Teju visi politiķi atkal vēlas bezmaksas ielūgumus uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu
Kaut gan pirms pieciem gadiem daļa Saeimas deputātu jau bija spiesti atteikties no ielūgumiem uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu, tomēr arī šogad gandrīz visi parlamentārieši un pilsētu mēri vēlas un lūdz bezmaksas ielūgumus uz nākamgad paredzēto svētku noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā” sev, ģimenei un pat partijas biedriem. Īpašu attieksmi lūdz no amata atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš lūdz biļetes estrādes centrā, kā arī sūkstās, ka padomju laikos pret vietējām varām bija cieņpilnāka attieksme, liecina LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” (AP) eksperiments.
Kaut gan pirms pieciem gadiem daļa Saeimas deputātu jau bija spiesti atteikties no ielūgumiem uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu, tomēr arī šogad gandrīz visi parlamentārieši un pilsētu mēri vēlas un lūdz bezmaksas ielūgumus uz nākamgad paredzēto svētku noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā” sev, ģimenei un pat partijas biedriem. Īpašu attieksmi lūdz no amata atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš lūdz biļetes estrādes centrā, kā arī sūkstās, ka padomju laikos pret vietējām varām bija cieņpilnāka attieksme, liecina LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” (AP) eksperiments.
Latvijas simtgades gadā viens no centrālajiem notikumiem būs Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki vasaras vidū.
Tāpēc, visticamāk, nākamajā gadā viena no galvenajām deficīta precēm būs biļetes uz noslēguma koncertu Mežaparkā.
Vietu skaits būs ierobežots, taču gribētāju daudz, un pats notikums būs unikāls.
Ažiotāža ap biļetēm ir katros Dziesmu svētkos.
Bet pēdējo reizi – 2013.gadā – sabiedrības sašutumu izraisīja fakts, ka pie bezmaksas ielūgumiem bija tikuši daudzi pašvaldību vadītāji, kā arī visi 100 Saeimas deputāti, kuriem tieša sakara ar svētku organizēšanu nemaz nav.
Toreiz, lai neērto skandālu novērstu, vairāki deputāti no saviem ielūgumiem sāka atteikties vai ziedot tos kādām organizācijām.
Uz nākamajiem svētkiem Kultūras ministrija paredzējusi bezmaksas ielūgumus 2% apmērā no visu vietu skaita, kas nozīmē, ka Mežaparka estrādē, kurā tagad būs 30 000 vietas, ielūgumi tiks 1500 viesiem.
Tikai ģimenei un frakcijai
Pēc iepriekšējās pieredzes Saeimas deputātus šoreiz plānots vairs neaicināt, bet vai ir zudusi tautas priekšstāvju sajūta, ka viņiem šādi ielūgumi pienākas?
Lai to noskaidrotu, AP izveidoja nelielu eksperimentu. Raidījums zvanīja vairākiem deputātiem, kā arī pašvaldību mēriem, sakot, ka patiesībā zvana Kultūras ministrijas sadarbības aģentūra, kas šobrīd plāno vietu sadalījumu Dziesmu svētkos. Tāpēc ir jāsaprot, vai deputāti un pašvaldību vadītāji vēlas sev rezervēt kādu noteiktu biļešu skaitu.
Gandrīz visi deputāti un mēri nešaubīdamies pieņēma viltus piedāvājumu.
Piemēram, Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Kustība “PAR!”) vēlas piecus ielūgumus. “Es gribētu palūgt, nu nezinu, iespējams, piecus [ielūgumus], jo man ir divi bērni, vīrs un mums būs ciemos vīratēvs,” stāsta Čigāne.
Arī Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība) prasa vismaz sešus ielūgumus – ģimenei.
“Es un tikai mana ģimene, viss! Neizmantošu ļaunprātīgi pārējo. Vismaz sešus, paldies!” priecīgs ir Šics.
Atsaucīgs ir arī Saeimas deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”). “Cik tur ir iespējams rezervēt?” viņš sākumā jautā. Dzirdot, ka maksimālais skaits nav noteikts, viņš, smejoties bilst, “lai būtu solīdi”. “Kaut kādus četrus es vēlētos,” viņš galu galā nosaka.
Pieticīgāks ir Zaļo un zemnieku savienības deputāts Edgars Putra: “Es domāju, ka divus”. Toties “Vienotību” pārstāvošais Hosams Abu Meri lūdz piecus ielūgumus, kurš arī priecājās, ka par biļetēm nebūs jāmaksā, jo saņems taču ielūgumus. Viņa partijas biedrs Dzintars Zaķis lūdz četrus ielūgumus, iepriekš pajokojot, ka grib 65.
