2017.gada 11. decembrī Eiropas Padomes Venēcijas komisija publicēja kritisku vērtējumu par Ukrainā nesen pieņemto izglītības likumu. [1] Šis lēmums Latvijai ir svarīgs, jo Ukrainas izglītības reformas likums ir līdzīgs projektam, kuru gatavo Latvijas valdība. Vairāku Eiropas Savienības valstu spiesta, Ukrainas valdība nosūtīja likuma tekstu Venēcijas komisijai.
Venēcijas komisija ir Eiropas Padomes ekspertu orgāns, kas profesionāli un juridiski vērtē valsts konstitūcijā veiktās izmaiņas. Ekspertu vērtējumu komisija var sniegt, tai skaitā, arī par nacionālo minoritāšu tiesības skarošiem likuma projektiem. Šī mehānisma dalībnieces ir 47 Eiropas Padomes valstis un vēl 13 citas pasaules valstis.
Komisijas sastāvā ietilpst konstitucionālo un starptautisko tiesību eksperti: profesori, akadēmiķi, bijušie Konstitucionālās un Augstākās tiesas tiesneši.
Vērtējumā par Ukrainas nacionālo minoritāšu skolu pāreju uz apmācību ukraiņu valodā, Venēcijas komisija konstatēja tiešus mazākumtautību tiesību pārkāpumus (citējam):
“Pārmaiņas var rezultēties apmācības iespēju samazināšanā mazākumtautību pārstāvju dzimtajā valodā. Tā ir uzskatāma par neproporcionālu iejaukšanos esošajās mazākumtautību tiesībās. Turklāt īsais laika periods, kas paredzēts jauno noteikumu ieviešanai, izraisa nopietnas aizdomas par gaidāmo izglītības kvalitāti.”
“Ja likums tiks piemērots tā, ka mazākumtautību dzimtā valoda tiks pasniegta tikai kā priekšmets, bez iespējas apgūt tajā citus priekšmetus, tas ir uzskatāms par acīmredzamu disproporcionālu iejaukšanos esošajās mazākumtautību tiesībās.”
Komisijas rekomendācijas (citējam):
“Turpināt nodrošināt esošo izglītības proporciju mazākumtautību valodās sākumskolā un vidusskolā papildus valsts valodas apmācībai.”
“Uzsākt dialogu ar mazākumtautību pārstāvjiem un citiem interesentiem.”
“Nodrošināt, lai likuma pielietošana neapdraud mazākumtautību kultūras mantojuma saglabāšanu, un izglītības iegūšanu mazākumtautību valodā tradicionālajās skolās.”
Andrejs Mamikins: “Vērsties pie Venēcijas komisijas var Eiropas Padomes valstis un institūcijas, kas piedalās komisijas darbā. Venēcijas komisijas lēmumi nav obligāti, bet tie ir tik godājami, ka parasti valstis seko tiem.
Ņemot vērā izglītības reformu analoģiju Ukrainā un Latvijā, un ārkārtīgi kritisko Venēcijas komisijas vērtējumu Ukrainai, esmu vērsies ar rakstisku priekšlikumu pie Latvijas premjerministra Māra Kučinska, kurā aicinu iesniegt izglītības likuma labojumu projektu par mazākumtautību skolu pāreju tikai uz apmācību latviešu valodā, Venēcijas komisijas ekspertīzes veikšanai.
Ja premjera kungs ir pārliecināts, ka plānotā izglītības reforma nepārpkāpj mazākumtautību tiesības Latvijā, tad viņš ar prieku atdos projektu cienījamo Venēcijas komisijas ekspertu rokās. Turklāt Venēcijas komisijas slēdziens ļaus izvairīties no smagas kļūdas, par kuru nāktos maksāt Latvijas sabiedrībai.”
[1] http://www.venice.coe.int/webforms/documents/?pdf=CDL-AD(2017)030-e
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/C69996E9-4427-41D6-AB0B-A0ECB16178A6/ un http://mamikins.lv/ru/neofitsalnyj-perevod-resheniya-venetsianskoj-komissii-po-otsenke-prinyatogo-zakona-ob-obrazovanii-v-ukraine-byuro-deputata-andreya-mamykina/
Mamikins aicina Kučinski nosūtīt izglītības likumprojektu Eiropas Padomes Venēcijas komisijai
Rīga, 12.dec., LETA. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins (S) vērsies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ar priekšlikumu iesniegt izglītības likuma labojumu projektu par mazākumtautību skolu pāreju tikai uz apmācību latviešu valodā Venēcijas komisijai jeb Eiropas Padomes ekspertu organizācijai ekspertīzes veikšanai, aģentūru LETA informēja deputāta birojā.
Eiroparlamentārietis vērsa uzmanību, ka 11.decembrī Eiropas Padomes Venēcijas komisija publicēja kritisku vērtējumu par Ukrainā nesen pieņemto izglītības likumu. Šis lēmums Latvijai ir svarīgs, jo Ukrainas izglītības reformas likums ir līdzīgs projektam, kuru gatavo Latvijas valdība. Vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu spiesta, Ukrainas valdība nosūtīja likuma tekstu Venēcijas komisijai, norādīja Mamikins.
Vērtējumā par Ukrainas nacionālo minoritāšu skolu pāreju uz apmācību ukraiņu valodā, Venēcijas komisija konstatēja tiešus mazākumtautību tiesību pārkāpumus, uzsvēra Mamikins. “Vērsties pie Venēcijas komisijas var Eiropas Padomes valstis un institūcijas, kas piedalās komisijas darbā. Venēcijas komisijas lēmumi nav obligāti, bet tie ir tik godājami, ka parasti valstis seko tiem,” teica deputāts.
“Ja premjera kungs ir pārliecināts, ka plānotā izglītības reforma nepārkāpj mazākumtautību tiesības Latvijā, tad viņš ar prieku atdos projektu cienījamo Venēcijas komisijas ekspertu rokās. Turklāt Venēcijas komisijas slēdziens ļaus izvairīties no smagas kļūdas, par kuru nāktos maksāt Latvijas sabiedrībai,” uzsvēra Mamikins.
Viņš skaidroja, ka Venēcijas komisija ir Eiropas Padomes ekspertu orgāns, kas profesionāli un juridiski vērtē valsts konstitūcijā veiktās izmaiņas. Ekspertu vērtējumu komisija var sniegt, tai skaitā, arī par nacionālo minoritāšu tiesības skarošiem likuma projektiem. Šī mehānisma dalībnieces ir 47 Eiropas Padomes valstis un vēl 13 citas pasaules valstis. Komisijas sastāvā ietilpst konstitucionālo un starptautisko tiesību eksperti – profesori, akadēmiķi, bijušie Konstitucionālās un Augstākās tiesas tiesneši.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F8FE6C92-341A-48E9-98B7-1FAAC448AA6F/
