Rīga, 14.dec., LETA. Partijas “Par!” un “Progresīvie” aicinās Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neizsludināt veselības aprūpes finansēšanas likumu, aģentūru LETA informēja partijā “Progresīvie”.
Partijā norādīja, ka likuma izsludināšanas gadījumā, iespējams, tiks gatavota konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesā.
Politiskās partijas norāda uz reformas radītiem riskiem sabiedrības veselībai un nevienlīdzības nostiprināšanu Latvijā. Abu partiju vērtējumā reforma ierobežos veselības aprūpes pieejamību jau tā apdraudētākajām sabiedrības grupām. Attiecīgi reforma radīs jaunus vidēja un ilgtermiņa riskus sabiedrības veselībai, skaidroja “Progresīvie”, norādot, ka reforma arī nostiprinās nevienlīdzību Latvijā, kas dažādu autoritatīvu starptautisku ekspertu vērtējumā jau šobrīd ir lielākais šķērslis valsts tālākai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.
“Progresīvie” ģenerālsekretārs Roberts Putnis uzsvēra, ka valdības virzītā reforma nav uzskatāma par efektīvu vispārēju veselības apdrošināšanu, lai gan tai tiek piedēvēts apdrošināšanas nosaukums. “Šobrīd valdība nostiprina nevienlīdzību Latvijā gan veselības, gan nodokļu politikā. Par “apdrošināšanu” faktiski ir nosaukts jauns nodokļu piedziņas instruments, jo veselības aprūpes pieejamība nevis tiek veidota kā papildinošs finansēšanas mehānisms, bet arvien tiek piesaistīta nodokļu nomaksai,” teica Putnis.
Partijas ģenerālsekretārs vērsa uzmanību, ka valdība nostiprina nevienlīdzību tādējādi, ka piedzen naudu no dažādām riska grupām, bet pilnībā ignorē negodīgo nodokļu nemaksātāju grupu. Kliedzošs piemērs, pēc viņa domām, tam ir 200 000 minimālās algas saņēmēju, kas pārējo algas daļu saņem aploksnēs. “Šie darba devēji un ņēmēji varēs turpināt krāpties, kamēr lielas sociālā riska grupas paliks bez pieejas veselības aprūpei,” atzīmēja Putnis.
“Par!” valdes loceklis Mārtiņš Staķis šodien abu partiju preses konferencē norādīja, ka pieņemtais likums drīzāk vērtējams kā veselības aprūpes ierobežojumu likums. Viņš izteicās, ka nav saprotams, kā 21.gadsimtā var tikt veikta “labumu pārdale no trūcīgajiem uz bagātajiem”. Staķis pauda, ka normas pieņemšana par veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar nodokļu nomaksu ir amorāla. Politiskā spēka valdes loceklis kā piemēru minēja, ka nebūtu pieņemama situācija, ja policija un ugunsdzēsēji nevarētu palīdzēt cilvēkiem, jo viņiem nav nomaksāti nodokļi.
“Par!” valdes locekle Evita Goša uzsvēra, ka pieeja veselības aprūpei ir katra cilvēka pamattiesības. Viņa skaidroja, ka ārsti nav nodokļu inspektori un ka nav veikta nekāda analīze, kas ir cilvēki, kas neveic sociālās iemaksas. Ne tuvu ne visi rīkojas ļaunprātīgi, neveicot sociālās iemaksas, bet konkrētajām situācijām ir objektīvi iemesli, pārliecināta partijas pārstāve. Arī Goša akcentēja, ka finansējuma palielināšana medicīnai nevar notikt uz neaizsargātākās sabiedrības daļas rēķina, kamēr tiek atslogota turīgākā daļa.
Taujāti par to, kāda ir alternatīva finansējuma nodrošināšanai veselības aprūpei, Putnis vērsa uzmanību, ka, sasaistot daļas no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar sociālajām iemaksām, valsts finansiālais ieguvums varētu būt mazs salīdzinājumā ar veselības kopējo budžetu – tie būšot tikai ap 15 miljoniem eiro pret apmēram miljardu eiro veselības kopējo finansējumu.
Putnis norādīja, ka līdzekļus medicīnas jomai iespējams iegūt, apkarojot ēnu ekonomiku. Savukārt Goša vērsa uzmanību nepieciešamībai izvērtēt veselības aprūpes finansējuma izlietojuma efektivitāti.
