Dzintars Zaļūksnis
Latvija strauji izzūd, bet Īrijā atvēries kārtējais «sēņu vergu» tirgus
Ar Valsts nodarbinātības aģentūras (VNA) palīdzību Īrijas sēņu plantāciju īpašnieki vervē strādniekus vairākās Latgales un Pielatgales pilsētās. Jau tas vien, ka netiek prasītas angļu valodas zināšanas, liecina, ka gaidīti tiek nevis vienkārši strādnieki, bet gan vergi: tādi, kas nespēj nedz sazināties ar vietējiem, nedz izlasīt papīrus, ko tiem liek priekšā.
Tie, kas “īru sēnes” jau piedzīvojuši, brīdina par plantatoru paradumu pateikt tikai puspatiesību vai sasolīt, bet neizpildīt, par šausmīgajiem sadzīves apstākļiem un smago darbu. Taču sēņu īpašnieki šajā pokerā izspēlē džokeri. Proti, 1850 eiro arī pirms Īrijas nodokļu nomaksas ir daudz vairāk nekā Latvijā pieņemts maksāt kvalificētiem speciālistiem ar augstāko izglītību. Kur nu vēl sēņu večiem un sēņu sievām! Šie 1850 eiro daudziem potenciālajiem vergiem aizmālē acis tā, ka viņi pat nejūt, ka vergo. Nevajag lolot ilūzijas: nolaižot komforta prasības pietiekami zemu (jeb, kā būtu formulējusi mūsu finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, “izejot no komforta zonas”, ko tak varot veiksmīgi izdarīt arī Latvijā), cilvēks bieži vien “saaug” ar šo jauno līmeni, pat jūt mazohistisku prieku, par to, cik pieticīgi izdodas dzīvot. Bet mūžs aiziet, un vēl viena paaudze izrādās dzīvojusi “gaišās nākotnes” vārdā.
Tajā pašā laikā šeit, Latvijā gaišās nākotnes cerības kļūst arvien miglainākas. 27 gadus valdošie politiķi – tagad jau redzams, ka pildīdami no ārpuses nākušu uzdevumu – ir konsekventi un mērķtiecīgi nīdējuši iespēju, ka Latvijā varētu rasties ar politiku nesaistīts (neoligarhisks), finansiāli patstāvīgs nacionālās buržuāzijas (jeb, kā mūsdienās pieņemts teikt, darba devēju) slānis. No kurienes Latvijā radīsies konkurētspējīgu algu maksātāji, ja uzņēmējam, kas nupat visu sācis no nulles, valsts tūdaļ, pat vēl īsti nesākot darbu, ne tikai “noslauc” nenormālus nodokļus činavnieku varzas algošanai, bet arī liek konkurēt ar ārvalstu un starptautiskiem konglomerātiem, kuri svilpojot spēj ieguldīt simtiem miljonu eiro dempingā, lai pēc tirgus “attīrīšanas” no vietējiem konkurentiem paceltu cenas un “dempinga investīcijas” kompensētu ātri un ar uzviju.
Sociālais rezultāts ir acīmredzams. Pirms desmit gadiem Latvijā bija 7724, pirms pieciem gadiem – 7006, bet šobrīd palikuši 6319 ciemi. Vairāk nekā 18% apdzīvotu vietu vairs neeksistē. Procentuāli – gandrīz tikpat daudz, cik cilvēku Latviju pametuši uz visiem laikiem. Ja aizbraukušos cilvēkus “pārrēķinām pilsētās”, konstatējam, ka ātri vien esam zaudējuši Daugavpili, Liepāju un vēl Jēkabpili piedevām.
Un nekāds “Lagales īpašais statuss” jeb Latgales vai kādas citas teritorijas specializētā ekonomiskā zona te nelīdz un nelīdzēs: pirmkārt, nepietiek uzņēmēju, kam tā dod kaut cik jūtamu labumu. Otrkārt, šādi pasākumi mūsu valstī tiek sākti pārāk vēlu, kad “mironis jau ir atdzisis”. Vai ne, pašpasludinātā Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK? Jūs taču praktiski visus šos gadus esat bijuši valdošajā koalīcijā, jūs ne tikai zināt, bet arī darāt…
Demogrāfs Ilmārs Mežs brīdina: līdz 2030. gadam pierobežā un Latgalē iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 32 līdz 34%.
