MĀRA LIBEKA
Dažāda ātruma ārsti un e-receptes
No šā gada sākuma obligāti lietojamā e-veselības sistēma jau pirmajās dienās paspējusi sadusmot daudzus ārstus, pacientus un aptieķniekus. Lai arī daudzas medicīnas iestādes 2. janvārī sūdzējās par lielām grūtībām darbā ar šo sistēmu, tomēr Nacionālais veselības dienests (NVD) teic, ka traucējumi e-veselībā ir īslaicīgi. Tuvākajās dienās tie gan varot atkārtoties. NVD pārstāve Evija Štālberga skaidrojusi, ka traucējumi ir saistīti ar strauji pieaugušo sistēmas lietotāju skaitu – salīdzinājumā ar decembra sākumu šobrīd tas ir četrkāršojies. “Pielāgojot sistēmas darbību jaunajam lietotāju skaitam, atsevišķu lietotāju darbs sistēmā var būt īslaicīgi traucēts,” sacīja E. Štālberga, norādot, ka būtiski pieaudzis izrakstīto e-recepšu un e-darbnespējas lapu skaits. Agrāk dienā tikušas izrakstītas vidēji 6400 e-receptes, savukārt 2. janvārī – jau gandrīz 18 000. Straujš kāpums novērojams arī e-darbnespējas lapu izrakstīšanā – tas septiņkāršojies: “Līdz šim dienā tika atvērtas vidēji ap 700 e-darbnespējas lapas, savukārt otrdien – jau 5000.”
E-veselības sistēmas gausā darbība radījusi papildu slodzi aptiekām, jo tagad visas papīra receptes ir jāievada elektroniski sistēmā, lai aptiekas no valsts varētu saņemt naudu par zālēm. Jāpiebilst, ka obligāti e-veselības sistēmā jāizraksta darbnespējas lapas un valsts kompensējamo zāļu receptes, bet, ja pacients pērk zāles par savu naudu, tad ārsts drīkst izrakstīt arī papīra recepti.
Farmaceitiem jaunā gada pirmajās darba dienās bijusi dažāda pieredze. Piemēram, Skrundas aptiekas vadītāja Sanita Āboliņa pastāstīja, ka viņa patērējusi pat 20 minūtes, lai atprečotu četras elektroniskās receptes. Lieki laika tēriņi esot arī tāpēc, ka elektroniskās receptes esot samērā nepārskatāmas, salīdzinot ar papīra receptēm. Arī ārsta izrakstīto zāļu atrašana elektroniskajā sistēmā prasot laiku, jo, kā sacīja aptiekas vadītāja, sistēmā ievietota arī lieka informācija, kas liedzot operatīvi strādāt. Savukārt Vidrižu ģimenes ārste Edīte Vītola par e-veselības gausumu nesūrojas – vakar sistēmā esot manīti sīki traucējumi, bet pamatā tā darbojoties labi. Pirmajā jaunā gada darba dienā gan raibi gājis, bet tagad problēmas novērstas un nevarot salīdzināt, kā e-veselība strādājusi pirms gada, kad nepārtraukti “uzkārusies”.
No 1300 ģimenes ārstiem e-veselības sistēmai nav pieslēgušies astoņi dakteri no Rīgas apkaimes. Nacionālā veselības dienesta pārstāvji ar katru no šiem ārstiem tiekoties individuāli, lai skaidrotu iemeslus, kādēļ viņi nevēlas strādāt e-sistēmā un izpildīt valstī noteikto prasību no janvāra izrakstīt valsts apmaksātās zāles un darba nespējas lapas tikai elektroniski. Arī ģimenes ārstu prasme strādāt e-veselības sistēmā ir atšķirīga – kuram lēnāka, kuram – ātrāka. Pirms gadumijas tikos ar Rīgas ģimenes ārstu Aivaru Baumani, kurš elektroniskās receptes izraksta kopš 2016. gada decembra, bet darba nespējas lapas – kopš tā paša gada novembra.
