Ivars Soikāns, LETA
Ja tiks slēgtas lauku skolas, Latgali pametīs inteliģence, intervijā aģentūrai LETA saka Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS). Viņa vadītā pašvaldība ir viena no tām, kas visstriktāk iestājas pret izglītības reformas nosacījumiem.
3390 Līvānu novada iedzīvotāji parakstījušies pret iecerētajām izmaiņām izglītības jomā. Pret ieceri no četrām pašreizējām Līvānu novada vidusskolām saglabāt tikai vienu – Līvānu 1.vidusskolu – iebilst arī pašvaldība. Kādēļ izveidojusies šāda situācija?
Neskatoties uz mūsu iebildumiem, 22.novembrī šis jautājums tika apstiprināts kopā ar valsts nākamā gada budžetu. Daudzi droši vien būtu iebilduši pret to, taču izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) bija licis manīt, ka, ja netiks nobalsota sadaļa par skolēnu skaitu vidusskolās, viņš atkāpšoties, “Vienotība” nebalsošot par budžetu un valdība kritīšot. Patlaban ir panākta vienošanās ar premjeru, ka tiks izstrādāti kritēriji arī kvalitātei, ne tikai skolēnu skaitam. Saeima ar iekšēju dokumentu atļāvusi Ministru kabinetam (MK) noteikt vidusskolās skolēnu skaitu. Tas nozīmē, ka turpmāk, nosakot skolēnu skaitu, MK tas ne ar vienu nav jāsaskaņo. Nobalsojot par šādas atļaujas piešķiršanu MK, nenosakot kritērijus, deputāti ir gājuši uz lielu risku, nopirkuši “kaķi maisā”, jo nav garantijas, ka tas nenovedīs pie genocīda attiecībā pret Latgali un citiem valsts reģioniem.
Uzskatu, ka šie grozījumi ir pieņemti steigā, bez diskusijas ar izglītības iestāžu dibinātājiem, bet tikai balstoties uz lielpilsētu izteikto viedokli. Jau likumā bija jānosaka gan minimālais pieļaujamais skolēnu skaits izglītības iestādē, gan arī kritēriji, kādiem jābūt izglītības iestādes sasniegtajiem kvalitātes rādītājiem, lai pašvaldības un izglītības iestāde varētu plānot savu darbu, saņemtu valsts garantētu finansējumu pedagogu darba samaksai.
Iebraucu servisā Rudzātos, tur divi brāļi atgriezušies no Rīgas un uztaisījuši servisu. Viņi man jautā, kas būšot ar Rudzātu vidusskolu. Paskaidroju, ka patlaban izglītības iestādēm tiekot gatavoti arī kvalitātes kritēriji, lai tās varētu saņemt valsts mērķdotācijas pedagogu darba algu izmaksai, taču apgalvot, ka šī skola turpinās pastāvēt, es nevaru, neskatoties uz to, ka pēc izglītības kvalitātes rādītājiem šī skola ir viena no labākajām valstī. Zemgales plānošanas reģions savulaik pieņēma lēmumu, ka nepiekrīt kārtībai, ka MK bez jelkādiem nosacījumiem tiek atļauts lemt par skolēnu skaitu vidusskolās. Latgales plānošanas reģions šādu lēmumu nepieņēma.
Reģionālo attīstības centru apvienības organizētajā konferencē paudāt, ka Skolu tīkla optimizācijas pētījums veikts ar mērķi nodarīt kaitniecību reģionu attīstībai. Kas slēpjas aiz šīs rīcības?
Patlaban neviens īsti nezina, kādi būs šie kritēriji, bet, zinot Šadurski, var prognozēt, ka nekas labs laukus negaida. Patlaban Latgales laukos vēl ir cilvēki, inteliģence, bet, slēdzot skolas, viņiem vairs nebūs citas izejas, kā braukt prom, un diez vai šie cilvēki lems apstāties Līvānos, Preiļos, Rēzeknē vai Daugavpilī. Visdrīzāk viņi dosies uz Rīgu, Pierīgu vai ārzemēm. Ja tiks slēgtas visas pētījumā minētās skolas, atlikušajās visi šie skolēni nebūs ietilpināmi pat fiziski, jo šo skolu ēkas nav paredzētas tādam skolēnu skaitam. Taču izskatās, ka tas nevienu neuztrauc. Izskatās, ka reformatori jau zina, ka lielākā daļa slēgto skolu skolēnu te nepaliks. Kā lai šajā situācijā neatzīst, ka tas netiek darīts speciāli, ka tā nav klaja atsevišķu amatpersonu nekompetence, bet gan nelietīga kaitniecība.
