Bojārs norāda uz Lemberga, Šlesera un Šķēles periodiem “Dienā”, bet manipulāciju mēģinājumus vērtē kā neveiksmīgus
Rīga, 27.nov., LETA. “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē kādreizējais laikraksta “Diena” galvenā redaktora pienākumu izpildītājs, žurnālists Guntis Bojārs norādīja uz Aivara Lemberga, Aināra Šlesera un Andra Šķēles aktivitātes periodiem saistībā ar avīzes darbu.
Bojārs norādīja, ka nav izjutis tiešu spiedienu un ka kopā ar redakcijas kolektīvu izdevās panākt, ka manipulāciju mēģinājumi ar laikraksta saturu bija neveiksmīgi. Viņš skaidroja, ka, esot “Dienas” vadībā, personīgi ne ar vienu “no šiem kungiem” nav ticies un nav redzējis laikraksta telpās.
Viņš norādīja, ka viens no pavērsieniem bijis 2010.gada jūlijā pēc raksta “Digitālgeita 2” publicēšanas, kurā bija sniegta neglaimojoša informācija par Šleseru, telekomunikāciju uzņēmuma “Lattelecom” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi un pašu “Lattelecom”. Pēc tam sākās ļoti lielas pārmaiņas “Dienā”, gan arī attiecībā uz laikrakstu – mazāk nekā nedēļas laikā gan laikraksts, gan pats Bojārs tika iesūdzēts tiesā, tajā skaitā no “Lattelecom” puses.
Drīz vien tikusi nomainīta valde un redakcijā radās iekšējā sajūta, ka ir nomainījusies vara – ja līdz šim bija priekšstats, ka attiecībā uz “Dienu” “Lembergs saimnieko”, tad pēc attiecīgajiem notikumiem radās sajūta, ka varu pārņēma Šķēle. Par jauno “Dienas” redaktoru tika iecelts Sergejs Ancupovs, kurš esot bijis Šķēlem pietuvinātā Mārča Bendika atbalstītā kandidatūra, skaidroja Bojārs.
Redakcijas darbinieki nepieņēma Ancupovu arī viņa drastiskās pieejas dēļ. Situācija izvērtās tāda, ka varēja pat neiznākt laikraksts. Lai rastu risinājumu, Bojārs kā “Dienas mediju” redaktors Ancupovu atlaida no amata.
Pēc tam kā jaunais valdes vadītājs “uzradās” Viesturs Koziols un pēc sajūtām radās priekšstats, ka tas bija Šlesera laiks “Dienā”. Šo laiku raksturoja arī strīds par viedokļu nodaļas darbiniekiem.
Tāpat Bojārs uzsvēra, ka nevienam no viņa tiešajiem priekšniekiem, piemēram, Koziolam viņš nav nesis rādīt rakstus pirms to publicēšanas.
Šodien komisija aptuveni desmit minūtes uzklausīja bijušo politiķi Jāni Straumi, kurš apliecināja, ka liecinieka statusā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) sniedzis liecības oligarhu lietā, tāpēc viņam pēc būtības nekas nav piebilstams. Arī komisijas loceklis Andrejs Judins (V/Par!) pauda izbrīnu kāpēc cits komisijas loceklis Mārtiņš Šics (LRA) nolēmis uz komisijas sēdi uzaicināt Straumi.
Šics lūdza Straumi komentēt toreizējā politiķa Aināra Šlesera aicinājumu Straumi atbalstīt Andri Ameriku (GKR) Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā un vai tas tika novērtēts. Straume atbildēja, ka viņam ir grūti spriest ko ar to domāja Šlesers. Straume ilgstoši bijis Rīgas brīvostā kā Ekonomikas ministrijas pārstāvis, taču viņam neviens nav licis balsot vai nebalsot.
Straume gan nenoliedza, ka Ameriks bija sevi parādījis brīvostas valdē kā kompetentu cilvēku. Savukārt toreizējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs bijis atraktīvs personāžs, taču reālajā darbībā sevi paradījis kā koleģiālu cilvēku un “ja runāja valdes locekļiem pretim”, tad viņam bija argumentēti viedokļi.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7E93D9BE-3BFA-4191-B2FC-A2EE60981D42/
Gulbis viesnīcā “Rīdzene” ar Šleseru apspriedis nozares problēmas, taču “oligarhu lietā” pratināts nav
Rīga, 27.nov., LETA. Telekomunikāciju uzņēmuma “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis savulaik viesnīcā “Rīdzene” ar toreizējo politiķi Aināru Šleseru apspriedis nozares problēmas, taču “oligarhu lietā” pratināts nav.