Ja recepte nenokļūst līdz aptiekai
Daktera Baumaņa kabinetā satieku pacienti, kura izrāda neapmierinātību, ka viņas bērna ārste esot izrakstījusi e-recepti, bet, kad sieviete pēc desmit minūtēm ieradusies aptiekā, lai izņemtu zāles, tās nav izsniegtas, jo recepte aptiekas elektroniskajā sistēmā neesot nosūtīta.
A. Baumanis: “Ja kaut vienu elektroniskās receptes lauciņu neaizpildīs, recepte paliks “gaisā karājoties” – tā netiks aizsūtīta līdz serverim, kuram pievienojušās aptiekas. Par to, ka ārsts kļūdījies, noformējot recepti, elektroniski brīdina sarkana lampiņa, kad apritējušas divas trīs minūtes no receptes aizpildīšanas brīža. Ja kļūdu nav, tad par to liecina zaļas krāsas signāls. Jautājums, kurā līmenī notika kļūda. Vai ārsts kļūdījās, izrakstot recepti, vai kaut ko nesaprata aptieka. Ne visi farmaceiti pilnībā apguvuši šo elektronisko sistēmu. Ja ir radušās problēmas, pacients man zvana no aptiekas un ziņo, ka e-recepte neiet. Es ātri paskatos, vai tur gadījumā nav kāda mana kļūda. Ja ir, tad izlaboju, un pēc divām minūtēm pacients tās zāles nopērk.”
Izrādās, ka pacientei, kura pauda neapmierinātību, ka neesot dabūjusi zāles bērnam, farmaceits nav piedāvājis iespēju pašai sazināties ar ārstu vai arī nav izteicis vēlēšanos piezvanīt dakterim, kas izrakstījis recepti.
Gadās, ka farmaceits zvanot no aptiekas ģimenes ārstam un informējot, ka aptiekai esot lētāks zāļu iepakojums, nekā izrakstījis ārsts. Par deviņdesmit tabletēm vienā iepakojumā nebūšot jāizdod tik daudz naudas kā par trim kastītēm, kurās sadalītas šīs zāles. Tad ģimenes ārsts pārrakstot e-recepti un iepriekšējās receptes anulējot. Tas viņam aizņemot sešas sekundes.
Kad recepte uzrakstīta, var doties uz jebkuru aptieku, kura pieslēgusies serverim. To izdarījuši 99% aptieku.
Pieņemsim, ka pacients aizbraucis atvaļinājumā uz laukiem un viņš zvana savam ģimenes ārstam, ka viņam beigušās, piemēram, diabēta zāles. Tādā gadījumā dakteris Baumanis uzrakstot recepti Rīgā un pacients pēc trim minūtēm zāles varot izņemt viņam tuvākajā aptiekā, kaut vai Daugavpilī.
Kļūdas ārsts varot izlabot arī datorā mājās pēc pieņemšanas. Atliekot vien pieslēgties savai lokālajai programmai internetā.
Farmaceitus bremzējošie valdības noteikumi
Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvji ir brīdinājuši, ka, lietojot e-veselības sistēmas e-recepti, zāļu saņemšana aptiekās prasīšot ilgāku laiku nekā parasti.
