Ašeradens: atceltas pirmās trīs atļaujas AER koģenerācijas elektrostacijām
Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien, 20. decembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, informējot par īstenotajām pārbaudēm atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijās un to pirmajiem rezultātiem, norādīja, ka Ekonomikas ministrija uz šo brīdi jau pieņēmusi lēmumus par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros trīs koģenerācijas elektrostacijām – SIA “Elektro rīdzene” Cēsu novadā, SIA “Energo Fortis” Līvānu novadā un SIA “E-Strenči” Strenču novadā.
Tāpat ministrs norādīja, ka šobrīd vēl tiek vērtēta situācija 29 koģenerācijas elektrostaciju darbībā, analizējot būvvalžu sniegto informāciju, Ekonomikas ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un AS “Sadales tīkls” rīcībā esošo informāciju un pieprasot skaidrojumus komersantiem. Savukārt, 7 gadījumos konstatēts, ka atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ir saglabājama, jo pārbaudē konstatēts, ka tām gan AS “Sadales tīkls”, gan būvvalžu akti izsniegti noteiktajos termiņos un stacijas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Par šo staciju faktiskās darbības atbilstību noteikumiem tiks veikta pārbaude vispārējā obligātā iepirkuma saņēmēju auditā.
Kā jau informēts, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām, Ekonomikas ministrija veic apjomīgu auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti. Kā minēts, pirmšķietami secināts, ka nav ievērota virkne spēkā esošu prasību, kas jāizpilda, lai pieslēgtu elektrostacijas sadales tīklam.
No uzsāktajām pārbaudēm ir noslēdzies arī AS “Sadales tīkls” pieslēguma izveidošanas kārtības audits, ko AS “Latvenergo” uzdevumā īstenoja auditorkompānija “PwC SIA”. Revīzijā secināts, ka minētajā jomā ārējais normatīvais regulējums ir nepilnīgs, nav savstarpēji harmonizēts, un tas rada interpretācijas iespējas. Vērtējot Sadales tīkla iekšējo procedūru īstenošanu, secināts, ka koģenerācijas elektrostaciju pieslēgšanas procesā sadales sistēmai AS “Sadales tīkls” darba organizācijā sastopama atšķirīga dokumentu organizācijas prakse, tādēļ iekšējo normatīvo aktu prasības pildītas nekonsekventi, faktiskajai darbībai nereti atšķiroties no iekšējo kontroļu prasībām. AS “Latvenergo” noteicis prioritārus uzlabojumus AS “Sadales tīkls” darbībā.
Savukārt, lai uzlabotu ārējo normatīvo regulējumu, tā piemērošanas un kontroles efektivitāti, EM izstrādājusi vairākus priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, nosakot termiņu obligātā iepirkuma uzsākšanai, uzstādāmās jaudas minimālā sliekšņa noteikšanu, ražošanas kvotas ierobežojumus, kā arī paplašinot regulējumu staciju kontrolē. Plānots, ka līdz šī gada 29. decembrim noteikumi tiks izsūtīti starpinstitūciju saskaņošanai.
Lai pieņemtu tiesiski izsvērtus lēmumus, patlaban vēl notiek šādas pārbaudes:
1) EM turpina pārbaudes AER koģenerācijas elektrostacijās, kas uzsākušas darbību ar pazeminātu jaudu – minētās 29 stacijās;
2) SPRK veic pieslēguma izveidošanas atļauju kārtības pārbaudi, neatbilstību novēršanu un SPRK noteiktās kārtības precizēšanu;
3) 2018.g. pirmajā pusgadā tiks īstenots vispusīgs OIK atļauju saņēmēju audits;
4) tiks īstenots arī neatkarīgs ministrijas faktiskās rīcības izvērtējums, kā arī sistēmas izvērtējums no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.
