Atbildot uz valodu reformu mazākumtautību skolās, Ušakovs sola papildnodarbības priekšmetu apguvei dzimtajā valodā
Rīga, 30.nov., LETA. No 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība pilsētas mazākumtautību skolās nodrošinās papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā, šodien paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
Saeimā valdošā koalīcija ir paziņojusi par plāniem pakāpeniski vidusskolās pāriet uz mācībām tikai valsts valodā, kam iebilst partijas, kuras pārstāv krievvalodīgo elektorātu, tostarp Ušakova pārstāvētā “Saskaņa”, kas ir pie varas Rīgas domē.
Ušakovs šodien ticies ar ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un izglītības ministru Kārli Šadurski (V), lai darītu zināmus Rīgas pašvaldības turpmākos plānus attiecībā uz mazākumtautību skolu izglītības reformu.
Rīgas dome no 2019.gada 1.septembra plāno piedāvāt jaunu izglītības programmu, proti, mazākumtautību skolās skolēniem tikšot nodrošinātas papildnodarbības, kurās apgūt priekšmetus varēs viņu dzimtajā valodā. “Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts – latviešu – valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz – viņa dzimtajā valodā,” skaidroja Ušakovs.
Skolām tiks piešķirts finansējums proporcionāli skolēnu skaitam, un skolēnu skaits savukārt noteiks, cik daudz šādas nodarbības ir nepieciešamas.
“Netiks ierobežots ne priekšmetu sortiments, ne priekšmetu skaits, un skolas pašas varēs izvēlēties, kādus priekšmetus papildus pasniegt,” stāstīja domes priekšsēdētājs. Šī iecere attieksies uz visām mazākumtautību skolām – poļu, ebreju, ukraiņu un citām. To, vai papildnodarbības pasniegs tas pats skolotājs, kurš pasniedz priekšmetu valsts valodā, vai tiks pieaicināts kāds cits, izlems skolu vadība.
Viņš skaidroja, ka ir skolas, kur 40% mācību priekšmetu pasniedz mazākumtautību valodā, bet ir skolas, kur tas ir tuvu nullei, kas nozīmē, ka “būs skolas, kuras maksimāli plaši izmantos programmas piedāvātās iespējas un būs skolas, kuras to izmantos tikai viena priekšmeta pasniegšanai – tā būs brīva izglītības iestāžu izvēle,” sacīja mērs.
Ar šo programmu plānots panākt to, ka mazākumtautību bērni zina gan valsts valodu, gan dzimto, gan izprot pasniegtos priekšmetus un var par tiem izteikties abās valodās. Priekšsēdis gan uzsvēra, ka arī pašlaik neesot saskāries ar situācijām, kad kādas Rīgas mazākumtautības skolas absolvents nezinātu valsts valodu.
Viņš skaidroja, ka finansējums šāda tipa programmas ieviešanai tiks nodrošināts arī valodu skolās, piemēram, Rīgas franču licejā vai Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, un arī skolās, kas pasniedz priekšmetus valsts valodā. Šajā gadījumā skolām tiks piešķirts finansējums, lai varētu nodrošināt papildnodarbības un nostiprinātu audzēkņu zināšanas izvēlētajos priekšmetos.
Tāpat Ušakovs norādīja, ka šī programma mazākumtautību skolās tiks īstenota neatkarīgi no tā, vai tiks vai netiks realizēta reforma par pāreju uz izglītības iegūšanu tikai valsts valodā.
Tikšanās noslēgumā amatpersonas vienojušās, ka tuvākajā laikā Rīgas dome sniegs detalizētu izklāstu par to, kā šo programmu plānots ieviest un cik lielus pašvaldības budžeta līdzekļus tas prasīs. Provizoriskie aprēķini liecina, ka tas varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus eiro gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/03A0A930-3728-4149-B407-CBAC949E0233/
Rīgas mazākumtautību skolās ieviesīs papildnodarbības dzimtajā valodā
Rīga, 30.nov., LETA. No 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība Rīgas mazākumtautību skolās nodrošinās papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā, šodien paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
Ušakovs šodien ticies ar ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Izglītības ministru Kārli Šadurski (V), lai darītu zināmus Rīgas pašvaldības turpmākos plānus attiecībā uz mazākumtautību skolu izglītības reformu.