Dakteris Baumanis uzskata, ka viens no būtiskākajiem šā procesa bremzēšanas iemesliem esot Ministru kabineta noteikumi. Lūk, kā viņš to skaidro: “Viens variants ir, ka receptē norāda zāļu ķīmisko vielu, bet otrs variants, ka raksta aktīvo vielu. Ja ārsts uzklikšķina uz konkrēta medikamenta, kas reģistrēts Valsts zāļu aģentūrā ar konkrētu kodu, aptiekai ir ļoti viegli to atprečot. Savukārt, ja ārsts izraksta medikamentu bez firmas nosaukuma un visa pārējā, tad aptiekai ir jāizvēlas no plaša saraksta, un tas aizņem laiku. Klients nesaprot, ko tas farmaceits tur tik ilgi bakstās tajā datorā. Viņš meklē to medikamentu, kuru apmaksās valsts. Ja ārsts izvēlēsies konkrētu zāļu nosaukumu, aptiekā nebūs tik ilgas kavēšanās. Taču Ministru kabineta noteikumos ir norādīts, ka ārstam, izrakstot valsts apmaksātās zāles, ir jāraksta ķīmiskais nosaukums. Bet šim nosaukumam var atbilst, piemēram, trīs firmu dažādu nosaukumu preparāti. Uzrakstot ķīmisko nosaukumu, sākas šis riņķa dancis starp pacientu, ārstu un aptieku. Lai šo problēmu novērstu, būtu jāpārskata valdības pieņemtie noteikumi. Valsts nekādā gadījumā nezaudētu, jo no valsts budžeta tiek apmaksāts ķīmiskajam nosaukumam atbilstošākais lētākais medikaments. Ja slimnieks nopirks dārgāku, viņam būs jāsedz starpība. Kontrolējošās institūcijas taču var noskaidrot, kāpēc ārsts raksta tikai vienas farmācijas firmas izplatītos medikamentus. E-veselības sistēma ļauj ieraudzīt, kuri ārsti tā rīkojas.”
Ar valsts piedāvāto e-veselību vien nepietiek
Ja ģimenes ārsts nav iegādājies licenci, kas ļauj izmantot kādu no privātuzņēmumu radītajām lokālajām programmām, tad ar e-veselību nav iespējams ātri strādāt. Iztikt tikai ar valsts piedāvāto e-veselības sistēmu ir grūti, uzskata daketris Baumanis. Daudzi ģimenes ārsti šo iespēju neizmanto tādēļ, ka licence maksā naudu. Piemēram, dakterim Baumanim tie ir 60 eiro mēnesī.
“Programma neatrodas manā datorā, es tai pieslēdzos elektroniski ar interneta palīdzību. Tas nozīmē, ka visi dati, ko es ievadu, glabājas uz tās firmas servera, kas šo programmu piedāvā. Arī par datu drošību nav jāuztraucas. Ja programma atrastos manā datorā, tad man visu laiku būtu jādomā, kur glabāt rezerves kopijas, ja gadījumā kaut kas notiek ar datoru vai kaut kas izdzēšas. Šinī gadījumā šāda problēma nepastāv.
Ārstiem pat ir izdevīgāk pacienta datu glabāšanu uzticēt informācijas tehnoloģiju (IT) profesionālim, nekā pašiem uzņemties šo risku, jo viņi nav tik gudri informācijas tehnoloģiju sistēmu drošības jautājumos kā IT speciālisti. Jāņem vērā, ka pacienta medicīniskos datus e-veselības sistēmā drīkst apskatīt tikai viņa ārstniecībā iesaistītās personas un pats pacients,” stāsta ārsts Baumanis.
Arī daktere Vītola Vidrižos iegādājusies līdzīgu licenci un uzskata, ka bez tās ģimenes ārstam ir lielas grūtības nodrošināt operatīvu darbu.
Taču, ja nebūtu valsts nodrošinātās e-veselības programmas, tad no lokālās programmas nebūtu iespējams datus nosūtīt valsts sistēmai.
Kad par e-recepti prasa pacientu iemaksu
Kāda neapmierināta paciente paudusi, ka ar e-recepti viņai atļauts aptiekā pirkt zāles tikai tad, ja tajā pašā dienā viņa poliklīnikā samaksājusi pacienta iemaksu. “Kur tad ir manas jauniegūtās ērtības, ja man tāpat jābrauc uz poliklīniku?” viņa vaicā.
A. Baumanis: “Valdības noteikumi paredz, ka pacienta iemaksa pie ģimenes ārsta jāmaksā par to, ka pacients ieiet ārsta prakses telpās. Manā praksē nav jāmaksā par nenotikušu vizīti. Piemēram, ja slimniekam, kurš sirgst ar kādu hronisku kaiti, ik pēc trim mēnešiem nepieciešamas valsts kompensējamās zāles, tad manas prakses gadījumā viņš piezvana māsiņai un izstāsta, ka zāles ir beigušās. Dakteris uzraksta recepti, neredzot pacientu, un pacienta iemaksa netiek iekasēta. Receptes atjaunošana ir dažu sekundžu jautājums.
