virsnieka apstiprināto profesijas standartu. Otrs – diskutēsim par pieprasījuma apjomu,” norāda IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Tikmēr atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs pieļauj – ja sistēmā nav cilvēku, tad arī nav ko sūtīt mācīties. “Trūkst, visticamāk, zemā atalgojuma dēļ. Manā skatījumā šī reforma, kas valsts pārvaldē tagad tiek veikta kopumā – samazināt darbinieku skaitu, bet palielināt algu, ir vienīgā izeja Valsts policijā,” uzskata Saeimas Aizsardzības un Iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis („Vienotība”). Politiķi norāda, ka IeM uzdevums, veidojot darba grupu, būs saprast, kāds varētu būt ilgtermiņa risinājums attiecībā uz policistu apmācību. Lai gan jau šobrīd ir skaidrs, ka specializētas augstskolas izveide, kas sagatavotu likumsargus izmeklēšanas iestādēm, nebūtu lēta, tā izmaksātu vairākus miljonus.
…Info avots: http://jauns.lv/raksts/zinas/265934-policijas-programma-stradinos-nav-aizpildita-pat-puse-budzeta-vietu
RSU Juridiskās fakultātes dekāna A.Vilka viedoklis par iniciatīvu atjaunot policijas akadēmiju
RSU Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks: “Policistu kvalifikācijas celšana ir visas sabiedrības drošības interese, tāpēc esam atvērti dialogam un gatavi vēl ciešākai sadarbībai ar ministriju un pašvaldībām.”
“2017. gada 19. jūlijā Akadēmiskā informācijas centra Studiju programmu licencēšanas komisija pieņēma lēmumu par jaunas Rīgas Stradiņa universitātes profesionālās bakalauru studiju programmas “Policijas darbs” licencēšanu, kas ļāva jau rudens semestrī uzņemt jaunos studentus – policistus. Jaunās programmas īstenošanas ilgums pilna laika studijās ir 4 gadi, bet nepilna laika studijās – 4,5 gadi. Pēc sekmīgas studiju programmas apgūšanas absolventi iegūst profesionālo bakalaura grādu policijas darbā un Valsts policijas vecākā virsnieka kvalifikāciju.
Šāda studiju programma nekur citur Latvijā nav. Tā ir unikāla, turklāt paredz četras specializācijas – kārtības policijas darbs, kriminālmeklēšanas policijas darbs, izmeklēšanas darbs un finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšana.
Jaunā RSU studiju programma “Policijas darbs” tapa, konsultējoties ar iekšlietu sistēmas pārstāvjiem un uzklausot sistēmā risināmās problēmas un vajadzības, turklāt arī pašā programmā kā docētāji ir iesaistīti ļoti pieredzējuši iekšlietu sistēmas, to skaitā, policijas virsnieki un ģenerāļi, kuri iepriekš bijuši docētāji arī likvidētajā Policijas akadēmijā.
Jaunajā programmā RSU konkursa kārtībā Iekšlietu ministrija paredzējusi līdzekļus 100 valsts apmaksātām budžeta vietām. Realitātē šobrīd RSU studē 40. Tas varētu būt saistīts ar nelielo laika periodu reflektantu atlasei studijām jaunajā studiju programmā, kā arī ar Valsts policijas augstajām prasībām studētgribētājiem. Policijas darbinieki apzinājās, ka ir grūti savienot atbildīgo un komplicēto darbu Valsts policijā ar nopietnu studiju darbu.
Līdz ar to RSU Juridiskajai fakultātei nav izprotams, kāpēc neizmantojot pilnvērtīgi jau doto iespēju, parādās jautājums par jaunas policijas augstskolas izveidi, kas nenoliedzami prasītu lielus valsts finanšu līdzekļu ieguldījumus, bet to lietderīgums būtu apšaubāms, kamēr nav skaidri argumenti par tiesībsargājošo iestāžu speciālistiem, kuri vēlētos mācīties jaunajā studiju programmā. No RSU puses esam gatavi paplašināt studiju programmu klāstu, kur gatavotu darbiniekus tiesībsargājošām iestādēm pietiekoši plašā kontekstā – finanšu policija, militārā policija, pašvaldības policija, muitas policija. Mums ir nepieciešamā infrastruktūra un augsti kvalificētu docētāju kapacitāte.
Pirms tam gan visām iesaistītajām pusēm būtu daudz plašāk jāveic policijas struktūrvienību informētība par jauno studiju programmu un tās iespējām policistu kvalifikācijas celšanā.
Katrā ziņā no RSU Juridiskās fakultātes puses esam gatavi veidot produktīvu sadarbību ar Iekšlietu ministriju un Latvijas pašvaldībām policistu piesaistīšanai studijām un tās kopīgā prestiža celšanā.
Taču arī valstiski būtu jārisina policijas darbinieku atalgojuma jautājums, kas ļautu piesaistīt jaunus darbiniekus un noturēt esošos, motivējot viņus pievērsties kvalifikācijas celšanai un tālākizglītībai. Tas ir visas sabiedrības drošības un labklājības interesēs.”