Kā sarunājuši, vienādu ielūgumu skaitu vēlas “No sirds Latvijai” deputāti Inguna Sudraba un Ringolds Balodis – katrs pa sešiem. “Protams, es būtu priecīgs par sešiem. Ja jūs man prasāt, es arī atbildu godīgi,” saka Balodis.
Neskaidra pozīcija ir Nacionālās apvienības vienam no līderiem Gaidim Bērziņam, kurš nespēj izšķirties, cik ielūgumu viņam vajadzēs. “Minimālais divi, maksimālais, teiksim, četri. Tā. [Ja] man visa ģimene [nāk], tad ir labi [ka ir četras biļetes], ja nav, tad vismaz divatā [ar kundzi],” rēķina Bērziņš.
Partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzreiz padomā par visiem frakcijas deputātiem.
“Vai cik šausmīgi patīkami! Es domāju, ka vislabāk būtu kā deputātiem reiz divi. Katrs nāk ar savu pusīti,” viņš lēš. “Mēs esam 24. Domāju, ka katrs gribēs. Parasti grib. Cik jūs dosiet, tik dosiet,” saka Urbanovičs galu galā nosaucot skaitli 50. “Paldies, bet mēs jau būsim ar sapratni, ja dosiet arī mazāk,” viņš nosaka.
Dombrava šaubīgs, Brigmanis noraidošs
AP zvana arī Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam, kuram pēc šī zvana, acīmredzot, rodas kādas šaubas.
Iespējams, viņš precizē detaļas, uzzina, ka deputātiem bezmaksas ielūgumi šoreiz vispār nav paredzēti, un galu galā viņš sociālajā vietnē “Facebook” ieraksta šādu ziņu: “Šovakar saņēmu joka zvanu no @AizliegtaisPanemiens, kur viņi uzdevās par Kultūras ministrijas pārstāvjiem, kuri piedāvā rezervēt biļetes uz Dziesmu svētkiem. Jau sarunas laikā likās dīvaini, ka zvanītājs kategoriski iebilda tam, ka apmaksāšu biļetes. Pēc sarunas atklāju, ka zvanītājs ir bijis žurnālists, kurš jokojās, apzvanot politiķus”.
AP ierakstītā saruna ar Dombravu liecina, ka uz noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā” 8. jūlijā, viņš sākotnēji lūdza vismaz trīs biļetes. Tomēr fakts, ka biļetes būs bezmaksas ielūgumi. patiešām viņā radīja šaubas. Dombrava interesējās par to, kā par biļetēm varēs samaksāt, un viņš neslēpj, ka šajā jautājumā vēlāk negrib saņemt pārmetumus.
Tomēr tikai viens AP uzrunātais deputāts – ZZS līderis Augusts Brigmanis – skaidri norādīja, ka nekādu bezmaksas ielūgumus viņam nevajag.
“Es būšu tas cilvēks, kas ies un pirks biļetes kasē. (..) Man nevajag brīvus ielūgumus uz Dziesmu svētkiem. Nē! Tas nebūs pareizi!” atsakās Brigmanis.
Lembergs: Atšķirībā no padomju laikiem, pēdējā reizē nesēdējām blakus diriģentiem
AP zvanīja arī vairāku pašvaldību vadītājiem. Neviens no ielūgumiem neatteicās.
Liepājas mērs Uldis Sesks lūdza divus ielūgumus, jo uz koncertu dosies ar kundzi, Jelgavas mērs Andris Rāviņš – sešus, Valmieras mērs Jānis Baiks – trīs, jo uz koncertu dosies tikai ar ģimeni, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs – 10, jo uz koncertu dosies arī viņa vietnieki un radi. Arī Ogres mērs Egils Helmanis lūdz 10 ielūgumus.
Saruna ar Aivaru Lembergu, kurš no Ventspils mēra amata pienākumiem ir atstādināts, izvēršas garāka.
“Nu, cik būtu pieklājīgi? Nu, pagaidi, nu.. (..) Četri? Seši? Es jau nezinu, nu, vairāk jau neiedos,” rēķina Lembergs. Viņu gan arī uztrauc tas, kur koncerta laikā būs jāsēž.
Padomju laikos bijis jāsēž blakus galvenajiem diriģentiem, savukārt pēdējos Dziesmu svētkos “mēs [pašvaldību vadītāji] bijām tā kā pie lietas nepiederoši, nu tur tā galīgi kaut kur stūrī”.
