Štata samazināšana Ekonomikas ministrijai par 6% neļaušot palikušajiem darbiniekiem nodrošināt tirgum atbilstošu darba samaksu

Rīga, 2.dec., LETA. Štata samazināšana Ekonomikas ministrijā (EM) par 6% neļaus palikušajiem darbiniekiem nodrošināt tirgum atbilstošu darba samaksu, aģentūrai LETA sacīja EM pārstāve Evita Urpena.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta atbalstītajā “Valsts pārvaldes reformu plānā 2020” paredzēts līdz 2020.gadam samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jeb aptuveni 3500 un reformēt mazās valsts iestādes.
EM pārstāve sacīja, ka laikā, kad darba samaksa tautsaimniecībā aug par 8%, lielākais izaicinājums būs noturēt ministrijā strādājošos kvalificētos darbiniekus, jo 6% darbinieku skaita samazināšana nedos iespēju palielināt darba samaksu atbilstoši darba tirgus tendencēm. Šobrīd EM strādā 221 darbinieks.
“Vienlaikus uzskatām, ka būtisku papildu funkciju uzlikšana iestādei nav realizējama bez attiecīga papildu finansējuma un cilvēkresursu piešķiršanas, vai atteikšanās no kādām esošām funkcijām vai uzdevumiem,” pauda ministrijas pārstāve.
Urpena atzīmē, ka EM kopumā atbalsta valsts pārvaldes reformas mērķi veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi. Turklāt valsts pārvaldes reformu plāna mērķu īstenošana atbilst EM nospraustajiem darbības virzieniem un prioritātēm, tajā skaitā veidojot efektīvu un uz klientu orientētu valsts pārvaldi, ieviešot uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas plāna pasākumus un “konsultē vispirms” principu valsts pārvaldes iestādēs.
“Atbalstām pieeju virzībai uz “nulles birokrātiju” iedzīvotāju un uzņēmēju saziņā ar valsts pārvaldi, kā arī valsts pārvaldes iestāžu iekšējos procesos. Vienlaikus esam norādījuši, ka uzraudzības un kontroļu funkciju mazināšanu būtu jāinterpretē kā uzraudzība, kas vērsta uz risku izvērtēšanu un neatbilstību novēršanu, kas ne vienmēr burtiski nozīmē uzraudzības un kontroļu mazināšanu. Šeit jāmeklē efektīvākie risinājumi, kā celt uzraudzības vērtību un nodrošināt atbilstību prasībām, kā tas noradīts arī “konsultē vispirms” principa ieviešanas vadlīnijās,” atzina ministrijas pārstāve.
Lai nodrošinātu labāku pārvaldību un uzdevumu efektīvāku izpildi, EM regulāri analizē visa resora uzdevumu un funkciju izpildes kvalitāti un īsteno dažādas reformas kvalitātes celšanai un resursu optimizācijai. Piemēram, starp pēdējo gadu laikā veiktajām reformām kā būtiskāko Urpena min vairāku mazo iestāžu likvidēšanu un apvienošanu, atbalsta funkciju centralizēšanu un regulāru ministrijas struktūras pārskatīšanu.
EM pārstāve stāstīja, ka Tūrisma attīstības valsts aģentūra jau ir pievienota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), tāpat veikta nacionālās metroloģijas institūcijas funkciju nodošana SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”. Savukārt VAS “Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” un VAS “Lauku attīstības fonds” akcijas un kapitāla daļas tika ieguldītas AS “Attīstības finanšu institūcija” pamatkapitālā.
Urpena arī atzina, ka EM resorā kopš 2012.gada ir samazinājusi atbalsta funkciju sniegšanā iesaistīto darbinieku skaitu, kas tika panākts, centralizējot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, grāmatvedības, finanšu plānošanas un personāla dokumentu kārtošanas – funkcijas. Patlaban centralizēti grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti Konkurences padomei (KP) un Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), savukārt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu jomā ar ministrijas tehniskajiem un administratīvajiem resursiem pakalpojumi tiek nodrošināti arī KP, BVKB, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, daļēji LIAA un SIA “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs”.
Tāpat uzsākts projekts vienotās darba vides izveidei visā EM resorā, kura ietvaros plānots nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām balstītu IKT pakalpojumu. Līdztekus IKT koplietošanas pakalpojumu uzlabošanai EM resora darbiniekiem, projekta mērķis ir paaugstināt pamatdarbības procesu elektronizācijas līmeni, samazinot administratīvo slogu EM resorā un komersantiem, kuri veic datu iesniegšanu, tādējādi samazinot papīra dokumentu apriti.
“Vēl šogad esam veikuši izmaiņas ministrijas struktūrā, lai efektīvāk izmantotu esošos cilvēkresursus funkciju un uzdevumu izpildē. Tāpat šogad esam veikuši ministrijas darbinieku aptauju, noskaidrojot viņu viedokli par darba organizāciju, darba vidi un nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas sekmētu efektīvāku un ātrāku uzdevumu izpildi. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, šobrīd strādājam pie nākamgad prioritāri īstenojamo pasākumu plāna,” skaidroja Urpena.
Valsts pārvaldes reformu plāna mērķis ir pārskatīt esošos darba procesus, lai pēc iespējas efektīvāk un kvalitatīvāk sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem, izstrādātu dažādu nozaru politikas, kā arī veiktu visas citas nepieciešamās funkcijas. Uzlabojot darbu izpildes plānošanu un organizēšanu, ieviešot ikdienas darbā jaunākas IT sistēmas un veicot papildu uzlabojumus procesu pārvaldībā, kā arī ņemot vērā augsto valsts pārvaldes kadru mainību, kas EM resorā ir vairāk par 20% ik gadu, darbinieku skaita samazināšanās būs dabisks process.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D9C92958-A011-48E0-BF17-9336C0DC3B76/