“Par!” vadītājs Daniels Pavļuts aicina Valsts prezidentu ieklausīties “daudzajos veselības aprūpes un cilvēktiesību lietpratēju viedokļos, kas norādījuši uz daudziem riskiem un pretrunām ar jauno likuma redakciju”. “Lielākais apdraudējums ir, ka apjomīgs cilvēku skaits Latvijā var tikt izslēgti no regulārās veselības aprūpes, un daudziem no viņiem nebūs reālu iespēju “pašapdrošināties” līdzekļu trūkuma dēļ,” vēstulē Vējonim norāda Pavļuts.
Vienlaikus “Par!” atbalsta likuma pirmajos pantos ietverto apņemšanos paaugstināt veselības aprūpes sabiedriskā finansējuma līmeni, novirzot veselības aprūpei daļu no valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumiem un nodrošināt veselības aprūpes valsts finansējumu jau 2020.gadā vismaz 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
“Taču šīs apņemšanās nekādi neattaisno riskus, kurus jaunais likums rada sabiedrības trūcīgākajai, neaizsargātākajai daļai, kā arī veselības aprūpes sistēmu veido par nodokļu iekasēšanas instrumentu,” vēstulē Valsts prezidentam uzsver Pavļuts.
Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Likumprojektu atbalstīja 70 parlamentārieši, bet 16 deputāti balsoja pret.
Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9CEE-15C3-AB0F-C304-62AF01203790/
Kustība “Par!” nosūtījusi vēstuli valsts prezidentam, aicinot atgriezt Saeimā tikko pieņemto likumu, kurš ierobežo veselības aprūpi 300 tūkstošiem cilvēku Latvijā
Kustības vadītājs Daniels Pavļuts vēstulē Raimondam Vējonim uzsver, ka liegt veselības aprūpi simtiem tūkstošu cilvēki, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, nav ne taisnīgi, ne pareizi, ne efektīvi.
Kustība uzskata, ka Veselības aprūpes ierobežošanas likums ir pretrunā ar Satversmē iekļauto sociāli atbildīgas valsts virsprincipu, vienlīdzības principu, valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, kā arī Eiropas līgumiem.
Daniels Pavļuts aicina prezidentu ieklausīties daudzajos veselības aprūpes un cilvēktiesību lietpratēju viedokļos, kas norādījuši uz daudziem riskiem un pretrunām ar jauno likuma redakciju. Lielākais apdraudējums ir, ka apjomīgs cilvēku skaits Latvijā var tikt izslēgti no regulārās veselības aprūpes, un daudziem no viņiem nebūs reālu iespēju “pašapdrošināties” līdzekļu trūkuma dēļ.
Vienlaikus, Kustība “Par!” atbalsta likuma pirmajos pantos ietverto apņemšanos paaugstināt veselības aprūpes sabiedriskā finansējuma līmeni, novirzot veselības aprūpei daļu no valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumiem un nodrošināt veselības aprūpes valsts finansējumu jau 2020. gadā vismaz 4% no IKP apmērā.
Taču šīs apņemšanās nekādi neattaisno riskus, kurus jaunais likums rada sabiedrības trūcīgākajai, neaizsargātākajai daļai, kā arī veselības aprūpes sistēmu veido par nodokļu iekasēšanas instrumentu, vēstulē uzsver Kustības vadītājs Daniels Pavļuts.
Vēstules teksts un tās pielikumi pieejami https://goo.gl/yDpcCU
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/8A1F6BCB-F103-4FDF-8B16-7AEB2D7F2735/
Nodala nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem pieejamos veselības aprūpes pakalpojumus
Rīga, 14.dec., LETA. Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Likumprojektu atbalstīja 70 parlamentārieši, bet 16 deputāti balsoja pret.
Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Likumā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.
Vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts, piemēram, bērnus, bāreņus, reģistrētos bezdarbniekus, orgānu donorus, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, pensionārus, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī vēl citus.
Veicamās veselības apdrošināšanas iemaksas tiem, kas nebūs apdrošināti automātiski, nākamgad būs 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā – jau līdz 5%.
Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro. Tātad veselības apdrošināšanas iemaksa būs 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem – 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Tajā pašā laikā likumā noteiktas tiesības uz valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas nav saistīts ar iemaksām.
Likumā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.
Vērtējot priekšlikumus likumam uz galīgo lasījumu, deputāti atbalstīja ierosinājumu, kas nosaka veselības aprūpes budžeta pieauguma sadalījumu vairākiem mērķiem. Likumā paredzēts noteikt, ka, pieaugot valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tas tiek sadalīts neatliekamās medicīniskās palīdzības, primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat tiek nodrošināts darba samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās noteikt, ka vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020.gadā ne mazāk par 40% no veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiek novirzīti to darbinieku darba samaksai, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tomēr šodien šis ierosinājums tika noraidīts. Ziņotājs par likumprojektu Romualds Ražuks (V) skaidroja, ka šis jautājums varētu ietekmēt likuma izsludināšanu, bet ir ļoti būtiski, lai likums stātos spēkā jau drīzumā.
Partijas “Par!” un “Progresīvie” jau ir aicinājušas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neizsludināt veselības aprūpes finansēšanas likumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/39A3AE28-66A8-4954-915E-CE23C918775C/
“Eurostat”: Nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā augstāks par ES vidējo
Rīga, 14.dec., LETA. Nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 27 no 28 bloka valstīm.
Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauti 24,8% no visiem iedzīvotājiem. Igaunijā šis īpatsvars ir krietni mazāks – 7,7%, bet Lietuvā īpatsvars ir lielāks – 28,9%.
ES vidēji nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauti 15,7% iedzīvotāju.
Visaugstākais nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir Rumānijā (49,7%), Bulgārijā (47,9%), Grieķijā (35,6%). Augstāks nekā vidēji ES šis īpatsvars ir arī Ungārijā (31,9%), Kiprā (21%), Portugālē (18,9%), Spānijā (17,4%) un Itālijā (17,2%).
Zemāks nekā ES vidēji nabadzībai un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bez Igaunijas ir arī Horvātijā (16,1%), Slovākijā (15,3%), Beļģijā (13,3%), Lielbritānijā (13%), Francijā (12,7%), Polijā (12%), Maltā (10,5%), Slovēnijā (10%), Vācijā (9,4%), Čehijā (8,9%), Austrijā (7%), Nīderlandē (6,5%), Dānijā (6,1%), Luksemburgā (4,8%), Somijā (4,2%) un Zviedrijā (2,9%).
Par Īriju dati nav pieejami.
Materiālās deprivācijas līmenis tiek noteikts, ņemot vērā šādus faktorus – spēju tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, samaksāt par vienu nedēļu ilgu atvaļinājumu ārpus mājām, nokārtot parādsaistības un rēķinus, katru otro dienu ieturēt maltīti, kurā ir gaļa, zivis vai veģetārs šo produktu aizstājējs, finansiāli nodrošināt sava mājokļa apkuri, iegādāties automašīnu, nopirkt jaunu apģērbu novalkātā vietā, iegādāties divus pārus kurpju, atļauties nelielus līdzekļus personīgiem izdevumiem jeb tā dēvēto kabatas naudu, finansiāli atļauties vaļasprieka aktivitātes, ieturēt maltīti kopā ar ģimeni vai draugiem vismaz reizi mēnesī, samaksāt par interneta savienojumu. Ja vismaz piecas no šīm deviņām lietām cilvēks nevar atļauties, viņa dzīves apstākļi definējami kā smaga materiālā un sociālā atstumtība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9CE5-16F7-CD43-044A-57387AC304F2/
Saeima galīgajā lasījumā pieņem Veselības aprūpes finansēšanas likumu, lai ieviestu valsts obligāto veselības apdrošināšanu
Rīga, 14.dec., LETA. Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Likumprojektu atbalstīja 70 parlamentārieši, bet 16 deputāti balsoja pret. Savukārt Jānis Ādamsons (S), Ringolds Balodis (NSL), Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK), Romāns Mežeckis (NSL), Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) balsojumā nepiedalījās.
Pret likumu balsoja arī vairāki koalīcija pārstāvji – Lolita Čigāne (V/Par!), Aleksejs Loskutovs (V/Par!), Andrejs Judins (V/Par!) un Ints Dālderis (V/Par!).