Bieži vien dažādas augstas amatpersonas dzird sakām, ka mazajās skolās ir slikta izglītības kvalitāte, un viena daļa iedzīvotāju šai ideoloģijai jau ir noticējusi. Cilvēkiem tiek piesolīta liela nauda gadījumā, ja tikšot aizvērtas mazās lauku skolas. Tie ir meli, tā nebūs, to ir apliecinājusi arī slimnīcu tīkla reorganizācija. Vai tad mazo lauku slimnīcu likvidācijas rezultātā lielās ārstniecības iestādes tagad dzīvo bezbēdīgi? Un kāda būs izglītības kvalitāte klasēs, kur fizika, matemātika, citi priekšmeti tiks mācīti vienlaicīgi 30 un vairāk skolēnu, kas vienuviet būs sanākuši no dažādām vidēm? Varu droši apgalvot, ka šādas reorganizācijas rezultātā nebūs laimīgi ne skolotāji, ne skolēni. Citās valstīs, lai nodrošinātu apmācības kvalitāti, skolotājiem pat tiek nodrošināti palīgi.
Kādēļ izglītības iestāžu tīkla reorganizācija patlaban tiek tā sasteigta?
Izglītības iestāžu tīkla reorganizācija patlaban tiek forsēta. Daudzas tādas pilsētas kā Līvāni patlaban strauji attīstās, un reformas iniciatori saprot, ka, ja izmaiņas neveiks tagad, pēc diviem trim gadiem to izdarīt vairs nebūs iespējams. Patlaban, neskatoties uz augsto bezdarba līmeni, strādāt uz Līvāniem brauc cilvēki pat no Daugavpils, jo pilsētā trūkst kvalificēta darbaspēka. Lai risinātu kvalificēta darbaspēka problēmu, pilsētā ir atklāta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas filiāle, kurā patlaban mācās 60 studenti no Līvāniem un tuvākās apkaimes. Šiem cilvēkiem ir mērķis, viņi vēlas palikt un strādāt Līvānos. Taču, ja vidusskolas tiks slēgtas, skolotāji aizbrauks un laukos paliks tikai sākumskolas 1.-6.klase, situācija krasi mainīsies. Savukārt lielās pašvaldības iecerēto reformu ir atbalstījušas, jo cer uz skolēnu pieplūdumu no laukiem un ieguvumu no savstarpējiem norēķiniem ar pašvaldībām, kurās skolas tiks slēgtas.
Ir dzirdēts viedoklis, ka lielas daļas Latvijas problēmu cēlonis ir tas, ka valsts attīstība tiek plānota nozaru griezumā. Kāds ir jūsu viedoklis?
Daudzviet pašvaldībās nav īstas skaidrības par augstākajos valsts varas gaiteņos notiekošo. Pašvaldībām ir izstrādātas integrētās attīstības programmas, kurām tiek pakārtoti dažādi attīstības projekti. Šāda programma, piesaistot speciālistus no ārpuses un aptaujājot iedzīvotājus, ir izstrādāta arī Līvānu novadam. Šajā dokumentā ir pateikts viss, kas tās iedzīvotājiem ir svarīgs un vajadzīgs, un pašvaldība to pilda, katru gadu izdarot tajā korekcijas, izņemot no programmas jau izpildīto vai nereālo un papildinot ar jaunām prioritātēm. Šī programma tiek ņemta vērā, arī sastādot pašvaldības kārtējā gada budžetu. Atkarībā no iespējām piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus pašvaldība var īstenot dažādus jau gatavus, pirms vairākiem gadiem izstrādātus, projektus.
Runājot par valsti kopumā, rodas iespaids, ka tai šādas attīstības programmas, kas iezīmētu MK virzības mērķi, nav. Valsts dreifē, tai nav valstiski domājoša, uzņemties atbildību par valsts attīstību kopumā spējīga kapteiņa. Valstij nav šī attīstības redzējuma uz vairākiem gadiem. Pieļauju, ka šāda situācija ir izdevīga, lai varētu brīvāk pakļauties atsevišķu cilvēku iegribām.
Vai skolu tīkla optimizācijas plāna īstenošana var sekmēt lauku izmiršanu un radīt nopietnus draudus Latvijas drošībai?