Rīgas dome no 2019.gada 1.septembra plāno piedāvāt jaunu izglītības programmu. Proti, mazākumtautību skolās skolēniem tiks nodrošinātas papildnodarbības, kurās apgūt priekšmetus varēs viņu dzimtajā valodā. “Tas nozīmē, ka, pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts – latviešu valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz – viņa dzimtajā valodā,” skaidroja Ušakovs.
Skolām tiks piešķirts finansējums proporcionāli skolēnu skaitam un skolēnu skaits, savukārt, noteiks – cik daudz šāda veida nodarbību ir nepieciešams.
“Netiks ierobežots ne priekšmetu sortiments, ne priekšmetu skaits un skolas pašas varēs izvēlēties kādus priekšmetus papildus pasniegt,” apgalvoja priekšsēdis.
Viņš skaidroja, ka ir skolas, kur 40% mācību priekšmetu pasniedz mazākumtautību valodā, bet ir skolas, kur tas ir tuvu nullei, kas nozīmē, ka “būs skolas, kuras maksimāli plaši izmantos programmas piedāvātās iespējas un būs skolas, kuras to izmantos tikai viena priekšmeta pasniegšanai – tā būs brīva izglītības iestāžu izvēle,” sacīja mērs.
Ar šo programmu plānots panākt to, ka mazākumtautību bērni zina gan valsts valodu, gan dzimto, gan izprot pasniegtos priekšmetus un var par tiem izteikties abās valodās. Priekšsēdis gan uzsvēra, ka arī pašlaik neesot saskāries ar situācijām, kad kādas Rīgas mazākumtautības skolas absolvents nezinātu valsts valodu.
Viņš skaidroja, ka finansējums šāda tipa programmas ieviešanai tiks nodrošināts arī valodu skolās, piemēram, Rīgas franču licejā vai Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, un arī skolās, kas pasniedz priekšmetus valsts valodā. Šajā gadījumā skolām tiks piešķirts finansējums, lai varētu nodrošināt papildnodarbības un nostiprinātu audzēkņu zināšanas izvēlētajos priekšmetos.
Tāpat Ušakovs norādīja, ka šī programma mazākumtautību skolās tiks īstenota neatkarīgi no tā, vai tiks vai netiks realizēta reforma par pāreju uz izglītības iegūšanu tikai valsts valodā.
Tikšanās noslēgumā amatpersonas vienojušās, ka tuvākajā laikā Rīgas dome sniegs detalizētu izklāstu par to, kā šo programmu plānots ieviest un cik lielus pašvaldības budžeta līdzekļus tas prasīs. Provizoriskie aprēķini liecina, ka tas varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus eiro gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/33CA625E-D836-4E05-8232-4C5DD21F992E/
Ušakovs ideju par papildu nodarbībām mazākumtautību skolēniem nevairās saukt par krievu valodas saglabāšanu vidusskolās
Rīga, 30.nov., LETA. Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) sociālajos tīklos ideju par papildu nodarbībām mazākumtautību skolēniem nevairās saukt par krievu valodas saglabāšanu vidusskolās.
Šodien Ušakovs prezentēja ideju pēc diviem gadiem piedāvāt jaunu izglītības programmu, proti, mazākumtautību skolās skolēniem tikšot nodrošinātas papildnodarbības, kurās apgūt priekšmetus varēs viņu dzimtajā valodā. “Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts – latviešu – valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz – viņa dzimtajā valodā,” skaidroja Ušakovs.
Ušakovs solīja, ka šī iecere attieksies uz visām mazākumtautību skolām – poļu, ebreju, ukraiņu un citām. Turklāt viņš piekodināja, ka ar šo programmu plānots panākt to, ka mazākumtautību bērni zina gan valsts valodu, gan dzimto, gan izprot pasniegtos priekšmetus un var par tiem izteikties abās valodās.
Sociālajā tīklā “Facebook” Ušakovs ierakstā krievu valodā gan priekšlikumu pieteicis citādāk. “Kā Rīgas dome saglabās krievu valodu Rīgas vidusskolās mazākumtautībām,” ar šādu virsrakstu tiek ievadīts Ušakova skaidrojums piedāvājumam par papildu nodarbībām.
