Ceturtdien notiek Katalonijas parlamenta vēlēšanas. Dienu pirms tām tiek ievērots 24 stundu klusuma periods
Barselona, 20.dec., LETA–AFP. Katalonijā trešdien tiek ievērots 24 stundu klusuma periods pirms ceturtdien gaidāmajām reģionālā parlamenta vēlēšanām, kurās paredzama sīva cīņa starp Katalonijas neatkarības piekritējiem un pretiniekiem.
“Šīs nav parastas vēlēšanas,” otrdienas vakarā saviem atbalstītājiem Katalonijā, runājot no Briseles ar teletilta starpniecību, sacīja Madrides no amata atstādinātais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons. “Uz likmes ir ne tikai tas, kas dabūs vairāk balsu, bet gan tas, vai [konfrontācijā] uzvar šī zeme [Katalonija], vai [Spānijas premjerministrs Marjano] Rahojs.”
Kā skaidroja Kārdifas universitātes Spānijas studiju mācībspēks Endrū Daulings, “pat ja tiks izveidota neatkarības atbalstītāju valdība, tā uzvedīsies ļoti piesardzīgi, jo tā nevēlēsies zaudēt atjaunotās pilnvaras, kādas ir Katalonijas valdībai. Tā nevēlēsies, lai tās atkal tiek apturētas”.
Aptaujās vadībā ar nelielu pārsvaru ir neatkarības atbalstītāju Katalonijas Kreiso republikāņu partija (ERC), tomēr vēlētāji uzvaru galu galā varētu piešķirt centristu partijai “Ciudadanos” (“Pilsoņi”), kuras harizmātiskā līdere Inesa Arrimadasa aktīvi aģitējusi pret nacionālistiem.
Pēc visa spriežot, absolūto vairākumu parlamentā neizdosies izcīnīt nedz neatkarības, nedz Spānijas vienotības atbalstītāju partijām, liecina aptaujas, un tas nozīmē, ka pēc vēlēšanām varētu būt gaidāmas ilgas sarunas par valdības veidošanu.
Ja partijas nespēs vienoties par valdības izveidošanu, nākamgad reģionā tiks rīkotas jaunas vēlēšanas.
Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/7B7E8A27-2CE7-4B23-863A-57591A834013/
Ceturtdien notiek Katalonijas parlamenta vēlēšanas
Barselona, 20.dec., LETA–CNBC/AFP. Katalonijā ceturtdien notiek pirmstermiņa reģionālās vēlēšanas, kuras, kā cer Madride, varētu pielikt punktu vissmagākajai politiskajai krīzei, kādu Spānija pieredzējusi kopš demokrātijas atjaunošanas.
Taču gan katalāņu separātistu, gan spāņu unionistu izredzes ir tik līdzīgas, ka rezultātu grūti prognozēt un, iespējams, neviena no pusēm tā arī nespēs iegūt vairākumu.
“Izšķirīgi ir redzēt, kam būs vairākums, taču šķiet, ka nevienam īsta vairākuma nebūs,” sarunā ar televīzijas kanālu CNBC atzīst Eiropas Ārpolitikas padomes pētnieks Borha Lasherass. “Katalonijā redzam ļoti sašķeltu sabiedrību ar ļoti konkurējošiem naratīviem, un Katalonija paliks sašķelta.”
Vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad Katalonijā tika atjaunota Madrides tiešā pārvalde, Spānijas centrālajai valdībai reaģējot uz reģionālā parlamenta 27.oktobra balsojumu par neatkarības pasludināšanu.
Vēlēšanās tiek prognozēta rekordaugsta vēlētāju aktivitāte, un pēdējās aptaujas liecina, ka katalāņu separātistu partijas varētu iegūt 67 līdz 68 no 135 deputātu vietām Katalonijas reģionālajā parlamentā, tas ir, tieši tik daudz, lai nodrošinātu minimālo vairākumu, taču tas nav garantēts.
Vēlēšanām uzmanīgi seko visā Eiropas Savienībā (ES), kas joprojām nav atguvusies pēc britu balsojuma par izstāšanos no bloka, un tagad bažījas par nestabilitāti vēl vienā no lielākajām dalībvalstīm.
Priekšvēlēšanu kampaņa Katalonijā bija nepieredzēti sīva, daļai separātistu līderu atrodoties “trimdā” Briselē, bet daļai pirmstiesas apcietinājumā apsūdzībās par dumpi, musināšanu un līdzekļu izšķērdēšanu, sarīkojot 1.oktobrī notikušo neatkarības referendumu, ko Madride atzinusi par antikonstitucionālu.