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/6713CCD6-8BCD-4E04-9163-14041EBFC9B4/
Iekšlietu ministrija vērtēs policijas augstskolas izveides iespēju
Otrdien, 9. janvārī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu veidot darbu grupu, lai izvērtētu jaunas policijas augstskolas izveides iespēju. Šādu priekšlikumu Iekšlietu ministrija ir izteikusi šodien atbalstītajā MK atbildes vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai par tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonu sagatavošanu.
Lai gūtu detalizētāku un izvērstāku redzējumu par iespējamās policijas augstskolas izveides un uzturēšanas izmaksām, nepieciešamajiem infrastruktūras un loģistikas izveides pasākumiem, kā arī nepieciešamajiem grozījumiem regulējumā, Iekšlietu ministrija veidos darbu grupu. Pēc darba grupas ziņojuma izskatīšanas Iekšlietu ministrija informēs valdību par veiktās analīzes rezultātiem un turpmākās rīcības iespējām.
Šobrīd, saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātiem Valsts policijas amatpersonu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību no 2017. gada līdz 2022. gadam nodrošina Rīgas Stradiņa universitāte. Programmas īstenošanā ir iesaistīts liels skaits pieredzējušu nozares ekspertu, t.sk. izmeklēšanas un operatīvā darba jomās.
Neskatoties uz to, ka līdz šim ir nodrošināta iekšlietu nozares darbinieku sagatavošana jau esošajās augstskolās, Iekšlietu ministrija kā ilgtermiņa risinājumu turpina izvērtēt arī jaunas, Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošas, policijas augstskolas izveides iespēju. Policijas augstskola nekonkurētu ar citām augstskolām tiesību zinātņu studiju jomā, bet gan nodarbotos ar kvalificētu speciālistu sagatavošanu uz policijas darba specifiku orientētās studiju programmās.
Iekšlietu nozares uzdevums prioritāri ir nodrošināt Valsts policiju, Drošības policiju un Iekšējās drošības biroju ar sava aroda profesionāļiem. Tāpat augstskolā varētu sagatavot darbiniekus arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts probācijas dienesta un citu tiesību aizsardzības iestāžu vajadzībām.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F1107B19-5E1E-416D-986B-9D2657E1A4DA/
Ministrs: Nav pamata apšaubīt RSU piedāvāto policistu apmācību, bet ir jādomā par plašāku pieeju
Rīga, 10.janv., LETA. Nav pamata apšaubīt Rīgas Stradiņa universitātes piedāvāto jauno policistu apmācību, bet ir jāizvērtē iespēja veidot plašāku tiesībsargājošo iestāžu augstskolu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Ministrs sprieda, ka, iespējams, šādā iestādē varētu mācīties ne tikai Valsts policijas darbinieki, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, varbūt arī prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki.
Par turpmākiem soļiem varētu tapt skaidrāks pēc janvārī gaidāmās visu iesaistīto institūciju sanāksmes.
Kozlovskis uzskata, ka veidot mācību iestādi tikai Valsts policijas vajadzībām būtu “par šauru”, kā arī finansiāli sarežģīti. “Ja vārētu izveidot vienotu izglītības sistēmu, es to tikai atbalstītu,” rezumēja ministrs.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) izveidotajā studijas programmā “Policijas darbs” no 100 valsts apmaksātajām budžeta vietām patlaban ir aizpildītas aptuveni 40. Kā aģentūru LETA informēja augstskolas Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks, tas varētu būt saistīts ar nelielo laika periodu reflektantu atlasei studijām jaunajā studiju programmā, kā arī ar Valsts policijas augstajām prasībām studētgribētājiem.
Līdz ar to RSU Juridiskajai fakultātei neesot izprotams, kāpēc, neizmantojot pilnvērtīgi jau doto iespēju, parādās jautājums par jaunas policijas augstskolas izveidi.
RSU arī esot gatava paplašināt studiju programmu klāstu, kur gatavotu darbiniekus tiesībsargājošām iestādēm pietiekoši plašā kontekstā – finanšu policija, militārā policija, pašvaldības policija, muitas policija. Tam jau esot nepieciešamā infrastruktūra un augsti kvalificētu docētāju kapacitāte.
Lai arī patlaban policistus izglīto RSU, Iekšlietu ministrija kā ilgtermiņa risinājumu turpina izvērtēt iespēju par jaunas augstskolas izveidošanu, iepriekš norādījis Kozlovskis.
Otrdien par šo jautājumu diskusijas izvērsās arī valdībā. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka iestādes forma, kas ar to nodarbotos, nebūtu tik svarīga, cik tās saturs. Viņš arī vaicāja Kozlovskim, vai nebūtu svarīgi koncentrēties uz to, kāpēc jaunieši nevēlas mācīties, minot mazo studējošo skaitu programmā RSU.
Kozlovskis apstiprināja, ka tas ir mērķis, uz kuru ir jākoncentrējas, kā arī jādomā, kā izveidot nepieciešamo motivācijas sistēmu, bet būtu arī jāatceras, ka konkrētās studijas zināmā mērā ir brīvprātīgs process.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/102613CA-5DD3-4C94-ADA3-A3CE483D6BA4/