“Padomju laikos pret vietējo varu kultūras ziņā bija lielāka tolerance. Tagad mēs tur kaut kur tā. Nu, labi, bet jūs vēl droši vien dzimusi nebijāt tai laikā,” viņš saka AP žurnālistei, kas uzdevusies par Kultūras ministrijas sadarbības aģentūru. Kad viltus aģentūras darbiniece nosaka, ka vēl dos ziņu par ielūgumu skaitu un vietām koncertā, viņš piebilst, ka viņam un sievai varētu būt vietas centrā.
…Info avots un video: http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/teju-visi-politiki-atkal-velas-bezmaksas-ielugumus-uz-dziesmu-svetku-nosleguma-koncertu.a258557/
Čigāne un Zariņš izrādās tikpat rijīgi kā Urbanovičs, Sudraba un Lembergs
Ar savu lakatiņu kontrabandu bēdīgi slavenā Saeimas deputāte, tagadējā kustības Par pārstāve Lolita Čigāne un OIK shēmu “nesavtīgais atmaskotājs”, Saeimas Saskaņas deputāts Ivars Zariņš ir izrādījušies tieši tikpat rijīgi kā Aivars Lembergs, Inguna Sudraba un Jānis Urbanovičs, tikko runa ir par iespēju kaut ko bez maksas pakampt uz nodokļu maksātāju rēķina, – tā rāda sabiedriskās televīzijas veikts eksperiments. Pārpublicējam sabiedriskā medija publikāciju, kurā šis eksperiments aprakstīts.
Kaut gan pirms pieciem gadiem daļa Saeimas deputātu jau bija spiesti atteikties no ielūgumiem uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu, tomēr arī šogad gandrīz visi parlamentārieši un pilsētu mēri vēlas un lūdz bezmaksas ielūgumus uz nākamgad paredzēto svētku noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā” sev, ģimenei un pat partijas biedriem.
Īpašu attieksmi lūdz no amata atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš lūdz biļetes estrādes centrā, kā arī sūkstās, ka padomju laikos pret vietējām varām bija cieņpilnāka attieksme, liecina LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” (AP) eksperiments.
Latvijas simtgades gadā viens no centrālajiem notikumiem būs Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki vasaras vidū. Tāpēc visticamāk nākamajā gadā viena no galvenajām deficīta precēm būs biļetes uz noslēguma koncertu Mežaparkā. Vietu skaits būs ierobežots, taču gribētāju daudz, un pats notikums būs unikāls.
Ažiotāža ap biļetēm ir katros Dziesmu svētkos. Bet pēdējo reizi – 2013.gadā – sabiedrības sašutumu izraisīja fakts, ka pie bezmaksas ielūgumiem bija tikuši daudzi pašvaldību vadītāji, kā arī visi 100 Saeimas deputāti, kuriem tieša sakara ar svētku organizēšanu nemaz nav. Toreiz, lai neērto skandālu novērstu, vairāki deputāti no saviem ielūgumiem sāka atteikties vai ziedot tos kādām organizācijām.
Uz nākamajiem svētkiem Kultūras ministrija paredzējusi bezmaksas ielūgumus 2% apmērā no visu vietu skaita, kas nozīmē, ka Mežaparka estrādē, kurā tagad būs 30 000 vietas, ielūgumi tiks 1500 viesiem. Pēc iepriekšējās pieredzes Saeimas deputātus šoreiz plānots vairs neaicināt, bet vai ir zudusi tautas priekšstāvju sajūta, ka viņiem šādi ielūgumi pienākas?
Lai to noskaidrotu, AP izveidoja nelielu eksperimentu. Raidījums zvanīja vairākiem deputātiem, kā arī pašvaldību mēriem, sakot, ka patiesībā zvana Kultūras ministrijas sadarbības aģentūra, kas šobrīd plāno vietu sadalījumu Dziesmu svētkos. Tāpēc ir jāsaprot, vai deputāti un pašvaldību vadītāji vēlas sev rezervēt kādu noteiktu biļešu skaitu.
Gandrīz visi deputāti un mēri nešaubīdamies pieņēma viltus piedāvājumu. Piemēram, Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Kustība “PAR!”) vēlas piecus ielūgumus. “Es gribētu palūgt, nu nezinu, iespējams, piecus [ielūgumus], jo man ir divi bērni, vīrs un mums būs ciemos vīratēvs,” stāsta Čigāne.
