Gūst jaunu apstiprinājumu ziņas par Datu valsts inspekcijas gatavību „izlīdzēt” Satversmes aizsardzības biroja vajadzībām
Gūst aizvien jaunus apstiprinājumus ziņas par Daigas Avdejanovas (attēlā) vadītās Datu valsts inspekcijas gatavību pēc oficiāla un arī neoficiāla lūguma saņemšanas „izpalīdzēt” Satversmes aizsardzības birojam (SAB) – nule atklājies, ka inspekcija sākusi darbības saistībā ar vēsturnieku komisijas veikto pētniecisko darbu ar LPSR VDK dokumentiem un komisijas pētījumu publicēšanu. Tiesa, pēc šo ziņu nonākšanas atklātībā inspekcijas vadība “ieslēgusi atpakaļgaitu”, taču jau ilgāk nekā pusgadu šī struktūra nesekmīgi mēģina panākt, lai no portāla Pietiek tiktu izdzēstas ziņas par namu Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kur, iespējams, joprojām atrodas SAB direktora Jāņa Maizīša bēdīgi slavenais „ofšordzīvoklis”.
Kā Pietiek jau aprakstījis, publiski pieejamie dati liek domāt, ka SAB direktora Maizīša „privātais dators”, kurā saskaņā ar biroja apgalvojumiem neesot nekādas slepenas dienesta informācijas, visticamākais, bija nozagts no viņa īrētā dzīvokļa Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kura izīrētāji noslēpušies Kipras ofšorā.
Pēdējos gados Maizīša amatpersonas deklarācija sakarā ar viņa „slepeno” amatu vairs nav pieejama, taču līdz 2013. gadam ar to varēja iepazīties katrs interesents. Cita starpā tā rāda, ka vairākus gadus amatpersona, kurai oficiāli pieder tikai zeme Taurenē, ir mētājusies no viena īrēta dzīvokļa uz citu – tas īrēts te no privātpersonas Valda Liepiņa, te no SIA T4.
Taču 2010. gadā Maizītis nostabilizējies un gadu no gada īrējis dzīvokli no viena izīrētāja – SIA Dekoruss. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šo dzīvokli Maizītis īrē vēl joprojām, un tieši no tā tad arī notikusi viņa datora un policijas neatklātu citu „nenozīmīgu personisku mantu” zādzība.
Ja tā ir, tad izrādās, ka Latvijas galvenā specdienesta vadītājs īrē dzīvokli no uzņēmuma, kura patiesie īpašnieki ir noslēpušies kādā Kiprā reģistrētā ārzonas kompānijā un kurš pirms vairākiem gadiem bijis saistīts ar tādu odiozu personu kā kādreizējais Ogres komercbankas saimnieks Artūrs Jeresjko.
Jeresjko pirms pieciem gadiem tika minēts kā viens no Latvijas krievu preses kontrolētājiem kopā ar Krievijas senatoru, miljardieri Andreju Molčanovu un bijušo Krievijas Valsts domes deputātu, uzņēmēju Eduardu Janakovu.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Maizīša īrētā dzīvokļa īpašnieka – SIA Dekoruss patiesie labuma guvēji jau kopš 2007. gada beigām ir noslēpušies ofšorā: Dekorusa vienīgais oficiālais kapitāldaļu īpašnieks ir Kiprā reģistrētā ārzonas kompānija Primasys Limited. Savukārt pirms tam uzņēmums piederējis vēl virknei citu ārzonas uzņēmumu.
Interesanti, ka sava nekustamā īpašuma izīrēšana Maizītim un citām personām Dekorusam nes nevis peļņu, bet gan zaudējumus: uzņēmuma 2016. gada apgrozījums ir bijis 227 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 89 tūkstoši eiro.
Laiks, kad Maizītis sāka īrēt dzīvokli no SIA Dekoruss, sakrīt ar laiku, kad ēka Rīgā, Ģertrūdes ielā 39 tika nodota ekspluatācijā. Pēc visa spriežot, Maizītis ne tikai nav savu dzīvokli aprīkojis ar signalizāciju, bet nav arī īres līgumu reģistrējis zemesgrāmatā.
Nekādus oficiālus komentārus par šīm Pietiek publiskotajām ziņām SAB direktors nav sniedzis, taču, pēc visa spriežot, viņš ir vērsies Datu valsts inspekcijā, tādā vai citādā formā lūdzot rīkoties saistībā ar viņa „privāto datu” izpaušanu.