Jā, arī činavniekus, kam algas nodrošina izzūdošie nodokļu maksātāji, situācija neiepriecina: viņiem rodas lieks darbs: svītrot zaudētos ciemus no kartes. Bet tas nozīmē, ka jāpaceļ dibens un jādodas ārā no siltās Rīgas, tā teikt, no savas komforta zonas.
Vai, vai! Nav viegli rosīties Latvijas valsts pārvaldē!
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/latvija-strauji-izzud-bet-irija-atveries-kartejais-senu-vergu-tirgus
LBAS neatbalsta iniciatīvas atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā
Rīga, 30.nov., LETA. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta “par pēdējā laika aktualitāti” kļuvušās iniciatīvas, kas paredz atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā, aģentūru LETA informēja savienības pārstāve Sanita Birkenfelde.
LBAS pārstāve norādīja, ka saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā no 25 līdz 34 gadi bija 24,7%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju (EM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.
Kā uzsver LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa, darbaspēka ievešanas ideja nepārliecinot arodbiedrības, jo mazāk kvalificētu darbinieku piesaistīšana no citām valstīm varētu tikai pasliktināt Latvijas darbinieku stāvokli, tāpēc efektīvi jāizmanto vietējo cilvēku resursi.
“Arvien biežāk publiskajā telpā izskan ziņas par lielu uzņēmumu plāniem veikt daudzskaitlīgas kolektīvās atlaišanas, – tādēļ ir jādomā, kā apmācīt un pārkvalificēt jau esošos Latvijas darbiniekus. Eksperti uzsver, ka digitalizācija un automatizācija ir alternatīva strādnieku ievešanai, tādēļ LBAS aicina rūpīgi izvērtēt ieceri par plašu ārzemju darbaspēka piesaistes nepieciešamību,” uzsver Liepiņa.
Birkenfelde norādīja, ka Ministru kabineta komitejā tika skatīts noteikumu projekts “Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus”, un, pateicoties arī LBAS iebildumiem, šo noteikumu tālāka virzība tika atlikta, bet diskusijas turpināsies.
LBAS iebilda pret specialitāšu ārstu iekļaušanu profesiju sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, un norādīja, ka ārstu speciālistu iztrūkums ir saistīts ar nepietiekamo atalgojumu veselības nozarē. Ņemot vērā, ka finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksai tiks palielināts, un 2023.gadā koeficients ārstu darba samaksai pret vidējo darba samaksu valstī pieaugs līdz 2, LBAS neredz pamatojumu, kāpēc būtu nepieciešama ārzemnieku uzaicināšana attiecībā uz specialitāšu ārstiem.
Tāpat LBAS iebilda par virkni ar programmēšanu un IT tehnoloģijām saistītu profesiju iekļaušanu sarakstā. “LBAS norādīja, ka minēto profesiju speciālisti var veikt savus darba pienākumus attālināti, un ir jāliek uzsvars uz nepieciešamo speciālistu sagatavošanu Latvijā. Piemēram, jau šobrīd Valsts izglītības attīstības aģentūra īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kura mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu,” skaidroja Birkenfelde.
LBAS iebilda arī pret sarakstā iekļautajām profesijām – “zinātnieki, fiziķi un astronomi”. Latvijā ilgstoši netiek nodrošināts atbilstošs bāzes finansējums zinātnei, kā rezultātā Latvijas zinātniekiem ir grūti nodrošināt adekvātu un konkurētspējīgu atalgojumu. Tas savukārt veicina konkurētspējīgu zinātnieku aizplūšanu uz ārvalstīm.
Birkenfelde piebilda, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka prioritāri jānodrošina zinātnes finansējums atbilstoši jau pieņemtajiem normatīvajiem aktiem.
