VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis: http://www.protests.online/video-lemumu-par-udensmeteja-un-aiztureto-autobusa-izradisanu-18-novembra-parade-pienemis-kuzis/
Gatis Kristovskis, LETA
Latvijas drošībai armijā dibinās slepenas specvienības
Pamatojoties uz valsts aizsardzības plānu un mainīgo drošības situāciju Baltijas reģionā un citviet pasaulē, Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) nesen sāktas strukturālas izmaiņas. Tās paredz veidot jaunu Zemessardzes brigādi un bataljonus, kā arī dibināt pavisam jaunu pavēlniecību, kuras pārziņā atrastos speciālās operācijas un slepenas jaunveidojamas vienības. Reorganizācijai jābūt pabeigtai līdz 2020.gadam, un NBS vadība sola, ka reorganizācijas rezultātā karavīri netiks no dienesta atbrīvoti, bet tieši otrādi – valsts aizsardzības sargātāju rindas tiks paplašinātas.
NBS komandieris Leonīds Kalniņš intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka nesen veiktās izmaiņas NBS struktūrā realizētas, lai nodrošinātu regulāro spēku vienību un Zemessardzes vienību noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši NBS spēju attīstībai. Iepriekšējā struktūra bija novecojusi un neatbilda NBS esošajiem uzdevumiem un spējām, kas nākušas klāt, jaunu spēju attīstībai un stiprināšanai, kā arī noteiktajiem valsts aizsardzības uzdevumiem.
Kalniņš atgādināja, ka Latvija kopā ar NATO un Eiropas Savienības sabiedrotajiem ir saskārusies ar Eiropas drošības vides satricinājumu, ko radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Drošības vidē arvien grūtāk saskatāma kļūst robeža starp miera stāvokli, krīzes periodu un kara laiku. Asimetriskās karadarbības elementi bieži vien ir grūti identificējami, bet pamatā tie ir vērsti uz valsts iekšēju novājināšanu, valsts politiskās pārvaldības diskreditāciju un ticības savai valstij graušanu. Suverēnu valstu ietekmēšanā tiek izmantoti dažādi “maigās” un “cietās” varas elementi, īstenojot tā dēvēto hibrīdkaru, viņš skaidroja.
Jau kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir saskārusies ar atsevišķiem asimetriskās karadarbības elementiem, kas pēdējo gadu laikā ir intensificējušies, teica Kalniņš. NBS identificējuši arvien pieaugošos Krievijas mēģinājumus ietekmēt Latvijas drošību, izmantojot dažādas ietekmes sviras. Mākslīgi koordinēta un vadīta propaganda, psiholoģiskā ietekme, uzbrukumi kibertelpā, enerģētikas nozares izmantošana politisku mērķu sasniegšanai, ekonomikas un uzņēmējdarbības vides ietekmēšana ar mākslīgu barjeru un aizliegumu palīdzību, ietekmes aģentu atbalstīšana un sabiedrības neapmierinātības veicināšana, ko pastiprina militārās aktivitātes Latvijas pierobežā, – tas viss ir Krievijas īstenotās asimetriskās karadarbības elementi.
NBS komandieris vērtēja, ka Latvijai ir liela varbūtība saskarties ne tikai ar mēģinājumiem lietot asimetriskās karadarbības elementus, bet arī ar militārās maldināšanas pasākumiem. Viņš uzsvēra, ka savlaicīgai draudu identificēšanai ir jāattīsta analītiskās spējas, lai apstrādātu lielu informācijas daudzumu un orientētos vidē, kur var tikt izplatīta nepatiesa, grūti pierādāma un pretrunīga informācija.
“Jaunā NBS struktūra ir loģiska nepieciešamība, kas izriet no valsts aizsardzības plāna un drošības situācijas, kas ir Baltijas reģionā un citviet pasaulē. Tāpat jaunās struktūras veidošanā vērā ņemta straujā militārās taktikas un stratēģijas attīstība,” uzsvēra Kalniņš.
Zemessardzi papildinās jauna brigāde
Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā NBS struktūra. Kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas un Krievijas organizētā iebrukuma Austrumukrainā Zemessardze saskārusies ar pastiprinātu brīvprātīgo vēlēšanos dienēt šajā NBS struktūrā. Zemessardzes integrācija NBS kopējā struktūrā ir uzskatāma par vienu no NBS attīstības plāna īstenošanas pamatelementiem, tādējādi nodrošinot efektīvu personāla plānošanu.
