Lietā par NĪN papildlikmi iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 22.decembrī apturēja tiesvedību lietā saistībā ar pašvaldības aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% apmērā par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Augstākās tiesas ieskatā, likuma sistēma rada netaisnīgas sekas bijušajam īpašniekam gadījumos, kad nekustamais īpašums atsavināts (ierakstīts zemesgrāmatā) līdz 31.augustam, jo nodokļa papildlikmes aprēķina vajadzībām tiek pārbaudīta lauksaimniecības zemes apstrāde līdz 1.septembrim. Laika posms līdz 31.augustam ir lielākā gada daļa, tādēļ lietā izskatāmo un tam līdzīgus gadījumus nevar atzīt par netipiskiem. Šādos apstākļos Augstākā tiesa uzskata par nepieciešamu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 104.panta otrajai daļai vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu par lietā piemērojamās likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta trešās daļas, ciktāl tā nenosaka nodokļa papildlikmes par neapstrādātu lauksaimniecības zemi maksāšanas pienākuma izbeigšanos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam. Tiesvedība lietā apturēta līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai.
Pieteicēja 2011.gada 2.martā pārdeva nekustamo īpašumu Viesītes novadā, samaksājot nekustamā īpašuma nodokli līdz 2011.gada beigām. Viesītes novada dome 2012.gadā pieteicējai aprēķināja nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 % apmērā par 2011.gadu sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par pašvaldības lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa ar 2015.gada 16.jūlija spriedumu pieteikumu noraidīja.
Augstākā tiesa lēmumā norāda, ka pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi noteic likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.1daļa. Norma paredz, ka ar šo papildlikmi apliek tādu nekustamo īpašumu, kas ir neapstrādāta lauksaimniecības zeme, un nav strīda, ka minētā norma lietā ir piemērojama. Papildlikme ir nodoklis par iepriekšējo taksācijas gadu, kurā nav apstrādāta zeme. Likuma 7.pants nenošķir nodokļa pamatlikmes un tā papildlikmes maksāšanas pienākumu, un tajā noteiktā pienākuma rašanās un izbeigšanās kārtība (laiks) attiecas arī uz papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecības zemi. Proti, nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā pārdevējs ir atbildīgs gan par nodokļa pamatlikmes, gan papildlikmes samaksu, ciktāl šīs nodokļu likmes maksājamas par to gadu, kurā notikusi īpašnieku maiņa. Tādējādi secināms, ka likumdevējs par papildlikmes maksātāju atzīst to personu, kurai bija nodokļa maksāšanas pienākums gadā, kurā lauksaimniecības zeme netika apstrādāta, un nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā tas ir šīs zemes pārdevējs. Pie šāda secinājuma Augtākā tiesa nonākusi arī 2014.gada 19.maija spriedumā lietā Nr. SKA-502/2014.
Izskatāmajā lietā pieteicējai nebija iespējams apstrādāt zemi līdz īpašuma pārdošanai 2.martā, tomēr likumdevējs nav paredzējis izņēmumu šādiem gadījumiem.
Likumdevējs, nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā nesaistot nodokļa papildlikmes par neapstrādātu lauksaimniecības zemi maksāšanas pienākuma rašanos un izbeigšanos ar faktisku atbildību par šo apstākļu iestāšanos un likuma 3.panta astotajā daļā paredzēto robežšķirtni laikā, izvēlējies tādu īpašuma tiesību ierobežošanas līdzekli, kas nav racionāls un taisnīgs. Ar šādu sistēmu nodokļu maksātājam, kurš pārdevis nekustamo īpašumu līdz gada 31.augustam, tiek radītas finansiāli nelabvēlīgas sekas par tādām darbībām, par kurām atbildīga ir cita persona un kuru norisi nodokļa maksātājs nevar paredzēt un ietekmēt. Proti, atsavinot lauksaimniecības zemi pēc 1.septembra, pienācīgu zemes apstrādi (pēc likumā ietvertā likumdevēja priekšstata) nevar veikt tās pircējs, savukārt, atsavinot zemi līdz 31.augustam, par tās pietiekamu apstrādi nevar gādāt tās pārdevējs, bet tas būtu jāuzņemas tieši pircējam. Pat ja īpašums atsavināts īsi pirms 31.augusta, kad tā pircējam var būt ierobežotas iespējas apstrādāt zemi pienācīgā kārtā, pircējs vismaz var pārliecināties par zemes stāvokli un, paredzot papildlikmes aprēķināšanas iespēju, apsvērt vienošanos par kompensāciju ar pārdevēju. Papildlikmes maksāšanas pienākuma uzlikšana faktiski atbildīgajai personai neapdraudētu leģitīmā mērķa sasniegšanu un tā būtu gan racionālāka, gan taisnīgāka.
…Info avots:
http://www.leta.lv/press_releases/CF9B6FE5-CC38-45D4-B00F-F08B36D83017/