Tieši Izglītības un zinātnes ministrijas darbība lielā mērā apdraud valsts iekšējo stabilitāti un saasina attiecības starp Latvijā dzīvojošajiem dažādu tautību pārstāvjiem. Es arī atbalstu pāreju uz izglītību latviešu valodā, bet, ja šāds lēmums tiek pieņemts, tam vajag būt ilglaicīgam, un jāskatās, kā tiek mācīta latviešu valoda. Vai tie, kam jāpasniedz mācību priekšmeti valsts valodā, to tiešām var izdarīt, vai pārzina valsts valodu nepieciešamajā līmenī, lai ar šādu pāreju nebūtu problēmu.
Kāds ir jūsu viedoklis, kādā veidā būtu veicama skolu tīkla optimizācija valstī?
Pašvaldības jau līdz šim ar šo jautājumu ir nodarbojušās. Tas, ka skolēnu skaits samazinās un ka izglītībai ir jābūt kvalitatīvai, nav apstrīdams. Taču, runājot par mazo skolu problēmām, tās nevajadzētu attiecināt arī uz mācību iestādēm ar normālu skolēnu skaitu, kā to ir darījis pašreizējais izglītības ministrs, kad, runājot par vienu jautājumu, virzījis jau pavisam citu. Tā ir ciniska ņirgāšanās. Reforma bija jāizstrādā kopā ar pašvaldībām, un viss būtu bijis kārtībā, taču diez vai tāds ir bijis pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” mērķis. Septembra beigās Līvānu novada dome nolēma no nākamā gada 1.jūnija likvidēt novadā Sutru sākumskolu. Pie šī jautājuma ir ticis strādāts pēdējos četrus piecus gadus, iesaistot visas ieinteresētās puses, un rezultātā pretestības nav bijis ne no skolotājiem, ne vecākiem. Žēl, protams, ka skolas vairāk nav, bet, ja nav bērnu, nav arī skolas. Bet kāpēc tagad būtu jāreorganizē Rudzātu vidusskola, kas patlaban pilda lauku teritorijas attīstības centra uzdevumus, kur ir labi skolotāji, augsta izglītības kvalitāte, kurp brauc mācīties bērni no visas tuvākās apkaimes, kurā ir internāts un kurā nokļūšana ir nodrošināta no trim pusēm pa asfaltētiem ceļiem, man nav skaidrs.
Brīvas vietas patlaban nav arī mācību iestādēs Jaunsilavās un Jersikā, kas kalpo arī pilsētas 1.viduskolas atslogošanai, jo tā jau patlaban nevar uzņemt visus mācīties gribētājus. Ja jau šīs skolas būtu sliktas, tajās nebūtu skolēnu. Pie skolām Jersikā, Rožupē un Jaunsilavās ir arī bērnudārzi, kuru audzēkņus mācību iestāžu likvidācijas gadījumā pilsētas bērnudārzi nespēs uzņemt.
Svarīgi, lai skolu optimizācijas process būtu dabīgs, nevis uzspiests, lai valsts noteiktu objektīvus un pamatotus kritērijus un piešķirtu nepieciešamo finansējumu. Savukārt skolu pastāvēšanas, reorganizācijas un slēgšanas procesu nomenedžētu pašas pašvaldības.
Vēl viens nopietns pārbaudījums pašvaldībām un it īpaši zemniekiem Latgalē šogad bija spēcīgās un ilgstošās lietavas. Kādu kaitējumu tās nodarīja Līvānu novadam – pašvaldībai, zemniekiem, citiem iedzīvotājiem – un kādas tam varētu būt sekas?