Zemessardze jau kopš savas dibināšanas 90.gadu sākumā ir vairākkārt reorganizēta atbilstoši NATO standartiem un mūsdienu drošības izaicinājumiem. Jau pagājušajā gadā, lai aktualizētu Zemessardzes nozīmi valsts aizsardzības sistēmā un turpinātu tās struktūras attīstību, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) vērsās pie toreizējā NBS komandiera Raimonda Graubes ar uzdevumu organizēt triju Zemessardzes novadu pārstrukturēšanu par Zemessardzes Kājnieku brigādēm. Tā rezultātā tika izveidotas Vidzemes, Latgales un Kurzemes brigādes. Tobrīd Zemessardzes novadus kopumā veidoja 18 bataljoni.
Līdz ar Kalniņa šī gada septembra pavēli, Zemessardze piedzīvo vēl vienu reorganizācijas posmu, kura saknes meklējamas Zemessardzes pagātnē. Balstoties uz iedzīvotāju pastiprināto interesi iestāties Zemessardzē, NBS eksperti secinājuši, ka nepieciešams palielināt Zemessardzes kapacitāti un izveidot vēl vienu brigādi – Rīgas brigādi, kuru komandēs Sandris Gauers. Rīgas brigādes sastāvā būs arī divi jauni bataljoni – 13.kājnieku bataljons Rīgā un 53.kājnieku bataljons, kurš dislocēsies Bauskā. Atjaunotās brigādes un 13.bataljona štābi atradīsies bijušajā Linezera slimnīcā. Tāpat Rīgas brigādē iekļauti trīs līdz šim jau eksistējoši bataljoni, kas dislocēti Vidzemes reģionā.
Rīga ir galvaspilsēta ar lielu iedzīvotāju skaitu. NBS rēķinās, ka iedzīvotāji arvien vairāk pārceļas uz dzīvi lielajās pilsētās, tāpēc tās ir vietas, kur smelties nepieciešamos cilvēkresursus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, teica NBS komandieris.
Zemessardzes brigādes veidotas pēc vienota strukturālas uzbūves principa – kājnieku bataljoni, kaujas atbalsta un nodrošinājuma bataljona. Brigādēm jāsastāv no pieciem bataljoniem – trim kājnieku, kaujas atbalsta un nodrošinājuma bataljona. Tas nodrošina daudz saprotamāku uzdevumu izpildi un resursu izlietošanu, skaidroja Kalniņš. Saskaņā ar NATO standartiem vienā bataljonā vidēji ir aptuveni 500 cilvēki.
Jaunās reorganizācijas rezultātā daļai brigāžu bataljonu ne tikai mainīsies juridiskie nosaukumi, bet arī funkcijas, lai gan NBS vadība neuzstās uz vienību karogu maiņu. Jaunā struktūra paredz, ka, piemēram, Mārupē dislocētā 17.Pretgaisa aizsardzības bataljona turpmākais nosaukums būs 17.Kaujas atbalsta bataljons. Savukārt Latgales brigādē ietilpstošā Zemessardzes 31.Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljona funkcijas tiks sadalītas, un turpmāk Rīgas brigādē darbosies Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rota, bet Vidzemes brigādē būs 31.kājnieku bataljons.
NBS komandieris norādīja, ka visās Zemessardzes brigādēs un NBS Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē darbosies apsardzes rotas, kuras nodrošinās valsts aizsardzības objektu taktisko aizsardzību. Līdz šim apsardzes funkcijas veikušie zemessargi darbojās citā statusā. Šādas rotas nepieciešamas, lai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku un skaidrāku objektu apsardzes vadību.
Izmaiņas Zemessardzē skar arī inženiertehnisko jomu. Kara inženieru galvenais uzdevums ir ienaidnieka aizkavēšanas taktikas veidošana, piemēram, šķēršļu izvietošana un apvidus mīnēšana. Ja līdz šim inženiertehniskās funkcijas koncentrējās tikai vienā bataljonā – 54.Inženiertehniskajā bataljonā -, tad reorganizācijas rezultātā visās brigādēs tiks dibinātas inženieru rotas un 54.bataljonu pārdēvēs par Kaujas atbalsta bataljonu. Tas dos iespēju militārajiem inženieriem ātrāk reaģēt uz apdraudējuma situācijām un inženiertehniskās spējas izmantot daudz racionālāk, akcentēja NBS komandieris.