Arī Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība) prasa vismaz sešus ielūgumus – ģimenei. “Es un tikai mana ģimene, viss! Neizmantošu ļaunprātīgi pārējo. Vismaz sešus, paldies!” priecīgs ir Šics.
Atsaucīgs ir arī Saeimas deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”). “Cik tur ir iespējams rezervēt?” viņš sākumā jautā. Dzirdot, ka maksimālais skaits nav noteikts, viņš, smejoties bilst, “lai būtu solīdi”. “Kaut kādus četrus es vēlētos,” viņš galu galā nosaka.
Pieticīgāks ir Zaļo un zemnieku savienības deputāts Edgars Putra: “Es domāju, ka divus”. Toties “Vienotību” pārstāvošais Hosams Abu Meri lūdz piecus ielūgumus, kurš arī priecājās, ka par biļetēm nebūs jāmaksā, jo saņems taču ielūgumus. Viņa partijas biedrs Dzintars Zaķis lūdz četrus ielūgumus, iepriekš pajokojot, ka grib 65.
Kā sarunājuši, vienādu ielūgumu skaitu vēlas “No sirds Latvijai” deputāti Inguna Sudraba un Ringolds Balodis – katrs pa sešiem. “Protams, es būtu priecīgs par sešiem. Ja jūs man prasāt, es arī atbildu godīgi,” saka Balodis.
Neskaidra pozīcija ir Nacionālās apvienības vienam no līderiem Gaidim Bērziņam, kurš nespēj izšķirties, cik ielūgumu viņam vajadzēs. “Minimālais divi, maksimālais, teiksim, četri. Tā. [Ja] man visa ģimene [nāk], tad ir labi [ka ir četras biļetes], ja nav, tad vismaz divatā [ar kundzi],” rēķina Bērziņš.
Partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzreiz padomā par visiem frakcijas deputātiem. “Vai, cik šausmīgi patīkami! Es domāju, ka vislabāk būtu kā deputātiem reiz divi. Katrs nāk ar savu pusīti,” viņš lēš. “Mēs esam 24. Domāju, ka katrs gribēs. Parasti grib. Cik jūs dosiet, tik dosiet,” saka Urbanovičs galu galā nosaucot skaitli 50. “Paldies, bet mēs jau būsim ar sapratni, ja dosiet arī mazāk,” viņš nosaka.
AP zvana arī Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam, kuram pēc šī zvana acīmredzot rodas kādas šaubas. Iespējams, viņš precizē detaļas, uzzina, ka deputātiem bezmaksas ielūgumi šoreiz vispār nav paredzēti, un galu galā viņš sociālajā vietnē “Facebook” ieraksta šādu ziņu:
“Šovakar saņēmu joka zvanu no @AizliegtaisPanemiens, kur viņi uzdevās par Kultūras ministrijas pārstāvjiem, kuri piedāvā rezervēt biļetes uz Dziesmu svētkiem. Jau sarunas laikā likās dīvaini, ka zvanītājs kategoriski iebilda tam, ka apmaksāšu biļetes. Pēc sarunas atklāju, ka zvanītājs ir bijis žurnālists, kurš jokojās, apzvanot politiķus.”
AP ierakstītā saruna ar Dombravu liecina, ka uz noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā” 8. jūlijā, viņš sākotnēji lūdza vismaz trīs biļetes. Tomēr fakts, ka biļetes būs bezmaksas ielūgumi, patiešām viņā radīja šaubas. Dombrava interesējās par to, kā par biļetēm varēs samaksāt, un viņš neslēpj, ka šajā jautājumā vēlāk negrib saņemt pārmetumus.
Tomēr tikai viens AP uzrunātais deputāts – ZZS līderis Augusts Brigmanis – skaidri norādīja, ka nekādu bezmaksas ielūgumus viņam nevajag. “Es būšu tas cilvēks, kas ies un pirks biļetes kasē. (..) Man nevajag brīvus ielūgumus uz Dziesmu svētkiem. Nē! Tas nebūs pareizi!” atsakās Brigmanis.
AP zvanīja arī vairāku pašvaldību vadītājiem. Neviens no ielūgumiem neatteicās. Liepājas mērs Uldis Sesks lūdza divus ielūgumus, jo uz koncertu dosies ar kundzi, Jelgavas mērs Andris Rāviņš – sešus, Valmieras mērs Jānis Baiks – trīs, jo uz koncertu dosies tikai ar ģimeni, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs – 10, jo uz koncertu dosies arī viņa vietnieki un radi. Arī Ogres mērs Egils Helmanis lūdz 10 ielūgumus.