“Šīs nav normālas vēlēšanas,” no Briseles ar videosakaru starpniecību uzrunājot savus atbalstītājus, otrdien savas kampaņas noslēgumā norādīja no amata atceltais bijušais Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Karless Pudždemons. “Uz spēles likts nevis tas, kas iegūs visvairāk balsu, bet tas, vai uzvarēs [Katalonijas] valsts, vai [Spānijas premjerministrs Marjano] Rahojs.”
Savukārt viņa bijušais vietnieks Urials Džunkerass, kas tagad kļuvis par Pudždemona sāncensi uz separātistu līdera godu, savu kampaņu vadīja no cietuma kameras.
Lai gan aptaujas liecina, ka visvairāk balsu iegūs Džunkerasa vadītie Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC), viņiem uz papēžiem min centriski liberālā partija “Ciudadanos” (“Pilsoņi”), kuras harizmātiskā līdere Inese Arrimandasa karsti iestājas par Spānijas vienotību un arī cer nomainīt Katalonijas valdības vadītāja krēslā Pudždemonu.
“Mēs esam ļoti tuvu, lai mūsu sapnis piepildītos,” kampaņas pēdējā mītiņā vienā no Barselonas strādnieku rajoniem otrdienas vakarā paziņoja Arrimandasa. “Ceturtdien mēs pamodīsimies no šī murga.”
Tomēr ierindas pilsoņi, kurus arī sašķēlusi cīņa starp separātistiem un unionistiem, bažījas, ka krīze, kuru izraisījis neatkarības referendums, ar šīm vēlēšanām nebeigsies neatkarīgi no tā, kas tajās gūs uzvaru.
Ja separātisti vēlēšanās tomēr uzvarēs, nav izslēgts, ka viņi piebremzēs savus neatkarības centienus, jo, atšķirībā no iepriekšējām reģionālajām vēlēšanām 2015.gadā, neatkarības atbalstītāju nometne ir sašķelta.
“Pat ja tiks izveidota neatkarību atbalstoša valdība, tā rīkosies ļoti uzmanīgi, jo nevēlēsies zaudēt atgūto Katalonijas valdībai esošo varu,” uzskata Kārdifas Universitātes Spānijas jaunāko laiku vēstures speciālists Endrū Daulings. “Tā nevēlēsies vēlreizēju tās apturēšanu.”
Tajā paša laikā var izveidoties situācija, kurā nebūs iespējams izveidot valdošo koalīciju, un tas var novest pie vēl vienām ārkārtas vēlēšanām kaut kad nākamajā gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/FF198183-1D82-4808-ADE3-827C542F765D/
Katalonijā notiek parlamenta vēlēšanas
Barselona, 21.dec., LETA–CNBC/AFP. Katalonijā šodien notiek pirmstermiņa reģionālās vēlēšanas, kuras, kā cer Madride, varētu pielikt punktu vissmagākajai politiskajai krīzei, kādu Spānija pieredzējusi kopš demokrātijas atjaunošanas.
Taču gan katalāņu separātistu, gan spāņu unionistu izredzes ir tik līdzīgas, ka rezultātu grūti prognozēt un, iespējams, neviena no pusēm tā arī nespēs iegūt vairākumu.
“Izšķirīgi ir redzēt, kam būs vairākums, taču šķiet, ka nevienam īsta vairākuma nebūs,” sarunā ar televīzijas kanālu CNBC atzīst Eiropas Ārpolitikas padomes pētnieks Borha Lasherass. “Katalonijā redzam ļoti sašķeltu sabiedrību ar ļoti konkurējošiem naratīviem, un Katalonija paliks sašķelta.”
Vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad Katalonijā tika atjaunota Madrides tiešā pārvalde, Spānijas centrālajai valdībai reaģējot uz reģionālā parlamenta 27.oktobra balsojumu par neatkarības pasludināšanu.
Vēlēšanās tiek prognozēta rekordaugsta vēlētāju aktivitāte, un pēdējās aptaujas liecina, ka katalāņu separātistu partijas varētu iegūt 67 līdz 68 no 135 deputātu vietām Katalonijas reģionālajā parlamentā, tas ir, tieši tik daudz, lai nodrošinātu minimālo vairākumu, taču tas nav garantēts.
