Zalters: “Rīdzenes” sarunas ir autentiskas; Šleseram KNAB bijis informators
Rīga, 4.dec., LETA. Oligarhu lietā noklausītās sarunas viesnīcā “Rīdzene” ir autentiskas, turklāt toreizējais politiķis Ainārs Šlesers apgalvojis, ka viņam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir informators, šodien “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā paziņoja eksprezidents Valdis Zatlers.
Zatlera uzklausīšana uzreiz tika sākta ar komisijas vadītājas Ingūnas Sudrabas (NSL) jautājumiem. Viņa jautāja, kas Zatleram zināms par “Rīdzenes” sarunām laikā, kad viņš bija Valsts prezidents.
“Es pilnīgi droši varu teikt, ka tās (sarunas) ir autentiskas,” uzsvēra Zatlers. Par noklausīšanos viņu informējis toreizējais politiķis Šlesers, kurš prezidentam sūdzējies par to, ka viņu noklausoties KNAB un viņam par šo faktu esot informators birojā. Šlesers lūdzis Zatleram kā prezidentam šajā sakarā “darīt kaut ko”.
Šlesers gan atteicies atklāt Zatleram informatora vārdu. Ņemot vērā, ka Zatlers kā prezidents nebija tiesīgs iejaukties izmeklēšanā, tad abu saruna tā arī noslēgusies.
Zatlers nenoliedza, ka viņam kā prezidentam interesējusi oligarhu lietas izmeklēšanas gaita un kad šī lieta tiks nodota tiesai. Pēc tikšanās ar Šleseru ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers toreizējam prezidentam apstiprinājis, ka sarunu noklausīšanās process ir ieildzis, taču darīšot visu iespējamo, lai lieta tiktu nodota tiesai.
Zatlers uzskata, ka viesnīcā noklausītās sarunas nebija politiskas sarunas, bet sarunu dalībnieki bija “savējo klubiņš”, kas apsprieda “slepenas sarunas ar slepeniem dalībniekiem par savtīgām interesēm.” Tās nebija politiskas sarunas starp koalīciju, bet sarunas starp ietekmīgiem cilvēkiem.
Bijušais Valsts prezidents skaidroja, ka politiskām sarunām jānotiek, piemēram, koalīcijas padomē. Šīs padomes dalībnieki tiekas Saeimas telpās, padomes sēžu fakts ir publisks un pēc koalīcijas partneru diskusijām notiek preses konference. “Par “Rīdzenes” sarunām neviens neko nezina, tajās ir pozīcija un koalīcija un pēc tam nenotiek preses konference,” atšķirību skaidroja Zatlers.
Zatlers piekrita, ka Latvijā līdzīgi kā citviet rietumvalstīs ir nepieciešams likums, kas regulē lobēšanu, taču Rīdzenes sarunas nav nekāds lobisms, bet ietekmes pārdalīšana.
Šlesers 30.oktobrī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers “zvana un lūdzas”, lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana. Zatlers šodien komisijas sēdē norādīja, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli un tas liecinot, ka Šleseram melot ir norma.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Pēc tam, kad Saeima 2011.gada 26.maijā nedeva atļauju KNAB veikt kratīšanu toreizējā Saeimas deputāta Šlesera dzīvesvietā, Zatlers kā toreizējais prezidents 2011.gada 28.maijā, ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja lielākā daļa vēlētāju.
Saistībā ar informācijas nopludināšanu par politiķu noklausīšanos viesnīcā “Rīdzene” prokuratūra izmeklēja kriminālprocesu par valsts noslēpumu saturošu ziņu izpaušanu. Šajā lietā bija apsūdzēta KNAB darbiniece, viņas vīrs un bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars.
Visi apsūdzētie savu vainu atzina pilnībā, un, ņemot vērā izdarītā nozieguma raksturu, apsūdzēto personības 2012.gadā prokurore piemērojusi priekšrakstu par sodu. Apsūdzētajiem piemēroja piespiedu darbu vai naudas sodu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/80E44721-CFF7-482A-9594-FC10D93ED6D8/
Zatlers: Savulaik tika lobēta amnestijas likuma pieņemšana vienas personas interesēs
Rīga, 4.dec., LETA. Savulaik Valda Zatlera kā Valsts prezidenta pilnvaru laikā tika lobēta speciāla amnestijas likuma pieņemšana, kas bija plānota vienas personas interesēs, šodien eksprezidents Zatlers norādīja “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē.
