Jauni paskaidrojumi tiesai rāda – neraugoties uz trim nelabvēlīgiem tiesas spriedumiem, Vējoņa kanceleja pat nedomā laboties
Neraugoties uz jau trim zaudētām tiesas prāvām saistībā ar mēģinājumiem slēpt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu un valsts iestādes darbību, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja pat nedomā laboties. Savos jaunajos paskaidrojumos tiesai saistībā ar nevēlēšanos sniegt prasītās ziņas par bēdīgi slaveno Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā viņa kancelejas vadītājs Arnis Salnājs raksta, ka vispār nesaprotot, kāda tieši informācija neesot sniegta, un deklarē, ka šādi „nepamatoti” informācijas pieprasījumi no kancelejas prasot „pārmērīgus resursus”. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē šo izteiksmīgo dokumentu, kas uzskatāmi demonstrē Vējoņa un viņa līdzgaitnieku attieksmi pret nepieciešamību atskaitīties par savu darbu.
Latvijas Valsts prezidenta kancelejas paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr.A420304517 par Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 23.oktobra lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk – pieteicējs) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk – Kanceleja) sniegt pieteicējam 2017.gada 25.septembra iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu – atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.
Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203 .panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.
1. 2017.gada 25.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs lūdza Kanceleju sniegt informāciju:
1.1. kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R.Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus;
1.2. vai minētās R.Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus;
1.3. cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu minētajam R.Vējonim;
1.4. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;
1.5. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt? Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;
1.6. vai minētajam R.Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai minētajam R.Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins;
1.7. ar ko skaidrojams, ka minētais R.Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītājus vārdus.
2. 2017.gada 26.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs papildināja uzdotos jautājumus un lūdza Kanceleju sniegt informāciju:
2.1. kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R.Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šīm amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalījusies uzrunu rakstīšanā;
2.2. vai minētās R.Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus;
2.3. cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu minētajam R.Vējonim;
2.4. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;
2.5. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt. Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem. Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;
2.6. vai minētajam R.Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai R.Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins un vai R.Vējonis var paskaidrot, kas uzrunā bija domāts ar vārdu kopumu “people on the ground”;
2.7. ar ko skaidrojams, ka minētais R.Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītājus vārdus;
2.8. kāds bija R.Vējoņa uzrunas mērķis;
2.9. vai, gatavojoties debašu uzrunai, R.Vējonis sagatavošanās darbus veica pēc labākās apziņas, ņemot vērā Valsts prezidenta svinīgajā solījumā teikto: “Savus pienākumus izpildīšanu pēc labākās apziņas”.
3. Papildus 2017.gada 26:septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs lūdza Kanceleju sniegt informāciju – vai taisnība, ka 20.septembra uzrunas tekstu Kanceleja no Ārlietu ministrijas saņēma jau 28.augustā.
4. 2017.gada 27.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesniegums, kurā pieteicējs ar mērķi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūdza Kanceleju sniegt informāciju par iepriekš minētajos elektroniskā pasta sūtījumos uzdotajiem jautājumiem, kas bija vienkopus apkopoti vienā iesniegumā.
5. Atbildot uz augstāk minētajiem pieteicēja elektroniskā pasta sūtījumiem un iesniegumu, ar 2017.gada 10.oktobra vēstuli Nr.1675 Kanceleja, informēja pieteicēju, ka:
5.1. Valsts prezidenta uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējā sesijā projektu sagatavo Ārlietu ministrijas darbinieki sadarbībā ar diplomātisko pārstāvniecību ANO Ņujorkā, ņemot vērā Ārlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas īstenošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpina strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki, pilnveidojot un precizējot uzrunas projekta tekstu. Tā ir ierasta kārtība un, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijai, šajā kārtībā netika ieviestas kādas izmaiņas;
5.2. atbilstoši Kancelejas un Ārlietu ministrijas norunai konkrētās uzrunas projekts katru gadu tiek sagatavots un nodots Valsts prezidenta un Kancelejas rīcībā līdz vasaras beigām, ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas sesiju norises laiku ik gadu septembra otrajā pusē. Vienlaikus kanceleja apstiprināja, ka pieteicēja rīcībā esošā informācija par uzrunas projekta saņemšanas laiku Kancelejā atbilst patiesībai – tā tika saņemta 2017.gada 28.augustā;
5.3. uzrunājot ANO dalībvalstu vadītājus un starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošības aktualitātēs, kā arī uzsvēra straujāku ANO reformu, it īpaši Drošības padomē, nepieciešamību. Vienlaikus pieteicēja uzmanība tika vērsta uz to, ka Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadītājiem, bija svarīgi izteikties par pasaules karstajiem punktiem, tostarp par situāciju Ziemeļkorejā un Sīrijā, kā arī globālā terorisma radītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai visā pasaulē. Valsts prezidentam bija svarīgi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un uzsvērt nepieciešamību Eiropas drošību balstīt starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos;
5.4. piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildīja pēc labākās apziņas. Tā kā Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, Kanceleja pieteicēju informēja, ka Valsts prezidents pastāvīgi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Vienlaikus pieteicēja uzmanība tika vērsta uz to, ka neviens cilvēks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišķās sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmē;
5.5. visas amatpersonas, kas piedalījās konkrētās runas rakstīšanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan ari iepriekš ir piedalījušās runu rakstīšanā;
5.6. gadījumā, ja pieteicējām nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemēram, “people on the ground”, Kanceleja aicināja pieteicēju Kancelejas mājaslapā internētā iepazīties ar minētās uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošām vārdnīcām. Papildus Kanceleja informēja pieteicēju, ka tā minētais formulējums “people on the ground”, gan arī citi runā lietotie formulējumi tiek izmantoti dažādu valstu un institūciju amatpersonu uzrunās, tostarp arī to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.
6. Papildus Kancelejas 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.1675 minētajam, informējam, ka ANO Ģenerālās asamblejas darbs tiek organizēts sesijās, kas ik gadu sākas septembrī un ilgst gadu. Iesākot regulāro sesiju, tiek organizētas Ģenerālās asamblejas debates.
Ikgadējā ANO Ģenerālās asamblejas debate ir formāts, kurā pasaules līderi uzrunā globālus, kā arī nacionāli prioritārus jautājumus, kas ir ANO darba kārtībā. Šā gada septembrī notikušajās ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas atklāšanas debatēs piedalījās 196 augsta līmeņa amatpersonas, tostarp ANO novērotājvalstu pārstāvji.
Tradicionāli Ģenerālās Asamblejas augsta līmeņa debatēm tiek dota tematiski vienojoša tēma. Šīs sesijas pamattēma – koncentrēšanās uz cilvēkiem: centieni nodrošināt mieru un pienācīgu dzīvi visiem cilvēkiem uz ilgtspējīgas planētas – deva iespēju pasaules līderiem gan paust viedokli par aktuālākajiem globāliem izaicinājumiem starptautiskajam mieram un drošībai, kā piemēram, terorismu, kodolieroču izplatību, starptautisko tiesību neievērošanu, kā arī izaicinājumiem ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu kontekstā, migrācijas izraisītajām sekām un citām pasaules dienas kārtībā esošām tēmām.
Vienlaikus savās uzrunās valstu līderi tradicionāli pievērsās organizācijas institucionālajiem jautājumiem, kā piemēram, Drošības padomes reformai, veto tiesību ierobežošanai īpašos apstākļos un līdzīgiem ar ANO darbību saistītiem jautājumiem. Daudzi pasaules līderi uzsvēra multilaterālas pieejas un sistēmas nozīmi globālo problēmjautājumu risināšanā. Valstu vadītāji šajā debatē izmanto arī iespēju uzrunāt savai valstij īpaši svarīgus jautājumus, kuriem vēlas saglabāt augstu ANO uzmanību, kā arī informēt starptautisko sabiedrību par īpaši svarīgiem nacionāla līmeņa notikumiem.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas atklāšanas uzrunā pauda atbalstu gan stingrai starptautisko tiesību ievērošanai, gan izteica viedokli par aktuālākajiem ģeopolitiskajiem jautājumiem. Attiecībā uz Latvijas lomu globālo procesu virzīšanā, Valsts prezidents apliecināja mūsu valsts apņemšanos īstenot Parīzes klimata līgumu pilnā mērā, kā arī nākamajā gadā iesniegt brīvprātīgu nacionālo pārskatu par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu Latvijā.
Tāpat arī Valsts prezidents pauda atbalstu ANO kā organizācijai un tās jaunajam ģenerālsekretāram Antoniu Guterrešam, vēlot sekmīgi veikt nepieciešamās reformas, tostarp saistībā ar ANO Drošības padomes paplašināšanos un darba metožu pārskatīšanu. Valsts prezidenta pilnas uzruna teksta un video faila formātā ir pieejama Valsts prezidenta kancelejas internēta mājaslapā, kā arī ANO preses dienesta kopsavilkumā par Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā.
7. Pieteicējs 2017.gada 17.oktobra pieteikumā norāda, ka Kancelejas 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.1675 nav sniegta pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesniegumā pieprasītā informācija, līdz ar to pieteicējs uzskata Kancelejas rīcību par prettiesisku.
Pieteicējs nav norādījis, kāda viņa pieprasītā informācija nav sniegta. Līdz ar to Kanceleja var tikai minēt, kas pieteicēju sniegtajā atbildē nav apmierinājis.