Saruna ar Aivaru Lembergu, kurš no Ventspils mēra amata pienākumiem ir atstādināts, izvēršas garāka. “Nu, cik būtu pieklājīgi? Nu, pagaidi, nu.. (..) Četri? Seši? Es jau nezinu, nu, vairāk jau neiedos,” rēķina Lembergs. Viņu gan arī uztrauc tas, kur koncerta laikā būs jāsēž.
Padomju laikos bijis jāsēž blakus galvenajiem diriģentiem, savukārt pēdējos Dziesmu svētkos “mēs [pašvaldību vadītāji] bijām tā kā pie lietas nepiederoši, nu tur tā galīgi kaut kur stūrī”.
“Padomju laikos pret vietējo varu kultūras ziņā bija lielāka tolerance. Tagad mēs tur kaut kur tā. Nu, labi, bet jūs vēl droši vien dzimusi nebijāt tai laikā,” viņš saka AP žurnālistei, kas uzdevusies par Kultūras ministrijas sadarbības aģentūru. Kad viltus aģentūras darbiniece nosaka, ka vēl dos ziņu par ielūgumu skaitu un vietām koncertā, viņš piebilst, ka viņam un sievai varētu būt vietas centrā.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/cigane_un_zarins_izradas_tikpat_rijigi_ka_urbanovics,_sudraba_un_lembergs
Vējoņa kancelejai trūkstot resursu, lai nokopētu uz 17. novembra pieņemšanu ielūgto sarakstu
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejai trūkstot resursu, lai nokopētu uz 17. novembrī valsts svētkiem par godu rīkotās pieņemšanas ielūgto viesu sarakstu, kā arī sniegtu citu prasīto informāciju par šo pasākumu, – šādu skaidrojumu oficiālā kancelejas vēstulē sniedzis tās vadītājs Arnis Salnājs.
„Uzaicināto cilvēku sarakstu mēs parasti nepubliskojam,” – tā neilgi pirms 17. novembrī paredzētās pieņemšanas izdevumam Kas Jauns Avīze bija paziņojis kādreizējais Latvijas radio vadītājs, tagadējais Vējoņa preses sekretārs Jānis Siksnis.
Siksnis arī bija mēģinājis izlocīties no skaidras atbildes uz jautājumu, vai taisnība, ka uz svinīgo pieņemšanu par godu valsts proklamēšanas gadadienai ir aicināts arī Vējoņa politiskais kompanjons, no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais un smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Taču Vējoņa preses sekretāra pūliņus izgāza Ventspils pilsētas domes Mārketinga nodaļa, kas bez kādas izlocīšanās atzina, ka Lembergs tiešām no Vējoņa ir saņēmis ielūgumu uz svinīgo svētku pieņemšanu, taču neesot ziņu, vai Lembergs tiešām uz šo pasākumu dosies.
Ņemot vērā Vējoņa kancelejas izvairīgumu, tai pēc šīs publikācijas tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, aicinot sniegt šādu informāciju:
1) uzaicināto personu saraksts, par katru personu minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu,
2) pamatojums katras personas iekļaušanai šajā sarakstā,
3) persona/personas, kas minēto sarakstu izstrādājušas/apstiprinājušas (sniegtās informācijas patiesumu pamatojiet ar attiecīgo vīzēto lietvedības dokumentu kopijām),
4) minētā pasākuma plānotās izmaksas pa pozīcijām.
Salīdzinoši ātri – aptuveni nedēļas laikā – Vējoņa kanceleja uz šo informācijas pieprasījumu sagatavoja atbildi, taču… pieprasīto informāciju nesniedza, vien norādot, ka „uz svinīgo pasākumu kopumā tika izsūtīti trīs simti deviņdesmit deviņi ielūgumi”.
Tā vietā, lai nokopētu ielūgto personu sarakstu, Vējoņa kancelejas vadītājs Salnājs oficiāli paziņoja, ka pieprasītās „informācijas apkopošana Jūsu vajadzībām nav samērojama ar Kancelejas rīcībā esošajiem resursiem”.
Kā izriet no Salnāja parakstītā skaidrojuma, arī skaidra pamatojuma katras ieaicinātās personas iekļaušanai viesu sarakstā kancelejas rīcībā nemaz nav un arī šī informācija prasot „apkopošanu”.