Vispirms SIA Pietiek.lv saņēma inspekcijas vadītājas Avdejanovas parakstītu vēstījumu, kurā paziņots: „Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pēc iespējas ātrāk anonimizēt Interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi”.
Šo „aicinājumu” inspekcijas vadītāja pamatoja ar to, ka „persona, gatavojot Interneta vietnē publicēto rakstu ar norādi uz Datu subjekta dzīvesvietas adresi, tādā veidā paužot savu viedokli par Interneta vietnē minēto gadījumu un realizējot Satversmes 100.pantā noteikto cilvēka pamattiesību – vārda brīvību, ir pārkāpusi starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību robežu”.
Kad pēc ilgākas sarakstes un SIA Pietiek.lv norādes uz gatavību vērsties tiesā Datu valsts inspekcija atzina, ka tomēr neesot pamata ar šādām prasībām vērsties pie SIA Pietiek.lv, tā tomēr turpināja „pasūtījuma” pildīšanu. Nespējot neko padarīt attiecībā uz portāla Pietiek saturu, inspekcija nu vērsās pie SIA Baltic Screen, kurai pieder domēns pietiek.lv (nevis pietiek.com) un pieprasīja, lai no šī domēna nebūtu iespējams nonākt uz Pietiek rakstu par Maizīša „ofšordzīvokli”.
Šodien Pietiek pilnā apmērā publicē ar 9. novembri datētu SIA Baltic Screen Datu valsts inspekcijai adresētu vēstuli, kuras saturs raksturo šīs valsts iestādes darbības profesionalitāti. Zīmīgi, ka atbilde uz šo vēstuli nav saņemta jau gandrīz pusotru mēnesi, un SIA Baltic Screen jau ir sagatavojusi pieteikumu administratīvajai tiesai.
„Datu valsts inspekcijai no SIA Baltic Screen
Šā gada 18. septembrī SIA Baltic Screen vērsās pie Jūsu iestādes ar šādu iesniegumu – informācijas pieprasījumu:
„Paldies par Jūsu 30.08.2017 vēstuli un tajā sniegto saistošo informāciju. Pateicoties šai vēstulei, SIA Baltic Screen darbinieki ar interesi iepazinās ar šajā vēstulē minēto „Rakstu”, kurā atbilstoši Jūsu vēstulē minētajam esot minēta kāda „Datu subjekta iespējamās dzīvesvietas adrese Rīga, Ģertrūdes iela 39”.
Kā pamatoti norādīts Jūsu vēstulē, saskaņā ar FPDAL 2.panta 3. un 4.punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt personas datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.
Lai pildītu Jūsu vēstulē izteikto lūgumu, SIA Baltic Screen no Jūsu iestādes vēlētos saņemt šādu precizējošu informāciju:
1) lūdzu, miniet Jūsu iestādes apsvērumus, kādas personas iespējamo adresi uzskatot par personas datiem, uz kuriem attiecas FPDAL normas,
2) publiski pieejama informācija liecina, ka Jūsu vēstulē minētajā adresē atrodas daudzdzīvokļu nams, kurā, iespējams, mīt kā fiziskas, tā juridiskas personas. Lūdzu, precizējiet, uz kuru no minētajā ēkā mītošajām personām ir attiecināma Jūsu vēstule,
3) Jūsu vēstulē izteikts apgalvojums, ka SIA Baltic Screen „ar savu uzturēto interneta vietnes www.pietiek.lv starpniecību pārraida visu interneta vietnē www.pietiek.com pieejamo informāciju, tai skaitā arī personas datus”. SIA Baltic Screen dara Jums zināmu, ka pretēji šim apgalvojumam SIA Baltic Screen neuztur starpniecību. Lūdzu, precizējiet minēto apgalvojumu, iespējams, šim nolūkam pieaicinot kādu latviešu rakstiskās valodas pratēju,
4) lūdzu, atbilstoši normatīvajiem aktiem pamatojiet savu interesi par to, kādu iemeslu dēļ SIA Baltic Screen tās īpašumā esošu, bet neizmantotu domēna vārdu pāradresē uz kādu citu domēna vārdu,
5) ņemot vērā Jūsu iestādes iespējamo kompetenci, lūdzu, aprakstiet konkrētus tehniskus risinājumus, ar kuru palīdzību būtu iespējams efektīvi izmantot Jūsu iestāes lūgumu „nodrošināt, lai ar Sabiedrības interneta vietnes www.pietiek.lv starpniecību netiek pārraidīta interneta vietnē www.pietiek.com pieejamais Raksts”.”