Visu minēto pārbaužu rezultāti sniegs vispusīgu un neatkarīgu ekspertīzi, kas ļaus pieņemt tiesiskus lēmumus un pilnvērtīgi vērtēt visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību. Nepieciešamības gadījumā noteikti tiks piesaistītas arī tiesībsargājošās iestādes, kas jau šobrīd konkrētu gadījumu izpētē uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām ir piesaistītas.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/D514BD48-803A-4FC5-BC85-B7E9FEF8FFB2/
Ašeradens: Pēc veiktajām pārbaudēm anulētas OIK atļaujas trijām elektrostacijām
Rīga, 20.dec., LETA. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotās Kontroles grupas veiktajām pārbaudēm obligātā iepirkuma komponentes (OIK) saņēmējiem trijām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām anulētas atļaujas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Atļaujas anulētas SIA “E Strenči” Strenčos, SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā un SIA “Energo Fortis” Līvānos.
Viņš stāstīja, ka kopumā no 400 Latvijā darbojošām stacijām, 40 stacijas identificētas kā problemātiskas, tostarp 20 gadījumos atklātas ļoti nopietnas problēmas. Šajos gadījumos uzņēmējiem ir uzdots sniegt paskaidrojumus. Pēc paskaidrojumu saņemšanas varēs lemt par tālākajiem soļiem.
Ašeradens arī atzina, ka, izvērtējot sistēmu kopumā, secināts, ka uzraugošajām iestādēm trūkst instrumentu, lai kontrolētu un uzraudzītu sistēmu. Tādējādi EM virzīs grozījumus noteikumos, lai šo situāciju mainītu.
Jau vēstīts, ka šodien Ašeradens Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēs par īstenotajām pārbaudēm un to rezultātiem, izvērtējot AER koģenerācijas elektrostacijas, kas uzsākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tajā skaitā arī tādas, kas nav noslēgušas līgumu par obligāto iepirkumu.
Tāpat ministrs informēs par tālākajiem soļiem OIK saņēmēju un kopējās OIK sistēmas auditēšanā, kā arī izstrādātajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai pastiprinātu valsts atbalstu saņemošo elektrostaciju kontroli.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiks plkst.10, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 10/12, 409.telpā.
Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās, EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes. Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA “Briedis būve”, SIA “Madonas Eko”, SIA “Tektus”, SIA “E Strenči”, SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “E Seda”, SIA “Rīgas Enerģija”, kā arī SIA “M parks”.
Notikušās pārbaudes apliecina, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijas elektrostacijās pašlaik nenotiek un pamatoti ticams, ka elektroenerģija tikusi ražota vienīgi uz 72 stundu pārbaudes laiku, secinājusi ministrija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/11ED905E-317C-4B6C-BE9B-959DB9EE712E/
Ekonomikas ministrija nākamā gada pirmajā pusgadā plāno veikt OIK sistēmas auditu
Rīga, 20.dec., LETA. Ekonomikas ministrija (EM) nākamā gada pirmajā pusgadā plāno veikt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas auditu, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Viņš informēja, ka ministrija 18.decembrī sākusi publiskā iepirkuma procesu auditam par EM lēmumu pieņemšanas procesa atbilstības izvērtējumu, kuru plānots pabeigt divu mēnešu laikā. Savukārt līdz šā gada decembra beigām EM plāno sākt publiskā iepirkuma procesu pētījumam par OIK sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm, kuru plānots paveikt sešu mēnešu laikā.
Savukārt 2018.gada pirmajā pusē tiks veiks visu vairāk nekā 400 OIK saņēmēju audits, kura laikā tiks identificētas riska jomas un tiks izstrādāti ieteikumi normatīvu pilnveidošanai. Ašeradens norādīja, ka EM sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un Būvniecības valsts kontroles biroju jau ir sākusi izstrādāt sistēmisku risinājumu OIK staciju auditam.
Uz komisijas sēdes vadītāja Ingmāra Līdakas (ZZS) jautājumu, cik šie auditi izmaksās, Ašeradens atturējās nosaukt konkrētu summu, vienīgi norādīja, ka tas nebūs lēti. “Tomēr jāsaprot, ka šīs izmaksas ir samērojamas salīdzinājumā ar tiem 234 miljoniem eiro, ko sabiedrība katru gadu maksā par OIK. Tāpēc ieguldījums auditā ir svarīgs, lai saprastu, kāda ir OIK sistēmas atdeve un vai sabiedrībai tas ir nepieciešams. Jau tagad skaidrs, ka esam obligāto iepirkumu veikuši neizdevīgi un dārgāk nekā citās valstīs. Jātiek skaidrībā, vai tiešām sabiedrībai katru gadu jāmaksā vairāk nekā 230 miljoni eiro,” sacīja Ašeradens.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir veikusi dokumentu pārbaudi par 50 pieslēgumiem, pārbaudēs konstatējot neatbilstību noteikumu prasībās, bet tās nav sistemātiskas un sistēmas drošība nav negatīvi ietekmēta.