Taču tajā pašā laikā var saprast, ka ārstam, kura praksē nav reģistrēti pat 1000 pacientu, tā iemaksa ir svarīga, lai varētu uzturēt savu praksi. Lai nerastos pārpratumi, mans priekšlikums ir ietvert pacienta iemaksu jaunajā veselības aprūpes finansēšanas modelī – šī nauda tiktu noņemta elektroniski.”
Praktiski jautājumi un atbildes par e-receptēm
Vai darbojas tikai e-receptes?
E-recepte obligāti jāizraksta, lai iegādātos valsts apmaksātos medikamentus. Taču šeit ir izņēmumi, kur tomēr pieļaujama papīra forma – zāles grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā, bērniem līdz divu gadu vecumam un citas.
Ja e-veselības programma nestrādā, ārstam ir tiesības izmantot recepti papīra formā.
Izrakstot pārējos medikamentus, ārsts drīkst izvēlēties, vai to darīt elektroniski vai uz papīra.
Vai e-receptes medikamentus var iegādāties pa daļām?
Izmantojot parasto e-recepti (zilā krāsā), pacients var iegādāties medikamentus pa daļām vienā vai vairākās aptiekās, jo farmaceits e-veselības sistēmā redzēs atlikušo medikamentu daudzumu. Savukārt kompensējamo zāļu e-recepte (rozā krāsā) jāizmanto tāpat kā līdz šim – iegādājoties visus medikamentus vienā reizē.
Vai cits cilvēks var iegādāties izrakstītos e-receptes medikamentus?
Jā, var. Lai to izdarītu, aptiekā ir jānosauc vai jāuzrāda e-receptes ID numurs; jānosauc pacienta vārds un uzvārds; jāuzrāda pircēja pase vai personas apliecība. Pērkot e-receptes zāles nepilngadīgam bērnam, receptes ID numurs nav jānosauc (medikamentus var iegādāties viens no vecākiem vai aizbildnis, uzrādot savu pasi vai personas aplidcību un nosaucot bērna vārdu, uzvārdu).
Vai var dabūt e-recepti bez pacienta iemaksas?
Jāmaksā tikai tad, ja pacients personīgi ieradies vizītē pie ārsta.
…Info avots:
http://veselam.la.lv/2018/01/04/dazada-atruma-arsti-un-e-receptes/
E-recepte: 3 padomi tās pareizā lietošanā
Jaunais gads ir sācies ar vairākām izmaiņām mūsu ikdienā arī veselības aprūpē – turpmāk valsts kompensējamo medikamentu receptes tiks izrakstītas elektroniski, tāpēc ļoti aktuāls kļūst e-receptes lietošanas jautājums. Kā e-recepte atšķirsies no līdzšinējā medikamentu iegādes procesa un kā to ikdienā lietot? Lai mazinātu neskaidrību, aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa sniedz vienkāršus padomus, lai jaunās pārmaiņas, lietojot e-recepti, būtu ērtas un vieglāk izprotamas ikvienam.
Jautājumi, kurus uzdot farmaceitam
Jaunās sistēmas darbības pašā sākumā, iespējams, būs virkne neskaidrību, vai nepieciešamās zāles var iegādāties, lietojot e-recepti. Ja neesi drošs, ka ārsta izrakstītās zāles ir pieejamas, izmantojot e-recepti, konsultējies ar farmaceitu, lai noskaidrotu sev nepieciešamo zāļu iegādes veidu, tāpat arī vari noskaidrot, kuras zāles var un kuras nevar iegādāties, lietojot e-recepti. Būtiski ņemt vērā, ka turpmāk daudziem medikamentiem joprojām būs nepieciešama arī drukātā recepte, piemēram, individuāli kompensējamām zālēm, M saraksta zālēm, tāpat arī gadījumos, ja zāles pacientam kompensē apdrošināšanas sabiedrība, vai persona nav reģistrēta iedzīvotāju reģistrā, kā arī tad, ja zāles ir izrakstītas personīgai lietošanai, un tās izrakstījis ārsts, kurš nestrādā ārstniecības iestādē. Šajos gadījumos, lai iegādātos zāles, uz aptieku būs jāņem līdzi arī drukātā recepte. Kā uzsver Ivanda Krastiņa “ja ārsts kādam pacientam ir izrakstījis gan e-recepti, gan līdz šim ierasto drukāto recepti, uz aptieku būs jāņem līdzi arī drukāto. Bez tās mēs diemžēl nepieciešamos medikamentus nevarēsim izsniegt”.