Šā gada 7. novembrī SIA Baltic Screen ir saņēmusi Jūsu iestādes dokumentu ar nosaukumu „Par atkārtotu informācijas pieprasīšanu”, kas datēts ar 23.10.2017 un no kura izriet, ka šis dokuments ir bijis iecerēts kā atbilde uz minēto 18. septembra iesniegumu – informācijas pieprasījumu.
Izskatot minēto dokumentu, ir konstatējams, ka tajā nav sniegtas atbildes uz SIA Baltic Screen iesniegumā minētajiem jautājumiem ar kārtas numuriem 1), 2), 3), 4).
Tā vietā ir apgalvots, ka atbildes esot sniegtas kādā Jūsu iestādes iepriekš nosūtītā sūtījumā. Šis apgalvojums ir nepatiess, jo loģiski nav iespējams, ka atbildes uz jautājumiem būtu sniegtas, vēl pirms šie jautājumi vispār ir uzdoti.
Tāpat, izskatot minēto Jūsu iestādes dokumentu, ir konstatējams, ka pretēji normatīvajos aktos noteiktajam Jūsu iestāde savā dokumentā nav minējusi kārtību un termiņu, kādā pārsūdzams Jūsu iestādes lēmums par informācijas nesniegšanu.
Līdz ar to SIA Baltic Screen vēlas no Jūsu iestādes saņemt:
1) minētajā 23.10.2017 vēstulē prettiesiski nesniegto informāciju par Jūsu iestādes lēmuma par informācijas nesniegšanu pārsūdzēšanas iespējām,
2) atvainošanos par šīs informācijas prettiesisko nesniegšanu,
3) informāciju par to, kura/kuras Jūsu iestādes amatpersona/amatpersonas ir atbildīgas par šo prettiesisko rīcību un kā minētā amatpersona/amatpersona tiks sodītas/sodītas.
Tāpat Jūsu iestādes 23.10.2017 dokumentā ir minēts:
„Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz FPDAL 29.panta pirmo daļu, ceturtās daļas L un 2.punktu, 30.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu Inspekcija atkārtoti lūdz līdz 2017.gada 7.novembrim sniegt Inspekcijai šādu informāciju.
1. Kāds ir mērķis un tiesiskais pamats, t.i., saskaņā ar FPDAL 7.pantu (norādiet konkrētu panta punktu un/vai citu ārējā normatīvā akta normu) interneta vietnē www.pietiek.com pieejamās personas datu saturošās informācijas (satura) piegādāšanai (pārraidīšanai), veicot WEB pieprasījuma pārsūtīšanu (redirect), izmantojot Sabiedrības WEB servera izvietošanas (hosting) pakalpojumu Latvijas Republikā reģistrētā datu centrā ar domēnu www.pietiek.lv?
2. Lūdzam veikt nepieciešamos tehniskos pasākumus, lai ar Sabiedrības domēnu www.pietiek.lv netiek veikta personas datu saturošās informācijas piegādāšana (pārraidīšana) no internēta vietnē www.pietiek.com pieejamā raksta “Maizīša dators nozagts no dzīvokļa, kura izīrētāji noslēpušies Kipras ofšorā” (https://www.pietiek.com/raksti/maizisa dators nozagts no dzivokla, kura iziretaji noslēpusies kipras ofsora).
Norādām, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.10 pantu par informācijas nesniegšanu Datu valsts inspekcijai vai nepatiesas informācijas sniegšanu ir paredzēta administratīvā atbildība.”