Pievēršama uzmanība apstāklim, ka visi pieteicēja uzdotie jautājumi ir saistīti ar Valsts prezidenta 2017.gada 20.septembra uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā subjektīvu vērtējumu, kur pieteicējs nav sniedzis nevienu argumentu, kas varētu tikt vērtēts, vadoties pēc teiktās uzrunas satura vai tajā paustā. Pieteicēja paustā kritika nesatur arī nevienu pamatoti vērtējamu argumentu, kas dotu pamatu vērtēt Valsts prezidenta uzrunas sagatavošanā iesaistīto Kancelejas un ārlietu dienesta darbinieku kvalifikāciju vai zināšanas.
Pieteicējs secinājumus izdarījis un jautājumus uzdevis, nevis iepazīstoties ar pilnu Valsts prezidenta uzrunas tekstu video vai teksta formātā, bet izmantojot īpaši sagatavotu, par kopējo uzrunas tekstu teju desmit reizes īsāku video ierakstu, kurā pēc pārteikšanās pazīmes apkopotas un izceltas atsevišķas runas epizodes un vārdi (sk. pielikumā internēta vietnes “pietiek.com” 2017.gada 25. un 26.septembra publikācijas).
Pieteicēja kritika pret Valsts prezidentu, Kancelejas vadību, Valsts prezidenta padomniekiem un ārlietu dienestā strādājošajiem uzrunas sagatavošanā iesaistītajiem darbiniekiem saistīta ar pieteicēja subjektīvu vērtējumu un paša pieteicēja zināšanu līmeni. Personas tiesības saņemt atbildi uz iesniegumu vai informācijas pieprasījumā prasīto informāciju neparedz iestādei pienākumu atbildi formulēt, pielāgojoties iesniedzēja izpratnes līmenim vai izmantojot iesniedzēja lietotos jēdzienus.
Ikvienam ir tiesības paust savu viedokli un Satversmes 100.pantā paredzētās tiesības uz vārda brīvību to garantē. Taču tiesības uz vārda brīvību, Iesniegumu likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktā iesniegumu un informācijas pieprasījumu izskatīšanas kārtība neparedz pienākumu iestādei reaģēt uz katru iesniedzēja jautājumu vai vērtējumu. Tiesības saņemt atbildi pēc būtības nenozīmē tiesības saņemt iesniedzēja iedomātu atbildi vai tādu atbildi, kādu iesniedzējs būtu vēlējies.
8. Saistībā ar pieteicēja deklarētajiem mērķiem veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus papildus informējam, ka:
8.1. atbildot uz pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesniegumu, Kanceleja ar 2017.gada 13.oktobra vēstuli Nr.1708 sniedza pieteicēja prasīto informāciju par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs 2017.gada septembrī darba kārtību, darba valodu, viesnīcu, kurā uzturējās Valsts prezidents, viesnīcas, ceļa un citiem izdevumiem. Izmantojot minēto informāciju, internēta vietnē “pietiek.com” 2017.gada 24.oktobrī ievietota publikācija (sk. pielikumā pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesniegumu, Kancelejas 2017.gada 13.oktobra vēstuli Nr.1708 un internēta vietnes “pietiek.com ” 2017.gada 24.oktobra publikāciju);
8.2. atbildot uz pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesniegumu, Kanceleja ar 2017.gada 15.septembra vēstuli Nr.1515 sniedza pieteicējam prasīto informāciju par Kancelejas vadītāja, Kancelejas vadītāja vietnieces un Valsts prezidenta padomnieku ārvalstu komandējumiem laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.augustam (sk. pielikumā pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesniegumu un Kancelejas 2017.gada 15.septembra vēstuli Nr.1515).
9. Informējam, ka 2017.gada laikā līdz šim brīdim Kanceleja no pieteicēja saņēmusi 61 dažāda satura un apjoma informācijas pieprasījumus un iesniegumus, kas Kancelejai radījis ievērojamu papildu darba apjomu un noslodzi, pieteicēja vajadzībām apkopojot un grupējot lielu informācijas apjomu, skaidrojot un sniedzot informāciju par Kancelejas darbu.
Tāpat arī Administratīvās rajona tiesas tiesvedībā šobrīd atrodas 15 administratīvās lietas, kurās piedalās pieteicējs un Kanceleja (lieta Nr. A420195417, Nr. A420187717, Nr. A420193517, Nr. A420227917, Nr. A420192717, Nr. A420227817, Nr. A420234917, Nr. A420227617, Nr.A420261117 (apvienota ar lietu Nr. A420282017), Nr.A420289117, Nr.A420320317, Nr.A420304217, Nr.A420289517, Nr.A420289617 un Nr.A420304517).
Persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Ja persona nepamatoti ar saviem informācijas pieprasījumiem vai iesniegumiem sniegt atbildi pēc būtības prasa pārmērīgus resursus no valsts puses, tas līdz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo valsts nespēj pienācīgi tos izskatīt (sk. arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).
Ņemot vērā iepriekš minēto, Kanceleja lūdz pieteikumu pilnībā noraidīt.
…Info avots un dokumentu foto: http://m.pietiek.com/raksti/jauni_paskaidrojumi_tiesai_rada_-_neraugoties_uz_trim_nelabveligiem_tiesas_spriedumiem,_vejona_kanceleja_pat_nedoma_laboties
Vējonis un Salnājs savas „privātās dzīves” aizstāvībā nolēmuši tiesu „paņemt uz masu” – divās lietās iesnieguši trīs kilogramus argumentu
Neraugoties uz jau trim pirmajā instancē zaudētām prāvām saistībā ar vēlmi slēpt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu un iestādes darbību, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, ko vada bijušais Latvijas pasta priekšnieks Arnis Salnājs, turpina cīnīties, lai nevajadzētu sabiedrībai atklāt šo informāciju, ko Vējonis uzskata par savu un savu padoto „neaizskaramo privāto dzīvi”. Nu šīs savas „privātās dzīves” aizstāvībai Vējonis un Salnājs nolēmuši ķerties pie jaunas taktikas un mēģināt administratīvo tiesu „paņemt uz masu”: pēdējie divi paskaidrojumu blāķi tiesai sver 1,579 un 1,679 kilogramus – kopā tātad vairāk nekā 3,25 kilogramus. Pietiek šodien publicē jaunākos Vējoņa kancelejas argumentus – kāpēc sabiedrībai nebūtu jāzina, kā un par ko tiek tērēta tās nauda.
LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA
Paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr.A420261117 par Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk – pieteicējs) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk – Kanceleja) sniegt pieteicējam 2017.gada 26.jūnija un 29.jūnija iesniegumos pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu – atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.
Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmuma 3. punktā norādīts, ka ar Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1292 ir atteikts sniegt pieteicēja 2017.gada 26. un 29.jūnija iesniegumos pieprasīto informāciju. Minētā lēmuma 4.punktā norādīts, ka tiesā ir pārsūdzams Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmums Nr.1292 un nolemts ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Kancelejai sniegt pieteicējam 2017.gada 26. un 29.jūnija informācijas pieprasījumos minēto informāciju.
Kanceleja vērš uzmanību, ka ar 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1292 ir atteikusi sniegt pieteicēja 2017.gada 29.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju. Savukārt pieteicēja 2017.gada 26.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju Kanceleja atteica sniegt ar 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1293.
Pieteicējs tiesā ir pārsūdzējis Kancelejas 2017.gada 17.jūlija vēstuli Nr.1207 par termiņa pagarinājumu informācijas pieprasījuma sniegšanai. Ņemot vērā to, ka tiesa ir atzinusi, ka pārsūdzams ir Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmums Nr.1292, lietā nav lemts par turpmāko rīcību saistībā ar Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1293. Tādējādi Kancelejai nav pamata tiesai sniegt paskaidrojumus saistībā ar Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1293 un Kanceleja paskaidrojumus saistībā ar to nesniedz.
Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203.panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.
1. Pieteicējs nav sniedzis pamatojumu, kā izpaudies Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmuma Nr.1292 prettiesiskums.
Ievērojot minēto, papildus Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmuma Nr.1292 pamatojumā norādītajam Kanceleja sniedz šādus argumentus.
Atteikums pieteicējam izsniegt ziņas par Kancelejā nodarbināto personu atlīdzību pamatots, vērtējot pieteicēja rīcību ar tam iepriekš ilgstošā laika periodā izsniegto informāciju, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus. Līdz ar to atteikums izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju vērtējams ne tikai, ņemot vērā Informācijas atklātības likumā paredzētos pamatus, bet arī, piemērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas, jo īpaši, analizējot tos apstākļus, kādi bijuši līdz konkrētā lēmuma pieņemšanas brīdim.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka gan tiesības uz izteiksmes brīvību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants), gan tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants) ir vienlīdzīgas tiesības, un tāpēc lietas iznākums nedrīkstētu atšķirties atkarībā no prasības pamatā izmantotā panta (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedumu [Lielā palāta] lietā Axel Springer AG pret Vāciju 87.punktu). Konkrētajā lietā izšķiroša nozīme ir tam, kādas darbības veicis pieteicējs ar tam jau izsniegto informāciju, īstenojot vārda brīvību un kādas sekas tas radījis Kancelejā nodarbinātajiem saistībā ar privātās dzīves aizskārumu.