Pie Zatlera ar lūgumu atbalstīt šāda likuma pieņemšanu bija ieradies Andris Šķēle. Iepazīstoties ar attiecīgo piedāvājumu, eksprezidents secinājis, ka tas paredzēts tikai vienai personai.
Lai gan viņam bija solīts atsevišķu sabiedrības grupu atbalsts, pašas šīs grupas nemaz nezināja par to, skaidroja eksprezidents.
Zatlers norādīja, ka ļāva šai iniciatīvai “aiziet nebūtībā” dažu nedēļu laikā. Dažiem cilvēkiem palika aizvainojums, ka viņš kā prezidents neuzņēmās nest šo rosinājumu “ar baltiem diegiem šūto karogu”, viņš izteicās.
Zatlers bija Valsts prezidents no 2007.gada vidus līdz 2011.gada vidum.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2008.gadā tā laika Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vadītāja Jāņa Grīnberga izstrādātais likumprojekts paredzēja, ka amnestija tiktu piemērota politiski represētām personām, personām, kuras jebkurā laika periodā līdz 1991.gada 31.augustam Latvijas Tautas frontē ieņēma vēlētus amatus, Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, Trīs Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieriem un lielvirsniekiem.
Ja Saeima virzītu iesniegto likumprojektu izskatīšanai un iesniegšanai Saeimā, tad no kriminālatbildības tiktu atbrīvots politiķis Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), aģentūrai LETA tolaik savas bažas pauda tā laika parlamenta opozīcijas pārstāvji.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9C49-3168-E540-85A5-7BF7DC09B1E4/
Dūklavs “oligarhu lietas” komisijā apgalvo, ka Lemberga ietekme uz ZZS ir stipri pārspīlēta
Rīga, 4.dec., LETA. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir pastāvīgs politiskais spēks un Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekme ir ļoti stipri pārspīlēta, šodien “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš uzsvēra, ka nevienu jautājumu ar Ventspils mēru nesaskaņojot.
Saskaņā ar žurnālā “Ir” publicētiem noklausīto sarunu atšifrējumiem Dūklavs 2010.gadā Aināram Šleseram kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam palūdzis “vienu praktisku jautājumu”. “Man arī tanī skaitā ostā viens zemes gabals pieder tīri privāti,” Šleseram stāstījis ministrs. Īpašums esot Daugavas kreisajā krastā, vairāku hektāru plašs. “Tur zem vienas firmiņas jeb zem divām viņš tagad ir piereģistrēts.” Īpašnieki gan esot vairāki, turklāt “visi zem svešām famīlijām”. Pašam Dūklavam piederot 10% zemes, bet kompanjoni vēlējušies īpašumu ostā pārdot un saņemt “15 ļimončikus”. Šlesers skaidrojis, ka par tādām summām nav ko sapņot, jo zemi ostā neviens nepērk – to varot lēti iznomāt.
Dūklavs šodien savu uzstāšanos komisijā sāka tieši ar šo žurnālā publicēto epizodi. Viņš atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienests nav konstatējis, ka viņam piederētu nedeklarēts īpašums Rīgas brīvostā un par to nekādi kriminālprocesi nav sākti.
Dūklavs gan nenoliedza, ka piedalījies vienā sarunā ar Šleseru, taču precīzu tās saturu viņš nevar atcerēties, jo pagājuši jau daudzi gadi. Viņš gan lūdzis KNAB atskaņot sarunas oriģinālu, taču birojs to atteicis, jo ministram uz to neesot tiesības.
Dūklavs nenoliedza, ka bijis ostā ar ārvalstu investoriem un apspriedis savu paziņu īpašumu, taču ar Šleseru bijusi ļoti ikdienišķa saruna un “tīra pafleitēšana”. “Cik es zinu šiem cilvēkiem (Dūklava paziņām) neizdevās zemi pārdot,” uzsvēra Dūklavs.
“Es gribēju noklausīties sarunu, bet es nekādi neatceros, ka būtu par savu īpašumu uzdevis jautājumus. Man nekāds īpašums ostā nav piederējis un tagad arī nepieder,” uzsvēra ministrs.