Ar šo SIA Baltic Screen informē Jūsu iestādi, ka ar prieku iespējami ātri un precīzi sniegs Jūsu iestādei tās prasīto informāciju. Taču, lai sniegtā informācija maksimāli precīzi atbilstu Jūsu iestādes vajadzībām un ļautu tās resursus izmantot maksimāli efektīvi un arī tās funkcijas veikt maksimāli efektīvi:
1) lūdzu Jūsu iestādi sniegt skaidrojumu – kādu tieši informāciju Jūsu iestāde vēlas saņemt attiecībā uz 2. punktā minēto. Kaut gan sākotnēji Jūsu iestāde apgalvo, ka tā vēloties saņemt kādu informāciju (citējot: „Inspekcija atkārtoti lūdz līdz 2017.gada 7.novembrim sniegt Inspekcijai šādu informāciju”), attiecīgajā punktā tiek runāts par kādu tehnisku pasākumu veikšanu, nevis par informācijas sniegšanu. Līdz ar šo, lūdzu, precizējiet Jūsu iestādes vēlmi. Ja gadījumā aprakstītā pretruna skaidrojama ar 23.10.2017 dokumenta sagatavotāja valsts valodas neprasmi vai izglītības trūkumu, lūdzu, miniet attiecīgā darbinieka izglītības līmeni un pievienojiet šo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju.
2) saistībā ar 1. punktu, no kura var izdarīt secinājumu, ka fiksēta „interneta vietnē www.pietiek.com pieejamās personas datu saturošās informācijas (satura) piegādāšana (pārraidīšana), veicot WEB pieprasījuma pārsūtīšanu (redirect), izmantojot Sabiedrības WEB servera izvietošanas (hosting) pakalpojumu Latvijas Republikā reģistrētā datu centrā ar domēnu www.pietiek.lv”, lūdzu Jūsu iestādi sniegt informāciju – vai šāda „piegādāšana (pārraidīšana)” patiešām ir fiksēta vai arī ir tikai Jūsu iestādes vai kādu tās darbinieku pieņēmums? Ja šāda „piegādāšana (pārraidīšana) patiešām ir fiksēta, lūdzu Jūsu iestādi sniegt informāciju – kad tieši, kādā tieši veidā notikusi šī fiksēšana un vai tā atbilst LR normatīvajos aktos noteiktai šāda fakta fiksēšanas kārtībai. Atbildei, lūdzu, pievienojiet attiecīgā dokumenta kopiju.
Ņemot vērā Jūsu iestādes iepriekš izrādīto necieņu pret Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu izpildi, SIA Baltic Screen ir spiesta brīdināt Jūsu iestādi, ka informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vai precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā būs spiesta vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā.”
…Info avots: https://www.pietiek.com/raksti/gust_jaunu_apstiprinajumu_zinas_par_datu_valsts_inspekcijas_gatavibu_izlidzet_satversmes_aizsardzibas_biroja_vajadzibam
Tieslietu ministrijas Datu Valsts inspekcija uzsāk lietvedību pret čekas izpēti
Latvijas Universitāte ir saņēmusi Tieslietu ministrijai padotās Datu Valsts inspekcijas 2017. gada 12. decembra dokumentu par to, ka ierosināta administratīvā pārkapuma lietvedība par to, ka komisija pēta LPSR Valsts drošības komitejas jeb čekas dokumentus un publicē pētījumus.
Satversmes ievadā noteikts totalitāro režīmu nosodījums. Latvijas Republikas parlaments 1991. gada 24. Augustā atzina čeku par noziedzīgu organizāciju. Komisijas pienākums veikt Valsts drošības komitejas zinātnisko izpēti ir noteikts likumā Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Komisijai izveidota ar 2014. aada 20. augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 433.
Datu Valsts inspekcija norāda, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificētu fizisko personu, tātad arī personas vārds un uzvārds. Lai arī Tieslietu ministrijas padotības iestāde konkrēti nenosauc pētījumus, var noprast, ka ierosinātā lieta saistīta ar vadošiem čekas štata darbiniekiem. Komisija tuvākajā sēdē lems, vai apturēt zinātnisko izpēti uz administratīvās lietvedības un administratīvā procesa tiesā laiku. No šī brīža sabiedrības iepazīstināšana ar komisijas izpētīto uz laiku tiks pārtraukta un plašāka informācija medijiem lietā netiks sniegta.
Vēl 2017. gada oktobrī komisija vērsās pie Valsts Prezidenta ar šādu aicinājumu:
“Komisija jau 2015. gada 6. martā ar protokollēmumu ir vienbalsīgi paudusi, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā nodrošināma pilnīga, tūlītēja visu Valsts drošības komitejas dokumentu, tajā skaitā Totalitārisma seku dokumetēšanas centrā esošo, nodošanu atklātībai, to brīva un izmantošana pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.
