Rīga, 14.dec. LETA. Krievu skolu aizstāvji sola organizēt referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju, tā ceturtdien kārtējā protestā pret pāreju uz izglītību latviešu valodā pastāstīja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā izgāzušos mēģinājumu virzīt šādu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv”, ideja tiks mēģināts īstenot referenduma veidā. Ar šādu piedāvājumu tika rosināts atgriezties pie 1919.gadā pastāvējušās kārtības izglītībā.
Kā novēroja LETA, uz ceturtdienas pēcpusdienā notiekošo protesta akciju bija sanākuši aptuveni 500 cilvēku. Viņiem līdzi, kā ierasts, bija plakāti, kas vēstīja par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītās reformas potencionālo ļaunumu. Protests notika muzikālā pavadījumā, daudziem sanākušajiem līdzi bija balti baloni ar tajos iekšā ieliktu gaismiņu.
Akcija, kas šoreiz nodēvēta par “Gaismas gredzenu”, sākās pie IZM ēkas, bet pēc tam protestētāji kolonnā devās uz Rīgas pili. Tur viņi pauda neapmierinātību ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa bezdarbību mazākumtautību problēmu risināšanā. Tika pausts viedoklis, ka Vējonis nobijās brīdī, kad politiķi noraidīja viņa priekšlikumu par mazākumtautību statusa turpmāku nepiešķiršanu jaundzimušajiem.
Tālāk protestētāji atkal virzījās iekšā Vecrīgā, gandrīz pie katras Ziemassvētku egles izkliedzot saukļus un aicinājumus gāzt izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V). Doma laukumā protesta dalībnieki nedaudz uzkavējās pie Ziemassvētku tirdziņa, kur viņi izpelnījās vairāku tirgotāju nosodījumu par savu rīkoto akciju.
Pēc tam krievu skolu aizstāvji devās atpakaļ līdz IZM ēkai, kur atkārtoti izkliedza savus saukļus, aicinot novākt rokas no krievu skolām un gāzt Šadurski. Protests noslēdzās turpat, pie IZM.
Kā novēroja LETA, šoreiz protestētāju skaits bija krietni mazāks nekā pagājušajā reizē, kad akcija notika iepretim Ministru kabineta ēkai. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, jauniešu šajā akcijā bija niecīgs.
Kā ziņots, Ministru kabinets decembra sākumā izskatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.
Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.
Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā – 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B1F5614E-42D1-4C29-963C-D5674A5F93FB/
Referenduma par mazākumtautību skolu autonomiju pieteikumu krievu skolu aizstāvji varētu iesniegt tuvāko nedēļu laikā
Rīga, 15.dec. LETA. Referenduma par mazākumtautību skolu autonomiju pieteikumu krievu skolu aizstāvji varētu iesniegt tuvāko nedēļu laikā, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs.
Viņš skaidroja, ka referenduma iniciēšanas pieteikuma iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no tā, cik raiti virzīsies piedāvātā likumprojekta par mazākumtautību skolu autonomiju izstrāde. Referenduma pieteikums varētu tikt iesniegts tuvāko nedēļu laikā, iespējams, pagūstot to izdarīt vēl šogad.
Mitrofanovs domā, ka savākt nepieciešamos parakstus nav nereāli, ņemot vērā, cik īsā laika periodā sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” izdevies savākt vairāk nekā 10 000 parakstus iniciatīvai par bilingvālās izglītības saglabāšanu.
Kā ziņots, Krievu skolu aizstāvji sola organizēt referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju, tā ceturtdien kārtējā protestā pret pāreju uz izglītību latviešu valodā pastāstīja Mitrofanovs.
Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā izgāzušos mēģinājumu virzīt šādu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv”, ideju tiks mēģināts īstenot referenduma veidā. Ar šādu piedāvājumu tika rosināts atgriezties pie 1919.gadā pastāvējušās kārtības izglītībā.
Kā ziņots, Ministru kabinets decembra sākumā izskatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.
Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.
Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā – 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9CE0-757F-750A-9E0F-A692BF46CBE8/
VVC šogad ziņots par 20 pedagogiem ar neatbilstošām valsts valodas zināšanām
Rīga, 15.dec., LETA. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) šogad informējis Valsts valodas centru par 20 pedagogiem ar neatbilstošām latviešu valodas zināšanām, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.
Lai gan likums nosaka, ka visiem skolotājiem jāprot valsts valoda augstākajā pakāpē, diemžēl joprojām ir gadījumi, kad tā nav, norādīja Juhņēviča.
Vaicāta, cik spējīgas būs krievu skolas īstenot iecerēto pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs, IKVD vadītāja atgādināja, ka šī reforma ir plānota no 2020.gada. Vienlaikus jau nākamgad pedagogiem ir paredzēti kursi un metodiskie materiāli, kas palīdzēs mācīt priekšmetu latviešu valodā. Viņa akcentēja, ka ir atšķirība starp valodas prašanu un prasmēm pasniegt priekšmetu latviski.
Lūgta pastāstīt, par ko šogad visbiežāk IKVD saņem sūdzības, Juhņēviča minēja, ka viens ir jau nosauktais valodas jautājums, bet aktuāli ir arī jautājumi par bērnu vērtēšanu, proti, kad ne vecākiem, ne bērniem nav skaidrs, kā tiek vērtēti skolēnu sasniegumi un kādēļ citreiz vērtējums atšķiras no citu skolasbiedru saņemtā. Tāpat aktuālas ir sūdzības par skolēnu drošību un vardarbību, viņa atzina.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FD826445-9090-40BB-8B31-5A89DD713136/
IKVD: Īstenojot ideju par papildnodarbībām mazākumtautību skolās, nedrīkst pārkāpt likumā noteikto skolēnu slodzi
Rīga, 15.dec., LETA. Īstenojot Rīgas domes ideju mazākumtautību skolās nodrošināt papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā, nedrīkst pārkāpt likumā noteikto slodzi skolēniem, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča.