Vēlēšanām uzmanīgi seko visā Eiropas Savienībā (ES), kas joprojām nav atguvusies pēc britu balsojuma par izstāšanos no bloka, un tagad bažījas par nestabilitāti vēl vienā no lielākajām dalībvalstīm.
Priekšvēlēšanu kampaņa Katalonijā bija nepieredzēti sīva, daļai separātistu līderu atrodoties “trimdā” Briselē, bet daļai pirmstiesas apcietinājumā apsūdzībās par dumpi, musināšanu un līdzekļu izšķērdēšanu, sarīkojot 1.oktobrī notikušo neatkarības referendumu, ko Madride atzinusi par antikonstitucionālu.
“Šīs nav normālas vēlēšanas,” no Briseles ar videosakaru starpniecību uzrunājot savus atbalstītājus, otrdien savas kampaņas noslēgumā norādīja no amata atceltais bijušais Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Karless Pudždemons. “Uz spēles likts nevis tas, kas iegūs visvairāk balsu, bet tas, vai uzvarēs [Katalonijas] valsts, vai [Spānijas premjerministrs Marjano] Rahojs.”
Savukārt viņa bijušais vietnieks Urials Džunkerass, kas tagad kļuvis par Pudždemona sāncensi uz separātistu līdera godu, savu kampaņu vadīja no cietuma kameras.
Lai gan aptaujas liecina, ka visvairāk balsu iegūs Džunkerasa vadītie Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC), viņiem uz papēžiem min centriski liberālā partija “Ciudadanos” (“Pilsoņi”), kuras harizmātiskā līdere Inese Arrimandasa karsti iestājas par Spānijas vienotību un arī cer nomainīt Katalonijas valdības vadītāja krēslā Pudždemonu.
“Mēs esam ļoti tuvu, lai mūsu sapnis piepildītos,” kampaņas pēdējā mītiņā vienā no Barselonas strādnieku rajoniem otrdienas vakarā paziņoja Arrimandasa. “Ceturtdien mēs pamodīsimies no šī murga.”
Tomēr ierindas pilsoņi, kurus arī sašķēlusi cīņa starp separātistiem un unionistiem, bažījas, ka krīze, kuru izraisījis neatkarības referendums, ar šīm vēlēšanām nebeigsies neatkarīgi no tā, kas tajās gūs uzvaru.
Ja separātisti vēlēšanās tomēr uzvarēs, nav izslēgts, ka viņi piebremzēs savus neatkarības centienus, jo, atšķirībā no iepriekšējām reģionālajām vēlēšanām 2015.gadā, neatkarības atbalstītāju nometne ir sašķelta.
“Pat ja tiks izveidota neatkarību atbalstoša valdība, tā rīkosies ļoti uzmanīgi, jo nevēlēsies zaudēt atgūto Katalonijas valdībai esošo varu,” uzskata Kārdifas Universitātes Spānijas jaunāko laiku vēstures speciālists Endrū Daulings. “Tā nevēlēsies vēlreizēju tās apturēšanu.”
Tajā paša laikā var izveidoties situācija, kurā nebūs iespējams izveidot valdošo koalīciju, un tas var novest pie vēl vienām ārkārtas vēlēšanām kaut kad nākamajā gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/3E0B4266-57FE-49BD-B2A0-7F0D3E3AC714/
Katalonijā sākas balsošana reģionālā parlamenta vēlēšanās
Barselona, 21.dec., LETA–AFP/AP. Katalāņi ceturtdien sākuši balsošanu Katalonijas reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kuras tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas reģionā, Spānijas centrālajai valdībai reaģējot uz iepriekšējā parlamenta sasaukuma balsojumu par neatkarības pasludināšanu.
Vēlēšanu iecirkņi durvis vēra plkst.9.00 (plkst.10.00 pēc Latvijas laika) un balsošana turpināsies līdz plkst.20.00.
Tiek prognozēts, ka vēlētāju aktivitāte būs ļoti augsta, taču aptaujas liecina, ka katalāņu separātistu un spāņu unionistu izredzes ir ļoti līdzīgas, un vēlēšanu iznākumu grūti prognozēt, jo vairāk nekā piektdaļa no 5,5 miljoniem balsstiesīgo līdz pat pēdējam brīdim vēl nebija izlēmuši, par ko balsot.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/2E01DA18-2525-4C35-94A7-681DAFCF84F2/