Tāpat Ašeradens norādīja, ka, izvērtējot sistēmu kopumā, secināts, ka uzraugošajām iestādēm trūkst instrumentu, lai kontrolētu un uzraudzītu sistēmu. Tādējādi EM virzīs grozījumus noteikumos, lai šo situāciju mainītu.
Grozījumos paredzēts noteikt, ka termiņš obligātā iepirkuma sākšanai ir trīs mēneši. Tāpat paredzēts noteikt, ka uzstādāmās jaudas slieksnis ir 50% no sākotnēji piešķirtās. Plānots arī ražošanas kvotas samazinājums atbilstoši faktiski uzstādītajai jaudai 2018.gada beigās.
Grozījumos paredzēts arī paplašināts regulējums OIK saņēmēju staciju kontrolē – trīs reizes saīsināts pārkāpumu novēršanas termiņš, tiesības EM lemt par atļaujas atcelšanu pēc atkārtotiem brīdinājumiem un par būtiskiem pārkāpumiem, kā arī kontrole bez iepriekšēja brīdinājuma.
Plānotos grozījumus plānots izsūtīt starpinstitūciju skaņošanai līdz 29.decembrim, piebilda Ašeradens.
Ekonomikas ministrs Saeimas komisijas deputātus arī informēja par AS “Latvenergo” uzdevumā auditorkompānijas “PricewaterhouseCoopers” veikto pieslēgumu izveidošanas kārtības auditu. Tajā secināts, ka AS “Sadales tīkls” darba organizācijā izmantota atšķirīga dokumentu lietvedības prakse, iekšējo normatīvo aktu prasības pildītas nekonsekventi, bet faktiskā darbība nereti atšķīrusies no iekšējo kontroļu prasībām.
Tāpat auditā konstatēts, ka arī pieslēgumu izveidošanas kārtības ārējais normatīvais regulējums ir nepilnīgs, nav savstarpēji harmonizēts un rada interpretācijas iespējas par “Sadales tīkla” lomu un kompetenci. Arī SPRK noteikumu skaidrojums rada jaunu interpretāciju.
Audita rezultātā tapuši prioritārie ieteikumi “Sadales tīkla” darbības uzlabošanai. Tiek rosināta pārvaldības un lēmumu pieņemšanas centralizācija – centralizēta struktūra plānošanai, darbu vadībai un izpildei. Tāpat tiek rosināta stratēģisko kontroles procesu pilnveidošana, procedūru, procesu un dokumentu formu unifikācija.
Pēc veiktā audita “Sadales tīklā” tiek rosināta arī vienotas uzraudzības ieviešana, iekšējo normatīvo dokumentu aktualizēšana, lai nodrošinātu atbilstību ārējam regulējumam, kā arī procedūru digitalizācija, lai visi dokumenti un akti būtu tikai digitālā vidē.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komisijas sēdē norādīja, ka valstij jābūt skaidrībai, kādi ir OIK sistēmas stratēģiskie mērķi. “Valstij jāpasaka uzņēmējiem, kurā brīdī un kā nonāksim pie konkurētspējīga elektrības rēķina, vai ir redzējums, kā piecos gados panākt, lai rēķins uzņēmējiem ir tāds, kā citur Eiropā. Patlaban nav sajūtas, ka OIK sistēmā ir darīts viss, lai “izķertu” neadekvātos gadījumus. Svarīgi ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai būtu nevis izlases kārtības pārbaudes, bet rūpīgs visa OIK segmenta izvērtēšanas darbs. Tāpat jābūt caurspīdībai par visiem pieņemtiem lēmumiem – kādas ir izsniegtas atļaujas, kāpēc tās ir izsniegtas, kāpēc tās pagarinātas,” sacīja Endziņš.