Šī likuma pieņemšana Saeimas sēdē virzījās samērā raiti, tomēr par atsevišķiem jautājumiem deputātiem bija plašākas debates. Piemēram, likumam bija iesniegti vairāki priekšlikumi par to, ka valsts budžeta līdzekļi tiek prioritāri novirzīti valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm. “Šobrīd veselības sistēma ir novājināta un noasiņo. Tas ļauj pārņemt arvien vairāk pakalpojumus privātajam sektoram,” debatēs sacīja deputāts Edvards Smiltēns, mudinot atbalstīt minēto priekšlikumu.
Tikmēr ziņotājs par likumprojektu Romualds Ražuks (V), atzīstot problēmu šajā jomā, norādīja, ka “tādā frontālā, tiešā uzbrukumā to atrisināt nevar”. “Privātais sektors ir ieguvis tādu svaru, spēku un līdzekļus, ka šeit ir vajadzīgs ilgāks un pacietīgāks darbs,” sacīja politiķis. Viņš informēja deputātus, ka Ministru kabineta paspārnē darbosies darba grupa, kas līdz 1.jūlijam izstrādās normatīvo aktu par valsts, pašvaldību un privātu ārstniecības iestāžu finansēšanu.
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) debatēs teica, ka “tā ir problēma” – publiskā un privātā sektora sadalījums veselības pakalpojumu sniegšanā. Vienlaikus viņa aicināja atcerēties par pacientiem, proti, nodrošināt iespējas saņemt pakalpojumus. Ministre uzsvēra, ka ir nepieciešama daudz rūpīgāka un dziļāka analīze, lai pieņemtu lēmumus.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) uzskata, ka ir no svara ne tikai finansējuma pieaugums veselības aprūpei, bet arīdzan tas, cik racionāli šie līdzekļi tiek izlietoti un kāds ieguvums no tā ir pacientiem un ārstniecības personām. “Šis ir Veselības ministrijas mājasdarbs, lai līdz 2019.gadam, kad faktiski sāks darboties veselības apdrošināšanas sistēma, iedzīvotājiem būtu skaidrība par to, kādus pakalpojumus, kādos termiņos un kādā apjomā var saņemt apdrošināšanas sistēmas dalībnieki,” akcentēja Barča.
Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Likumā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.
Vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts, piemēram, bērnus, bāreņus, reģistrētos bezdarbniekus, orgānu donorus, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, pensionārus, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī vēl citus.
Veicamās veselības apdrošināšanas iemaksas tiem, kas nebūs apdrošināti automātiski, nākamgad būs 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā – jau līdz 5%.
Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro. Tātad veselības apdrošināšanas iemaksa būs 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem – 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Tajā pašā laikā likumā noteiktas tiesības uz valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas nav saistīts ar iemaksām.
Likumā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.
Vērtējot priekšlikumus likumam uz galīgo lasījumu, deputāti atbalstīja ierosinājumu, kas nosaka veselības aprūpes budžeta pieauguma sadalījumu vairākiem mērķiem. Likumā paredzēts noteikt, ka, pieaugot valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tas tiek sadalīts neatliekamās medicīniskās palīdzības, primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat tiek nodrošināts darba samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās noteikt, ka vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020.gadā ne mazāk par 40% no veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiek novirzīti to darbinieku darba samaksai, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tomēr šodien šis ierosinājums tika noraidīts.