No Vējoņa kancelejas vadītāja skaidrojuma izriet, ka tai nav arī nepieciešamo resursu, lai apkopotu ziņas par personām, kas šo sarakstu izstrādājušas un apstiprinājušas, un informāciju par pasākuma izmaksām.
Tā vietā informācijas pieprasītājs Lato Lapsa ir uzaicināts „ar pieprasīto informāciju iepazīties klātienē – Valsts prezidenta kancelejā”. Tiesa, ir izrādījies, ka tikai līdz 30. datumam Vējoņa kancelejai būšot iespējams aptvert, kad šāda iepazīšanās varētu notikt.
Kā jau informēts, Vējoņa kanceleja šogad it kā nevarētu žēloties par finansējuma un resursu trūkumu: pērn kancelejas ikdienas izdevumu budžets bija 3,98 miljoni eiro, bet šogad ikdienas izdevumiem piešķirts par aptuveni 1,36 miljoniem eiro vairāk.
Nozīmīga daļa šīs summas paredzēta tieši darbinieku atalgojuma palielināšanai: pērn „atlīdzībai” darbiniekiem Vējoņa kanceleja saņēma 1,41 miljonu eiro, šogad – jau 1,87 miljonus eiro, kas realitātē nozīmē algu fonda palielinājumu par aptuveni 32,6 procentiem.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/vejona_kancelejai_trukstot_resursu,_lai_nokopetu_uz_17_novembra_pienemsanu_ielugto_sarakstu
Tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu ierobežošanai tiesu vadītāju vidū atbalsta nav
Rīga, 28.nov., LETA. Vairums tiesu priekšsēdētāju un daži deputāti šodien Saeimas Juridiskajā komisijā iebilda pašlaik likumā paredzētajiem pilnvaru termiņu ierobežojumiem rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem.
Reizē izskanēja pretējs viedoklis un atbalstu ierobežojumu saglabāšanai pauda Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. Arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme izklāstīja valsts augstākās amatpersonas argumentus par labu ierobežojumu paturēšanai spēkā.
Komisija šodien sāka apspriest Vējoņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotos grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kur prezidenta iebildumus raisījis lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesu priekšsēdētājam un apgabaltiesu priekšsēdētājam ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.
Tiesu priekšsēdētāji šajā jautājumā nepiekrita Valsts prezidenta nostājai, minot savus argumentus. Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts norādīja, ka Vējonis nesen tiesnešu konferencē sacījis, ka valstij un sabiedrībai nepieciešama neatkarīga tiesu vara un ka ir jāstiprina Tieslietu padomes loma. Tomēr, iepazīstoties ar valsts augstākās amatpersonas otrreizējās caurlūkošanas vēstulē minētajiem argumentiem, Strautam radies priekšstats, ka Vējoņa paustās “frāzes nesaskan ar darbiem”.
Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka pilnvaru termiņa ierobežojumi rajona un apgabaltiesu priekšsēdētājiem tika noteikti ar 2013.gadā izveidotiem grozījumiem, kas esot tapuši “kaut kādas individuālas ieinteresētības dēļ”. Vai nu tā ir bijusi nepatika pret tiesu priekšsēdētāju institūtu, vēlme atbrīvoties no nevēlamiem tiesu priekšsēdētājiem vai arī citas personīgas ambīcijas, kas tolaik lika ieviest šos ierobežojumus, izteicās Strauts. Viņš pauda uzskatu, ka šie grozījumi nekādā veidā neveicina tiesu sistēmas attīstību, bet tieši otrādi – notiek attīstības procesa bremzēšana.
Savukārt tiesnesis Stukāns pauda, ka pilnīgi atbalsta Valsts prezidenta nostāju, ka termiņu ierobežojumi ir saglabājami, jo arī Eiropas tiesu sabiedrības līmenī tiek atzīts, ka šāda sistēma ir atbalstāma.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone iebilda pret ierobežojumu saglabāšanu, aicinot uzticēties tiesām labāko kandidātu izvēlē. Komentējot komisijas sēdē izskanējušās bažas, ka pie ilglaicīga tiesu priekšsēdētāja citi potenciālie kandidāti neuzdrošinātos virzīt sevi šim amatam, Vilsone uzsvēra, ka šie tiesneši nedrīkst nobīties no iespējas pretendēt uz šo amatu. Šāda uzdrīkstēšanās arī apliecinātu kandidāta gatavību ieņemt tiesas vadītāja amatu.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāja Sandra Strence cita starpā retoriski taujāja, cik demokrātiski ir aizliegt kandidēt uz konkrēto amatu, un aicināja politiķus atbalstīt, viņasprāt, demokrātisku regulējumu. Atbalstu termiņu ierobežojumu atcelšanai pauda arī Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, kura norādīja, ka runā arī Kurzemes un Zemgales apgabaltiesu priekšsēdētāju vārdā.