Šiem dokumentiem nav valsts noslēpuma statusa. Esam daudzkārt lūguši Satversmes aizsardzības biroju nodot šo kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas Nacionālajam arhīvam vai Latvijas Universitātei, kas glabā daudzus arī ierobežotas pieejamības dokumentus ar fizisko personu datiem. Lūdzam Valsts Prezidentu aktīvi iesaistīties, lai totalitārisma mantojums atbilstoši civilizēto valstu vērtībām un arhīvu nozarē vispār atzītajam provenances principam jau šogad nonāktu arhīvā, nevis glabātos pretizlūkošanas dienesta telpās.”
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/DDC2A44F-645A-451B-B461-965AC4B2FA7B/
VDK zinātniskās izpētes komisija draud ar pētnieciskā darba apturēšanu Datu valsts inspekcijas sāktas pārkāpuma lietvedības dēļ
Rīga, 20.dec., LETA. Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija draud ar zinātnisko pētījumu publicēšanas procesa apturēšanu Datu valsts inspekcijas (DVI) sāktas administratīvā pārkāpuma lietvedības dēļ, aģentūru LETA informēja komisijā.
Komisijā atsaucas uz Latvijas Universitātē saņemtu DVI dokumentu par ierosinātu administratīvā pārkāpuma lietvedību, kas esot saistīta ar komisijas veikto pētniecisko darbu saistībā ar LPSR VDK jeb čekas dokumentiem un šo pētījumu publicēšanu.
DVI vēstulē, kā uzsvēra komisijā, norādīts, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, tātad arī personas vārds un uzvārds.
Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies iegūt DVI komentāru par VDK izpētes komisijas norādīto pārkāpuma lietvedību.
“Lai arī Tieslietu ministrijas padotības iestāde [DVI] konkrēti nenosauc pētījumus, var noprast, ka ierosinātā lieta saistīta ar vadošiem čekas štata darbiniekiem,” pauda komisijā, brīdinot, ka tā tuvākajā sēdē lems, vai apturēt zinātnisko pētījumu publicēšanas procesu uz administratīvās lietvedības un administratīvā procesa tiesā laiku.
“No šī brīža sabiedrības iepazīstināšana ar komisijas izpētīto uz laiku tiks pārtraukta un plašāka informācija medijiem lietā netiks sniegta,” norādīja komisijā.
Komisijā atgādināja, ka tā oktobrī vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar aicinājumu visus VDK dokumentus, tajā skaitā Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā esošo, nodot atklātībai, pieļaujot to brīvu izmantošanu pētniecībai “bez līdzšinējās diskriminācijas”.
Kā ziņots, koalīcijas partneri konceptuāli atbalsta nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu Satversmes aizsardzības birojā esošo VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam.
Pēc VL-TB/LNNK pārstāvju domām, tas atvieglotu dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem, nosakot, ka publicēšana jāveic līdz 2018.gada 31.decembrim.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0616FF97-85D0-4C6A-BC8D-DA79C129FFE1/
DVI uzsver, ka nav sākusi administratīvā pārkāpuma lietu par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu
Rīga, 20.dec., LETA. Datu valsts inspekcija (DVI) nav sākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu vai pētījumiem, aģentūrai LETA uzsvēra DVI pārstāvji.
Inspekcijā uzsvēra, ka pārbaudes ietvaros DVI ir vien pieprasījusi Latvijas Universitātei sniegt informāciju par kādas personas datu apstrādes tiesisko pamatu un mērķi. Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas DVI izvērtēs attiecīgo personas datu publicēšanas tiesiskumu un iespējamību, un informēs sabiedrību par pārbaudē konstatēto.
“Maldīgs iespaids VDK zinātniskās izpētes komisijai, iespējams, radies, jo, pieprasot informāciju, ir norādīts uz vispārējiem personas datu aizsardzības principiem un normām, kuras pārkāpjot, personas datu apstrāde ir uzskatāma par neatbilstošu,” skaidroja DVI.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu informācija par fiziskās personas privāto dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija, tādējādi informācijas par fiziskas personas dzīvi publiskošana ir pieļaujama tikai, ja tā atbilst Satversmei un personas datu aizsardzības regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, norādīja DVI.