Gulbis šodien “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā, no lapiņas nolasot sagatavotu tekstu, paskaidroja, ka viņam nav plašākas informācijas par kriminālprocesu un neviena izmeklēšanas iestāde viņu nav aicinājusi sniegt liecības.
Gulbis zinot, ka viņa vārds pieminēts žurnāla “Ir” publikācijās, kurās atreferētas sarunas starp viņu un Šleseru. Gulbis gan nevarēja apstiprināt, vai žurnālā publicēts precīzs sarunu atreferējums.
Amatpersona nenoliedza, ka pēc Šlesera uzaicinājuma vairākas reizes “Rīdzenē” ticies ar toreizējo politiķi. Šlesers savulaik ieņēmis satiksmes ministra amatu, bijis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un politiskā spēka līderis. Šādas tikšanās ar amatpersonām nav nekā neparasta, lai apspriestu sakaru nozares problēmas, un arī tikšanās vieta pārsteigumu nav radījusi, norādīja Gulbis.
Šlesers aicinājis Gulbi paust viedokli par dažādiem jautājumiem. Gulbis pieļāva, ka viena no sarunām bijusi par Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kas saistīti ar kabeļu izvietošanu, jo šie noteikumi saistīti ar viņa darbības sfēru.
Gulbis arī norādīja, ka Šlesers piedalījies darba grupās, kas diskutējušas jautājumus par “Lattelecom” un LMT kapitāldaļām.
Gulbis uzsvēra, ka “Lattelecom” valdes priekšsēdētāja amatā vienmēr ievērojis normas, lai nepieļautu interešu konflikta situācijas, taču, ņemot vērā ilgo laika periodu kopš tikšanām viesnīcā, Gulbim nav bijusi vajadzība atmiņā atjaunot sarunās apspriesto.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Pārbaudes rezultāti pagaidām netiek publiski izpausti.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/64A0629B-E20A-4B02-B85A-471D7173E1FF/
KNAB pārbaudes slēdzienu par “oligarhu sarunu” nokļūšanu publiskajā telpā nosūtījis vērtēšanai specdienestam
Rīga, 27.nov., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) dienesta pārbaudes slēdzienu par “oligarhu sarunu” nokļūšanu publiskajā telpā nosūtījis vērtēšanai valsts drošības iestādē.
Lai arī KNAB dienesta pārbaudi pabeidza jau oktobra beigās, KNAB vairākkārt aģentūrai LETA neatklāja kādi bijuši pārbaudes secinājumi un kāda bijusi tālākā biroja rīcība. Šodien intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” Straume atzina, ka pie pamatotām šaubām vai aizdomām par iespējamā valsts noslēpuma noplūdi vai nozaudēšanu iestādes vadītājam atbilstoši ir jāreaģē.
Dienesta izmeklēšanas komisijā piedalījās arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāvis, norādīja Straume.
Slēdziens ir klasificēts un tas nosūtīts atbildīgajai drošības iestādei izvērtēšanai. Straume neminēja vai slēdziens nosūtīts SAB vai Drošības policijai (DP).
Saskaņā ar likumu DP atšķirībā no SAB ir tiesīga izmeklēt noziegumus un ierosināt prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret aizdomās turētajiem.
Novembra vidū DP aģentūrai LETA apliecināja, ka DP par dienesta pārbaudi ir informēta, savukārt iesniegums no KNAB tobrīd nebija saņemts. Kad šāds iesniegums tiks saņemts, DP to izskatīšot atbilstoši savai kompetencei.
KNAB priekšnieks oktobra vidū aģentūrai LETA apliecināja, ka gadījumā, ja dienesta pārbaudē būs konstatēts iespējams noziegums, tad ir jāsāk kriminālprocess. Šāda kriminālprocesa izmeklēšana gan nebūtu KNAB kompetencē, tāpēc šādā gadījumā būtu jānosaka institucionālā piekritība un viņaprāt, DP ir vienīgā tiesībsargājošā iestāde valstī, kuras kompetencē ir izmeklēt šādus noziegumus.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.
Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu. Viena pārbaude bija sākta par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Tāpat bija pārbaude par kādas amatpersonas neatļautu labuma pieņemšanu.
Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Straume jau iepriekš neizslēdza, ka pārbaude varētu beigties ar kriminālprocesa sākšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0517BD8A-9674-4884-8459-A1928E9272C4/
Judins uz “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisiju aicinās bijušo DP vietnieku Leitieti
Rīga, 27.nov., LETA. Saeimas deputāts Andrejs Judins (V/Par!) uz kādu no nākamajām “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēm lūdzis uzaicināt bijušo Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieku, Pretterorisma centra vadītāju Juri Leitieti.
Judins šodien komisijā paziņoja, ka vajadzēšot aptuveni 20 minūtes Leitieša iztaujāšanai. Deputāts rosināja Leitieša iztaujāšanai organizēt slēgtu sēdi, kuru vadītu Mārtiņš Šics (LRA), jo komisijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai (NSL) vēl nav izsniegta pielaide valsts noslēpumam.
Sēdē tikšot skarta slepena informācija, taču Judins saviem kolēģiem nepaskaidroja, kāpēc nepieciešams uzklausīt Leitieti.
Komisija gan oktobra sākumā uzklausīja Leitieša bijušo kolēģi, pašreizējo DP priekšnieka vietnieku Intu Ulmani, kurš deputātiem paziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vajadzēja Satversmes aizsardzības birojam (SAB) vai Drošības policijai (DP) signalizēt par “oligarhu sarunās” konstatēto saistībā ar iespējamo apdraudējumu valsts drošībai.
Komisija šodien arī secināja, ka ir grūtības panākt kādreizējā lidsabiedrības “airBaltic” vadītāja Bertolda Flika uzklausīšanu, jo viņš nav sasniedzams. Fliku nevarot sasniegt arī tiesībsargājošās iestādes.
Leitietis daudzus gadus ieņēma DP priekšnieka vietnieka amatu un vadīja Pretterorisma centru. Pērn viņš devās pensijā, un centra priekšnieka amatā tika iecelta cita persona. Amatpersonu nomaiņa notikusi vēl pirms Leitieša pensionēšanās.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Pārbaudes rezultāti pagaidām netiek publiski izpausti.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BD9B4D12-6F98-4F25-9666-BA7BA5112F81/
Judins: “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija līdz šim nav pietiekami fokusējusies uz uzdevumu izpildi
Rīga, 27.nov., LETA. “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija līdz šim nav pietiekami fokusējusies uz tai doto uzdevumu izpildi, uzskata deputāts Andrejs Judins (V/Par!).
“Gan atsevišķu komisijas ekspertu, gan dažu uzaicināto personu paustais komisijas sēdēs virza komisijas uzmanību prom no Saeimas doto uzdevumu izpildes. Pārāk bieži personu iztaujāšanas pārvēršas par bezjēdzīgām diskusijām un nenonāk līdz valsts sagrābšanas pazīmju identificēšanai un izmeklēšanai,” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž politiķis.
Jautājums par Satversmes apdraudētību izgaismoja komisijas nespēju piesaistīt atzītus konstitucionālo tiesību ekspertus, uzskata deputāts. Viņaprāt, tā vietā, lai atliktu šī jautājuma izskatīšanu līdz laikam, kad šie eksperti varētu piedalīties, tika ieplānots aicināt citus juristus, kuri pašlaik ir samērā tālu no konstitucionālo tiesību problemātikas. Arī “Rīdzenes sarunās” iesaistīto vai pieminēto personu iztaujāšana līdz šim nav devusi ieguldījumu komisijas mērķu sasniegšanu, piemēram, Ainārs Šlesers tā arī nesniedza atbildes uz komisiju interesējošajiem jautājumiem, uzsver Judins.
Viņš arī piebilst, ka komisijas darbā ir vērojamas lielas problēmas plānošanā. “Tālākam periodam darba plānošana iesākās vien tad, kad norādīju, ka komisijai būtu jāuzklausa vismaz vēl 15 cilvēki. Izmeklēšanai svarīgu personu iztaujāšanai ir atlicis ārkārtīgi maz laika, bet šādu personu vēl ir daudz. Iztrūkst komisijas deputātu savstarpējās diskusijas par izmeklēšanas gaitā gūtajām atziņām,” klāsta deputāts.
Komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas (NSL) piedāvātais turpmākās iztaujāšanas plāns, ņemot vērā iepriekš notikušo iztaujāšanu pieredzi, Judinam nešķiet reālistisks. Kā piemēru viņš min šodienas sēdi, kur piedāvāts uzklausīt ne vien Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”), bet arī Daini Liepiņu (LRA), Jāni Dūklavu (ZZS) un Juri Gulbi. Lemberga iztaujāšanai piedāvāts atvēlēt vienu stundu, bet pārējiem pa 30 minūtēm katram. “Pie esošās prakses, kad uzaicinātajiem ļauj neierobežoti uzstāties un izpausties, man ir bažas, ka Lembergs ar savu priekšlasījumu varētu neiekļauties visā atvēlētajā laikā, kur nu vēl atbildēt uz deputātu jautājumiem,” norāda Judins.
Strādājot ar “oligarhu krimināllietas” un operatīvās lietas materiāliem, Judins guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas mēģinājumiem Latvijā apstiprinās. Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir radījis ļoti apjomīgu lietu, kurā ir atrodami materiāli, kas apstiprina aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem un nepārprotami norāda uz politisko korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, klāsta Judins.
“Vienlaikus, tagad parlamentārās izmeklēšanas laikā ir atklājies, ka ne visi cilvēki, kuru rīcībā bija izmeklēšanai svarīga informācija un kuru liecības varētu palīdzēt noziegumu pierādīšanā, tika identificēti un nopratināti KNAB izmeklēšanas laikā. Diemžēl izmeklētāji nav izmantojuši visas iespējas iegūt papildu pierādījumus. Valsts sagrābšana nav Krimināllikumā ierakstīts jēdziens, tomēr tā ir saistīta ar vairākām darbībām, kas ir krimināli sodāmas un krimināllietas un operatīvās lietas materiālos ir atrodamas pietiekami skaidras norādes uz izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem,” uzskata deputāts.
Pašlaik normatīvie akti neļaujot publiskot atsevišķus krimināllietu materiālus pēc lietu izbeigšanas, tomēr vairāku dokumentu publiskošana ir sabiedrības interesēs, akcentē Judins. “Šī lieta nav tikai saistīta ar sešus gadus seniem notikumiem – tā ir saistīta arī ar mūsdienu valsts pārvaldi,” uzsver politiķis.
Vērtējot KNAB izmeklēšana gaitu, kas nav novedusi pie lietas nodošanas tiesai, Judins norāda, ka viens no trūkumiem bija tas, ka sadarbība starp tiesībsargājošām iestādēm nav pietiekami efektīva.
“Gan publicētās “Rīdzenes sarunas”, gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā izgaismotie jautājumi ir nozīmīgi sabiedrībai – tie skaidri norāda, kā šodien Latvijā tiek kārtoti politiskie procesi un kurš to dara. Latvijā vairākus medijus ietekmē cilvēki, kas cenšas gūt personisku labumu uz sabiedrības rēķina, līdz ar to šie mediji nesniedz sabiedrībai objektīvu informāciju par valstī notiekošajiem procesiem. Tas rada riskus, ka iedzīvotāji var akceptēt valsts sagrābšanas procesus ilgtermiņā. Uzsveru – valsts sagrābšana ilgtermiņā ir iespējama tikai tad, ja sabiedrība caur vēlēšanām nodrošina negodprātīgiem politiķiem iespējas ietekmēt saimnieciskās un politiskās norises,” norāda Judins.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CF42215E-89EF-4550-BEDC-B6DE3B53913F/
Andrejs Judins, Saeimas deputāts
„Rīdzenes sarunas”: nevienu konkrētu faktu neminēšu, bet aizdomas apstiprinās
Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas mēģinājumiem Latvijā apstiprinās. KNAB ir radījis ļoti apjomīgu lietu, kurā ir atrodami materiāli, kas apstiprina aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem un nepārprotami norāda uz politisko korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Vienlaikus tagad parlamentārās izmeklēšanas laikā ir atklājies, ka ne visi cilvēki, kuru rīcībā bija izmeklēšanai svarīga informācija un kuru liecības varētu palīdzēt noziegumu pierādīšanā, tika identificēti un nopratināti KNAB izmeklēšanas laikā. Diemžēl izmeklētāji nav izmantojuši visas iespējas iegūt papildu pierādījumus.
Valsts sagrābšana nav Krimināllikumā ierakstīts jēdziens, tomēr tā ir saistīta ar vairākām darbībām, kas ir krimināli sodāmas, un krimināllietas un operatīvās lietas materiālos ir atrodamas pietiekami skaidras norādes uz izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Šobrīd normatīvie akti neļauj publiskot atsevišķus krimināllietu materiālus pēc lietu izbeigšanas, tomēr ir acīmredzams, ka vairāku dokumentu publiskošana ir sabiedrības interesēs, jo sevišķi, ņemot vērā, ka virkne no “Oligarhu lietā” iesaistītiem politiķiem ir politikā joprojām aktīvi un turpina pieņemt lēmumus par publisko līdzekļu sadali un apsaimniekošanu. Šī lieta nav tikai saistīta ar sešus gadus seniem notikumiem – tā ir saistīta arī ar mūsdienu valsts pārvaldi.