Savukārt Vējoņa juridiskā padomniece Jaunzeme pauda, ka ierobežojumi nepieciešami, lai atbildību par tiesas darbu kopumā uzticētu arī citiem tiesnešiem. Neierobežots termiņu skaits neveicinātu attīstību tiesu sistēmā un nebūtu vērsts uz pārmaiņām, tāpat ilgstoša atrašanās vienā amatā ir saistīta ar korupcijas riskiem un tādu saikņu veidošanos, kas nestiprina sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tās neatkarībai, skaidroja Valsts prezidenta pārstāve.
No deputātiem atbalstu termiņu ierobežojumu atcelšanai pauda Gunārs Kūtris (NSL) un Jūlija Stepaņenko (S), norādot, ka šajā jautājumā nav runa par politiskiem, bet profesionāliem amatiem.
Deputāts Andrejs Judins (Par!/V) pauda, ka argumenti ir abu pušu pārstāvjiem, bet pārlieku ilga vienas personas atrašanās tiesas priekšsēdētāja amatā var atstāt negatīvu ietekmi uz pārējo tiesnešu gatavību pretendēt uz tiesas priekšsēdētāja amatu. Parlamentāriete Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja uz nepieciešamību šajā jautājumā uzklausīt plašāku viedokļu loku un Tieslietu ministrijai sagatavot attiecīgo statistiku.
Komisijas deputāti šodien tika informēti, ka Tieslietu padome arī nav mainījusi savu pozīciju, ka termiņu ierobežojumi rajona tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem ir jāatceļ.
Sēdē arī raisījās neliela viedokļu apmaiņa par to, ka pirms lēmuma par likumprojekta nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidents nav rīkojis ieinteresēto pušu sanāksmi, kas dažkārt šādās situācijās tiek sasaukta.
Kā ziņots, Juridiskā komisija janvārī turpinās pirms galīgā lasījuma skatīt Vējoņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotos grozījumus likumā “Par tiesu varu”.
Komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) aicināja Tieslietu ministriju kopā ar Valsts prezidenta kanceleju noorganizēt šim un, iespējams, arī citiem tiesu sistēmas jautājumiem veltītu diskusiju.
Likumā paredzēto ierobežojumu atcelšanu 2015.gadā rosināja TM, valdība to atbalstīja. TM toreiz skaidroja, ka tādējādi tiktu nodrošināts, ka vakantajā tiesas priekšsēdētāja amatā saskaņā ar izsludināto konkursu, veicot visu tiesas priekšsēdētāja kandidātu izvērtēšanu, var iecelt objektīvi spēcīgāko un piemērotāko amata kandidātu.
Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību.
“Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus,” uzsvēra Vējonis.
Valsts prezidents uzskata, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.
“Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību,” skaidroja Valsts prezidents.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7A124A90-BA30-4FCC-BBCD-A92B300D4C05/
Dziesma nav par krekliem, bet….
Tvitera lietotāji apspriež Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veikto eksperimentu, kurā žurnālists zvanīja vairākiem deputātiem, kā arī pašvaldību mēriem, sakot, ka patiesībā zvana Kultūras ministrijas sadarbības aģentūra, kas šobrīd plāno vietu sadalījumu Dziesmu svētkos. Ar šo zvanu tika mēģināts noskaidrot, vai deputāti un pašvaldību vadītāji vēlas iegūt nenoteiktu skaitu ielūgumu uz nākamajā vasarā gaidāmo pasākumu. Bezmaksas biļetes savai ģimenei piekrita saņemt teju visi aptaujātie deputāti. ZZS līderis Augusts Brigmanis bija vienīgais, kurš no ielūgumiem atteicās, jo plāno biļetes iegādāties kasē. Raidījums piedāvāja brīvbiļetes arī vairāku pašvaldību vadītājiem, kuri vienbalsīgi piekrita apmeklēt pasākumu.
Situāciju valstī apraksta tvitera lietotājs “Lauvassirds”.
Lauvassirds_
@Lauvassirds_
deputāti ir naturāli badmiras: katru gadu šiem pie algas pieliek klāt 100+ euro, bet uz Dziesmu svētkiem biļetes paši iegādāties nava rocīgi; tā šeit dzīve rit, savu vienmuļi nesteidzīgo gaitu.