Citā žurnāla “Ir” iepriekš publiskotajā fragmentā ar toreizējo politiķi Šleseru viesnīcā “Rīdzene” Dūklavs lepojies ar to, kā ir pildījis premjera pienākumus Valda Dombrovska (JL) prombūtnē, lemjot par zemes transformāciju Jūrmalā, lai atļautu kāpās izcirst kokus Šlesera mājas būvniecībai. Neraugoties uz sabiedrības protestiem, valdība lēmumu par labu Šleseram pieņēma 2010.gada 2.martā, kad premjera pienākumus pildīja un valdības sēdi vadīja Dūklavs.
Runājot šodien parlamentārās izmeklēšanas komisijā par šo epizodi, Dūklavs apstiprināja, ka zemes transformācijas jautājums bijis valdības dienaskārtībā un toreiz valdības sēdi viņš vadījis, jo Dombrovskis atradies ārzemēs. Dūklavs gan apgalvoja, ka valdībā izskatāmā jautājuma būtība nebija par priežu izciršanu, bet zemes transformāciju.
“Ir likums un kārtība, kad sagatavo dokumentus uz valdības sēdi, kā tas pienākas un valdības sēdē šis jautājums bija jāizskata. Tas nedeva nekādas tiesības kādam ko cirst,” uzsvēra Dūklavs un piebilda, ka valdības lēmums devis tiesības vērsties Jūrmalas domē, lai kārtotu tālākos dokumentus.
Žurnāls “Ir” publicētās sarunas liecina, ka 2010.gadā Šlesers ar Dūklavu pārrunājis ģenerālprokurora Jāņa Maizīša izgāšanu Saeimā, kad koalīcija solīja, bet slēgtā balsojumā tomēr neatbalstīja viņa atkārtotu ievēlēšanu amatā. “Aivars nodemonstrēja spēku un iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram. Tas ir tāds spēka demonstrējums!” uzslavējis Šlesers. Uz to Dūklavs viņam piekritis sakot: “Jā, jā.”.
Lūdzot izskaidrot šo epizodi, Dūklavs atkārtoja jau savas uzklausīšanas sākumā pausto, ka viņš neanalizēšot žurnālā publicēto materiālu, kamēr nebūšot dzirdējis šos citātus, turklāt viņam ir lielas aizdomas, ka ar žurnālā publicētajiem citātiem “ir pavariēts”. Zemkopības ministrs gan apgalvoja, ka viņš nav piedalījies nekādās sarunās par Maizīša ievēlēšanu vai virzīšanu ģenerālprokurora amatā.
Žurnālā “Ir” publicētās sarunas arī atklājušas, ka Dūklavs bijis Ventspils mēra Aivara Lemberga ideālais kandidāts prezidenta amatam, lai gan Dūklava trūkums ir angļu valodas neprasme. 2011.gadā Šlesers, piemēram, savam biznesa partnerim atzinis, ka “Lembergam ir savs kandidāts – Dūklavs”. Pēc 10. Saeimas vēlēšanām Lembergs ar Šleseru, apspriežot prezidenta kandidātus, nonākuši arī pie domas, ka Dūklavs varētu būt labs premjers – jo šajā amatā bez angļu valodas varot iztikt.
Dūklavs šodien komisijai apliecināja, ka viņam neviens oficiāli vai neoficiāli neviens nav piedāvājis kļūt par premjeru vai Valsts prezidentu un viņš nevarot komentēt, “ja vīri kaut ko apsprieduši”.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka ZZS ir pastāvīgs politiskais spēks un “Lemberga kunga ietekme ir ļoti stipri pārspīlēta” un viņam neviens jautājums nav jāsaskaņo ar Lembergu.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad šogad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.
Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.
Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu. Viena pārbaude bija sākta par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Tāpat bija pārbaude par kādas amatpersonas neatļautu labuma pieņemšanu.
Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Šobrīd dienesta pārbaudes secinājumi nodoti Drošības policijai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/06EF6DD1-AE92-48BC-B5CF-EEEC0E909F19/
Dainis Liepiņš: Centrāltirgus vadītāja amatā atteicos parakstīt ar medijiem saistītus līgumus
Rīga, 4.dec., LETA. Esot AS “Rīgas Centrāltirgus” vadītāja amatā Dainis Liepiņš atteicies parakstīt ar medijiem saistītus līgumus, šodien “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja pats Liepiņš.