Plūdu sekas Latgalē, vienam novadam lielākas, citam – mazākas, būs ilgstošas, gadi divi trīs vismaz. Līvāni, Rožupe, Sutri un Rudzāti atrodas ļoti zemā vietā. Spēcīgās lietavas pamatīgi izskaloja ceļus, zemniekiem liela daļa ražas palika nenovākta. Visi zemnieki zaudēja, bet sliktākais ir tas, ka daudz kas arī nav iesēts. Lai arī sākums varbūt bija grūts un dažs varbūt bija dusmīgs uz Līvānu novada pašvaldību, ka tā viena no pirmajām sāka pieprasīt ārkārtas situācijas izsludināšanu, kā vēlāk izrādījās, tas bija darīts īstajā laikā. Par turpmāko rīcību valdībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARM), Zemkopības ministrijai un Finanšu ministrijai varu pateikt tikai labākos vārdus. Pašvaldības tika sadzirdētas, ministri izbrauca uz vietām, redzēja situāciju savām acīm, un finansējums, kādas jau nu bija tās iespējas, tika piešķirts. Lietavu nodarītie zaudējumi ir milzīgi. Protams, ka zemniekiem netiks samaksāts viss, ko viņi būtu ieguvuši, ja būtu bijusi normāla raža, bet segti tiks vismaz izdevumi un varbūt tiks saņemts vēl arī Eiropas Savienības finansējums. Pie šī jautājuma patlaban strādā Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Izdzīvojuši ir, un cerams, ka dzīvos arī tie zemnieki, kam cieta ganāmpulki. Situāciju atvieglo tas, ka par pienu patlaban tiek labi maksāts – tāda iepirkuma cena sen nav bijusi, tas daudz ko kompensē, ļauj savilkt kopā galus. Savukārt tiem zemniekiem, kam ir kredīti, valdība ir lūgusi bankās pagarināt to atmaksas termiņus. Pašvaldība par izskaloto ceļu un caurteku remontiem ir saņēmusi ap 70 000 eiro. Cerēto 70% vietā atlīdzināti ir visi 100%, par ko liels paldies VARAM.
Šogad valsts svētkos jums tika piešķirta Triju zvaigžņu ordeņa IV šķira. Kas jūs izvirzīja šim augstajam valsts apbalvojumam? Par kādiem nopelniem tas jums piešķirts?
Tas man bija ļoti emocionāls un nozīmīgs notikums. Esmu gandarīts par to, ka man ir dota iespēja darboties sabiedrības labā un tikt novērtētam, ka Līvāni ir tikuši novērtēti. Kas mani pieteica šim apbalvojumam, es nezinu. Zinu tikai, ka tas bijis iesniegts jau pirms laba laika. Dažādās aktivitātēs esmu piedalījies kopš Latvijas valstiskuma atgūšanas laika, ir bijusi gan dalība barikādēs, gan darbs Tautas frontē, gan Zemessardzē. Esot rajona padomes priekšsēdētāja, plānošanas reģiona priekšsēdētāja un Līvānu novada domes priekšsēdētāja amatā, ir nācies risināt daudz dažādu smagu un sāpīgu jautājumu. Esmu no tiem politiķiem, kas necenšas iztapt “augšām”, kas saka, ko domā, un dara, kā uzskata par pareizu un taisnīgu.
Apbalvojumu klasificēju ne tik daudz kā savu, bet kā visa Līvānu novada, katra tā iedzīvotāja un pat Latgales novērtējumu. Domāju, ka tas ir novērtējums mūsu kopējam darbam.
Uzziņai: Līvānu novada teritoriju veido Līvānu pilsēta un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagasts. Līvānu novada teritorijas kopējā platība ir 62 180 hektāri. Šī gada sākumā Līvānu novadā dzīvoja 12 469 iedzīvotāji. Kā apdzīvota vieta Līvāni pastāvēja jau akmens laikmetā. Vairāk nekā pirms 1000 gadiem netālu no Dubnas upes ietekas Daugavā izveidojās tirgotāju un amatnieku apmetne Dubnava. Tā ietilpa seno Latgaļu Jersikas valstī. ar Līvānu dibināšanas gadu nosacīti var pieņemt 1289.gadu, kad vēstures dokumentos pirmoreiz minēta nocietināta apmetne – Dubnas pils un tās īpašnieks, Rīgas arhibīskapa vasalis Johans Ikšķilis. Mūsdienu Līvānu pirmsākumi saistās ar 1533.gadu, kad zemes īpašnieks Jurgens Līvens izveidoja muižu, ko nosauca par Līvenhofu. Tā Līvāni ieguva savu tagadējo nosaukumu. 1824.gadā Līvāniem piešķīra miesta tiesības. 1926.gada 7.jūnijā – pilsētas tiesības. 20.gadsimta 30.gados Līvānos strauji attīstījās tirdzniecība. Padomju varas gados pilsētā attīstījās daudznozaru ražošana – Līvāni kļuva par vienu no vadošajiem rūpniecības centriem. Patlaban Līvāni ir reģionālas nozīmes attīstības centrs – piektā lielākā Latgales pilsēta. Pateicoties uzņēmējdarbībai un pašvaldības spējai efektīvi apgūt Eiropas Savienības finansējumu, pilsētas un novada attīstībā vērojama stabilitāte un izaugsme.
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C9D1A-F170-F26E-2770-C05FC1DCD95C/