Brigāžu līmenī izmaiņas skars arī vienīgo profesionālā dienesta brigādi – Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, kurai papildus četriem līdzšinējiem bataljoniem pievienosies kājnieku rezerves bataljons. Ja pašreizējos brigādes bataljonos dien profesionālā dienesta karavīri, tad jaunveidojamo bataljonu veidos tikai rezerves karavīri. Kājnieku rezerves bataljona darbību aktivizēs tikai vingrinājumu un iespējamā apdraudējuma gadījumā, norādīja Kalniņš.
Uzsvaru liks uz apmācību
Kalniņš skaidroja, ka līdz ar jauno struktūru liels uzsvars ir likts uz karavīru apmācības sistēmas pilnveidošanu. Turpmāk apmācību sistēma darbosies koncentrētāk un vairāki jau faktiski eksistējoši mācību centri jaunajā struktūrā tiks juridiski nostiprināti.
“NBS balstās uz trīs pīlāriem – cilvēku iesaistīšanos armijā, ekipējuma nodrošināšanu un apmācību -, tāpēc mēs vairāk attīstīsim apmācības centrus, kuros zināšanu pilnveidošana notiks profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem un NBS sadarbības partneriem no citiem valsts dienestiem, piemēram, robežsardzes. Šādi centri ir vitāli nepieciešami neatkarīgi no NBS lieluma,” skaidroja Kalniņš.
Reorganizācija paredz, ka Mācību vadības pavēlniecībai būs pakļauts Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centrs, kurš dislocēsies Ādažu bāzē. Šāds centrs vajadzīgs, lai apmācītu bruņutehnikas apkalpes un cita veida speciālistus, piemēram, prettanku ieroču apguvē.
Jaunajā NBS struktūrā iekļauts arī pirms pāris gadiem izveidotais Zemessardzes mācību centrs. Tāpat Mācību vadības pavēlniecības pakļautībā atradīsies Zemessardzes zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs. Šis centrs turpmāk plašāk attīstīs militārās zinātnes jomu, īpašu uzsvaru liekot uz praktiskiem jautājumiem. “Bruņotajiem spēkiem ir nepieciešami analītiski pētījumi, kuri dod skaidrāku redzējumu, kā attīstīt aizsardzības stratēģiju,” par centra nepieciešamību piebilda Kalniņš.
Tapšanas stadijā ir Gaisa spēku mācību centrs, kurš atradīsies Lielvārdes bāzē Gaisa spēku sastāvā. Šis centrs nodarbosies ar gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības speciālistu sagatavošanu visās bruņoto spēku vienībās.
Dibinās jaunas specvienības
Kalniņš norādīja, ka viens no valsts aizsardzības stūrakmeņiem ir speciālo operāciju spēki. Speciālās operācijas ir tādas militāras darbības, kuras veic speciāli norīkoti, organizēti, apmācīti un ekipēti spēki, izmantojot speciālu taktiku, aprīkojumu un paņēmienus, kas nav raksturīgi konvencionālajiem spēkiem. Šīs operācijas notiek visu veidu un intensitātes konfliktu spektrā neatkarīgi, integrēti vai koordinācijā ar konvencionālo spēku operācijām, lai sasniegtu politiskus, militārus, psiholoģiskus un ekonomiskus mērķus. Šobrīd speciālās operācijas uzticētas Jura Ušacka komandētajai NBS Speciālo uzdevumu vienībai (SUV), par kuras sastāvu un iespējām plaši netiek runāts, taču aizsardzības nozares vadība regulāri ir slavējusi šīs specvienības augsto novērtējumu no sabiedroto puses.