2. Laika posmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam Kanceleja iesniedzējam sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu.
Tādējādi pieteicēja rīcībā nonāca liels apjoms informācijas, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus, kuri līdz šim nebija publiski pieejami. Savus informācijas pieprasījumus pieteicējs Kancelejai iesniedza kā fiziska persona, to pamatojot ar vēlmi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Kancelejas sniegto informāciju bez datu subjektu piekrišanas, pārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9.panta noteikumus, pieteicējs publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Šo publikāciju rezultātā Kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās interneta meklētājprogrammās.
Interneta vietne “pietiek.com” nav reģistrēta likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 9.pantā noteiktajā kārtībā. Izmantojot Kancelejas sniegto informāciju, pieteicējs nenodrošina masu informācijas līdzekļa funkcijas vārda brīvības jomā, sniedzot sabiedrībai patiesu un objektīvu informāciju. Tieši pretēji, izmantojot Kancelejas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu sniegtos datus, pieteicējs līdz šim publicējis maldinošu un sagrozītu informāciju.
3. Piemēram, 2017.gada 6.februāra publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” norādīts, ka Kancelejā tiek veiktas regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu “mēnesi pēc mēneša, norādot, ka prēmijas piešķirtas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/prezidenta_kanceleja_sakusies_jauni_treknie_gadi). Minētā informācija ir maldinoša, jo prēmijai par ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu ir vienreizējs raksturs, proti, tā var tikt piešķirta vienu reizi gadā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otrajā daļā noteiktajam, nepārsniedzot 75 procentus no konkrētās amatpersonas vai darbinieka mēnešalgas.
Papildus minētajā publikācijā vērsta uzmanība, ka Kancelejā naudas balvas ir piešķirtas “it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās”. Pieteicējs ir apšaubījis Kancelejas nodarbināto veikto darbu, darba kvalitāti un izmaksu pamatotību, lai gan Kanceleja rīkojusies normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un Valsts kontrole, veicot ikgadējo revīziju un pārbaudot valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību, par šiem jautājumiem Kancelejai nav izteikusi nevienu iebildumu vai ieteikumu.
4. Saņemot informāciju par Kancelejas amatpersonām un darbiniekiem piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu tiesisko un faktisko pamatojumu, pieteicējs veica subjektīvu konkrēto piemaksu un nodarbinātajiem izmaksātās atlīdzības izvērtējumu un savus apsvērumus un vērtējumu publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Balstoties uz savu redzējumu par konkrētajiem darbiniekiem un amatpersonām izmaksātās atlīdzības pamatojumu, papildus pieteicējs iesniedza Kancelejai’ virkni jaunu informācijas pieprasījumu ar lūgumu sniegt skaidrojumu savam jau publiskajā telpā publicētajam viedoklim.
Uzdotie jautājumi bija saistīti ar pieteicējam jau izsniegtas informācijas analīzi un izvērtējumu, ņemot vērā pieteicēja izpratni par to, kā Kancelejā būtu organizējams darba izpildes process un pieteicēja personīgo pārliecību par Kancelejas darbu, ko pieteicējs gribēja darīt zināmu plašākai sabiedrībai.
5. Kopš 2015.gada jūlija līdz 2017.gada augustam pieteicējs ir vērsies Kancelejā ar 92 dažāda satura un detalizācijas pakāpes informācijas pieprasījumiem un iesniegumiem saistībā ar Kancelejas budžeta līdzekļu izlietojumu, iekšējiem darba organizācijas jautājumiem, Kancelejas darbinieku darba izpildes novērtējuma analīzi, Valsts prezidenta darbību un par citiem jautājumiem (no tiem 47 informācijas pieprasījumi un iesniegumi saņemti 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos).
Vienlaikus tika konstatēts, ka neatkarīgi no tā, kādu informāciju, cik detalizētā pakāpē un apmērā Kanceleja pieteicējam sniedz, izpildot viņa informācijas pieprasījumus un atbildot uz iesniegumiem, pieteicējs izsniegtos datus izmanto atbilstoši saviem personīgiem ieskatiem, publiskajā telpā sniedzot sagrozītu, tendenciozu un izteikti negatīvu informāciju. Pievēršama uzmanība arī apstāklim, ka pieteicējs pirms teju katras publikācijas sniedz personīgu vērtējošu viedokli, dodot tendenciozu un aplamu priekšstatu tālāk atspoguļotajam informācijas faktiskajam izklāstam.
Regulārās, maldinošās un tendenciozās publikācijas par Kancelejas nodarbināto atlīdzību ir radījušas daļai konkrētai internēta vietnei sekojošās sabiedrības pārliecību, ka Kancelejā nodarbinātajām personām izmaksātā atlīdzība un tās apmērs ir prettiesisks, nelikumīgs un nesamērīgs budžeta līdzekļu izlietojums.
Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs pieprasīto informāciju pastāvīgi izmanto pretēji informācijas pieprasījumos norādītajiem mērķiem veicināt labu pārvaldību un tiesiskumu valsts pārvaldē. Faktiski Kanceleja, tās administratīvais resurss un valsts budžeta līdzekļi tiek nepamatoti izlietoti, ilglaicīgi sarakstoties ar pieteicēju un nodrošinot informāciju viņa organizētām aktivitātēm, kas vērstas uz Valsts prezidenta institūcijas, Kancelejas, tajā nodarbināto un publiskā sektorā strādājošo nomelnošanu.
6. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta otrajā daļā noteikts, ka personas datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mēķiem nav pieļaujama, ja tā pārkāpj datu subjekta tiesības. Lietā nav strīda, ka pieteicējs ilgstošā laika periodā iegūstot, apkopojot, glabājot un publicējot Kancelejas nodarbināto personas datus, veic personas datu apstrādi Fizisko perosnu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē. Vērtējot iespējas turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju par Kancelejas nodarbinātajiem izmaksāto atlīdzību kopā ar
Kancelejas nodarbināto personas datiem, Kanceleja veica Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteikto kritēriju izvērtējumu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir definējusi principus, kas jāvērtē, piemērojot nepieciešamību ierobežot izteiksmes brīvību, lai aizsargātu citas personas reputāciju vai tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietās Von Hannover pret Vāciju (Nr. 2) [Lielā palāta] 104.-113.punktā un Axel Springer AG pret Vāciju [Lielā palāta] 89.-95.punktā ir norādījusi, ka pārbaudāmi šādi aspekti:
1) vispārējas nozīmes debašu veicināšana;
2) cik atpazīstama ir konkrētā persona un kāda ir publikācijas tēma;
3) personas iepriekšējā rīcība;
4) informācijas ieguves metode un tās patiesīgums;
5) publikācijas saturs, forma un tās sekas;
6) piemērotās sankcijas smagums.
7. No 2017.gada janvāra internēta vietnē “pietiek.com” par Kanceleju un tās darbiniekiem ir ievietotas vairāk kā 24 publikācijas, pie kurām pievienoti vairāk kā 830 neidentificējamu personu komentāri. Komentāri ir naidīgi, homofobiski, Kancelejas nodarbināto dzimumu aizskaroši, tajos izteikti draudi Kancelejas nodarbināto dzīvībai un veselībai. Izvērtējot pieteicēja publikāciju saturu, atzīstams, ka pieteicējs, mērķtiecīgi sagrozot no Kancelejas saņemto informāciju un to publicējot konkrētajā internēta vietnē, ir veicinājis attiecīgo personu negatīvo reakciju. Savukārt, tieši izsniegto datu sagrozīšana un maldinošas informācijas sniegšana par Kancelejas veiktajām izmaksām ir radījusi priekšnosacījumus debatei publiskajā telpā par Kancelejas veikto valsts budžeta līdzekļu izmaksu likumību un lietderību. Publicējot neitrālu un nesagrozītu informāciju, korekti izmantojot izsniegtos datus, debates publiskajā telpā saturs būtu būtiski atšķirīgs un nebūtu vērsts uz pieteicēja personīgā viedokļa un pārliecības tiražēšanu.
Līdz ar to atzīstams, ka pieteicēja pieprasītā informācija par Kancelejā izmaksāto atlīdzību ir izmantota pilnīgi citiem mērķiem un nav vērsta uz vispārējas nozīmes debašu veicināšanu. Uz aizsardzību, ko nodrošina Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants žurnālistiem saistībā ar ziņošanu par vispārējas nozīmes jautājumiem, attiecas nosacījums, ka viņi rīkojas labā ticībā un sniedz patiesus faktus un “ticamu un precīzu” informāciju saskaņā ar žurnālistikas ētikas principiem. Pat, ja pieteicēja ieskatā tas īsteno žurnālistisku interesi, tad veids un forma, kāda tas publicē informāciju neatbilst žurnālistiskas ētikas principiem.
8. Piemēram, 2017.gada 28.aprīļa publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs, pamatojoties uz viņam izsniegtās informācijas aplamu interpretāciju ir publicējis nepatiesas ziņas par to, ka Kancelejas “vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmēneša piemaksu gada pirmajos trīs mēnešos ir saņēmusi gan viena, gan otra” (sk.
https://www.pietiek.com/raksti/vejona_kanceleja_viena_gramatvede_it_ka_veic_otras_pienakumus,_bet_dasnas_ikmenesa_piemaksas_-_abam ).