Kā viņš norādīja, kāds esošā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) partijas kolēģis atnesis “veselu čupu” ar līgumiem, kas Liepiņam būtu bijis jāparaksta. Tie bija līgumi saistībā “ar medijiem” un šis cilvēks norādīja, ka pēc parakstīšanas līgumos parādīsies “gan uzvārdi, gan vārdi, kā arī ielikšot summas”. Politiķis skaidroja, ka, maigi sakot, viņš šim cilvēkam “parādīja durvis”.
Pēc šī gadījuma Liepiņš zvanījis vairākiem politiķiem, prasot paskaidrojumus. Ainārs Šlesers viņam teica, ka neko par to nezinot. Savukārt sarunā ar Ušakovu Liepiņš norādījis, ka tās vērtējamas kā kriminālas darbības. Ušakovs esot bijis “šausmīgi sašutis”, ka telefonsarunā Liepiņš lietojis vārdu “krimināls”.
Pēc tam viņam zvanījis Andris Ameriks, “kurš izteicās apmēram tādiem vārdiem: “Vai es zinot, kur es esot un kam (..) jāklausot?”. Arī Amerikam Liepiņš, maigi sakot, esot norādījis, ka viņš “var iet pa vienām sētas durvīm tālāk”.
Politiķis komisijas sēdē uzsvēra, ka viņa iepriekš notikušās sarunas ar Šleseru bijušas profesionālas dabas jeb par darba jautājumiem.
Liepiņš pašlaik ir Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9C45-4D44-35F0-9CB9-E31C86DC04E0/
Prokuratūra izvērtēs Šlesera un Zatlera izteikumus “oligarhu lietas” komisijā par iespējamo atbalstu pārvēlēšanai
Rīga, 4.dec., LETA. Savulaik oligarhu lietu uzraugošais prokurors izvērtēs bijušā politiķa Aināra Šlesera un bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izteikumus “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā par iespējamo atbalstu pārvēlēšanai.
Šlesers 30.oktobrī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers “zvana un lūdzas”, lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana.
Zatlers šodien komisijas sēdē norādīja, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli un tas liecinot, ka Šleseram melot esot norma.
Prokurors Māris Leja aģentūrai LETA teica, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, tāpēc abu toreizējo amatpersonu izteikumi tiks izvērtēti.
Prokurors gan šobrīd vēl nav izlēmis vai tiks ierosināta pārbaude vai kriminālprocess. “Abu šo personu paustās versijas ir jāpārbauda,” uzsvēra prokurors. To, vai šāda it kā notikusī saruna starp Šleseru un Zatleru tiešām eksistē un atrodas “oligarhu lietas” materiālos, varēšot pateikt tikai pēc pārbaudes beigām, jo saskaņā ar likumu informācija par pārbaudes gaitu ir ierobežotas pieejamības.
Leja arī apliecināja, ka līdz nedēļas beigām plāno pabeigt pēc Saeimas deputāta Andreja Judina (V) iesnieguma sākto pārbaudi par Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Judins uzskata, ka 30.oktobrī Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē nesniedza atbildes uz vairākiem komisijas deputātu uzdotajiem jautājumiem, tā vietā runājot par notikumiem un lietām, kas neattiecās uz viņam uzdotajiem jautājumiem, šādā veidā izvairoties no informācijas sniegšanas komisijai.
Tāpat prokurors turpina vēl vienu pārbaudi, kas sākta saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisijā pētāmajiem jautājumiem. Leja gan nekomentēja pēc kuras personas iesnieguma šāda pārbaude sākta un kādi apstākļi pārbaudē tiek vērtēti.