Tue Nov 28 09:30:19 +0000 2017
Inese Stūre apjautāto politiķu atbildes skaidro ar Visuma likumu.
IneseSture
@inesesture
Universālākais no Visuma likumiem “Cilvēks ir vājš radījums!” darbojas.
Teju visi politiķi atkal vēlas bezmaksas ielūgumus uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu: lsm.lv/raksts/zinas/l…
Tue Nov 28 06:46:23 +0000 2017
Mediju nozarē strādājošā Gunta Sloga norāda, ka politiķi saņem bezmaksas biļetes uz citiem kultūras pasākumiem.
Gunta Sloga
@GuntaSloga
Ne jau Dziesmu svētki vienīgā vieta, kur politiķiem un citiem VIPiem ielūgumi. Tas pats uz koncertiem, teātru pirmizrādēm u.c. vietām, kas saņem valsts finansējumu. twitter.com/lsmlv/status/9…
Mon Nov 27 21:36:11 +0000 2017
Jurists Aivars Borovkovs uzskata, ka Dziesmu svētku pasākumiem jābūt pieejamiem visiem.
Aivars
@Borovkovs
@ivchix Dziesmu svētki. Tas ir kaut kas īpašs Latvijā.
No sākta gala esmu uzskatījis, ka ieejai būtu jābūt bezmaksas – bez biļetēm, ielūgumiem.
Atmodas sākumā vieta pietika visiem.
Pietiekoši daudz naudu izķērnā citur, ka tiešām varētu būt SVĒTKI.
Tue Nov 28 08:03:23 +0000 2017
Deputāte Lolita Čigāne (Par!), kura raidījuma sižetā piekrita saņemt biļetes, vēsta, ka gatava tās arī iegādāties.
Lolita Čigāne
@lolita_cigane
Mīļie, dalība lielos svētkos ir prieks un pienākums. Kā vienmēr,stāvēsim rindā pēc biļetēm&no sirds dalīsimies ar tiem,kam biļetes nesanāks.
Tue Nov 28 09:32:17 +0000 2017
Pārdomās dalās deputāts Kārlis Seržants (ZZS).
kārlis
@karlis_serzants
Sava mūža atlikušos Dziesmu svētkus mīļā miera labad pavadīšu pie TV- arī tad,ja būšu nopircis biļetes,visi jau tāpat nodomās”re,ielīdis…”
Mon Nov 27 22:35:35 +0000 2017
Brigmaņa cēlo rīcību novērtējis žurnālists Jānis Eglītis.
Jānis Eglītis
@egliitis
@karlis_serzants Jūsu frakcijas vadītājs gan varēs droši doties:) Ko nozīmē gadiem uzkrāta politiskā pieredze:)
Tue Nov 28 07:02:21 +0000 2017
Tvitera lietotāja Ieva ironizē par šāda pārbaudījuma nepieciešamību.
angry by default
@ieva_w
prieks, ka #AizliegtaisPanēmiens vienmēr atrod pašas svarīgākās tēmas. ja ja nu kas nopietni apdraud Latvijas valsti, tad tās ir deputātu biļetes uz Dziesmu svētkiem par 5 eiro gabalā.
Tue Nov 28 08:42:02 +0000 2017
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Aiga Aizpuriete-Balode kritiski izsakās par raidījuma sižetu.
AigaAizpurieteBalode
@aiga_balode
Kamēr vieni diezgan atklāti zog mūsu nodokļu miljonus, mūs vairāk interesē pāris Dziesmu svētku biļetes. Tiešām nožēlojami.
Tue Nov 28 07:29:34 +0000 2017
Mākslinieks Jānis Tančers novērtē raidījuma eksperimentu.
Jānis Tančers
@JeteBurkanciema
@aiga_balode Te nav runa par krekliem, bet…
Tue Nov 28 07:32:48 +0000 2017
Jānis Tančers
@JeteBurkanciema
@MartasTante @IlzeJaunberga @PietiekPortals @Ruksane @AnnaUlla Jāatzīst, ka “Kultūras ministrijas” balss bija ļoti talantīgi ticama, pavedinoša, gandrīz kā sirēnām un pirmajā mirklī apmulst var jebkurš. Prātam bija vajadzīgs nedaudz vairāk laika. Lembis gan izvērtās kā īsts sovjets… Bet #tests jau bija foršs.
Tue Nov 28 07:21:43 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/c6eae655-26d3-42b1-a4ce-31204e5bcc2c/
krahobori un pļuškini!