Kanceleja pieteicēju informēja, ka sakarā ar prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu vecākajai grāmatvedei piemaksa par papildu darbu tika maksāta tikai par laiku, kad aizvietojamā amatpersona – galvenā grāmatvede atradās prombūtnē! ^Kancelejas galvenajai grāmatvedei saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu noteiktā piemaksa 2017.gada pirmajos trīs mēnešos netika maksāta par laiku, kamēr minētā persona atradās atvaļinājumā.
Tomēr pieteicējs nepatiesās ziņas nav nedz atsaucis, ne arī precizējis tās atbilstoši Kancelejas sniegtajai informācijai. Kancelejas galvenā grāmatvede un vecākā grāmatvede, ņemot vērā pieteicēja publikāciju, ir identificējamas pēc vārda un uzvārda. Informācija par minētajām personām ir atrodama vairākās internēta meklētājprogrammās, turklāt saistībā ar šo negatīvo publikāciju. Konkrētās ziņas būtiski aizskar minēto darbinieču reputāciju, tai skaitā var radīt iespējamus riskus jauna darba meklējumos, jo potenciālais darba devējs varētu minēto informāciju vērtēt iespējama darba piedāvājuma kontekstā. Tāpat pie minētās publikācijas ir pievienoti aizskaroši privātpersonu komentāri, kas konkrētajām darbiniecēm ir radījis pārdzīvojumus un morālas ciešanas.
Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs ir sniedzis nepatiesu informāciju par faktiem, kas faktiski nepastāv.
9. Piemēram, 2017.gada 5.jūnija publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs ir norādījis, ka “neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā turpinās „piemaksu dzīres”” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/neraugoties_uz_valsts_kontroles_secinajumiem,_vejona-salnaja_kanceleja_turpinas_piemaksu_dzires ). Konkrētajā publikācijā saskatāms pieteicēja mērķis publiskajā telpā nodot ziņu, ka Kanceleja pretēji Valsts kontroles ieteikumiem turpina veikt nepamatotas piemaksas.
Taču svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja nav ne tikai pieminēta konkrētajos Valsts kontroles secinājumos, bet arī, veicot ikgadējo revīziju un sniedzot atzinumu par Kancelejas darbības likumību un lietderību valsts budžeta līdzekļu izlietojumā, Valsts kontrole Kancelejā nav konstatējusi nevienu pārkāpumu saistībā ar atalgojuma, prēmiju, piemaksu vai naudas balvu izmaksu Kancelejas darbiniekiem. Šajā sakarā arī svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja pieteicējam izsniedza visu viņa pieprasīto informāciju par visām piemaksām, naudas balvām un prēmijām Kancelejā nodarbinātajiem, norādot vārdus un uzvārdus, laikposmā no 2016.gada janvāra līdz pat 2017.gada maijam. Taču pieteicējs publiskajā telpā turpināja paust informāciju, kas norāda uz to, ka Kanceleja neievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību, nesniedz pietiekamu informāciju un informāciju slēpj.
Nenoliedzot ikvienas personas tiesības uz informāciju un tiesības saņemt atbildi pēc būtības un šo tiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, nedrīkst aizmirst arī privātpersonām esošos pienākumus. Fundamentāls princips ir tāds, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī to godprātīgu izmantošanu (sk. arī: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).
10. Attiecībā uz atteikumu turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju, kas satur Kancelejas nodarbināto personas datus, Kanceleja papildus vērtēja apstākli, ka normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonām izmaksāto atlīdzību. Pieteicēja informācijas pieprasījumi pārsniedz normatīvajos aktos sniedzamo informācijas apjomu. Vērtējot pieteicēja leģitīmo interesi saņemt informāciju, vērā ņemams ir apstāklis, ka internēta vietne, kurā pieteicējs publicē Kancelejas izsniegto informāciju nav reģistrēta kā masu informācijas līdzeklis. Minētajā internēta vietnē ir īpaši uzsvērts, ka tā reģistrēta Islandē, lai izvairītos no pienākuma dzēst konkrētas publikācijas vai komentārus.
Tādējādi internēta vietne “pietiek.com” neievēro likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktos principus. Minētajā internēta vietnē netiek ievērots aizliegums publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu, vai ceļ neslavu. Tai skaitā internēta vietnē “pietiek.com” nav norādītas atbildīgās personas par draudus saturošo, homofobisko un dzimumu aizskarošo komentāru dzēšanu. Līdz ar to nepastāv tiesiskie aizsardzības mehānismi personu aizskarto tiesību atjaunošanai, lai prasītu nepatiesu ziņu atsaukšanu un atvainošanos no konkrētās internēta vietnes.
11. Kancelejas ieskatā personai, kura apgalvo, ka tā īsteno žurnālistisku interesi, ir pienākums ievērot žurnālista ētikas normas un sniegt patiesu informāciju. Pieteicējs šos principus nav ievērojis, tādējādi atzīstams, ka pieteicējs saņemto informāciju nav izmantojis atbilstoši tās pieprasījuma mērķim. Tāpat pieteicējs nav varējis pamatot pieprasīto personas datu apjoma nepieciešamību ar uzrādīto datu apstrādes nolūku. Vienlaikus pieteicējs nav sniedzis garantijas attiecībā uz personas datu pienācīgu drošību un konfidencialitāti, tostarp nepieļaujot neatļautu piekļuvi personas datiem vai to neatļautu izmantošanu, kā arī to, kādā veidā datu subjekti varēs realizēt tiesības uz savu personas datu dzēšanu un apstrādes neturpināšanu.
Kanceleja vērtē apstākli, ka starp amatpersonām, par kurām ir publiski pieejamas ziņas, pieteicējam izsniegtajos informācijas pieprasījumos bija iekļauti arī darbinieki, kuri nav nedz politiskie darbinieki, ne arī sabiedrībā zināmas personas. Tādējādi atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai tie bauda daudz augstāku aizsardzības uz privāto dzīvi līmeni.
12. Attiecībā uz pieteicēja norādīto, ka tā tiesības ir pārkāptas, jo tika pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš, Kanceleja paskaidro, ka vērsās Datu valsts inspekcijā ar lūgumu sniegt viedokli konkrētajā lietā. Kanceleja pieteicēju 2017.gada 17.jūlija vēstulē Nr.1207 informēja, ka lēmums par informācijas izsniegšanu tiks sagatavots Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajos termiņos. Kanceleja vērš uzmanību, ka minētajā vēstulē ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda pamatojumā, norādot Informācijas atklātības likuma 15.pantu.
Datu valsts inspekcija sniedza viedokli par Kancelejas uzdoto jautājumu, vai Kanceleja ir tiesīga veikt Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datu apstrādi, apkopojot un nododot datus, kas saistīti ar darbinieku un amatpersonu atlīdzību trešajām personām, ja Kancelejas darbinieki rakstveidā pauduši nepiekrišanu savu datu apstrādei un nav citi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā paredzētie personu datu apstrādes pamati.
Sniedzot viedokli šajā jautājumā, Datu valsts inspekcija vērsa uzmanību, ja personas datu apstrādei nav tiesiskā pamata, tā nav atbilstoša Fizisko personu datu aizsardzības likumam, un šādu personas datu apstrādi Kanceleja nav tiesīga veikt. Vienlaikus Datu valsts inspekcija ir vērsusi uzmanību, ka datu subjekta piekrišana ir tikai viens no personu datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem. Savukārt apstāklis, ka nodarbinātie ir rakstiski lūguši neizpaust to personu datus ir ņemams vērā, izvērtējot veiktās personas datu apstrādes samērīgumu starp datu subjekta tiesību aizskārumu un iespējamo sabiedrības interesi gadījumos, kad iespējamais tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir noteikts, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 5.punktā.
Kanceleja informē, ka pēc Kancelejā nodarbināto iniciatīvas laika periodā no 2017.gada 31.maija līdz 15.augustam ir noskaidrots nodarbināto viedoklis jautājumā par atļauju veikt personas datu apstrādi. Kancelejas nodarbinātie ne tikai lūdza Kanceleju pārtraukt izsniegt pieteicējam personas datus, bet arī rakstveidā apliecināja, ka nepiekrīt savu personas datu apstrādei, ja nepastāv kāds no normatīvajos aktos noteiktajiem personas datu apstrādes pamatiem. Ņemot vērā to, ka darbinieka un darba devēja savstarpējo attiecību noregulējums par rīcību ar darbinieka personas datiem ir saistīts ar darba līgumiskajām attiecībām, ar 2017.gada 29.augusta Kancelejas vadītāja rīkojumu nodarbināto apliecinājums atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6. pantā noteiktajam atzīts par ierobežotas pieejamības informāciju.
Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmajai daļai, aizsargājot Kancelejā nodarbināto intereses, Kancelejai ir jānodrošina godprātīga un likumīga personas datu apstrāde; personas datu apstrāde tikai atbilstoši paredzētajiem mērķiem un tam nepieciešamajā apjomā; tādu personas datu glabāšanas veidu, kas datu subjektu ļauj identificēt attiecīgā laikposmā, kurš nepārsniedz paredzētajam datu apstrādes mērķim noteikto laikposmu; personas datu pareizību un to savlaicīgu atjaunošanu, labošanu vai dzēšanu, ja personas dati ir nepilnīgi vai neprecīzi saskaņā ar personas datu apstrādes mērķi. Turpinot pieteicējam izsniegt Kancelejā nodarbināto personas datus, Kanceleja nevar nodrošināt minēto Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto pienākumu izpildi.