Ašeradens piebilda, ka nākamgad un 2019.gadā tiks sasniegts spēkā esošo izsniegto atļauju maksimums, bet sākot no 2020.gada tas samazināsies un arī OIK ietekme uz tautsaimniecību būtiski mazināsies.
Jau ziņots, ka Ašeradens trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” teica pēc EM izveidotās Kontroles grupas veiktajām pārbaudēm OIK saņēmējiem trijām atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijām anulētas atļaujas. Atļaujas anulētas SIA “E Strenči” Strenčos, SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā un SIA “Energo Fortis” Līvānos.
Ministrs informēja, ka kopumā no 400 Latvijā darbojošām stacijām, 40 stacijas identificētas kā problemātiskas.
Saeimas komisijas sēdē Ašeradens informēja, ka septiņos gadījumos konstatēts, ka izsniegtā atļauja ir saglabājama, jo būvvalžu ekspluatācijā nodošanas akti ir izsniegti noteiktajos termiņos, “Sadales tīkla” akti izsniegti noteiktajos termiņos un šīs septiņas stacijas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Savukārt 29 stacijās EM vēl turpina izvērtēšanu, jo būvvalžu sniegtā informācija neapliecina šo staciju nodošanu ekspluatācijā. Šiem komersantiem ir pieprasīti skaidrojumi par faktisko situāciju un pēc atbilžu saņemšanas EM lems par izsniegto atļauju atcelšanu. Plānots, ka vairumā gadījumu EM šo izvērtēšanu pabeigs līdz 2018.gada februārim.
Visu minēto pārbaužu rezultāti sniegs vispusīgu un neatkarīgu ekspertīzi, kas ļaus pieņemt tiesiskus lēmumus un pilnvērtīgi vērtēt visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību, norādīja Ašeradens. Nepieciešamības gadījumā noteikti tiks piesaistītas arī tiesībsargājošās iestādes, kas jau šobrīd konkrētu gadījumu izpētē uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām ir piesaistītas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0D324182-268E-4AB2-A29E-6B1B84E0BE65/
OIK diferencēšana jāievieš; nākamā gada sākumā jāvērtē ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem
Šodien, 20.decembrī, Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomē (TSP) tika skatīts jautājums par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferencēšanu, nolemjot, ka izveidoto sistēmu bremzēt nedrīkst, jo tā paredz atvieglojumus energoietilpīgajiem ražotājiem, taču pēc nākamā gada pirmā ceturkšņa rūpīgi jāvērtē ietekme uz citām nozarēm.
Pēc Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iniciatīvas trešdien, 20.decembrī, tika padziļināti vērtēta OIK diferencēšanas kārtība, saskaņā ar kuru vairākiem desmitiem tūkstošu mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad elektrības rēķini ievērojami pieaugs. Pēc EM skaidrojuma izveidotas četras grupas, kur pirmā grupa ir mājsaimniecības, otrā – mazie un vidējie uzņēmēji, bet trešā un ceturtā – lielie un energoietilpīgie komersanti. Pašreiz problēmas izveidojušās otrajai grupai jeb 53 tūkstošiem pieslēgumu, kas ir lielākā daļa uzņēmumu, kuriem maksa par obligāto iepirkumu komponenti pieaugs par vairāk nekā 10%, tādējādi papildu tiktu iekasēti 3,6 miljoni eiro gadā. Pēc EM apkopotās informācijas šai uzņēmumu grupai elektroenerģijas izmaksas nepārsniedz 2% no kopējā uzņēmuma darbības izmaksām.
Kā norādīja Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons, pateicoties valdības lēmumam OIK slogu rūpniekiem mazināt, pērn Latvijas vienīgais cementa ražotājs un lielākais industriālais investors CEMEX apguva jaunu eksporta tirgu – Zviedriju, kur tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos ražotā cementa. “Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādus lēmumus nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus uzņēmumam būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu CEMEX rūpnīca Vācijā. Šogad no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veido 31%, bet nākamā gada prognoze ir vēl lielāka – 37% no kopējā eksporta apjoma. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,” skaidro Jākobsons.