Garajā ierakstā galvaspilsētas mērs skaidro, ka valodas jautājuma aktualizēšana saistāma ar gaidāmajām vēlēšanām. “Patlaban mēs novērojam absolūti klasisku spriedzi ap mazākumtautību skolām – priekšā Saeimas vēlēšanas. Tas nav pirmais mēģinājums, kā mēs to labi zinām. Un kā mēs, diemžēl, labi zinām – ne pēdējā. Priekšā vēl ir daudz vēlēšanu, kur punktus vieglāk krāt, balstoties nacionālā retorikā. Savukārt skolas paliks par politiskās konkunktūras ķīlniekiem. Tā vietā lai izglītotu mūsu bērnus un priecātos par viņu panākumiem, mēs cīnīsies “par” vai “pret”,” paudis Ušakovs.
Līdz ar to viņa ieskatā vienīgais risinājums izejai no radušās situācijas esot rūpes par nacionālo un valodu minoritāšu interesēm un labklājību pilnībā uzņemties pašvaldībām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A0E7F938-4F6B-4882-820F-B0F467FECBB3/
Šadurskis Rīgas domes vadības ideju mazākumtautību skolēniem piedāvāt papildu nodarbības dzimtajā valodā vērtē izvairīgi
Rīga, 30.nov., LETA. Rīgas domes vadības ideju piedāvāt papildu nodarbības mazākumtautību izglītības iestāžu skolēniem viņu dzimtajā valodā izglītības un zinātnes ministrs Kāris Šadurskis (V) vērtē izvairīgi.
Šadurskis žurnālistiem pauda, ka tikšanās laikā galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs (S) izstāstīja par savu ieceri pašvaldībai papildus ieguldīt līdzekļus skolēnu apmācībā. “Esmu vienmēr priecīgs par katru finansējumu, kas nonāk izglītības sistēmā – tas ir labi,” teica ministrs, gan uzsverot, ka pagaidām esot ļoti grūti vērtēt Ušakova piedāvājumu, jo “informācija ir tikai no vārdiska apraksta”. Ministrs lūdza Ušakovam iesniegt piedāvājumu rakstiskā un izvērstā formā, pēc kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to izvērtēs un dos savus secinājumus. Termiņš piedāvājuma iesniegšanai nav noteikts, skaidroja Šadurskis.
Ministrs piekodināja, ka ļoti svarīgi, lai Rīgas domes vadības piedāvājumam būtu pozitīvi mērķi, lai tas būtu taisnīgi un vienlīdzīgi pret Rīgas skolēniem, jo, rīkojoties ar publisko finansējumu, finansējumam jābūt sadalītam proporcionāli skolēnu skaitam izglītības iestādē neatkarīgi no tajā realizētās izglītības programmas.
“Ušakovs minēja, ka gadā šim mērķim varētu tikt tērēti divi miljoni eiro. Izglītībai vienmēr ir vajadzīgs finansējums. Es esmu priecīgs par to, ka ir pazīmes, ka varētu sākties dialogs ar Rīgas domes vadību. Tas nenoliedzami liecina par pozitīvo. Bet no vārdiska ieceres apraksta pagaidām nevar komentēt sīkāk,” atkārtoti sacīja politiķis.
Uz jautājumu par to, vai, viņaprāt, ar šādu ieceri Rīgas dome nemēģina apiet iecerēto reformu, Šadurskis, atsaucoties uz Ušakova stāstīto, pauda, ka piedāvājums paredz, ka bērni apgūs mācību vielu atbilstoši standartam un normatīvajām prasībām. “Ja notiek papildnodarbības, tad, manuprāt, nav mērķtiecīgi atkārtot vienu un to pašu citā valodā, bet, jebkurā gadījumā,- ja tiek apgūtas kādas fizikas papildnodaļas, tad, domāju, ka tas nāks par labu,” teica politiķis.
Šadurskis, vērtējot to, vai Ušakovs šādā veidā ir, vai nav piekritis reformai, sacīja, ka “tas iziet ārpus rīta sarunu rāmja, jo tā jautājums netika uzstādīts – Ušakovs izklāstīja ieceri”.
