Jūrmalas nelegālās atkritumu glabātavas ugunsgrēka lietā trīs aizdomās turētie
Rīga, 7.dec., LETA. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) saistībā ar šovasar notikušo ugunsgrēku nelegālajā atkritumu glabātavā Jūrmalā par aizdomās turētajiem atzinusi trīs personas, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.
ENAP lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas kvalificēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem – par zemes, mežu un ūdeņu piesārņošanu, un atmosfēras gaisa piesārņošanu, kā arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu.
Par aizdomās turētajiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanā, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm atzītas trīs personas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu, norādīja Gžibovska.
Aizdomās turētajiem piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Policijā neatklāja, kas ir aizdomās turētie.
Tāpat ENAP šajā kriminālprocesā pieņēmusi lēmumu par cietušo atzīt valsti Valsts vides dienesta personā.
Izmeklēšana šajā kriminālprocesā turpinās un plašāka informācija pagaidām netiek sniegta.
Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite aģentūrai norādīja, ka pašvaldībai nav informācijas par šo procesu un iespējamiem aizdomās turamajiem.
Savukārt uzņēmuma SIA “Prima M” valdes locekle Lūcija Uzkliņģe aģentūrai LETA apstiprināja, ka ir viena no trīs aizdomās turētajām personām. Savukārt citas aizdomās turētās personas viņa atteicās apspriest, vienīgi norādot, ka tie ir cita uzņēmuma darbinieki, kas tolaik bija saistīti ar “Prima M” darbību. Uzkliņģe sacīja, ka viņa un vēl divas personas tiek turētas aizdomās par nelicenzētu darbību, nevis ugunsgrēka izraisīšanu.
Pēc viņas domām, policija mēģina atrast personas, kurām uzvelt notikušā vainu, nevis atrast patiesos ugunsgrēka izraisītājus. Uzkliņģe arī norādīja, ka Slokas apkaimē deguši otrreizējās pārstrādes materiāli, nevis atkritumi.
Tāpat uzņēmuma valdes locekle teica, ka apsver iespēju griezties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu izvērtēt teritorijas attīrītāja, SIA “Clean R” darbības. Pēc Uzkliņģes teiktā, Slokas ugunsgrēkā dega 8000 tonnas pārstrādes materiālu, nevis 23 000 tonnas atkritumu.
To, ka ugunsgrēka vietā bijušas uzkrātas aptuveni 23 000 tonnas atkritumi aplēsis Valsts vides dienests. “Clean R” pēc teritorijas attīrīšanas informēja, ka ir izvedis aptuveni 12 500 tonnas atkritumu.
Informācija “Firmas.lv” liecina, ka “Prima M” apgrozījums 2015.gadā bija 15 331 eiro, bet zaudējumi bija 2375 eiro apmērā. “Prima M” reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2846 eiro. “Prima M” pieder SIA “SO Trust”, kura vienīgais īpašnieks ir Oļegs Sokolovs.
Aģentūrai LETA līdz šim nav izdevies sazināties ar pašu Sokolovu, lai noskaidrotu viņa statusu krimināllietā.
Valsts policijā izmeklēšanā atrodas vēl viens kriminālprocess saistībā ar Jūrmalas nelegālo atkritumu glabātavu. Šī lieta ir Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes lietvedībā un tā kvalificēta pēc Krimināllikuma panta par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kas izdarīta ar dedzināšanu un ir izraisītas smagas sekas.
Šajā kriminālprocesā šobrīd nevienai personai nav aizdomās turētā statuss.
Kā vēstīts, 3.jūlijā pēc Krīzes vadības padomes sēdes saistībā ar notikušo ugunsgrēku Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis žurnālistiem paziņoja, ka likumsargiem ir aizdomas par notikušu ļaunprātīgu dedzināšanu nelegālajā atkritumu glabātavā.
18.jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība. Izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 000 tonnu atkritumu. Ugunsgrēka vietā atrastas arī baterijas, elektrības vadi un aerosola pudeles.
Teritorijas sakārtošanas darbus veicis uzņēmums “Clean R”. Tam iztērētos aptuveni 550 000 eiro paredzēts piedzīt no uzņēmuma “Prima M”, kas saimniekoja šajā teritorijā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/A2175C08-8B2E-4F7B-AE75-8EDC1ACCD19E/
No nākamā gada vidus uzņēmējiem būs stingrākas atkritumu apsaimniekošanas prasības
Rīga, 7.dec., LETA. Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un stingrāk uzraudzītu sadzīves atkritumu pārvadājumus Latvijā.
Stingrākas atkritumu apsaimniekošanas prasības uzņēmējiem tiks piemērotas no 2018.gada vidus, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Likuma grozījumi ļaujot uzlabot kontroles iespējas pār nebīstamo atkritumu pārrobežu plūsmām, pieprasot par šādiem pārvadājumiem iepriekš informēt Valsts vides dienestu (VVD). Tātad dienests varēs veikt pārbaudes atkritumu vešanas brīdī. Tāpat tas uzlabošot kopējo pārskatāmību atkritumu pārvadājumos un pārstrādē, novēršot situācijas, kad komersanti neuzrāda patiesos atkritumu apjomus.
Tāpat likumā noteikts, ka visiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem būs jānodrošina finanšu garantija, ko izsniedz banka vai apdrošināšanas sabiedrība. Tā būs obligāta prasība, lai saņemtu VVD atļauju darbībām ar atkritumiem.
Nepieciešamo garantiju apmēra aprēķinā tiks ņemts vērā atkritumu veids, ar kādiem tiek veiktas darbības, kā arī atkritumu apjomi. Savukārt detalizētu principu finanšu garantiju aprēķināšanai noteiks Ministru kabinets.
Līdz ar to, gadījumos, kad komersants nebūs izpildījis normatīvo aktu un vides institūciju noteiktās prasības, lai novērstu kaitējumu videi, valsts varēs izmantot finanšu garantiju, nevis valsts budžeta līdzekļus.
Atkritumu tirgotājs vai starpnieks Latvijā varēs strādāt tikai tad, ja viņam būs noslēgts līgums ar atkritumu pārstrādes iekārtas operatoru. Tirgotājam vai starpniekam būs pienākums ziņot par darījumu atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā. Atkritumu gala saņēmējs Latvijā patlaban var būt gan atkritumu tirgotājs, gan apsaimniekošanas starpnieks. Dzīvē šīs personas ne vienmēr veic tālāk atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas darbības, kas noved pie ilgstoši uzkrātiem atkritumiem neatbilstošās vietās un apjomā, teikts likumprojekta anotācijā.
Līdz ar likuma grozījumiem pašvaldībām uzlikts pienākums patstāvīgi vai sadarbībā ar atkritumu vai poligona apsaimniekotāju veicināt iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, rīkojot izglītojošus pasākumus un šķirošanu veicinošas kampaņas, kā arī atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/9D10ED3A-CBEE-434D-B494-2DBAD14F2D46/