Tāpat Leja pastāstīja, ka šodien nolēmis nesākt kriminālprocesu pēc Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvja Jura Paidera iesnieguma, kurā viņš lūdza pārbaudīt žurnāla “Ir” galvenās redaktores Nellijas Ločmeles rīcību vēršoties ar ziņojumu par Paidera izteikumiem “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Leja iepriekš arī izvērtējot Ločmeles iesniegumu atteica sākt kriminālprocesu par Paidera un cita Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvja Imanta Liepiņa izteikumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Ločmele iepriekš iesniegumā rakstīja, ka Paiders komisijas sēdē nepatiesi apgalvojis, ka neesot iespējams noskaidrot žurnāla “Ir” izdevējas AS “Cits medijs” patiesos labuma guvējus, jo tie neesot publiskoti. Savukārt Liepiņš, Ločmeles vērtējumā, komisijai sniedzis nepatiesu paskaidrojumu, apgalvojot, ka “Ir” veiktā “Rīdzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas” un “žurnāla publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus”.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad šogad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.
Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.
Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu. Viena pārbaude bija sākta par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Tāpat bija pārbaude par kādas amatpersonas neatļautu labuma pieņemšanu.
Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Šobrīd dienesta pārbaudes secinājumi nodoti Drošības policijai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/993966AF-EF4E-4749-A808-3DF311873599/
Šlesers aicina parlamentāros izmeklētājus pievērsties lietām, kur saskata sasaisti ar “Vienotību”
Rīga, 5.dec., LETA. Ekspolitiķis, kurš minēts kā viens no tā dēvēto “oligarhu sarunu” dalībniekiem, Ainārs Šlesers aicina “Oligarhu lietas” parlamentāro izmeklēšanas komisiju pievērsties lietām, kur ekspolitiķis saskata sasaisti ar “Vienotību”.
Tāpat politiķis norāda uz nepieciešamību vērtēt arī ar partiju “Jaunais laiks” (JL) savulaik saistītām lietām. JL bija viena no partijām, kas dibināja “Vienotību”.
Šlesers ar attiecīgu iesniegumu “Oligarhu komisijā” vērsies, reaģējot uz deputāta Andreja Judina (Par!/V) vēršanos ģenerālprokuratūrā par viņa izteikumiem.
Savā iesniegumā Šlesers norāda uz nepieciešamību komisijai izmeklēt apstākļus par tā saukto Kampara “tumbočkas” lietu, “Rēzeknes burtnīciņu” un maksātnespējīgā “Liepājas Metalurgs” administratora un konsultanta “Prudentia Advisers” ekspolitiķa ieskatā nepamatoti saņemtajiem vismaz trīs miljoniem eiro atlīdzībā par mantas pārdošanu ukraiņiem, kura tā arī neesot notikusi.
Paziņojumā presei Šlesers skaidro, ka Kampara “tumbočka” esot “partijas JL politiķa, iespējams, nelikumīgas finansēšanas un pretrunīgu (melošana) ziņu sniegšanas amatpersonas deklarācijā neizmeklēšana”.
“Rēzeknes burtnīciņas” ir “JL finansēšanas neizmeklēšana un tiesībsargājošo iestāžu rīcības neizmeklēšana iespējamā pierādījumu (oriģināldokumentu) iznīcināšanā”.
“Manuprāt, šie fakti liecina par, iespējams, koruptīvas vai vismaz savstarpēji cieši saistītas politiskās un (iespējams, ka bijušo) tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju grupas pastāvēšanu. Manuprāt, bija acīmredzami, ka laika periodā, kad politiskā partija “Vienotība” un JL vadīja valsti, vairākas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atbildīgās amatpersonas savus dienesta pienākumus pildīja šīs partijas interesēs – gadījumos, kur bija konstatēts noziedzīgs nodarījums, krimināllietas ierosinātas netika un izmeklēšana nenotika, savukārt, gadījumos, kad šīs partijas interesēs bija nepieciešams nomelnot politiskos oponentus, tika ierosinātas krimināllietas un notika ilgstoša nepamatota izmeklēšana,” pauž Šlesers.
Šlesers atsevišķi publiski lūdz komisiju izprasīt pierādījumus no tiesībsargājošām iestādēm par zvanīšanas jeb sazvanīšanās faktu, ar kuriem nepastrīdami būs pierādīts, ka tieši eksprezidents Valdis Zatlers pirms prezidenta vēlēšanām 2011.gadā esot zvanījis Šleseram. “Zatlers apzināti maldina Komisiju, nepatiesi apgalvojot, ka (..) vispār neesot zvanījis Šleseram – patiesībā Zatlers bija zvanījis Šleseram,” uzsver ekspolitiķis.