Ministrs nevarēja vērtēt, vai Rīgas pašvaldības iecere potenciāli neveicinātu nevienlīdzību kopumā Latvijā izglītības sektorā. “Katrai pašvaldībai ir ļoti dažādas finanšu iespējas ieguldīt izglītībā. Te, protams, var atgriezties pie nepieciešamības sakārtot skolu tīklu valstī, lai šo nevienlīdzības plaisu mazinātu. Ikvienam skolēnam neatkarīgi no dzīvesvietas ir tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību. Bet, ja runājam, par bagātu pašvaldību kā Rīga un, ja viss tiek darīts likuma ietvaros, tad tai tādas tiesības ir,” teica Šadurskis.
Viņš akcentēja, ka Ušakova ideja ministrijā vēl nav apspriesta, tāpēc arī par konceptuālu atbalstu vai iebildumiem runāt patlaban nevarot. “Varam reaģēt tikai uz dokumentiem, kur aprakstīti finansējuma avoti, finansējuma sadale, ieceres mērķis, realizācijas formas. Bez šo jautājumu izvērtēšanas nevar izdarīt nekādus secinājumus,” sacīja ministrs.
Uz jautājumu, vai, viņaprāt, šāds piedāvājums neveicinās situāciju, kurā skolēni, zinot, ka pēcpusdienā viņiem būs iespēja dzimtajā valodā noklausīties to pašu mācību priekšmetu, nepievērsīs uzmanību tam, ko stāsta nodarbībā valsts valodā, tādējādi nesasniedzot izglītības valodas reformas mērķus, ministrs atgādināja Ušakova apgalvojumu par to, ka Rīgas skolēniem nav problēmu ar latviešu valodu, piebilstot, ka “tad varētu rasties iespaids, ka šāda iecere ir bezjēdzīga”.
“Ja tiešām šajās papildu nodarbībās tiks atkārtots tas pats, kas ir bijis rīta nodarbībās atbilstoši izglītības standartam un normatīviem aktiem, tad man ir grūti šādu ieceri vērtēt kā ļoti pārdomātu. Bet jebkurā gadījumā gribu teikt, ka esmu iepriecināts, ka ir indikācijas, ka starp IZM un Rīgas domes vadību varētu sākties dialogs,” vērtēja politiķis.
Vaicāts, vai šāds Rīgas domes priekšlikums, ņemot vērā, ka līdz šim pašvaldība nav paudusi konkrētu pozīciju saistībā ar piedāvāto izglītības valodas reformu, nav vērtējams kā domes vadības stratēģisks solis izvairīties no konkrētas atbildības un pozīcijas paušanas, Šadurskis sacīja, ka arī šajā gadījumā pēc vienas sarunas secinājumu izdarīt nevarot.
“Prasāt politiski vērtēt Rīgas domes vadības darbu. Bet es šajās sienās [Izglītības un zinātnes ministrijā] gribētu palikt tikai un vienīgi izglītības politiķis. Es nezinu, vai tā ir izvairīšanās, vai sadarbība – nevaru par to spriest pēc vienas sarunas ar Rīgas domes priekšsēdētāju,” teica politiķis.
Kā ziņots, Ušakovs šodien ticies ar ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Šadurski, lai darītu zināmus Rīgas pašvaldības turpmākos plānus attiecībā uz mazākumtautību skolu izglītības reformu.
Viņš paziņoja, ka no 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība pilsētas mazākumtautību skolās nodrošinās papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā. “Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts – latviešu – valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz – viņa dzimtajā valodā,” skaidroja Ušakovs.
Saeimā valdošā koalīcija ir paziņojusi par plāniem pakāpeniski vidusskolās pāriet uz mācībām tikai valsts valodā, kam iebilst partijas, kuras pārstāv krievvalodīgo elektorātu, tostarp Ušakova pārstāvētā “Saskaņa”, kas ir pie varas Rīgas domē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4C0F826A-06FF-4E57-B0F0-7DDF72E516B1/
Privātstundas par valsts naudu
No 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība pilsētas mazākumtautību skolās nodrošinās papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā, ceturtdien paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Rīgas mērs prezentēja ideju pēc diviem gadiem piedāvāt jaunu izglītības programmu, proti, mazākumtautību skolās skolēniem tikšot nodrošinātas papildnodarbības, kurās apgūt priekšmetus varēs viņu dzimtajā valodā. “Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts – latviešu – valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz – viņa dzimtajā valodā,” skaidroja Ušakovs. Viņš solīja, ka šī iecere attieksies uz visām mazākumtautību skolām – poļu, ebreju, ukraiņu un citām. Viņš turklāt piekodināja, ka ar šo programmu plānots panākt to, ka mazākumtautību bērni zina gan valsts valodu, gan dzimto, gan izprot pasniegtos priekšmetus un var par tiem izteikties abās valodās. Pret šādu ieceri iebilst daudzi tviterlietotāji, kuri norāda, ka nevēlas, lai šāda iecere tiktu īstenota.