Pēc Birkenfeldes paustā, LBAS vērsa uzmanību arī uz to, ka EM atbalsta atvieglotu ārzemnieku nodarbināšanu 29 profesijās, lai gan Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam tiek īstenoti vairāki projekti, lai uzlabotu strādājošo prasmes un kompetences. Turklāt arī Eiropas Komisija rekomendē pilnveidot profesionālo izglītību, lai esošo bezdarbnieku prasmes kļūtu atbilstošas tirgus vajadzībām.
LBAS aicina īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura vispirms ir vērsta uz Latvijā esošā darbaspēka izmantošanu un uz jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās nākotnē tiek prognozēts darbaroku trūkums.
Kā ziņots, iepriekš EM bija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta komitejā sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, tomēr ministri minēto sarakstu lēma nevirzīt apstiprināšanai valdībā, jo par to vēl nepieciešamas diskusijas.
Kopumā EM izveidotajā sarakstā iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/23E7C77F-C929-443A-A4E3-03E875737E7E/
Dr. biol. Oskars Keišs, LU vadošais pētnieks
Zaudēta iespēja uzlabot izkropļoto Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku un uzlabot vides stāvokli Eiropas laukos
Eiropas Komisijas (EK) tikko informējusi par Lauksaimniecības Komisāra Hogana vīziju [1] turpmākai EK Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada. Šī vīzija, diemžēl, nopietni neatspoguļo dziļo vides krīzi Eiropas lauku ainavā sākot no bioloģiskās daudzveidības iznīkšanas un beidzot ar augsnes un ūdens resursu degradāciju. Šī vīzija arī nepārskata pašreizējās 1. ass izdevumus, kuriem nav nekāda sakara ar kaut kādiem rezultātiem un kuri galvenokārt nonāk bagātāko subsīdiju saņēmēju kabatās. Lielākās pārmaiņas, šķiet, ir lauvas tiesu naudas dot dalībvalstu ziņā, izmantošanai pēc to ieskatiem ar neskaidru mehānismu, kā dalībvalstis atskaitīsies par kopējo Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu, kas paliek spēkā.
Ariels Brunners, Starptautiskās Putnu aizsardzības biedrību savienības BirdLife International [2] Eiropas politikas departamenta vadītājs izsakās, ka: “Vīzija, šķiet, balstīta uz noliegumu. Tikko iznākušie pētījumi, kas plaši atspoguļoti arī ārpus zinātniskās pasaules par gandrīz 80% kukaiņu sugu izzušanu Vācijas aizsargājamās dabas teritorijās, tāpat kā lauku putnu populāciju sarukums gandrīz uz pusi, vispār nav pieminēti.”
Piebilstot arī, ka “Funkciju decentralizācija (t.i. teikšana par finanšu izlietojumu vietējo valdību ziņā) bez skaidras kontroles nozīmēs Kopējās Lauksaimniecības politikas pārvēršanu par naudas lādi reģionālu politikāņu rokās, kam interesē tikai nākamo vēlēšanu iznākums. No Eiropas Savienības budžeta mēs sagaidām kaut ko pavisam citu. Pie tam Eiropas Komisija ir pilnībā palaidusi garām ziņu, ko sūtīja vairāki tūkstoši pilsoņu KLP konsultāciju procesā [3] – komisārs Hogans postulē, ka vairākums respondentu atbalsta tiešmaksājumus, bet tieši pretēji – 80% respondentu vēlējās radikālas pārmaiņas esošajā sistēmā.”
Vakar (2017. gada 29. novembrī) prezentētajā nākotnes vīzijā nav atzīta NEVIENA vides problēma un nosauktas tikai dažas socio-ekonomiskas kļūdas, kas pieļautas līdz šim.
Šajā vīzijā nav nekādas apņemšanās finansēt dabas aizsardzību, pat ne tiesiski ES deleģētais pienākums Kopējai Lauksaimniecības politikai nodrošināt Natura 2000 dabas aizsargājamo teritoriju tīkla līdzfinansējumu.