Jau ziņots, ka VDK zinātniskās izpētes komisija ir paudusi satraukumu par Latvijas Universitātē saņemtu DVI dokumentu par “ierosinātu administratīvā pārkāpuma lietvedību”, kas esot saistīta ar komisijas veikto pētniecisko darbu saistībā ar LPSR VDK jeb čekas dokumentiem un šo pētījumu publicēšanu.
“No šī brīža sabiedrības iepazīstināšana ar komisijas izpētīto uz laiku tiks pārtraukta un plašāka informācija medijiem lietā netiks sniegta,” paziņoja komisija.
Komisija atgādināja, ka tā oktobrī vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar aicinājumu visus VDK dokumentus, tajā skaitā Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā esošo, nodot atklātībai, pieļaujot to brīvu izmantošanu pētniecībai “bez līdzšinējās diskriminācijas”.
Kā ziņots, koalīcijas partneri konceptuāli atbalsta nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu Satversmes aizsardzības birojā esošo VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam.
Pēc VL-TB/LNNK pārstāvju domām, tas atvieglotu dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem, nosakot, ka publicēšana jāveic līdz 2018.gada 31.decembrim.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B6454F64-9DA2-422B-98CF-224012CEAF24/
Šics: VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu īpaši centušās traucēt TM un IZM
Rīga, 20.dec., LETA. Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas darbu īpaši centušās traucēt Tieslietu ministrija (TM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), aģentūrai LETA pauda Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA).
Trešdien Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti tikās ar VDK zinātniskās izpētes komisijas pārstāvjiem – tās vadītāju Kārli Kangeru, Juri Stukānu un Ilmāru Poikānu, lai iepazītos ar komisijas paveikto, aktuālo situāciju un noskaidrotu, kāds būs sagaidāmais darba rezultāts.
“Nav šaubu, ka ir notikusi politiski ieinteresēta komisijas darba kavēšana, ko pavadījusi daļēja dokumentu iznīcināšana pārvietošanas procesu laikā starp institūcijām. No arhīva esot pazuduši arī iepriekšējo komisiju izmeklēšanas dokumenti un “mistiski” noklīduši pat tiesās izskatītie materiāli. Atšķirībā no citām valstīm, kuras jau sen atvērušas savus arhīvus, pie mums “čekas” upuriem likumdevēji lieguši iespēju uzzināt, kuri ir bijuši tie varmākas, kuru darbības rezultātā viņi ir cietuši. Esmu pārliecināts, ka tā ir bijusi apzināta pie varas esošo politiskā griba, kas nedeva un nedod iespēju upuriem uzzināt drošības iestāžu ziņotāju vārdus,” atzina Šics.
Pēc viņa domām, VDK zinātniskās izpētes komisijas darbība ir tikusi kavēta, veicot formālas destruktīvas darbības un tās joprojām turpinās. “Uzskatu, ka īpaši komisijas darbu centusies traucēt TM tās ministra Dzintara Rasnača (TB/LNNK) pārvaldībā, kā arī IZM Kārļa Šadurska (V) vadībā. Vēl joprojām aktīvi tiek meklēti dažādi iegansti, lai nepieļautu šo izpētes materiālu publiskošanu,” atzina Šics.
Viņš ir pārliecināts, ka deputātiem jāpieprasa Satversmes aizsardzības biroja vadītājam Jānim Maizītim publiskot viņa vadītās iestādes sagatavoto informāciju par ziņotāju jeb informatoru statistiku, kas vairs nav slepeni materiāli. “Piemēram, ir zināms, ka to vidū ir bijuši 583 kultūras darbinieki. Ziņotāju vidū ir arī daudzi nacionālās kustības pārstāvji jeb “vecbiedri”, Atmodas laika aktīvisti. Jāņem vērā, ka iepriekšējo komisiju sastāvā esošajiem varas partiju pārstāvjiem ir bijusi iespēja iepazīties ar arhīvu materiāliem. Nav pārliecības, ka tie nav tikuši izmantoti atsevišķu personu un partiju interesēs. Uzskatu, ka komisijai jāpabeidz uzsāktais darbs un materiāli jānodod publiskai pieejamībai,” atzina Šics.
Arī deputāts Juris Viļums (LRA) norādīja, ka pēc sarunas ar komisijas pārstāvjiem ir skaidrs, ka valdība, dodot darba uzdevumus un, organizējot tās darbu, ir bijusi nekompetenta, un, iespējams, tās darbība pat bijusi apzināti kaitnieciska.