Kā izmantot e-recepti?
Tiklīdz ārsts E-veselības sistēmā ir ievadījis visu nepieciešamo informāciju (izraksts un informācija par norīkotajām zālēm), pacients var doties uz aptieku, lai saņemtu sev nepieciešamās zāles. Noteikti ir jāņem vērā, ka nepieciešamos medikamentus var saņemt, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte). Aptiekā farmaceits izsniegs un reģistrēs konkrēto zāļu saņemšanu. “Izmantojot e-recepti medikamentiem bez valsts kompensācijas, pacients var iegādāties medikamentus pa daļām vienā reizē vai vairākās aptiekās, jo farmaceits E-veselības sistēmā redzēs atlikušo medikamentu daudzumu. Savukārt kompensējamo medikamentu izsniegšana, gan e-receptes, gan “rozā” receptes veidā pa daļām ir aizliegta. Līdz ar to arī turpmāk kompensējamo zāļu e-recepti vai valsts kompensējamās “rozā” receptes vajadzēs izmantot vienā reizē” stāsta farmaceite. Pacientiem jālūdz ārstiem izrakstīt vairākas e-receptes, ja pacients nevar vai nevēlas izņemt visus izrakstīto medikamenta daudzumu vienā reizē. Piemēram, ja ārsts izrakstījis dārgus medikamentus trīs mēnešu lietošanas kursam, tad jālūdz izrakstīt 3 e-receptes – ar katram mēnesim attiecīgi norīkoto medikamentu daudzumu.
Kā rīkoties, ja zāles nepieciešams iegādāties citam cilvēkam?
Ja gadījumā kāds tuvinieks vai jebkura cita persona Tev uztic izņemt zāles viņa vietā, ņem vērā, ka būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, jānosauc pacienta vārds un uzvārds, kā arī jānosauc e-receptes identifikācijas numurs, kuru E-veselības sistēmā var redzēt ārsts, pacients un deleģētā persona.
Farmaceite iesaka visus neskaidros jautājumus par e-receptes lietošanu noteikti pārrunāt gan ar savu ārstu, gan arī konsultēties aptiekā uz vietas pie farmaceita. Aptieku tīkla Apotheka farmaceiti ir gatavojušies jaunajai elektroniskajai sistēmai, tomēr e-veselības pirmajos darbības mēnešos ne Apotheka darbinieku vainas dēļ var būt īslaicīgi sistēmas darbības traucējumi, kas var ietekmēt aptieku tīkla ierasto darba kārtību. Aicinām pacientus būt saprotošiem, jo, kā jau visām izmaiņām un novitātēm, ir nepieciešams laiks, kamēr sistēma iestrādāsies.
Par Apotheka
Apotheka ir viens no Latvijā vadošajiem un visstraujāk augošais aptieku tīkls. Ar Apotheka zīmolu šobrīd darbojas 114 aptiekas visā Latvijā. Uzņēmums tika izveidots 2005. gadā, apvienojot vairākus mazus uzņēmumus. Apotheka Latvijā strādā vairāk nekā 530 darbinieki, no kuriem 384 ir farmaceiti, kuri sniedz profesionālu padomu kā par ārsta izrakstītu medikamentu lietošanu, tā arī par pastāvīgu veselības aprūpi un skaistuma un labsajūtas veicināšanu. Apotheka ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām Magnum, kuras uzņēmumi darbojas Baltijas valstīs un Somijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/45CBB347-2320-4504-B540-789845930457/
Ražuks: E-veselības lietotāji ir nevis jāsoda, bet jāpalīdz tiem apgūt sistēma
Rīga, 5.janv., LETA. E-veselības lietotāji ir nevis jāsoda, bet jāpalīdz tiem apgūt sistēma, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (V).