13. Veicot pieteicēja iespējamā tiesību ierobežojuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka Kancelejas nodarbināto privātās dzīves aizskārums pie konkrētajiem apstākļiem nav samērojams ar pieteicēja tiesībām realizēt vārda brīvību un atteica sniegt pieprasīto informāciju. Tiesības uz vārda brīvības īstenošanu nav absolūtas. Veicot konkrētā gadījuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka pieteicējs tiesības saņemt informāciju tā pieprasītajos apjomos, minot Kancelejas nodarbināto vārdu, ^uzvārdu un ieņemamo amatu, ir izmantojis ļaunprātīgi un pretēji informācijas pieprasīšanas mērķiem, turklāt pārkāpjot Kancelejā nodarbināto tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Ņemot vērā augstāk minēto, Kanceleja lūdz pieteikumu pilnībā noraidīt.
Vienlaikus Kanceleja informē, ka Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesvedībā ir līdzīga satura administratīvā lieta Nr.A420195417, Nr. A420187717, Nr.A420193517, Nr.A420227917, Nr. A420192717,
Nr.A420227817, Nr.A420234917 un Nr.A420227617, kurā piedalās tie paši administratīvā procesa dalībnieki.
Pielikumā:
1. Pieteicēja 2016.gada 31.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
2. Kancelejas 2016.gada 13.aprīļa vēstules Nr.662 apliecināta kopija uz vienas lapas.
3. Pieteicēja 2016.gada 14.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
4. Kancelejas 2016.gada 27.aprīļa vēstules Nr.707 apliecināta kopija uz divām lapām.
5. Pieteicēja 2016.gada 12.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
6. Kancelejas 2016.gada 31.maija vēstules Nr.888 apliecināta kopija uz divām lapām.
7. Pieteicēja 2016.gada 9.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
8. Kancelejas 2016.gada 31.maija vēstules Nr.889 apliecināta kopija uz divām lapām.
9. Pieteicēja 2016.gada 23.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
10. Pieteicēja 2016.gada 26.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
11. Kancelejas 2016.gada 30.septembra vēstules Nr.1582 apliecināta kopija uz vienas lapas.
12. Pieteicēja 2017.gada 3.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
13. Pieteicēja 2017.gada 4.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.
14. Pieteicēja 2017.gada 5.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.
15. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.124 apliecināta kopija uz vienas lapas.
16. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
17. Kancelejas 2017.gada 22.janvāra vēstules Nr.60 apliecināta kopija uz vienas lapas.
18. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
19. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.149 apliecināta kopija uz 49 lapām.
20. Pieteicēja 2017.gada 7.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
21. Kancelejas 2017.gada 24.janvāra vēstules Nr.126 apliecināta kopija uz vienas lapas.
22. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
23. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.l 18 apliecināta kopija uz divām lapām.
24. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
25. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.125 apliecināta kopija uz vienas lapas.
26. Pieteicēja 2017.gada 12.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
27. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.l50 apliecināta kopija uz vienas lapas.
28. Pieteicēja 2017.gada 1.februāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
29. Pieteicēja 2017.gada 3.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
30. Kancelejas 2017.gada 2.marta vēstules Nr.419 apliecināta kopija uz divām lapām.
31. Pieteicēja 2017.gada 11.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
32. Kancelejas 2017.gada 15.marta vēstules Nr.511 apliecināta kopija uz vienas lapas.
33. Pieteicēja 2017.gada 11.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
34. Kancelejas 2017.gada 24.marta vēstules Nr.562 apliecināta kopija uz vienas lapas.
35. Pieteicēja 2017.gada 14.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
36. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.597 apliecināta kopija uz vienas lapas.
37. Pieteicēja 2017.gada 22.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
38. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.596 apliecināta kopija uz divām lapām.
39. Pieteicēja 2017.gada 26.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
40. Kancelejas 2017.gada 12.aprīļa vēstules Nr.661 apliecināta kopija uz vienas lapas.
41. Pieteicēja 2017.gada 25.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
42. Pieteicēja 2017.gada 31.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
43. Kancelejas 2017.gada 13.aprīļa vēstules Nr.672 apliecināta kopija uz sešām lapām.
44. Pieteicēja 2017.gada 4.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
45. Kancelejas 2017.gada 27.aprīļa vēstules Nr.740 apliecināta kopija uz 11 lapām.
46. Pieteicēja 2017.gada 20.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
47. Kancelejas 2017.gada 13.maija vēstules Nr.816 apliecināta kopija uz vienas lapas.
48. Pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz septiņām lapām.
49. Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.838 apliecināta kopija uz divām lapām.
50. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
51. Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.837 apliecināta kopija uz divām lapām.
52. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
53. Kancelejas 2017.gada 22.maija vēstules Nr.850 apliecināta kopija uz divām lapām.
54. Pieteicēja 2017.gada 22.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
55. Pieteicēja 2017.gada 23.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
56. Pieteicēja 2017.gada 24.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
57. Pieteicēja 2017.gada 26.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
58. Kancelejas 2017.gada 19.maija vēstules Nr.776 apliecināta kopija uz trijām lapām.
59. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
60. Kancelejas 2017.gada 2.maija vēstules Nr.749 apliecināta kopija uz
divām lapām.
61. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
62. Pieteicēja 2017.gada 27«aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
63. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
64. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
65. Kancelejas 2017.gada 29.maija vēstules Nr.882 apliecināta kopija uz divām lapām.
66. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
67. Kancelejas 2017.gada 12.maija vēstules Nr.803 apliecināta kopija uz piecām lapām.
68. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
69. Kancelejas 2017.gada 15.maija vēstules Nr.825 apliecināta kopija uz divām lapām.
70. Pieteicēja 2017.gada 3.maija iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
71. Kancelejas 2017.gada 23.maija vēstules Nr.858 apliecināta kopija uz
divām lapām.
72. Pieteicēja 2017.gada 20.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
73. Kancelejas 2017.gada 6.jūnija vēstules Nr.938 apliecināta kopija uz vienas lapas.
74. Pieteicēja 2017.gada 1.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
75. Kancelejas 2017.gada 19.jūnija vēstules Nr.1028 apliecināta kopija uz divām lapām.
76. Pieteicēja 2017.gada 24.jūlija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
77. Kancelejas 2017.gada 3.augusta vēstules Nr.1306 apliecināta kopija uz vienas lapas.
78. Pieteicēja 2017.gada 26.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
79. Kancelejas 2017.gada 17.jūlija vēstules Nr.1207 apliecināta kopija uz vienas lapas.
80. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1293 apliecināta kopija uz sešām lapām.
81. Pieteicēja 2017.gada 29.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
82. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1292 apliecināta kopija uz sešām lapām.
83. Pieteicēja 2017.gada 8.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
84. Kancelejas 2017.gada 23.augusta vēstules Nr.1389 apliecināta kopija
uz sešām lapām. *’ *
85. Pieteicēja 2017.gada 9.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
86. Pieteicēja 2017.gada 28.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
87. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
88. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
89. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
90. Lato Lapsas 2017.gada 6.februāra publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 15 lapām.
91. Pietiek 2017.gada 28.aprīļa publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 14 lapām.
92. Pietiek 2017.gada 5.jūnija publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 8 lapām.
93. Kancelejas 2017.gada 19.jūlija vēstules Nr.1225 apliecināta kopija uz sešām lapām.
94. Datu valsts inspekcijas 2017.gada 2.augusta viedokļa apliecināta kopija uz septiņām lapām.
95. Paskaidrojuma noraksts pieteicējam uz 13 lapām ar pielikumiem uz 254 lapām.
LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA
Paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr.A420282017 par Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 8.septembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk – pieteicējs) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk – Kanceleja) sniegt pieteicējam 2017.gada 8.augusta iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu – atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 193.panta otrajai daļai, ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumos pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesnesis var apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvo lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmumu ierosināta administratīvā lieta Nr.A420261117 pēc pieteicēja pieteikuma par pienākumu Kancelejai sniegt pieteicējam 2017.gada 26.jūnija un 29.jūnija iesniegumos pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu – atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.
Kanceleja informē, ka lietas Nr.A420261117 pieteikuma priekšmets ir identisks ar pieteikuma priekšmetu lietā Nr.A420282017, proti, pieteicējs ir pārsūdzējis Kancelejas atteikumu sniegt pieteicējam informāciju par Kancelejā nodarbinātajiem no 2017.gada 1.jūnija līdz 30.jūnijam izmaksātājām prēmijām, novērtēšanas prēmijām, piemaksām un naudas balvām.
Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203.panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.
1. Pieteicējs nav sniedzis pamatojumu, kā izpaudies Kancelejas 2017.gada 23.augusta lēmuma Nr.1389 prettiesiskums.
Ievērojot minēto, papildus Kancelejas 2017.gada 23.augusta lēmuma Nr.1389 pamatojumā norādītajam Kanceleja sniedz šādus argumentus.