“Pozitīvi ir tas, ka jautājums par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu tika aktualizēts šobrīd, pirms tas ir pabeigts un vēl iespēja kaut ko uzlabot. Esmu pārliecināts, ka informācijas pieejamības un dokumentu publiskošana ir sabiedrības un valsts drošības interesēs. Visi eksperti apliecina, ka “čekas maisu” saraksts nav pilnīgs. Pati svarīgākā daļa neatrodas Latvijā, un tajā noteikti neatrodas tie padomju nomenklatūras darbinieki, kuri vistiešāk sadarbojās ar VDK un kuri joprojām ir pietuvināti valdība,” uzskata Viļums.
Šics: VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu īpaši centušās traucēt TM un IZM
Rīga, 20.dec., LETA. Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas darbu īpaši centušās traucēt Tieslietu ministrija (TM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), aģentūrai LETA pauda Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA).
Trešdien Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti tikās ar VDK zinātniskās izpētes komisijas pārstāvjiem – tās vadītāju Kārli Kangeru, Juri Stukānu un Ilmāru Poikānu, lai iepazītos ar komisijas paveikto, aktuālo situāciju un noskaidrotu, kāds būs sagaidāmais darba rezultāts.
“Nav šaubu, ka ir notikusi politiski ieinteresēta komisijas darba kavēšana, ko pavadījusi daļēja dokumentu iznīcināšana pārvietošanas procesu laikā starp institūcijām. No arhīva esot pazuduši arī iepriekšējo komisiju izmeklēšanas dokumenti un “mistiski” noklīduši pat tiesās izskatītie materiāli. Atšķirībā no citām valstīm, kuras jau sen atvērušas savus arhīvus, pie mums “čekas” upuriem likumdevēji lieguši iespēju uzzināt, kuri ir bijuši tie varmākas, kuru darbības rezultātā viņi ir cietuši. Esmu pārliecināts, ka tā ir bijusi apzināta pie varas esošo politiskā griba, kas nedeva un nedod iespēju upuriem uzzināt drošības iestāžu ziņotāju vārdus,” atzina Šics.
Pēc viņa domām, VDK zinātniskās izpētes komisijas darbība ir tikusi kavēta, veicot formālas destruktīvas darbības un tās joprojām turpinās. “Uzskatu, ka īpaši komisijas darbu centusies traucēt TM tās ministra Dzintara Rasnača (TB/LNNK) pārvaldībā, kā arī IZM Kārļa Šadurska (V) vadībā. Vēl joprojām aktīvi tiek meklēti dažādi iegansti, lai nepieļautu šo izpētes materiālu publiskošanu,” atzina Šics.
Viņš ir pārliecināts, ka deputātiem jāpieprasa Satversmes aizsardzības biroja vadītājam Jānim Maizītim publiskot viņa vadītās iestādes sagatavoto informāciju par ziņotāju jeb informatoru statistiku, kas vairs nav slepeni materiāli. “Piemēram, ir zināms, ka to vidū ir bijuši 583 kultūras darbinieki. Ziņotāju vidū ir arī daudzi nacionālās kustības pārstāvji jeb “vecbiedri”, Atmodas laika aktīvisti. Jāņem vērā, ka iepriekšējo komisiju sastāvā esošajiem varas partiju pārstāvjiem ir bijusi iespēja iepazīties ar arhīvu materiāliem. Nav pārliecības, ka tie nav tikuši izmantoti atsevišķu personu un partiju interesēs. Uzskatu, ka komisijai jāpabeidz uzsāktais darbs un materiāli jānodod publiskai pieejamībai,” atzina Šics.
Arī deputāts Juris Viļums (LRA) norādīja, ka pēc sarunas ar komisijas pārstāvjiem ir skaidrs, ka valdība, dodot darba uzdevumus un, organizējot tās darbu, ir bijusi nekompetenta, un, iespējams, tās darbība pat bijusi apzināti kaitnieciska.