Ražuks skaidroja, ka šis jautājums varētu ietekmēt likuma izsludināšanu, bet ir ļoti būtiski, lai likums stātos spēkā jau drīzumā. Viņš šo jautājumu ir izrunājis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). Sarunā premjers esot paudis bažas, ka Valsts prezidenta kancelejas juristi šīs normas dēļ varētu atgriezt šo likumu, un tādā veidā tiktu apdraudētas visas reformas.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks (ZZS) debatēs vēlējās kliedēt šaubas par to, vai mediķiem reāli būs algu pieaugums. Viņš klāstīja, ka ambulatorajā sektorā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem algu pieaugums būs no 859 eiro uz 1125 eiro, stacionārajā sektorā algu pieaugums būs pat līdz 1547 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5BC3292B-5F50-40F4-BAAC-B1295BF639A0/
Nākamgad nodokļu nemaksātājiem pilnas veselības aprūpes saņemšanai 2019.gadā būs jāmaksā 51,60 eiro
Rīga, 15.dec., LETA. Nākamgad cilvēkiem, kuri līdz šīm neveic valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas Latvijā, lai iekļautos valsts veselības apdrošināšanas sistēmā ar atvieglotajiem nosacījumiem 2019.gadā, paredzēts pārējas periods, kurā šai grupai ir noteikta samaksa 51,60 eiro gadā, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, būs izdevīgi nosacījumi apdrošināšanas iegūšanai – 2018.gadā būs jāveic apdrošināšanas maksājums 51,6 eiro gadā. Tehniski maksājumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu 2018.gadā varēs veikt nākamā gada pēdējā ceturksnī. Pašu veselības aprūpi gan šajā pārejas periodā arī šīs personas saņems tāpat kā līdz šim.
Savukārt valsts no 1.janvāra automātiski apdrošinās visus legālos darba ņēmējus, neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu lieluma, un visas sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, tostarp pensionārus, bērnus, pirmās un otrās grupas invalīdus, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētos bezdarbniekus un citus.
Šneiders skaidroja, ka Saeimā apstiprinātais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz Latvijā ieviest veselības apdrošināšanas sistēmu, kura būs taisnīgāka un izdevīgāka tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo un legāli strādā Latvijā un veic sociālās iemaksas.
Pēc VM pārstāvja paustā, 2018.gads noteikts kā pārejas periods, kura laikā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība paliks nemainīga, proti, tāda pati kā līdz šim. Savukārt, lai valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus saņemtu 2019.gadā un turpmāk, personām būs jābūt apdrošinātām.
Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka arī veselības aprūpes pamata pakalpojumu grozu, kas tiks garantēts arī personām, kuras nebūs apdrošinātas. Viņām tiks nodrošināta visa veida neatliekamā medicīniskā palīdzība, ģimenes ārsta sniegtā ārstēšana, dzemdību palīdzība un ārstēšana slimībām ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, infekcijas slimības, psihiskās slimības.
Šneiders informēja, ka līdz nākamā gada maijam tiks izstrādāti arī Ministru kabineta noteikumi, kuros detalizēti būs noteikta kārtība veselības apdrošināšanas sistēmas darbībai, tostarp apdrošināšanas maksājumu veikšanai.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Likumprojektu atbalstīja 70 parlamentārieši, bet 16 deputāti balsoja pret.
Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9F80903D-7265-42FC-AB6B-9B9525EF1BA9/
LRA: jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums apgūs lielākus līdzekļus, bet nenodrošinās iedzīvotāju un mediķu vajadzības
Vakar 12.Saeimas deputātu vairākums nobalsoja par veselības aprūpes finansēšanas likumu un tas stāsies spēkā no 2018.gada 1. janvāra. LRA frakcijas deputāti balsoja PRET minēto likumprojektu, jo tas turpmāk nopietni ietekmēs iedzīvotāju labklājību un samazinās paļāvību uz valsti. Neraugoties uz milzīgo papildus piešķirto budžeta finansējumu, lielu labumu no tā negūs ne iedzīvotāji, ne mediķi. Likums veicinās birokrātiju un palielinās pacientu nevienlīdzību veselības pakalpojumu saņemšanā, turklāt jaunā sistēma stimulēs nepieciešamību pēc maksas medicīnas pakalpojumiem. Visprecīzākais ir pašu mediķu lietotais apzīmējums profesionālās diskusijās – “ caura glābšanas veste slīkstošai nozarei».
Mārtiņš Šics, 12.Saeimas LRA frakcijas priekšsēdētājas vietnieks: “Veselības Ministrijas augsti atalgotie un dāsni prēmētie ierēdņi ir sagatavojuši ļoti nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu, šķiet, tikai ar vienu mērķi – apgūt ievērojamos papildu piešķirtos līdzekļus, bet tas neuzlabos situāciju nozarē un ieguvēji nebūs ne ārsti, ne pacienti.
Pirmkārt, ļoti vispārīgi un nekonkrēti ir formulēti par milzīgo papildu finansējumu nodrošināmie pakalpojumi un nav definēti servisa līmeņi valsts garantētajiem valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem, tādējādi palielināsies korupcijas riski un “aploksnīšu” problēma medicīnā.