Vienas no lielākajām izmaiņām NBS struktūrā skars tieši speciālās operācijas, jo plānots izveidot Speciālo operāciju pavēlniecību, kuras pārziņā būs jau pieminētā SUV un vairākas jaunveidojamas specvienības. Topošo specvienību nosaukumi un uzdevumi netiek atklāti, taču Kalniņš norādīja, ka saskaņā ar valsts aizsardzības koncepciju krīzes un kara laikā valdībai jānodrošina informācijas un kibertelpas aizsardzība, izmantojot aktīvus un pasīvus aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu iedzīvotāju ārēju ietekmēšanu un valdības rīcības paralizēšanu.
Lai arī par jaunveidojamām specvienībām Kalniņš plašāku informāciju nesniedza, vienas struktūras dibināšanu NBS komandieris apstiprināja – tā būs Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienība, kurā dienētu tikai labākie brīvprātīgie Latvijas pilsoņi. “Šīs vienības izveides nepieciešamība ir operacionālās analīzes rezultāts. Šāda specvienība ar nosaukumu “Vanags” jau pastāvēja laikā no 1991.gada līdz 2003.gadam, kad to iekļāva NBS SUV sastāvā. Nosaukums “Vanags” varētu būt arī atjaunotajai vienībai, bet galīgais lēmums tiks pieņemts 2018.gadā, kad vienība sasniegs sākuma gatavības kapacitāti,” paskaidroja NBS komandieris.
Lielu daļu jaunveidojamo specvienību personālu komplektēs no SUV speciālistiem. Ušackis jau iepriekš publiski paziņojis, ka SUV dienošo skaitu tuvākajos gados ir plānots palielināt gandrīz trīs reizes. To tagad apstiprināja arī Kalniņš, taču konkrētu skaitu neminēja.
Speciālo operāciju pavēlniecībā iekļautās specvienības netiks dislocētas vienā vietā, taču daļa no tām atradīsies pašreizējā SUV bāzē Rīgā, Daugavgrīvā. Dažas no vienībām jau ir izveidotas un ir izraudzīts jaunās pavēlniecības komandieris, taču pagaidām oficiāli vēl amatā nav iecelts. Kalniņš gan nekomentēja, vai tas ir Ušackis.
“Topošajās vienībās būs iekļautas funkcijas, kas saistītas ar efektīvāku administrāciju un operāciju izpildi. Nenoliegšu, ka vienībām būs pieejamas jaunas tehnoloģijas, lai bruņotos spēkus kopumā veidotu kā uzvaru nesošus. Speciālo operāciju pavēlniecība tiks attīstīta ļoti ātros tempos, lai savu gatavību sasniegtu līdz nākamā gada beigām. Šīs vienības ir aizsardzības nozares vērtība, un jo mazāk par tām būs zināms publiski, jo labāk valsts aizsardzībai,” uzsvēra NBS komandieris.
Līdz ar to plašāku ieskatu par Speciālo operāciju pavēlniecību un tās pakļautībā esošajām vienībām Kalniņš nesniedza, taču uzsvēra, ka speciālo operāciju vienību attīstība ir un paliks viena no armijas prioritātēm.
Jaunā struktūra karavīru skaitu nemazinās
Saeimā apstiprinātajā valsts aizsardzības koncepcijā teikts, ka NBS miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tajā skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargu un 3000 rezerves karavīru. Karavīru skaitu plānots palielināt līdz 2020.gadam. Šobrīd NBS dienē aptuveni 5000 profesionālā dienesta karavīru.
Atbilstoši jaunajai struktūrai rekrutējamo cilvēku skaits nav domāts administratīvu funkciju izpildīšanai, bet gan kaujasspēju palielināšanai un vienību attīstībai, skaidroja Kalniņš. Tomēr, ņemot vērā, ka tiek dibinātas jaunas vienības, tām būs nepieciešami štābi. Piemēram, Rīgas brigādē štābā nepieciešamas 25 štata vietas. Tāpat jaunveidojamo vienību komandieri jau sākuši komplektēt vienības sastāvu.
NBS komandieris apgalvoja, ka reorganizācijas realizēšanai ņemtas vērā Latvijai nelabvēlīgās demogrāfijas prognozes. Kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas un iedzīvotāju pastiprinātās intereses par dienestu bruņotajos spēkos par īstu veiksmes stāstu kļuvusi Zemessardze, viņš pauda. Zemessardzes personāls aktīvi atjaunojas, jo cilvēki ir motivēti iestāties dienestā. “Mēs vienības dibinām, skatoties uz demogrāfijas iespējām un iedzīvotāju skaita samazinājumu. Visas šīs idejas tiek realizētas, arī vērtējot karavīru aizņemtību, nodarbinātību un noskaņojumu,” uzsvēra Kalniņš.