Atteikums pieteicējam izsniegt ziņas par Kancelejā nodarbināto personu atlīdzību pamatots, vērtējot pieteicēja rīcību ar tam iepriekš ilgstošā laika periodā izsniegto informāciju, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus. Līdz ar to atteikums izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju vērtējams ne tikai, ņemot vērā Informācijas atklātības likumā paredzētos pamatus, bet arī, piemērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas, jo īpaši, analizējot tos apstākļus, kādi bijuši līdz konkrētā lēmuma pieņemšanas brīdim.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka gan tiesības uz izteiksmes brīvību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants), gan tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants) ir vienlīdzīgas tiesības, un tāpēc lietas iznākums nedrīkstētu atšķirties atkarībā no prasības pamatā izmantotā panta (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedumu [Lielā palāta] lietā Axel Springer AG pret Vāciju 87.punktu). Konkrētajā lietā izšķiroša nozīme ir tam, kādas darbības veicis pieteicējs ar tam jau izsniegto informāciju, īstenojot vārda brīvību un kādas sekas tas radījis Kancelejā nodarbinātajiem saistībā ar privātās dzīves aizskārumu.
2. Laika posmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam Kanceleja iesniedzējam sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu.
Tādējādi pieteicēja rīcībā nonāca liels apjoms informācijas, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus, kuri līdz šim nebija publiski pieejami. Savus informācijas pieprasījumus pieteicējs Kancelejai iesniedza kā fiziska persona, to pamatojot ar vēlmi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Kancelejas sniegto informāciju bez datu subjektu piekrišanas, pārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9.panta noteikumus, pieteicējs publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Šo publikāciju rezultātā Kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās interneta meklētājprogrammās.
Interneta vietne “pietiek.com” nav reģistrēta likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 9.pantā noteiktajā kārtībā. Izmantojot Kancelejas sniegto informāciju, pieteicējs nenodrošina masu informācijas līdzekļa funkcijas vārda brīvības jomā, sniedzot sabiedrībai patiesu un objektīvu informāciju. Tieši pretēji, izmantojot Kancelejas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu sniegtos datus, pieteicējs līdz šim publicējis maldinošu un sagrozītu informāciju.
3. Piemēram, 2017.gada 6.februāra publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” norādīts, ka Kancelejā tiek veiktas regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu “mēnesi pēc mēneša, norādot, ka prēmijas piešķirtas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/prezidenta_kanceleja_sakusies_jauni_treknie_gadi). ). Minētā informācija ir maldinoša, jo prēmijai par ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu ir vienreizējs raksturs, proti, tā var tikt piešķirta vienu reizi gadā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otrajā daļā noteiktajam, nepārsniedzot 75 procentus no konkrētās amatpersonas vai darbinieka mēnešalgas.
Papildus minētajā publikācijā vērsta uzmanība, ka Kancelejā naudas balvas ir piešķirtas “it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās”. Pieteicējs ir apšaubījis Kancelejas nodarbināto veikto darbu, darba kvalitāti un izmaksu pamatotību, lai gan Kanceleja rīkojusies normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un Valsts kontrole, veicot ikgadējo revīziju un pārbaudot valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību, par šiem jautājumiem Kancelejai nav izteikusi nevienu iebildumu vai ieteikumu.
4. Saņemot informāciju par Kancelejas amatpersonām un darbiniekiem piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu tiesisko un faktisko pamatojumu, pieteicējs veica subjektīvu konkrēto piemaksu un nodarbinātajiem izmaksātās atlīdzības izvērtējumu un savus apsvērumus un vērtējumu publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Balstoties uz savu redzējumu par konkrētajiem darbiniekiem un amatpersonām izmaksātās atlīdzības pamatojumu, papildus pieteicējs iesniedza Kancelejai virkni jaunu informācijas pieprasījumu ar lūgumu sniegt skaidrojumu savam jau publiskajā telpā publicētajam viedoklim.
Uzdotie jautājumi bija saistīti ar pieteicējam jau izsniegtas informācijas analīzi un izvērtējumu, ņemot vērā pieteicēja izpratni par to, kā Kancelejā būtu organizējams darba izpildes process un pieteicēja personīgo pārliecību par Kancelejas darbu, ko pieteicējs gribēja darīt zināmu plašākai sabiedrībai.
5. Kopš 2017.gada janvāra pieteicējs ir vērsies Kancelejā ar 56 dažāda satura un detalizācijas pakāpes informācijas pieprasījumiem un iesniegumiem saistībā ar Kancelejas budžeta līdzekļu izlietojumu, iekšējiem darba organizācijas jautājumiem, Kancelejas darbinieku darba izpildes novērtējuma analīzi, Valsts prezidenta darbību un par citiem jautājumiem.
Vienlaikus tika konstatēts, ka neatkarīgi no tā, kādu informāciju, cik detalizētā pakāpē un apmērā Kanceleja pieteicējam sniedz, izpildot viņa informācijas pieprasījumus un atbildot uz iesniegumiem, pieteicējs izsniegtos datus izmanto atbilstoši saviem personīgiem ieskatiem, publiskajā telpā sniedzot sagrozītu, tendenciozu un izteikti negatīvu informāciju. Pievēršama uzmanība arī apstāklim, ka pieteicējs pirms teju katras publikācijas sniedz personīgu vērtējošu viedokli, dodot tendenciozu un aplamu priekšstatu tālāk atspoguļotajam informācijas faktiskajam izklāstam.
Regulārās, maldinošās un tendenciozās publikācijas par Kancelejas nodarbināto atlīdzību ir radījušas daļai konkrētai internēta vietnei sekojošās sabiedrības pārliecību, ka Kancelejā nodarbinātajām personām izmaksātā atlīdzība un tās apmērs ir prettiesisks, nelikumīgs un nesamērīgs budžeta līdzekļu izlietojums.
Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs pieprasīto informāciju pastāvīgi izmanto pretēji informācijas pieprasījumos norādītajiem mērķiem veicināt labu pārvaldību un tiesiskumu valsts pārvaldē. Faktiski Kanceleja, tās administratīvais resurss un valsts budžeta līdzekļi tiek nepamatoti izlietoti, ilglaicīgi sarakstoties ar pieteicēju un nodrošinot informāciju viņa organizētām aktivitātēm, kas vērstas uz Valsts prezidenta institūcijas, Kancelejas, tajā nodarbināto un publiskā sektorā strādājošo nomelnošanu.
6. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta otrajā daļā noteikts, ka personas datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mērķiem nav pieļaujama, ja tā pārkāpj datu subjekta tiesības. Lietā nav strīda, ka pieteicējs ilgstošā laika periodā iegūstot, apkopojot, glabājot un publicējot Kancelejas nodarbināto personas datus, veic personas datu apstrādi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē. Vērtējot iespējas turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju par Kancelejas nodarbinātajiem izmaksāto atlīdzību kopā ar Kancelejas nodarbināto personas datiem, Kanceleja veica Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteikto kritēriju izvērtējumu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir definējusi principus, kas jāvērtē, piemērojot nepieciešamību ierobežot izteiksmes brīvību, lai aizsargātu citas personas reputāciju vai tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietās Von Hannover pret
Vāciju (Nr. 2) [Lielā palāta] 104.-113.punktā un Axel Springer AG pret Vāciju [Lielā palāta] 89.-95.punktā ir norādījusi, ka pārbaudāmi šādi aspekti:
1) vispārējas nozīmes debašu veicināšana;
2) cik atpazīstama ir konkrētā persona un kāda ir publikācijas tēma;
3) personas iepriekšējā rīcība;
4) informācijas ieguves metode un tās patiesīgums;
5) publikācijas saturs, forma un tās sekas;
6) piemērotās sankcijas smagums.
7. No 2017.gada janvāra internēta vietnē “pietiek.com” par Kanceleju un tās darbiniekiem ir ievietotas vairāk kā 39 publikācijas, pie kurām pievienoti vairāk kā 1000 neidentificējamu personu komentāri. Komentāri ir naidīgi, homofobiski, Kancelejas nodarbināto dzimumu aizskaroši, tajos izteikti draudi Kancelejas nodarbināto dzīvībai un veselībai. Izvērtējot pieteicēja publikāciju saturu, atzīstams, ka pieteicējs, mērķtiecīgi sagrozot no Kancelejas saņemto informāciju un to publicējot konkrētajā internēta vietnē, ir veicinājis attiecīgo personu negatīvo reakciju. Savukārt, tieši izsniegto datu sagrozīšana un maldinošas informācijas sniegšana par Kancelejas veiktajām izmaksām ir radījusi priekšnosacījumus debatei publiskajā telpā par Kancelejas veikto valsts budžeta līdzekļu izmaksu likumību un lietderību. Publicējot neitrālu un nesagrozītu informāciju, korekti izmantojot izsniegtos datus, debates publiskajā telpā saturs būtu būtiski atšķirīgs un nebūtu vērsts uz pieteicēja personīgā viedokļa un pārliecības tiražēšanu.
Līdz ar to atzīstams, ka pieteicēja pieprasītā informācija par Kancelejā izmaksāto atlīdzību ir izmantota pilnīgi citiem mērķiem un nav vērsta uz vispārējas nozīmes debašu veicināšanu. Uz aizsardzību, ko nodrošina Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants žurnālistiem saistībā ar ziņošanu par vispārējas nozīmes jautājumiem, attiecas nosacījums, ka viņi rīkojas labā ticībā un sniedz patiesus faktus un “ticamu un precīzu” informāciju saskaņā ar žurnālistikas ētikas principiem. Pat, ja pieteicēja ieskatā tas īsteno žurnālistisku interesi, tad veids un forma, kāda tas publicē informāciju neatbilst žumālistiskas ētikas principiem.