Otrkārt, likumā nav atspoguļota pašvaldību loma un atbildība ārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un netiek uzrādīti visi veselības aprūpes finansēšanas avoti. Tas varētu būt apdrošināšanas sabiedrību interesēs, kuri, iespējams, ir valdošās koalīcijas partiju sponsori. Piemēram, arī turpmāk cietušie ceļu satiksmes negadījumos būs spiesti ārstēties tikai valsts garantēto pakalpojumu ietvaros, nevis no obligāto civiltiesiskās apdrošināšanas līdzekļiem, kam būtu jāsedz cietušo ārstēšana.
Treškārt, un tas ir patiešām amorāli, ka koalīcijas deputāti no likumprojekta izslēdza un noraidīja normu par garantētu finansējuma palielinājumu solītajai ārstu, medicīnas māsu un pārējā medicīnas personāla darba samaksas paaugstināšanai. Tādējādi tiek nodrošināta likumiska bāze tam, ka netiks pildīts valdības dotais solījums par algu pieaugumu mediķiem nākamajos gados. Šāds lēmums var piespiest vēl palikušos mediķus aizbraukt no valsts.
Noraidot likuma normu par prioritāru medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanu valsts un pašvaldības ārstniecības iestādēs, pašreizējā Saeimas vairākuma atbalstītā redakcija veicinās līdzekļu tālāku novirzīšanu privātām ārstniecības iestādēm un samazinās iedzīvotāju iespēju saņemt valsts garantētu valsts medicīnisko palīdzību un ārstēšanu. Nav atbalstāms likums, kurš veicina pāreju uz privāto un maksas medicīnu Latvijā.”
Edvards Smiltēns, 12.Saeimas deputāts, LRA valdes loceklis: “Mēs ar likumu esam noteikuši stratēģiskās nozares, kurās valsts pārvaldībā esošie uzņēmumi nav privatizējami, piemēram, Latvijas Valsts meži, Latvijas Dzelzceļš u.c. Taču mūsu cilvēkiem tik svarīga nozare kā veselība pakāpeniski nonāk privātu uzņēmumu rokās. Veselības aprūpes sistēma ir novājināta, kas privātajam sektoram ļauj pārņemt arvien vairāk pakalpojumu. Iespējams, tāds ir arī pašreizējās valdības mērķis – nolaist nozari līdz kliņķim, lai to vienkāršāk varētu nodot privātajās rokās. Jau tagad privātie medicīnas pakalpojumu sniedzēji Latvijā aizņem 30% no valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nišas. Mēs tiecamies sasniegt to bīstamo robežu, kad valsts pazaudēs kontroli pār vienu no savām stratēģiski svarīgākajām nozarēm! Tendenci pierāda tādi gadījumi kā Gulbenes-Balvu slimnīcas privatizēšana, arī spēles ap Alūksnes slimnīcu. Tāpēc mēs esam kategoriski pret pašreiz notiekošo veselības aprūpes sistēmas privatizāciju. Finansējums prioritāri no valsts budžeta jānovirza valsts un pašvaldību īpašumā vai kontrolē esošām ārstniecības iestādēm.”
LRA iestājas par visu Latvijas iedzīvotāju labklājību un uzskata, ka ikvienam Latvijā ir tiesības būt pienācīgi atalgotam par savu darbu un piedzīvot cienīgas, nodrošinātas vecumdienas. Ikvienam ir tiesības saņemt atbilstošu veselības aprūpi un palīdzību grūtā situācijā. LRA mērķi ir panākt amatpersonu atbildību, paredzamu un taisnīgu nodokļu sistēmu, drošu vidi, vienmērīgu reģionu attīstību un sakārtotu infrastruktūru.
Latvijas Reģionu Apvienība ir centriska politiska organizācija, kas izveidota 2014. gada 25. februārī. LRA apvieno divus politiskos spēkus – “Reģionu Aliansi” un “Vidzemes partiju”. LRA šobrīd ir vairāk kā 800 biedru un tā ir otra Latvijā spēcīgākā pašvaldībās pārstāvētā partija ar 233 deputātiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F3763F90-8497-4159-8A1D-0A73A95A5E79/