“Pozitīvi ir tas, ka jautājums par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu tika aktualizēts šobrīd, pirms tas ir pabeigts un vēl iespēja kaut ko uzlabot. Esmu pārliecināts, ka informācijas pieejamības un dokumentu publiskošana ir sabiedrības un valsts drošības interesēs. Visi eksperti apliecina, ka “čekas maisu” saraksts nav pilnīgs. Pati svarīgākā daļa neatrodas Latvijā, un tajā noteikti neatrodas tie padomju nomenklatūras darbinieki, kuri vistiešāk sadarbojās ar VDK un kuri joprojām ir pietuvināti valdība,” uzskata Viļums.
Šics: VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu īpaši centušās traucēt TM un IZM
Rīga, 20.dec., LETA. Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas darbu īpaši centušās traucēt Tieslietu ministrija (TM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), aģentūrai LETA pauda Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA).
Trešdien Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti tikās ar VDK zinātniskās izpētes komisijas pārstāvjiem – tās vadītāju Kārli Kangeru, Juri Stukānu un Ilmāru Poikānu, lai iepazītos ar komisijas paveikto, aktuālo situāciju un noskaidrotu, kāds būs sagaidāmais darba rezultāts.
“Nav šaubu, ka ir notikusi politiski ieinteresēta komisijas darba kavēšana, ko pavadījusi daļēja dokumentu iznīcināšana pārvietošanas procesu laikā starp institūcijām. No arhīva esot pazuduši arī iepriekšējo komisiju izmeklēšanas dokumenti un “mistiski” noklīduši pat tiesās izskatītie materiāli. Atšķirībā no citām valstīm, kuras jau sen atvērušas savus arhīvus, pie mums “čekas” upuriem likumdevēji lieguši iespēju uzzināt, kuri ir bijuši tie varmākas, kuru darbības rezultātā viņi ir cietuši. Esmu pārliecināts, ka tā ir bijusi apzināta pie varas esošo politiskā griba, kas nedeva un nedod iespēju upuriem uzzināt drošības iestāžu ziņotāju vārdus,” atzina Šics.
Pēc viņa domām, VDK zinātniskās izpētes komisijas darbība ir tikusi kavēta, veicot formālas destruktīvas darbības un tās joprojām turpinās. “Uzskatu, ka īpaši komisijas darbu centusies traucēt TM tās ministra Dzintara Rasnača (TB/LNNK) pārvaldībā, kā arī IZM Kārļa Šadurska (V) vadībā. Vēl joprojām aktīvi tiek meklēti dažādi iegansti, lai nepieļautu šo izpētes materiālu publiskošanu,” atzina Šics.
Viņš ir pārliecināts, ka deputātiem jāpieprasa Satversmes aizsardzības biroja vadītājam Jānim Maizītim publiskot viņa vadītās iestādes sagatavoto informāciju par ziņotāju jeb informatoru statistiku, kas vairs nav slepeni materiāli. “Piemēram, ir zināms, ka to vidū ir bijuši 583 kultūras darbinieki. Ziņotāju vidū ir arī daudzi nacionālās kustības pārstāvji jeb “vecbiedri”, Atmodas laika aktīvisti. Jāņem vērā, ka iepriekšējo komisiju sastāvā esošajiem varas partiju pārstāvjiem ir bijusi iespēja iepazīties ar arhīvu materiāliem. Nav pārliecības, ka tie nav tikuši izmantoti atsevišķu personu un partiju interesēs. Uzskatu, ka komisijai jāpabeidz uzsāktais darbs un materiāli jānodod publiskai pieejamībai,” atzina Šics.
Arī deputāts Juris Viļums (LRA) norādīja, ka pēc sarunas ar komisijas pārstāvjiem ir skaidrs, ka valdība, dodot darba uzdevumus un, organizējot tās darbu, ir bijusi nekompetenta, un, iespējams, tās darbība pat bijusi apzināti kaitnieciska.
“Pozitīvi ir tas, ka jautājums par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu tika aktualizēts šobrīd, pirms tas ir pabeigts un vēl iespēja kaut ko uzlabot. Esmu pārliecināts, ka informācijas pieejamības un dokumentu publiskošana ir sabiedrības un valsts drošības interesēs. Visi eksperti apliecina, ka “čekas maisu” saraksts nav pilnīgs. Pati svarīgākā daļa neatrodas Latvijā, un tajā noteikti neatrodas tie padomju nomenklatūras darbinieki, kuri vistiešāk sadarbojās ar VDK un kuri joprojām ir pietuvināti valdība,” uzskata Viļums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0D68B8C5-4B8A-4485-AF6E-FAFF97457EA0/