Pēc uzņēmēju organizāciju uzklausīšanas, TSP locekļi pieņēma lēmumu, ka izveidotā diferencēšanas sistēma ir jāievieš, lai atlaides saņemtu lielie un energoietilpīgie komersanti, taču pēc trīs mēnešu rezultātu apkopošanas, jāatgriežas pie nozaru izvērtējuma, lai saprastu, vai neveidojas tirgus kļūdas, kuru rezultātā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ietilpst otrajā grupā, būtiski un neproporcionāli pieaugtu elektrības rēķini.
TSP vienlaikus pieņēma lēmumu, ka rekomendē EM veikt visas nepieciešamās darbības, lai turpinātu vērtēt OIK saņēmējus, tādējādi izskaužot tos, kuri šo sistēmu izmanto negodprātīgi, radot gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem papildu izmaksas elektrības rēķinos. Tāpat padome arī lēma, ka nākamajā gadā jāuzsāk savlaicīgas diskusijas par Latvijas enerģētikas pamatnostādņu izstrādi nākamajam periodam, kam jāstājas spēkā jau 2021.gadā un kam primāri jābūt vērstam uz to, lai Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tostarp Skandināviju, ir konkurētspējīgas izmaksas par elektroenerģiju.
Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un citu organizāciju konsultatīva institūcija, kas darbojas ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas īstenošanu un veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību valstī.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/B33B44EC-CB5A-4DC2-A553-DFA45DB1730E/
EM: Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem elektrības rēķini nākamgad pieaugs ne vairāk par 12 eiro mēnesī
Rīga, 20.dec., LETA. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa maiņa jeb diferenciācija, kas stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra, elektrības rēķinus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nākamgad sadārdzinās ne vairāk par 12 eiro mēnesī, trešdien žurnālistiem sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Stinka.
Viņš norādīja, ka nākamgad elektroenerģijas maksājumi jūtami samazināsies lielajiem energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, mājsaimniecībām tie nemainīsies, bet pieaugs lietotāju grupai, kurai ir 0,4 kilovoltu pieslēgums – pārsvarā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Pēc EM apkopotās informācijas šai uzņēmumu grupai elektroenerģijas izmaksas nepārsniedz 2% no kopējā uzņēmuma darbības izmaksām, tādēļ elektrības maksājumu pieaugums nebūs tik jūtams.
“Pieaugums būs limitēts, ne vairāk kā 12 eiro mēnesī. Šo izmaiņu mērķis ir apstrādes rūpniecības konkurētspējas paaugstināšana, jo apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir tikai 12%, kas ir mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Patlaban elektrības cenas apstrādes rūpniecībai Latvijā ir trešās augstākās Eiropā, bet ar diferenciāciju tās nonāk zem Lietuvas un Igaunijas līmeņa,” sacīja Stinka.
EM valsts sekretārs norādīja, ka OIK diferenciācija pēc būtības ir tarifu diferenciācija – lielākām un efektīvāk izlietotām pieslēgumu jaudām turpmāk būs mazāks elektrības rēķinu slogs, bet tiem, kam pieslēgta liela jauda, kas netiek efektīvi izmantota, elektrības rēķinu slogs palielinās.
Lai mazinātu šo slogu, EM aicina izvērtēt un samazināt nepieciešamo pieslēguma jaudu, izvērtēt citu elektrības tirgotāju piedāvājumus, kā arī mainīt ikdienas paradumus elektroiekārt un apgaismojuma izmantošanā, kā arī, iegādājoties jaunas iekārtas, izvērtēt to energoefektivitāti.
Stinka arī piebilda, ka maksājumu pieaugums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs īslaicīgs, jo pēc diviem gadiem kopējais OIK slogs tautsaimniecībā sāks būtiski samazināties, samazinoties spēkā esošo obligātā iepirkuma atļauju skaitam.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka rēķinu pieaugums gaidāms aptuveni 53 000 mazo un vidējo uzņēmumu, taču izteica cerību, ka pieaugums saskaņā ar EM aprēķiniem vidēji būs pieci līdz seši eiro mēnesī.