Viņaprāt, par problēmām sistēmas darbībā atbildīga ir Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests (NVD). Deputāts e-veselības ieviešanu salīdzināja ar bērnišķīgām slimībām, kuras vienkārši jāpārslimo.
“Vienkārši notiek ieviešanas posms, kas ir ārkārtīgi grūts un tādēļ jādara viss, lai palīdzētu lietotājiem apgūt sistēmu. Jāuzlabo sistēma tehniski, jo šķiet, ka tai trūkst jaudas un nedrīkst sodīt lietotājus. Savukārt, ja kaut kas neiet, tad jāļauj rakstīt uz papīra,” uzsvēra Ražuks.
Deputāts vērsa uzmanību, ka sistēmas obligāto ieviešanu nevar atlikt, jo ir ieguldīti Eiropas Savienības līdzekļi. Ražuks skaidroja, ka agri vai vēlu sistēmu tāpat vajadzētu ieviest, un runa nav tik daudz par e-recepti vai e-darbnespējas lapu, kā par globālu datubāzi par visiem pacientiem Latvijā.
Jautāts, vai problēmas ar sistēmu varētu tikt apspriestas komisijā, Ražuks vērsa uzmanību, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā jau visu laiku tika skatīts ar sistēmu saistītais līdzekļu izlietojums, savukārt apakškomisijā tika skatīti medicīniskie aspekti. “Ceļš ir pareizs un jāiet uz priekšu. Jāsaprot, ka arī daudziem ārstiem ir grūtības no papīra pāriet uz elektronisko darbu, tādēļ viņiem ir jāpalīdz,” piebilda Ražuks.
Jau ziņots, ka vairāki aptaujātie Rīgā praktizējošie ģimenes ārsti norādījuši, ka e-veselības sistēmā “strādāt ir neiespējami”, jo tajā nevar izrakstīt receptes, noslēgt darba nespējas lapas, kā arī sistēmā nav reģistrēti vairāki medikamenti un medicīnas preces.
Tikmēr NVD pārstāvji skaidroja, ka trešdien e-veselības sistēmā konstatēti nelieli traucējumi, kas visbiežāk bijuši saistīti ar citu, darbam e-veselības sistēmā pielāgotu informācijas sistēmu lietošanu, savukārt ceturtdien tehniski e-veselības sistēmas traucējumi nav novēroti.
No 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
Pirmajās dienās uz problēmām sistēmas darbībā norādījušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F02AA5C0-B68C-4713-ABE7-709BC8654735/
Uz e-veselību!
Šogad daudzi tviterlietotāji jau paspējuši izmantot e-veselības sistēmu. Pirmajās dienās sistēmas darbībā tika novēroti traucējumi, kas satrauca daudzus pakalpojuma lietotājus. Uz sistēmas nepilnībām norādīja arī vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas. Otrdien e-veselības sistēmā konstatēti nelieli traucējumi, kas visbiežāk bijuši saistīti ar citu, darbam e-veselības sistēmā pielāgotu informācijas sistēmu lietošanu, savukārt trešdien tehniski e-veselības sistēmas traucējumi netika novēroti, aģentūrai LETA norādīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji. Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Tviterī starp daudziem kritiskiem pārmetumiem parādās arī atzinumi par e-veselības priekšrocībām.
Aktīvs notikumu komentātājs Gundars Meluškāns mierina līdzcilvēkus.
Guntars Meluškāns
@GMeluskans
Izbaudīju e-veselības priekšrocības. Zvans dakterim, ka beigušās zāles un pēc stundas recepte būs manā profilā. Pagaidām strādā lēni, bet, kad savedīs kārtībā, būs ok. Nav ko čīkstēt!:)
Fri Jan 05 09:10:39 +0000 2018
Skepsi saglabā programmētājs Jānis Kollis.
