Kangeris: 30 VDK štata darbinieki pārgāja strādāt Latvijas labā – valsts cenšas slēpt aģentus

Kangeris pieļauj, ka valsts cenšas slēpt VDK aģentus, kuri tika pārvilināti strādāt Latvijas labā

Rīga, 18.dec., LETA. Izskatās, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no Valsts drošības komitejas (VDK) tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt, intervijā laikrakstam “Diena” pauž VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Viņš atgādina, ka tad, kad 1990.gada 4.maijā tika atjaunota Latvijas neatkarība, Latvijas PSR VDK priekšnieks Edmunds Johansons tika iesaistīts Ministru kabineta darbā – viņš strādāja gan jaunajai Latvijas valdībai, gan Maskavas valdībai. “Bet šajā laikā arī vēl tika vervēti aģenti. Tad jautājums – uz to man pašam vēl nav īsti skaidras atbildes – ja mēs runājam par to nepārtrauktības doktrīnu, tad šis viens gads, kad eksistēja 4.maija republika, – kā to ieskaitīt? Vai tā jau bija Latvijas Republika vai nē? No viena aspekta mēs varētu tulkot, ka visi aģenti, kas toreiz strādāja VDK, automātiski kļuva par Latvijas Republikas aģentiem.”
Kangerim nesen bijušas sarunas ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) juridisko pārstāvi, un šo sarunu laikā izskanējis, ka “Latvijas valsts it kā uzņēmusies kaut kādu šo aģentu aizsardzību vai tamlīdzīgi”. Tieši tad Kangeris esot sācis prātot par jau pieminēto nepārtrauktības doktrīnu.
“Te vēl no drošības aspekta ir cits jautājums. Esmu runājis ar [Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni] Maizīša kungu, kad pieminēju, ka varētu šo kartotēku publicēt, radās jautājums, vai mums vajadzētu kaut ko izņemt ārā,” intervijā “Dienai” stāsta Kangeris, paskaidrojot, ka līdz ar to viņam izskatās, ka “ir bijuši kādi cilvēki, kas tika pārvervēti strādāt Latvijas Republikas labā”. “Mēs zinām, ka 30 VDK štata darbinieku pārgāja Latvijas Republikas darbā, tad loģisks ir jautājums – katram no viņiem bija savi aģenti, vai viņi šos aģentus ņēma vai neņēma līdzi? Ja paņēma līdzi, tad skaidrs, ka aģenti daļēji strādājuši Latvijas Republikas interesēs.”
Tieši tas, ka valstij tagad varētu būt jāsargā šo aģentu vārdi, pēc Kangera domām, visu sarežģī. “Bijušais SAB priekšnieks [Jānis] Kažociņš (tolaik viņš vairs nebija amatā) izteicās, ka būtu jāatlasa publicējamie. Runāju ar Maizīša kungu, viņš nopūtās – tad mums arī no “Delta” datubāzes vajadzētu šo to izņemt. Tas nozīmē, ka arī šie materiāli tikuši operatīvām vajadzībām izmantoti, tie nav glabāti kā tīri arhīva materiāli,” secina VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs.
Aģenti bija zemākais posms VDK sistēmā. Kangera skatījumā, šo kartotēku var publicēt tikai kā Latvijas VDK aģentu kartotēku – neko vairāk, bez komentāriem. Vienīgais kopsaucējs būtu tas, ka personas tur kaut kādā veidā ir iereģistrētas. “Dažkārt tagad diskusijās prasa, ka mums jānovērtē, kurš bija labs vai slikts, kurš brīvprātīgi vai piespiedu kārtā iesaistīts. To mēs nevaram darīt pat tad, ja mūsu rokās būtu tie materiāli, kas aizvesti no Latvijas. Ja kāds parakstīja savu sadarbības līgumu vai kā to sauca, tur jau viņš neuzrādīja, vai viņu piespieda vai nē.”
Kangeris arī piemin vēl vienu aspektu, kas diskusijās par VDK aģentu vārdu publicēšanu bieži neparādoties, proti, ja cilvēks tika piespiests sadarboties ar VDK vai arī viņa kartiņa pastāvēja vien formāli, atklāts tomēr paliek jautājums, vai viņš guva kādu labumu no šīs sadarbības. “Varbūt viņi neskādēja nevienam, bet bija labuma guvēji?” intervijā laikrakstam jautā Kangeris.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3BF72148-479E-401F-9D25-258EBB3F5CAB/

VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs: Katram ir savs priekšstats, kas mūsu komisijai jādara

Rīga, 18.dec., LETA. Katram ir savs priekšstats par to, ko Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijai būtu vajadzējis izdarīt savā pastāvēšanas laikā, intervijā laikrakstam “Diena” norāda komisijas vadītājs Kāris Kangeris.
“Bija [izglītības un zinātnes ministra Kārļa] Šadurska (V) ziņojums. Pirms tam Saeimā “Vienotības” pārstāvji pieprasīja, lai mūs kontrolētu Saeimas komisija. Tagad nacionāļi (“Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK) nāk ar savu priekšlikumu. Tas to lietu padara sarežģītu un nepārskatāmu. Arī ja to nacionāļu priekšlikumu pieņem, ka materiāli jānodod arhīvam, skaidrs, ka tas aizņems laiku, un tas nozīmē, ka ar to var mūsu darbību nobloķēt, – teiks, ka arhīvs jānodod, viss jāpārskaita, jūs nevarat tam piecus mēnešus klāt tikt utt.,” VDK darba problemātiskumu skaidro Kangeris.
Viņš norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā ziņojumā bija lasāms, kas, pēc ministrijas domām, ir VDK zinātniskās izpētes komisijas galvenais uzdevums, lai gan patiesībā tādi uzdevumi nekad neesot bijuši nosprausti. “Jau 2015.gadā es teicu: problēma ir tajā, ka mums nav uzdots mandāts, respektīvi, uzdevumi, kas mums konkrēti jāizdara. Tagad pēkšņi mūs visi sāk pērt, katram ir savs priekšstats, kas mums būtu bijis jāizdara, bet mēs rīkojamies pēc tā, kas ir iespējams.”
Kangeris arī atgādina, ka Satversmes aizsardzības birojā (SAB) ir tikai aptuveni 0,2%, bet, ja pieskaita elektronisko datu bāzi, – apmēram 0,3% no visiem VDK materiāliem, kas ir ļoti maz. “Mēs skatāmies no kopuma, ko var pētīt, un arī gribam parādīt VDK darbību visā plašumā, ne tikai atsevišķas detaļas.”
Jautāts, vai paredz lielu sabiedrības un zinātnieku interesi par nākotnē atklātībā nododamo VDK dokumentu pētīšanu, Kangeris atbild apstiprinoši. “Interese noteikti sākumā varētu būt. Bet problēma tā, ka ir ļoti maz pētnieku, kurus interesē Latvijas vēsture PSRS laikā. Tāpēc mēs caur universitāti arī piesaistām stipendiātus, lai vismaz jaunajos pētniekos radītu šo interesi.”
Kangeris arī stāsta, ka 20.gadsimta sešdesmitajos gados dzīvojis Vācijā, un toreiz studentu kustība un revolūcija sākusies ar to, ka bērni prasījuši vecākiem par viņu darīto nacisma laikā. “Nezinu, apzināti vai ne, bet ir jūtama interese neveicināt šādus jautājumus. Nevis slēpt, bet neveicināt interesi par tiem,” novērojis VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs.
Šajā kontekstā viņš atzīst, ka, ja šo nepatīkamo tēmu neizrunā, tad cilvēki, kas strādājuši agrākās sistēmas labā, var tikt šantažēti. “Otra lieta – arī Maskavā to saprot. Ja mēs ilgi vilcināsimies, baidīsimies, varbūt arī viņi var draudēt nopludināt savus datus.”
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6EFC4131-ACD7-451D-86D2-B8ABCABF3FB6/