“Šodien Tautsaimniecības padomē nolēmām atbalstīt OIK diferenciāciju – labāk lai šī diferencēšana notiek, jo ieguvums ražojošajiem uzņēmumiem ir lielāks. Pirmā ceturkšņa laikā EM apkopos rezultātus un Tautsaimniecības padomes dalībnieki aicināti ziņot par anomālijām, ja tādas veidosies. Ja tādas būs, tad pie šī jautājuma atgriezīsimies vēlreiz. Tāpat Tautsaimniecības padome šodien pauda stingru atbalstu EM īstenotajiem pasākumiem kopējā OIK maksājumu apjoma mazināšanai,” sacīja Endziņš.
Tāpat Tautsaimniecības padome arī lēma, ka nākamajā gadā jāuzsāk savlaicīgas diskusijas par Latvijas enerģētikas pamatnostādņu izstrādi nākamajam periodam, kam jāstājas spēkā jau 2021.gadā un kam primāri jābūt vērstam uz to, lai Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tostarp Skandināviju, ir konkurētspējīgas izmaksas par elektroenerģiju.
Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons norādīja, ka asociācijas uzņēmumi ļoti pozitīvi uztver OIK diferenciāciju, jo tas būtiski samazinās maksājumus par elektrību un cels konkurētspēju. “Piemēram, asociācijā esošais cementa ražotājs “Cemex” šogad uz Zviedriju eksportēja 30% saražotā, bet nākamgad, pateicoties elektrības izmaksu samazinājumam, šo apjomu varēs palielināt līdz 37%,” piemēru minēja Jākobsons.
Lai rastu risinājumu, kā arvien pieaugošo OIK noturētu 26,79 eiro par megavatstundu apmērā, valdība īstenojusi virkni pasākumus. Tajā skaitā pērn, 2016.gada 23.novembrī, Saeima atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no 2018.gada 1.janvāra mainīt OIK finansēšanas modeli.
Jaunais OIK modelis ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā, kā arī mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību. OIK maksājums patērētājiem no nākamā gada būs atkarīgs no to elektroenerģijas pieslēguma efektivitātes un tas tiks sadalīts divās daļās – pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc pieprasītās pieslēguma jaudas. Mazāku OIK maksās tie uzņēmumi un mājsaimniecības, kuri efektīvāk izmantos pieslēgto jaudu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F5630036-2C27-47A8-AA8C-3761A874AD63/
Ašeradens: Pēc veiktajām pārbaudēm anulētas OIK atļaujas trijām elektrostacijām.
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotās Kontroles grupas veiktajām pārbaudēm obligātā iepirkuma komponentes (OIK) saņēmējiem trijām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām anulētas atļaujas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V). Atļaujas anulētas SIA “E Strenči” Strenčos, SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā un SIA “Energo Fortis” Līvānos. Viņš stāstīja, ka kopumā no 400 Latvijā darbojošām stacijām, 40 stacijas identificētas kā problemātiskas, tostarp 20 gadījumos atklātas ļoti nopietnas problēmas. Ašeradens arī atzina, ka, izvērtējot sistēmu kopumā, secināts, ka uzraugošajām iestādēm trūkst instrumentu, lai kontrolētu un uzraudzītu sistēmu. Tādējādi EM virzīs grozījumus noteikumos, lai šo situāciju mainītu.
Žurnālists Oļģerts Tipāns priecājas par mediju darbu.
Oļģerts Tipāns
@olgertstipans
@ltvzinas @aseradens Kādi tie žurnālisti maitas, ne?:) Nebūtu @Nekapersoniga uzracis, @EM_gov_lv turpinātu gulēt saldā miegā, bet kārtīgi latviešu uzņēmēji turpinātu saņemt labticīgiem ļautiņiem izkrāpto naudiņu…
Wed Dec 20 13:36:19 +0000 2017
Notikušo apcer tvitera lietotājs Guntis Rolis.
Guntis Rolis
@rolis_g
RT @DelfiLV Anulētas OIK atļaujas trīs elektrostacijām delfi.lv/a/49569311 OIK burbulis vēl neplīst, vien sānā maza “skramba”. Vai EM, Vienotība un Arvils Aseradens turpinās- visu- cieņu vai kārtējais ceļš ar kamaniņām no kalna- pa iebrauktu, labi noslidinātu politisko taku.
Wed Dec 20 08:19:20 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/5c5618e5-b62b-4ee9-90a4-658baf6b7ccf
