Latvijas meža īpašnieki kampaņas “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” organizatoriem piešķir balvu “Melnais čiekurs”

Rīga, 1.dec., LETA. Latvijas meža īpašnieki ir dibinājuši balvu “Melnais čiekurs”, kuru piešķir kampaņas “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” organizatoriem, tādējādi vēloties pievērst sabiedrības uzmanību dabas aizstāvju organizāciju pārstāvju sniegtajām nepatiesajām ziņām par meža īpašnieku darbu un lūdzot izvērtēt informācijas avotu un paustās informācijas patiesumu, aģentūru LETA informēja Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMĪB).
LMĪB norādīja, ka balva kampaņas “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” piešķirta “Par cinisku un neētisku attieksmi pret Latvijas zemes īpašniekiem, par emigrācijas veicināšanu, par meža vērtības graušanu un meža pūdēšanas atbalstīšanu, par tautsaimniecības attīstības bremzēšanu, par “zaļo teroru” un Latvijas simtgades nomelnošanu”.
“”Melnais čiekurs” simboliski apzīmē sapuvušu čiekuru, kuru ir sapūdējuši iniciatīvas “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” pārstāvji. “Melnā čiekura” sēklās iniciatīvas pārstāvju aktivitāšu rezultātā vairs nav dzīvības, tajās nav nākotnes, čiekura sēklām netika dota iespēja dzīvot, izdīgt, pārtapt par spēcīgiem stādiem un jaunu mežu,” norādīja biedrībā.
Meža īpašnieku apvienības “Bārbele” pārstāvis Jānis Folkmanis skaidroja, ka iniciatīvas “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” pārstāvji Latvijas informatīvajā telpā dezinformē sabiedrību, izplatot nepatiesus faktus par mežsaimniecību, tādā veidā nomelnojot mežu īpašnieku darbu un ieguldījumu vienā no valstij nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm – mežsaimniecībā.
“Ar nepatiesiem apgalvojumiem tiek nomelnoti ne tikai mežu īpašnieki, kas veic atbildīgu un ilgtspējīgu mežsaimniecību savā zemē, bet arī valsts iestādes, mežu nozares organizācijas un biedrības, kas atbalsta meža nozares un Latvijas kopējo izaugsmi. Tā ir vēršanās pret cilvēkiem, kuri grib strādāt, saimniekot savā zemē, radīt labumu gan savām ģimenēm, gan labumu sabiedrībai – sakoptu mežu, nodokļus, kurus varētu pārvērst skolotāju un medmāsu algās, pensionāru pensijās,” teica Folkmanis.
Balvas “Melnais čiekurs” dibinātāji aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju atbalstīt meža īpašnieku tiesības arī sociālajos tīklos, ierakstiem pievienojot mirkļbirku (#) #MelnaisČiekurs.
“Melno čiekuru” ir dibinājušas 11 meža īpašnieku nevalstiskās organizācijas – Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB), Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Kuldīgas meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Bārbele”, Meža īpašnieku biedrība “Meža konsultants”, Rūjienas mežu īpašnieku biedrība, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”, Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs, biedrība “Vidzemes augstienes meži”, Meža īpašnieku apvienība Krāslava un Meža īpašnieku apvienība Madona.
Jau ziņots, ka virkne organizāciju un privātpersonu apvienojušās sabiedriskā iniciatīvā “100 kailcirtes Latvijas simtgadei”, aicinot sabiedrību parakstīt petīciju pret plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā”. Sabiedriskajai iniciatīvai “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” pievienojies biedrības “Zemes draugi” projekts “Ilgtspējas skola”, Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, biedrība “Zaļā brīvība”, Latvijas Ornitologu biedrība un Vides Aizsardzības klubs.
Iniciatīvas īstenotāji iebilst pret grozījumiem, jo uzskata, ka tie palielinās mežistrādes intensitāti Latvijā un negatīvi ietekmēs dabas daudzveidību. Kailciršu atļaušana piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, dabas aizstāvju ieskatā, var radīt augsnes erozijas risku, samazināt nekustamo īpašumu vērtību piekrastē, negatīvi ietekmēt piekrastes tūrisma industriju. Grozījumi organizāciju ieskatā arī ignorē valstī notiekošo biotopu kartēšanas procesu, tādējādi apdraudot piekrastē esošos Eiropas Savienības nozīmes biotopus. Cērtot kailcirtes piekrastē uz vairākiem gadu desmitiem var tikt iznīcināti mellenāji un sēņu vietas, kas daļai Latvijas iedzīvotāju ir nozīmīgs iztikas avots, un tiks noplicināta piekrastes ainava kopumā. Savukārt ciršanas caurmēra samazināšana un arvien jaunāku koku ciršana visā valstī samazināšot veco mežu platības, uzskata dabas aizstāvji.
Jau ziņots, ka grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
ZM ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7E99F130-01A2-4AC9-A5FC-2F9E704B7598/