Vīzijā EK apņemas uzlabot KLP saskaņotību ar Vides likumdošanas aktiem, bet paliek ārkārtīgi neskaidrs, kā tas tiks panākts, ņemot vērā dalībvalstīm paredzēto lielāko brīvību un kontroles mehānisma neskaidrības.
Vīzija skaidri pasaka, ka fundamentāli kļūdainā pieeja 1. ass zaļināšanas maksājumiem [4], kas nav saistīti ar tiesiski saistošiem līgumiem, kas lauksaimniekiem jāizpilda, paliks spēkā arī turpmāk.
Vīzija klusē par jaunu mehānismu ieviešanu, kas nodrošinātu to, lai dalībvalstis izpildītu EK nospraustos mērķus, nevis atkārtotu zaļināšanas fiasko.
Kaut arī dalībvalstu patstāvība lēmumu pieņemšanā ir apsveicama, tomēr šī vīzija ir ļoti vāja, lai attaisnotu desmitiem miljardu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu maksātāju naudas (arī mūsu naudas) izšķiešanu neefektīvā un vidi degradējošā politikā.
Patlaban mums vajag skaidru Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānu, kas nopietni uztvertu vides krīzi lauku ainavā, tāpat kā izdevumus, ko attaisno konkrēti rezultāti. Tas vajadzīgs, lai piespiestu radīt tādu Kopējo Lauksaimniecības politiku, kas prasītu dalībvalstīm skaidrus rezultātus (nevis atskaites) un padarītu grūtu naudas izdalīšanu negodīgā ceļā. Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts ar komisāru Hoganu priekšgalā to acīmredzot negrib vai nevar.
Vairāk informācijas:
[1] Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta paziņojums par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. 29.11.2017:
https://ec.europa.eu/agriculture/sites/agriculture/files/future-of-cap/future_of_food_and_farming_communication_en.pdf
[2] Pasaules putnu aizsardzības organizāciju savienības BirdLife International vīzija par ES Kopējās Lauksaimniecības vajadzībām: “Towards a New European Food & Land-Use Policy”, tika izstrādāta un prezentēta 2017. gada oktobrī
https://www.birdlife.org/sites/default/files/attachments/cap_position_paper_v6_final.pdf
[3] Eiropas Savienības publisko konsultāciju laikā par Kopējās Lauksaimniecības politikas nākotni līdz 2017. gada 2. maijam 258 708 privātpersonas un 600 organizācijas akcijas “Living Land” laikā (https://www.living-land.org/) aicināja radikāli reformēt ES lauku politiku, lai padarītu to godīgu, dabai draudzīgu, ilgtspējīgu un veselīgu.
[4] Zinātnisks pētījums, ko veica Vācu integratīvās biodaudzveidības pētījumu centrs (iDiv), Helmholca Vides pētījumu centrs (UFZ) un Georga-Augusta Gētingenes Universitātes zinātnieki un kas tika prezentēts 2017. gada 21. novembrī Briselē “Is the CAP fit for the future of farming?”
https://www.birdlife.org/sites/default/files/attachments/peer_et_al_2017_cap_fitness_check_final_20-11.pdf
Preses relīze par šo pētījumu angliski (turpat arī vāciski, franciski un spāniski):
https://www.birdlife.org/europe-and-central-asia/programmes/advocating-sustainable-agriculture
Latvijas Ornitoloģijas biedrība ir lielākā dabas aizsardzības organizācija Latvijā. Tā darbojas kopš 1985. gada un šobrīd apvieno vairāk nekā 500 biedru. Par LOB biedru var kļūt ikviens interesents, aizpildot anketu un samaksājot biedru naudu.
LOB misija ir saglabāt daudzveidīgu un dzīvotspējīgu Latvijas savvaļas putnu faunu. Lai to īstenotu, LOB nodarbojas ar putnu un to dzīvesvietu aizsardzību un izpēti un sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu dabas aizsardzības pasākumos.
LOB Latvijā pārstāv starptautisko dabas aizsardzības organizāciju savienību BirdLife International.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/CB25B0E7-387F-425E-9E57-8C3E38AD398A/