Viņa atgādināja, ka likumā ir skaidri noteikts, cik liela var būt skolēnu mācību slodze.
Juhņēviča solīja, ka IKVD rūpīgi sekos līdzi, kā šis priekšlikums tiks īstenots.
Kā ziņots, Saeimā valdošā koalīcija ir paziņojusi par plāniem pakāpeniski vidusskolās pāriet uz mācībām tikai valsts valodā, kam iebilst partijas, kuras pārstāv krievvalodīgo elektorātu, tostarp Rīgas domes mēra Nila Ušakova pārstāvētā “Saskaņa”, kas ir pie varas Rīgas domē.
Ušakovs paziņojis, ka no 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība pilsētas mazākumtautību skolās nodrošinās papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā. “Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts – latviešu – valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz – viņa dzimtajā valodā,” skaidroja Ušakovs.
Lai gan patlaban pašvaldības piedāvājums attiecas tikai uz vidusskolas 10.-12.klasēm, Ušakovs pieļāva, ka, reaģējot uz pēdējiem reformas skaidrojumiem, iespējams, būs jāpiedāvā līdzīga programma arī pamatskolas 7.-9.klasē. Ušakovs skaidroja, ka šajās klasēs programma varētu tikt ieviesta mazākā apmērā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4F7A9A80-AEF7-4B09-ACF8-F7F5D8D98F4E/
Pensionāru maršs
Krievu skolu aizstāvji sola organizēt referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju, tā ceturtdien kārtējā protestā pret pāreju uz izglītību latviešu valodā pastāstīja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs. Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā izgāzušos mēģinājumu virzīt šādu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv”, ideju tiks mēģināts īstenot referenduma veidā. Kā novēroja LETA, uz ceturtdienas pēcpusdienā notiekošo protesta akciju bija sanākuši aptuveni 500 cilvēku. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, jauniešu šajā akcijā bija niecīgs. Viņiem līdzi, kā ierasts, bija plakāti, kas vēstīja par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītās reformas potencionālo ļaunumu. Kā ziņots, Ministru kabinets decembra sākumā izskatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja. Daudziem tvitera lietotājiem šķiet savādi, ka vairums protestētāju ir gados vecāki iedzīvotāji, nevis skolas vecuma jaunieši, kurus vistiešāk skartu iecerētās izmaiņas.
Ceturtdien notikušo protestu pamanījis tvitera lietotājs “Nepareizais”.
Nepareizais
@Nepareizais
Vairāki simti, pārsvarā pensionāri, Vecrīgā maršē – protestē pret izglītību ?? valodā. #Rīga pscp.tv/w/bQE98TcyMDkx…
Thu Dec 14 15:25:37 +0000 2017
Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova pamanījusi, ka protestētāju vidū iztrūkst jauniešu.
Ksenija Andrijanova
@and_kse
Tā, klātesošie – cik skolēnu protestē pret izglītību LV valodā? Bildēs atradu knapi 3 jauniešus, un tie paši jau velk uz studentiem.
Thu Dec 14 15:49:11 +0000 2017
Skolēnu trūkumam uzmanību vērš ierēdnis Pēteris Krišjānis.
Pēteris Krišjānis
@pecisk
Visa krievu skolu protestu esence. Bērni? Kādi bērni? twitter.com/Knoks/status/9…
Fri Dec 15 08:32:54 +0000 2017
Iespējamo iesmeslu min tvitera lietotājs ar iniciāļiem I.R.
i.r.
@pr_info
@and_kse acīmredzot babuškas ir tās, kas pilda bērnu mājsdarbus. ja pāries uz latviešu, būs ziepes.
Thu Dec 14 16:04:38 +0000 2017
Par protestētāju vidējo vecumu joko “Lejonhjarta”.
Lejonhjarta
@Lauvassirds_
Berimor, kas tur aiz loga notiek? Krievu pensionāri protestē, ser! Un ko viņi grib? Viņi grib negribēt mācīties latviešu valodā. twitter.com/nepareizais/st…
Fri Dec 15 03:52:11 +0000 2017
Arī uzņēmējs Ruslans Antropovs izsakās par notikušo protestu.
Ruslans Antropovs
@rusantro
Rīgā pensionāri atkal negrib mācīties krievu valodā. 🙁 Žēl.
Thu Dec 14 15:31:40 +0000 2017
Domas par pāreju uz mācībām valsts valodā izsaka Jānis Mednis.
Jānis Mednis
@mazputns
Izglītošana latviešu valodā tāda fikcija jau būs. Tāpēc arī krievu šūmēšanās ar tāda pašķidra. Tā, katram gadījumam. Lai parādītu, ka, ja pa īstam pāries uz latviešu valodu nekādu joku nebūs. twitter.com/KarlisDelvers/…
Thu Dec 14 19:59:05 +0000 2017
Savas domas par aktuālo izsaka Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (V).
Olafs Pulks
@Olafs_Pulks
Krievu skolu aizstāvji sola rīkot referendumu par mazākumtautību skolu autonomiju delfi.lv Šie ptotesti ir pret latviešu valodu. Tie ir pierādījumi tam, ka bilingvālā izglītība daudzās skolās ir blefs!
Fri Dec 15 06:36:05 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/16f7a163-36d7-4bcf-9c1f-78a9e28e1ee1