8. Piemēram, 2017.gada 28.aprīļa publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs, pamatojoties uz viņam izsniegtās informācijas aplamu interpretāciju, ir publicējis nepatiesas ziņas par to, ka Kancelejas “vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmēneša piemaksu gada pirmajos trīs mēnešos ir saņēmusi gan viena, gan otra” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/vejona_kanceleja_viena_gramatvede_it_ka_veic_otras_pienakumus,_bet_dasnas_ikmenesa_piemaksas_-_abam ).
Kanceleja pieteicēju informēja, ka sakarā ar prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu vecākajai grāmatvedei piemaksa par papildu darbu tika maksāta tikai par laiku, kad aizvietojamā amatpersona – galvenā grāmatvede atradās prombūtnē. Kancelejas galvenajai grāmatvedei saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma
14.panta divpadsmito daļu noteiktā piemaksa 2017.gada pirmajos trīs mēnešos netika maksāta par laiku, kamēr minētā persona atradās atvaļinājumā.
Tomēr pieteicējs nepatiesās ziņas nav nedz atsaucis, ne arī precizējis tās atbilstoši Kancelejas sniegtajai informācijai. Kancelejas galvenā grāmatvede un vecākā grāmatvede, ņemot vērā pieteicēja publikāciju, ir identificējamas pēc vārda un uzvārda. Informācija par minētajām personām ir atrodama vairākās internēta meklētājprogrammās, turklāt saistībā ar šo negatīvo publikāciju. Konkrētās ziņas būtiski aizskar minēto darbinieču reputāciju, tai skaitā var radīt iespējamus riskus jauna darba meklējumos, jo potenciālais darba devējs varētu minēto informāciju vērtēt iespējama darba piedāvājuma kontekstā. Tāpat pie minētās publikācijas ir pievienoti aizskaroši privātpersonu komentāri, kas konkrētajām darbiniecēm ir radījis pārdzīvojumus un morālas ciešanas.
Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs ir sniedzis nepatiesu informāciju par faktiem, kas faktiski nepastāv.
9. Piemēram, 2017.gada 5.jūnija publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs ir norādījis, ka “neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā turpinās „piemaksu dzīres”” ( sk. https://www.pietiek.com/raksti/neraugoties_uz_valsts_kontroles_secinajumiem,_vejona-salnaja_kanceleja_turpinas_piemaksu_dzires ). Konkrētajā publikācijā saskatāms pieteicēja mērķis publiskajā telpā nodot ziņu, ka Kanceleja pretēji Valsts kontroles ieteikumiem turpina veikt nepamatotas piemaksas.
Taču svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja nav ne tikai pieminēta konkrētajos Valsts kontroles secinājumos, bet arī, veicot ikgadējo revīziju un sniedzot atzinumu par Kancelejas darbības likumību un lietderību valsts budžeta līdzekļu izlietojumā, Valsts kontrole Kancelejā nav konstatējusi nevienu pārkāpumu saistībā ar atalgojuma, prēmiju, piemaksu vai naudas balvu izmaksu Kancelejas darbiniekiem. Šajā sakarā arī svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja pieteicējam izsniedza visu viņa pieprasīto informāciju par visām piemaksām, naudas balvām un prēmijām Kancelejā nodarbinātajiem, norādot vārdus un uzvārdus, laikposmā no 2016.gada janvāra līdz pat 2017.gada maijam. Taču pieteicējs publiskajā telpā turpināja paust informāciju, kas norāda uz to, ka Kanceleja neievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību, nesniedz pietiekamu informāciju un informāciju slēpj.
Nenoliedzot ikvienas personas tiesības uz informāciju un tiesības saņemt atbildi pēc būtības un šo tiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, nedrīkst aizmirst arī privātpersonām esošos pienākumus. Fundamentāls princips ir tāds, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī to godprātīgu izmantošanu (sk. arī: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).
10. Attiecībā uz atteikumu turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju, kas satur Kancelejas nodarbināto personas datus, Kanceleja papildus vērtēja apstākli, ka normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonām izmaksāto atlīdzību. Pieteicēja informācijas pieprasījumi pārsniedz normatīvajos aktos sniedzamo informācijas apjomu. Vērtējot pieteicēja leģitīmo interesi saņemt informāciju, vērā ņemams ir apstāklis, ka internēta vietne, kurā pieteicējs publicē Kancelejas izsniegto informāciju nav reģistrēta kā masu informācijas līdzeklis. Minētajā internēta vietnē ir īpaši uzsvērts, ka tā reģistrēta Islandē, lai izvairītos no pienākuma dzēst konkrētas publikācijas vai komentārus.
Tādējādi internēta vietne “pietiek.com” neievēro likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktos principus. Minētajā internēta vietnē netiek ievērots aizliegums publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu, vai ceļ neslavu. Tai skaitā internēta vietnē “pietiek.com” nav norādītas atbildīgās personas par draudus saturošo, homofobisko un dzimumu aizskarošo komentāru dzēšanu. Līdz ar to nepastāv tiesiskie aizsardzības mehānismi personu aizskarto tiesību atjaunošanai, lai prasītu nepatiesu ziņu atsaukšanu un atvainošanos no konkrētās internēta vietnes.
11. Kancelejas ieskatā personai, kura apgalvo, ka tā īsteno žumālistisku interesi, ir pienākums ievērot žurnālista ētikas normas un sniegt patiesu informāciju. Pieteicējs šos principus nav ievērojis, tādējādi atzīstams, ka pieteicējs saņemto informāciju nav izmantojis atbilstoši tās pieprasījuma mērķim. Tāpat pieteicējs nav varējis pamatot pieprasīto personas datu apjoma nepieciešamību ar uzrādīto datu apstrādes nolūku. Vienlaikus pieteicējs nav sniedzis garantijas attiecībā uz personas datu pienācīgu drošību un konfidencialitāti, tostarp nepieļaujot neatļautu piekļuvi personas datiem vai to neatļautu izmantošanu, kā arī to, kādā veidā datu subjekti varēs realizēt tiesības uz savu personas datu dzēšanu un apstrādes neturpināšanu.
Kanceleja vērtē apstākli, ka starp amatpersonām, par kurām ir publiski pieejamas ziņas, pieteicējam izsniegtajos informācijas pieprasījumos bija iekļauti arī darbinieki, kuri nav nedz politiskie darbinieki, ne arī sabiedrībā zināmas personas. Tādējādi atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai tie bauda daudz augstāku aizsardzības uz privāto dzīvi līmeni.
12. Papildus Kanceleja vērsās Datu valsts inspekcijā ar lūgumu sniegt viedokli kokrētajā lietā. Datu valsts inspekcija sniedza viedokli par Kancelejas uzdoto jautājumu, vai Kanceleja ir tiesīga veikt Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datu apstrādi, apkopojot un nododot datus, kas saistīti ar darbinieku un amatpersonu atlīdzību trešajām personām, ja Kancelejas darbinieki rakstveidā pauduši nepiekrišanu savu datu apstrādei un nav citi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā paredzētie perosnu datu apstrādes pamati.
Sniedzot viedokli šajā jautājumā, Datu valsts inspekcija vērsa uzmanību, ja personas datu apstrādei nav tiesiskā pamata, tā nav atbilstoša Fizisko personu datu aizsardzības likumam, un šādu personas datu apstrādi Kanceleja nav tiesīga veikt. Vienlaikus Datu valsts inspekcija ir vērsusi uzmanību, ka datu subjekta piekrišana ir tikai viens no personu datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem. Savukārt apstāklis, ka nodarbinātie ir rakstiski lūguši neizpaust to personu datus ir ņemams vērā, izvērtējot veiktās personas datu apstrādes samērīgumu starp datu subjekta tiesību aizskārumu un iespējamo sabiedrības interesi gadījumos, kad iespējamais tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir noteikts, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 5.punktā.
Kanceleja informē, ka pēc Kancelejā nodarbināto iniciatīvas laika periodā no 2017.gada 31.maija līdz 15.augustam ir noskaidrots nodarbināto viedoklis jautājumā par atļauju veikt personas datu apstrādi. Kancelejas nodarbinātie ne tikai lūdza Kanceleju pārtraukt izsniegt pieteicējam personas datus, bet arī rakstveidā apliecināja, ka nepiekrīt savu personas datu apstrādei, ja nepastāv kāds no normatīvajos aktos noteiktajiem personas datu apstrādes pamatiem. Ņemot vērā to, ka darbinieka un darba devēja savstarpējo attiecību noregulējums par rīcību ar darbinieka personas datiem ir saistīts ar darba līgumiskajām attiecībām, ar 2017.gada 29.augusta Kancelejas vadītāja rīkojumu nodarbināto apliecinājums atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma
6. pantā noteiktajam atzīts par ierobežotas pieejamības informāciju.
Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmajai daļai, aizsargājot Kancelejā nodarbināto intereses, Kancelejai ir jānodrošina godprātīga un likumīga personas datu apstrāde; personas datu apstrāde tikai atbilstoši paredzētajiem mērķiem un tam nepieciešamajā apjomā; tādu personas datu glabāšanas veidu, kas datu subjektu ļauj identificēt attiecīgā laikposmā, kurš nepārsniedz paredzētajam datu apstrādes mērķim noteikto laikposmu; personas datu pareizību un to savlaicīgu atjaunošanu, labošanu vai dzēšanu, ja personas dati ir nepilnīgi vai neprecīzi saskaņā ar personas datu apstrādes mērķi. Turpinot pieteicējam izsniegt Kancelejā nodarbināto personas datus, Kanceleja nevar nodrošināt minēto Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto pienākumu izpildi.
13. Veicot pieteicēja iespējamā tiesību ierobežojuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka Kancelejas nodarbināto privātās dzīves aizskārums pie konkrētajiem apstākļiem nav samērojams ar pieteicēja tiesībām realizēt vārda brīvību un atteica sniegt pieprasīto informāciju. Tiesības uz vārda brīvības īstenošanu nav absolūtas. Veicot konkrētā gadījuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka pieteicējs tiesības saņemt informāciju tā pieprasītajos apjomos, minot Kancelejas nodarbināto vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, ir izmantojis ļaunprātīgi un pretēji informācijas pieprasīšanas mērķiem, turklāt pārkāpjot Kancelejā nodarbināto tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Ņemot vērā augstāk minēto, Kanceleja lūdz:
1) pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Kancelejai sniegt pieteicējam 2017.gada 8.augusta iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu – atvainošanos pilnībā noraidīt;
2) apvienot administratīvo lietu Nr.A420282017 ar Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā ar tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmumu ierosināto administratīvo lietu Nr.A420261117.
Vienlaikus Kanceleja informē, ka Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesvedībā ir administratīvā lieta Nr.A420195417, Nr.A420187717, Nr. A420193517, Nr. A420227917, Nr. A420192717, Nr. A420227817, Nr.A420234917, Nr.A420227617, Nr.A420282017, Nr.A420289117, Nr.A420289517 un Nr.A420289617, kurā piedalās tie paši administratīvā procesa dalībnieki.
Pielikumā:
1. Pieteicēja 2017.gada 3.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
2. Pieteicēja 2017.gada 4.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.
3. Pieteicēja 2017.gada 5.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.
4. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.124 apliecināta kopija uz vienas lapas.
5. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
6. Kancelejas 2017.gada 12.janvāra vēstules Nr.60 apliecināta kopija uz vienas lapas.
7. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
8. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.149 apliecināta kopija uz 49 lapām.
9. Pieteicēja 2017.gada 7.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
10. Kancelejas 2017.gada 24.janvāra vēstules Nr.126 apliecināta kopija uz vienas lapas.
11. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
12. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.l 18 apliecināta kopija uz divām lapām.
13. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
14. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.125 apliecināta kopija už vienas lapas.
15. Pieteicēja 2017.gada 12.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
16. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.150 apliecināta kopija uz vienas lapas.
17. Pieteicēja 2017.gada 1 .februāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
18. Pieteicēja 2017.gada 3.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
19. Kancelejas 2017.gada 2.marta vēstules Nr.419 apliecināta kopija uz divām lapām.
20. Pieteicēja 2017.gada 11.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
21. Kancelejas 2017.gada 15.marta vēstules Nr.511 apliecināta kopija uz vienas lapas.
22. Pieteicēja 2017.gada 11.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
23. Kancelejas 2017.gada 24.marta vēstules Nr.562 apliecināta kopija uz vienas lapas.
24. Pieteicēja 2017.gada 14.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
25. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.597 apliecināta kopija uz vienas lapas.
26. Pieteicēja 2017.gada 22.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
27. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.596 apliecināta kopija uz divām lapām.
28. Pieteicēja 2017.gada 26.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
29. Kancelejas 2017.gada 12.aprīļa vēstules Nr.661 apliecināta kopija uz vienas lapas.
30. Pieteicēja 2017.gada 25.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
31. Pieteicēja 2017.gada 31.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
32. Kancelejas 2017.gada 13.aprīļa vēstules Nr.672 apliecināta kopija uz sešām lapām.
33. Pieteicēja 2017.gada 4.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
34. Kancelejas 2017.gada 27.aprīļa vēstules Nr.740 apliecināta kopija uz 11 lapām.
35. Pieteicēja 2017.gada 20.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
36. Kancelejas 2017.gada 13.maija vēstules Nr.816 apliecināta kopija uz vienas lapas.
37. Pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz septiņām lapām.
38. Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.838 apliecināta kopija uz divām lapām.
39. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
40 Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.837 apliecināta kopija uz divām lapām.
41. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
42. Kancelejas 2017.gada 22.maija vēstules Nr.850 apliecināta kopija uz divām lapām.
43. Pieteicēja 2017.gada 22.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
44. Pieteicēja 2017.gada 23.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
45. Pieteicēja 2017.gada 24.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
46. Pieteicēja 2017.gada 26.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
47. Kancelejas 2017.gada 9.maija vēstules Nr.776 apliecināta kopija uz trijām lapām.
48. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
49. Kancelejas 2017.gada 2.maija vēstules Nr.749 apliecināta kopija uz divām lapām.
50. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
51. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
52. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
53. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
54. Kancelejas 2017.gada 29.maija vēstules Nr.882 apliecināta kopija uz divām lapām.
55. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
56. Kancelejas 2017.gada 12.maija vēstules Nr.803 apliecināta kopija uz piecām lapām.
57. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
58. Kancelejas 2017.gada 15.maija vēstules Nr.825 apliecināta kopija uz divām lapām.
59. Pieteicēja 2017.gada 3.maija iesnieguma apliecināta kopija uz divām
lapām.
60. Kancelejas 2017.gada 23.maija vēstules Nr.858 apliecināta kopija uz divām lapām.
61. Pieteicēja 2017.gada 20-.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
62. Kancelejas 2017.gada 6.jūnija vēstules Nr.938 apliecināta kopija uz vienas lapas.
63. Pieteicēja 2017.gada 1.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
64. Kancelejas 2017.gada 19.jūnija vēstules Nr.1028 apliecināta kopija uz divām lapām.
65. Pieteicēja 2017.gada 24.jūlija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
66. Kancelejas 2017.gada 3.augusta vēstules Nr.1306 apliecināta kopija uz vienas lapas.
67. Pieteicēja 2017.gada 26.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
68. Kancelejas 2017.gada 17.jūlija vēstules Nr.1207 apliecināta kopija uz vienas lapas.
69. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1293 apliecināta kopija uz sešām lapām.
70. Pieteicēja 2017.gada 29.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
71. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1292 apliecināta kopija uz sešām lapām.
72. Pieteicēja 2017.gada 8.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
73. Kancelejas 2017.gada 23.augusta vēstules Nr.1389 apliecināta kopija uz sešām lapām.
74. Pieteicēja 2017.gada 9.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
75. Kancelejas 2017.gada 7.septembra vēstules Nr.1468 apliecināta kopija uz vienas lapas.
76. Pieteicēja 2017.gada 28.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
77. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
78. Kancelejas 2017.gada 14.septembra vēstules Nr.1504 apliecināta kopija uz divām lapām.
79. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapas.
80. Kancelejas 2017.gada 14.septembra vēstules Nr.1506 apliecināta kopija uz divām lapām.
81. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
82. Kancelejas 2017.gada 15.septembra vēstules Nr.1515 apliecināta kopija uz piecām lapām.
83. Pieteicēja 2017.gada 9.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
84. Kancelejas 2017.gada 22.septembra vēstules Nr.1546 apliecināta kopija uz vienas lapas.
85. Pieteicēja 2017.gada 10.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
86. Kancelejas 2017.gada 22.septembra vēstules Nr.1548 apliecināta kopija uz divām lapām.
87. Pieteicēja 2017.gada 11.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
88. Kancelejas 2017.gada 29.septembra vēstules Nr.1599 apliecināta kopija uz vienas lapas.
89. Pieteicēja 2017.gada 12.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
90. Kancelejas 2017.gada 22.septembra vēstules Nr.1539 apliecināta kopija uz divām lapām.
91. Pieteicēja 2017.gada 12.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
92. Kancelejas 2017.gada 29.septembra vēstules Nr.1598 apliecināta kopija uz vienas lapas.
93. Pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
94. Pieteicēja 2017.gada 25.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
95. Pieteicēja 2017.gada 26.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.
96. Pieteicēja 2017.gada 26.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
97. Pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.
98. Lato Lapsas 2017.gada 6.februāra publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 21 lapas.
99. Pietiek 2017.gada 28.aprīļa publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 11 lapām.
100. Pietiek 2017.gada 5.jūnija publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 10 lapām.
101. Kancelejas 2017.gada 19.jūlija vēstules Nr.1225 apliecināta kopija uz sešām lapām.
102. Datu valsts inspekcijas 2017.gada 2.augusta viedokļa apliecināta kopija uz septiņām lapām.
103. Paskaidrojuma noraksts pieteicējam uz 14 lapam ar pielikumiem uz 275 lapām.
…Info avots un dokumentu foto:
http://m.pietiek.com/raksti/vejonis_un_salnajs_savas_privatas_dzives_aizstaviba_nolemusi_tiesu_panemt_uz_masu_-_divas_lietas_iesniegusi_tris_kilogramus_argumentu