Jānis Kollis
@Kolliss
@GMeluskans Vairāk, tomēr, izklausās pēc tele-veselības. 🙂
Fri Jan 05 09:28:25 +0000 2018
Guntars Meluškāns
@GMeluskans
@Kolliss Sauc kā gribi, bet stundu dzīves, ko būtu veltījis vizītei pie ārsta, esmu ietaupījis.:)
Fri Jan 05 09:41:24 +0000 2018
Par sistēmas priekšrocībām rosina aizdomāties “Latvijas Bankas” IT speciālists Krišs Rauhvargers.
Krišs Rauhvargers
@naivists
Visiem tā e-veselība šķiet tik šausmīga, bet to, ka tagad ārsts var tev recepšzāles izrakstīt svētdienas nakts vidū neklātienē, tas tāds “sīkums”, vai ne?
Thu Jan 04 06:35:47 +0000 2018
Pozitīva pieredze bijusi ornitologam Kasparam Funtam.
Kaspars Funts
@KFunts
Šodien ģimenes loceklim bija jāiegādājas medikaments. Zvans ģimenes ārstam, kas e-veselībā uzreiz izraksta e-recepti, aptiekā uzreiz izsniedz zāles. Viss kā pa sviestu, nekādas histērijas.
Tue Jan 02 20:14:37 +0000 2018
Biznesa augstskolas “Turība” docētājs Ēriks Lingebērziņš atklāj savu pieredzi.
Eriks Lingeberzins
@lingeberzins
@presesklubs @kpv_lv @RIGATV24 Chill – šodien medmāsa sagatavoja recepti ~30 sekundēs un Aptiekā atrada un pārdeva zāles tikpat ātri, cik skenējot svītrkodu… Liela brēka, maza…
Wed Jan 03 18:06:28 +0000 2018
E-veselības priekšrocības izmantojusi kādreizējā Latvijas Radio diktore Māra Krontāle un tvitera lietotāja Sandra Briede.
Māra Krontāle
@MaraKrontale
Biju poliklīnikā. Rindas nebija, e recepti izrakstīja samērā ātri. Poliklīnikā viss aizgāja kā pa sviestu. Minūtes laikā tiku cauri.
Wed Jan 03 15:11:43 +0000 2018
Sandra Briede
@BriedeBriede
@MaraKrontale Man šodien e recepti izrakstīja sazinoties pa telefonu. Atlika tikai aiziet uz aptieku.
Wed Jan 03 17:04:11 +0000 2018
Neizpratnē par atklātību ir tviterkonts “Viedais Prāts”.
Viedais Prāts
@ViedaisPrats
@MaraKrontale Kā Jūs tā drīkstat pateikt, ka viss bija labi un izdevās? Vai tad nevar redzēt, ka pareizais, atbalstāmais viedoklis vienīgi ir “viss ir slikti”?
Wed Jan 03 16:16:40 +0000 2018
Par radušos ažiotāžu aizdomājies mērnieks Tālis Jēkabsons.
Tālis Jēkabsons
@talisjekabsons
@MaraKrontale Pieradīs pie e-receptēm gan dakteri, gan pacienti. Pēc mēneša būs aizmirsts. Tā notiek ar visu jauno ko ievieš. Brēka, mēs nevaram, mēs neprotam, tas prasīs milzum laiku utt. Vai kaut kas jauns ir ieviests bez šādas izbļaustīšanās? #cilvēkadaba
Wed Jan 03 17:17:07 +0000 2018
E-veselības darbības traucējumus saprotoši uztver uzņēmējs Ernests Štāls.
Ernests Štāls
@so_on
Tā cepšanās par e-veselību TAGAD ir lieka. Jā, netur slodzi. Puikas un meitenes to risina. Ko var gribēt, ja visi uzreiz metās lietot sistēmu. Teiksiet, ka vajadzētja pamazām pāriet? Visu pagājušo gadu ārsti baigi neiespringa. Tad nu tagad ir auksta duša.
Wed Jan 03 09:00:02 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/6ff2321c-f260-45a6-b4da-dc387689eb2c/