Karavīri sanāksmēs ir informēti par jauno struktūru, un Kalniņš pauda pārliecību, ka viņa padotie ir tendēti uz attīstību un mācīšanos, jo jaunveidojamo vienību spēju attīstībā liels uzsvars būs likts tieši uz dažādu prasmju apgūšanu. NBS vadība gan sola nekad nerīkoties pretēji karavīra interesēm, kas saistītas ar ģimeni vai pārcelšanos.
“NBS, protams, ir jāievēro subordinācija, taču, tikai runājot ar cilvēkiem, iespējams izveidot efektīvu komandu. Es neesmu saņēmis nevienu norādi, ka cilvēki būtu satraukti par šīm pārmaiņām. Mēs lielu uzmanību pievēršam cilvēku motivēšanai ar atalgojumu, atbalstu ģimenēm un dzīvojamo fondu. Karavīru skaita samazināšana nav iespējama. Tieši otrādi – kā jau minēts valsts aizsardzības koncepcijā, tad karavīru skaits tiks palielināts,” norādīja NBS komandieris.
Katram no visiem iepriekšminētajiem projektiem ir noteikts termiņš, kad vienībai jāsasniedz pilns operacionālo spēju apjoms. Vienai daļai vienību sava kapacitāte jāsasniedz līdz nākamā gada vidum, citām līdz gada beigām vai 2020.gadam. Termiņu ievērošana gan ir atkarīga no ekipējuma un bruņojuma piegādēm.
Attīstību piedzīvos arī citas vienības
2018.gadā un turpmāk aizsardzības budžets ir plānots 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Atbilstoši iekšzemes kopprodukta prognozēm aizsardzības budžets nākamajā gadā plānots 576 341 793 eiro apmērā. Lai arī pārējās NBS vienības strukturālas izmaiņas nepiedzīvos, Kalniņš uzsvēra, ka atbilstoši palielinātajam valsts aizsardzības budžetam tās netiks atstātas novārtā, piemēram, finansiālus ieguldījumus saņems viena no lielākajām NBS sastāvdaļām – Jūras spēki.
Šobrīd Jūras spēku flotili veido savulaik no Nīderlandes iegādāti kuģi un tepat Latvijā uzbūvēti moderni peldlīdzekļi.
Savulaik Aizsardzības ministrija uzskatīja, ka pirms vairākiem gadiem no Nīderlandes iegādātos mīnu meklēšanas kuģus vajadzētu pārdot, lai gan vēlāk atteicās no šādas ieceres. Kalniņš uzsvēra, ka šobrīd ir ieplānoti līdzekļi, lai atjaunotu šo kuģu tehnoloģiskās iekārtas un veiksmīgi īstenotu jūras operācijas – akvatorija novērošanu, atmīnēšanu, cilvēku glābšanu, patrulēšanu. “Kuģu korpusi ir labā stāvoklī, taču tiem nepieciešamas jaunākas iekārtas, un to uzstādīšana katrā ziņā ir lētāka salīdzinājumā ar jaunu iegādi. Jūras spēkos ir jāiegulda nauda, jo Latvija ir valsts pie jūras un tam ir nozīme operāciju veikšanā. Redzam, ka arī citas NATO valstis pagaidām neplāno iegādāties jaunus kuģus, bet labāk modernizē esošo tehniku,” uzsvēra Kalniņš.
Pēdējo sešu gadu laikā Jūras spēki ir saņēmuši piecus jaunus Latvijā būvētus “Skrundas” klases patruļkuģus, taču līdz šim nebija izdevies rast līdzekļus to aprīkošanai ar ieročiem. Tagad situācija ir mainījusies, un kuģus līdz nākamā gada vidum apbruņos ar ložmetējiem un citām nepieciešamajām iekārtām.
Kalniņš arī solīja, ka infrastruktūras uzlabojumi tiks veikti Štāba bataljonā un modernāku ekipējumu saņems Militārā policija.
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C974A-65FF-50EA-DCA2-63EE536CC793/