Šlesers apgalvo, ka KNAB atteicās pat pārbaudīt faktus par Ekonomikas ministrijas pārraudzīto iestāžu un uzņēmumu slēgtajiem līgumiem ar firmām, kas veidojušas “Vienotība” priekšvēlēšanu kampaņu. Šo neattaisnojamo prettiesisko bezdarbību īstenoja toreizējā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
Ekspolitiķis lūdz komisiju pārbaudīt faktus par KNAB amatpersonu bezdarbību un iespējamo KNAB bijušo vadošo amatpersonu Strīķes un Jura Juraša ļaunprātīgo dienesta stāvokļa izmantošanu vismaz iepriekš norādītajās lietās, kuras saistītas ar politisko partiju “Jaunais Laiks” un “Vienotība” atbildīgajām personām.
Kā ziņots, savulaik oligarhu lietu uzraugošais prokurors izvērtēs bijušā politiķa Aināra Šlesera un bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izteikumus “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā par iespējamo atbalstu pārvēlēšanai.
Šlesers 30.oktobrī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers “zvana un lūdzas”, lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana.
Zatlers 4.decembrī komisijas sēdē norādīja, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli un tas liecinot, ka Šleseram melot esot norma.
Prokurors Māris Leja aģentūrai LETA teica, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, tāpēc abu toreizējo amatpersonu izteikumi tiks izvērtēti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C071BCE4-D2F3-45BF-B89D-645210CA8980/
Lembergs: Runas, ka Šķēle manis dēļ gājis pie Zatlera runāt par amnestijas likumu, ir blefs
Ventspils, 5.dec., LETA. Runas par to, ka pie eksprezidenta Valda Zatlera viņa prezidenta pilnvaru laikā bija ieradies Andris Šķēle, lai lobētu speciāla amnestijas likuma pieņemšanu tieši politiķa Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) interesēs, ir blefs, šodien preses konferencē sacīja Lembergs.
“Jā, jā! Protams! Šķēle manis dēļ gāja pie Zatlera. Tas viss ir blefs,” teica Lembergs, komentējot “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē Zatlera pausto, ka speciāla amnestijas likuma pieņemšana bija plānota vienas personas interesēs.
Pēc Lemberga rīcībā esošās informācijas, likumprojektu, kas paredzēja, ka amnestija tiktu piemērota personām par nopelniem neatkarīgas Latvijas labā, bija iecerēts pieņemt uz Latvijas 90 gadu jubileju 2008.gadā. Kā apgalvoja Lembergs, tādējādi šāds amnestijas likums nekādi nav varējis būt attiecināms uz viņu.
“2007.gadā pret mani vēl tikai bija izmeklēšana. [..] 2008.gadā mana krimināllieta tikai augustā tika nosūtīta uz tiesu, bet amnestēt var to, kas ir notiesāts. 2008.gadā nekādi nesanāk. [..] Tik daudz ir jāsaprot – gan tiem, kas uzdod jautājumus, gan Zatleram, kurš ir bijis prezidents,” sacīja Lembergs.
“Šķēle nav mans advokāts, jo vairāk – saistībā ar Zatleru. Man ar Zatleru nekad nav bijusi nekāda saruna par amnestijām un arī nevar būt, tāpēc ka tas vispār nav dienas kārtības jautājums,” rezumēja Lembergs.
Kā ziņots, Zatlers “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādījis, ka savulaik viņa kā Valsts prezidenta pilnvaru laikā tika lobēta speciāla amnestijas likuma pieņemšana, kas bija plānota vienas personas interesēs. Pie Zatlera ar lūgumu atbalstīt šāda likuma pieņemšanu bija ieradies Andris Šķēle. Iepazīstoties ar attiecīgo piedāvājumu, eksprezidents secinājis, ka tas paredzēts tikai vienai personai.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2008.gadā tā laika Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vadītāja Jāņa Grīnberga izstrādātais likumprojekts paredzēja, ka amnestija tiktu piemērota politiski represētām personām, personām, kuras jebkurā laika periodā līdz 1991.gada 31.augustam Latvijas Tautas frontē ieņēma vēlētus amatus, Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, Trīs Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieriem un lielvirsniekiem.
