Dzintars Zaļūksnis
Pateicoties triju koalīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Vienotības” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – īstenotajai politikai, Latvija ik dienu zaudē 17 pāragri mirušus cilvēkus: ja Latvijā būtu eiropeiska veselības aorūpes sistēma, šie cilvēki vēl kādu laiku varētu dzīvot. Beidzot koalīcija – lai arī negribīgi – ir piekritusi medicīnai paredzēto valsts finansējumu palielināt, un uzreiz par 28%.
Par to, protams, paldies, lai gan līdz Pasaules veselības organizācijas (World Health Organization, WHO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Co-operation and Development, OECD) uzstājīgi rekomendētajiem vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vēl pietrūkst. Valdība sola, ka 4% veselības aprūpe dabūšot, sākot ar 2020. gadu. Redzēsim. Pagaidām to pierakstīsim un noliksim redzamā vietā. Lai neaizmirstas.
Bez šaubām, paši par sevi šie procenti un eiro skaitļi pagaidām ir ar dakšām ūdenī rakstīti, jo galvenais ir rezultāts: cik racionāli un lietderīgi tie tiks izmantoti. Pagaidām varam konstatēt, ka vismaz medicīniskais personāls būs ieguvējs: pirmo reizi ento gadu laikā Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) niknā cīņa ir rezultējusies būtiskā dakteru, māsiņu, sanitāru un citu veselības aprūpes darbinieku algu būtiskā paaugstināšanā.
Par pārējo finansējuma daļu gan tādas pārliecības nav. Lai atvaino Anda Čakša un viņas vadītās Veselības ministrijas susuriņi, bet viņi nav iedvesuši pārliecību, ka ministrija ir gatava saņemt miljardu eiro un, galvenais, ar vēsu galvu un saprātīgi to izvietot visvairāk vajadzīgās vietās. Vai rindas pacientiem samazināsies? Vai “līdzmaksājumi” valsts apmaksātajiem pakalpojumiem paliks? Vai 100% valsts kompensētās zāles tiešām tiks kompensētas pilnībā? Vai gultas vietas stacionārā joprojām tiks rēķinātas pēc vidēja līmeņa hosteļu izcenojumiem? Nu, nav pārliecības, ka pacientu dzīvē kas radikāli mainīsies! Taču ko nu minēt, pavisam drīz klāt jaunais gads un jaunais finansējums.
Gaišās cerības pastiprina tas, ka Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi arī Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Par šiem plāniem jau tika rakstīts (šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/kompromiss-starp-sabiedribas-vajadzibu-ministrijas-nevaribu-un-koalicijas-negribibu un šeit:
http://www.infotop.lv/article/lv/nakamgad-nodoklu-nemaksatajiem-veselibas-apdrosinasanas-cena-bus-430-eiro-menesi ). Atgādinām svarīgāko.
Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta. Tajā ietilps arī veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Lai saņemtu veselības aprūpes “pilno grozu”, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.
Vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts, piemēram, bērnus, bāreņus, reģistrētos bezdarbniekus, orgānu donorus, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, pensionārus, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī vēl citus.
Veicamās veselības apdrošināšanas iemaksas tiem, kas nebūs apdrošināti automātiski, nākamgad būs 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020. gadā – jau līdz 5%.Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro. Tātad veselības apdrošināšanas iemaksa būs 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem – 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Likumā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020. gadu.
Jā, kā jau Latvijā ierasts, šī visumā pieņemamā sistēma tomēr tiek pabojāta ar garantiju trūkumu. Iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisija bija vienojusies noteikt, ka vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020. gadā ne mazāk par 40% no veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiks novirzīti to darbinieku darba samaksai, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tomēr šis ierosinājums tika noraidīts. Tāpēc dažas partijas ir aicinājušas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Veselības aprūpes finansēšanas likumu neizsludināt.
Es gan nesaprotu, kāds labums no šā likuma neizsludināšanas būs mediķiem un pacientiem. Nu, bet partijām, protams, vispirms ir savas publicitātes intereses.
Bet viens gan ir skaidrs: nodokļu nemaksātājiem pāragri nomirt tagad būs vieglāk nekā maksātājiem. Pilnīgā saskaņā ar koalīcijas īstenoto fiskālo politiku.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/nodoklu-nemaksatajiem-paragri-nomirt-tagad-bus-vieglak-neka-maksatajiem