Pret Ušakova nodomu iebilst Fonda “Nāc līdzās!” valdes priekšsēdētāja Sarma Freiberga.
Sarma Freiberga @Sarma_Freiberga
Ko tik Ušakovs neizdomās. Ar nodokļu maksātāju naudu kā ar savu privāto izrīkojas. Esmu pret. RT @DelfiLV Rīgas mazākumtautību skolās ieviesīs papildnodarbības dzimtajā valodā delfi.lv/a/49501265
Thu Nov 30 19:04:56 +0000 2017
Arī advokāts Edgars Pastars neatbalsta politiķa centienus.
Edgars Pastars @E_Pastars
Es īsti nepiekrītu, ka mana nodokļu maksātaja nauda tiktu tērēta šādām aktivitātēm delfi.lv/news/national/…
Thu Nov 30 15:39:08 +0000 2017
Kritisks ir arī uzņēmējs Reinis Ceplis.
Reinis Ceplis @Reinisceplis
O! Ņušakovam sava valodas un izglītības politika. Tieši cik sabrukušā valstī mēs dzīvojam? Minoritāšu skolās faktiski būs privātstundas par valsts naudu
Thu Nov 30 15:58:51 +0000 2017
Tikmēr uzņēmējs Ingus Kļaviņš pieņem, ka šādi Ušakovs pārkāpj savas pilnvaras.
Ingus Kļaviņš @ingusklavins
Vai tikai man šķiet, ka Ušakovs nekaunīgi pārkāpj savas pilnvaras? Kopš kura laika pašvaldība nosaka kā un ko mācīs? MĀJASdarbus tagad pildīšot skolā un tàpat naudu tērēs dubultā, bez tā nekādi. delfi.lv/a/49501265
Thu Nov 30 15:03:14 +0000 2017
Arī tvitera lietotājs Vilis Kolka šaubās, vai šādi rīkoties ir pašvaldības kompetencēs.
Vilis Kolka @VilisKolka
Pašvaldības kompetencē nav izglītības politika. Pašvaldība nedrīkst izlietot pilsoņu naudu valsts politikas apiešanai. Tas ir antikonstitucionāli. VARAM šādi prettiesiski lēmumi būs jāatceļ un izšķērdētie pašvaldības līdzekļi jāpiedzen no atbildīgajām amatpersonām. twitter.com/Reinisceplis/s…
Thu Nov 30 21:45:24 +0000 2017
Viedokli izsaka tvitera lietotāja Jana Bārtula.
JB @jana_bartula
@te_anastasija @Rokpelnis Šis cilvēks par skolēniem absolūti nedomā! Pie esošā noslogojuma vēl papildus mācību stundas? Gan jau kariņš parastais: kurš kuru, lēmums “visas skolas mācīsies valsts valodā” pret “papildu stundas dzimtajā valodā”. Miniet 3x, kurš vinnēs?
Fri Dec 01 06:58:39 +0000 2017
Netaisnību saskatījusi tvitera lietotāja Ieva.
angry by default @ieva_w
kamēr latviešu skolas laukos slēdz, lai taupītu līdzekļus, krievu skolās ieviesīs papildus krievu valodas apmācības. sounds like a genocide.m.delfi.lv/latvija/articl…
Thu Nov 30 18:04:08 +0000 2017
Žurnāliste Ingvilda Zālīte cer uz izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) atbalstu.
Ingvilda @Ingvilda
Klau, dārgā @VienotibaLV! Ja jūsu izglītības ministrs neizdomās, kā šo apturēt, jūs manu balsi būsiet zaudējuši uz visiem laikiem. Neatgriezeniski. twitter.com/letanewslv/sta…
Thu Nov 30 18:08:14 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/94f6481e-43a6-4968-af8e-0830ed7987e5/