Ja Saeima virzītu iesniegto likumprojektu izskatīšanai un iesniegšanai Saeimā, tad no kriminālatbildības tiktu atbrīvots Lembergs, aģentūrai LETA tolaik savas bažas pauda tā laika parlamenta opozīcijas pārstāvji.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C9C5B-7F9E-414C-F6CE-9BBBFB6845A4/
Izmeklēšana turpinās
“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē šodien iztaujāja eksprezidentu Valdi Zatleru un zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS). Zatlers uz sēdi aicināts runāt par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem “oligarhu lietas” kontekstā. Līdz ar Dūklavu uz sēdi aicināts arī bijušais Saeimas deputāts Dainis Liepiņš (LRA) – abi kā personas, kas saistītas ar pašlaik izbeigto kriminālprocesu, norādīts Saeimas mājaslapā. Oigarhu lietā noklausītās sarunas viesnīcā “Rīdzene” ir autentiskas, turklāt toreizējais politiķis Ainārs Šlesers apgalvojis, ka viņam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir informators, šodien paziņoja eksprezidents Valdis Zatlers. “Es pilnīgi droši varu teikt, ka tās (sarunas) ir autentiskas,” uzsvēra Zatlers. Tvitera lietotāji seko līdzi “Oligarhu lietas” izmeklēšanai un komentē šodien sēdē dzirdēto.
“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas eksperts, jurists Aivars Borovkovs ziņo par šodienas notikumu.
Aivars
@Borovkovs
PIK…
Viss turpinās.
Aptaujāti tiek Valdis Zatlers, Jānis Dūklavs, Dainis Liepiņš.
Mon Dec 04 09:11:06 +0000 2017
Dainis Liepiņš (LRA) neizprot, kāpēc aicināts piedalīties sēdē.
Dainis Liepiņš
@DLiepins
@Borovkovs Vēl tagad nesaprotu kāpēc tiku aicināts…! Izķengāta diena…:(
Mon Dec 04 13:14:33 +0000 2017
Tvitera lietotāja Vineta atklāj savas pārdomas par notiekošu izmeklēšanu.
Burtniece
@Vinetav
Tās oligarhu sarunu izmeklēšanas komisijas sēdes izklausās gaužām bēdīgas, atgādina kādreizējās biedru tiesas. Uz nevienu jautājumu netiek atbildēts apstiprinoši, nav arī nekādu pierādījumu, kurus nepārprotami celt galdā live.tiesraides.lv/saeima.lv/live….
Mon Dec 04 10:25:09 +0000 2017
Portāla “Pieteik.com” tviterkonts pamanījis Zatlera sniegtās atbildes.
pietiek.com
@PietiekPortals
Izskatās, ka visi Latvijas eksprezidenti ir gājuši kaut kādos īpašos gļēvuma un intrigošanas kursos: vispirms Vīķe-Freiberga stāsta par anonīmo čekas vervētāju, tagad Valdis Zatlers – par mistisko “vienu personu”, kuras anmnestēšanas likumprojektu viņam smērējis Andris Šķēle.
Mon Dec 04 10:41:00 +0000 2017
Zatlera teikto apšauba tvitera lietotājs Rolands Augšpuls.
Rolands Augšpuls
@aptiekaars
@PietiekPortals Un Šlesers bijis tik stulbs (vai varbūt tomēr?), zinot, ka prezidents nekādi nevar ietekmēt, tomēr lūdz ietekmēt un vēl klāsta, ka šim ir informators!
Mon Dec 04 11:29:50 +0000 2017
Grafiskais dizaineris Arvis Villa ilustrējis Dūklava piedalīšanos sēdē.
Arvis Villa
@Skepse
doktors Dogo un ļimončiki parlamentārās izmeklēšanas komisijas iztaujāšanā… bilde no @mikskoljers https://t.co/2asEkbwMiB
Mon Dec 04 13:24:00 +0000 2017
Tikmēr žurnālista Edgara Kupča uzmanību piesaistījis Dūklava teiktais.
Edgars Kupčs
@edgarskupcs
«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē Dūklavs teic, ka sarunas par ļimončika lietu neatceras, jo tādas sarunas viņam ir ikdiena.
soundcloud.com/edgars-kup-s/d…
Mon Dec 04 11:21:43 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/1f8f40ea-8209-4465-9f27-981133088839