Vērtējot KNAB izmeklēšanas gaitu, kas nav novedusi pie lietas nodošanas tiesai, ir acīmredzams, ka viens no trūkumiem bija tas, ka sadarbība starp tiesībsargājošām iestādēm nav pietiekami efektīva. Arī sadarbība ar citām valsts institūcijām, kas varētu sniegt atbalstu izmeklēšanā, piemēram, Valsts kontroli, kas konkrētās lietas izmeklēšanas gadījumā vairākkārtīgi atteica sniegt palīdzību KNABam, ir bijusi zemā līmenī un neveicināja izmeklēšanas procesu.
Gan publicētās “Rīdzenes sarunas”, gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā izgaismotie jautājumi ir nozīmīgi sabiedrībai – tie skaidri norāda, kā šodien Latvijā tiek kārtoti politiskie procesi un kurš to dara.
Latvijā vairākus medijus ietekmē cilvēki, kas cenšas gūt personisku labumu uz sabiedrības rēķina, līdz ar to šie mediji nesniedz sabiedrībai objektīvu informāciju par valstī notiekošajiem procesiem. Tas rada riskus, ka iedzīvotāji var akceptēt valsts sagrābšanas procesus ilgtermiņā. Uzsveru – valsts sagrābšana ilgtermiņā ir iespējama tikai tad, ja sabiedrība caur vēlēšanām nodrošina negodprātīgiem politiķiem iespējas ietekmēt saimnieciskās un politiskās norises.
Pastāv risks, ka demokrātija var kļūt par čaulu un sabiedrība oligarhu interesēs strādājošu mediju ietekmē vēlēšanās izvēlēsies tādus politiķus, kas darbojas nevis sabiedrības, bet savās merkantilās interesēs.
Visbeidzot, daži vārdi par līdzšinējo Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu
Manuprāt, parlamentārās izmeklēšanas komisija līdz šim nav pietiekami fokusējusies uz tai doto uzdevumu izpildi. Gan atsevišķu komisijas ekspertu, gan dažu uzaicināto personu paustais komisijas sēdēs virza komisijas uzmanību prom no Saeimas doto uzdevumu izpildes. Pārāk bieži personu iztaujāšanas pārvēršas par bezjēdzīgām diskusijām un nenonāk līdz valsts sagrābšanas pazīmju identificēšanai un izmeklēšanai.
Jautājums par Satversmes apdraudētību izgaismoja komisijas nespēju piesaistīt atzītus konstitucionālo tiesību ekspertus, bet tā vietā, lai atliktu šī jautājuma izskatīšanu līdz laikam, kad šie eksperti varētu piedalīties, tika ieplānots aicināt citus juristus, kuri šobrīd ir samērā tālu no konstitucionālo tiesību problemātikas. Arī “Rīdzenes sarunās” iesaistīto vai pieminēto personu iztaujāšana līdz šim nav devusi ieguldījumu komisijas mērķu sasniegšanu, piemēram, Ainārs Šlesers tā arī nesniedza atbildes uz komisiju interesējošajiem jautājumiem.
Komisijas darbā ir vērojamas lielas problēmas plānošanā. Tālākam periodam darba plānošana iesākās vien tad, kad norādīju, ka komisijai būtu jāuzklausa vismaz vēl 15 cilvēki. Izmeklēšanai svarīgu personu iztaujāšanai ir atlicis ārkārtīgi maz laika, bet šādu personu vēl ir daudz. Iztrūkst komisijas deputātu savstarpējās diskusijas par izmeklēšanas gaitā gūtajām atziņām. Komisijas vadītājas piedāvātais turpmākās iztaujāšanas plāns, ņemot vērā iepriekš notikušo iztaujāšanu pieredzi, nešķiet reālistisks, piemēram, 27.novembra sēdē piedāvāts uzklausīt ne vien Aivaru Lembergu, bet arī Daini Liepiņu, Jāni Dūklavu un Juri Gulbi. Lemberga iztaujāšanai piedāvāts atvēlēt vienu stundu, bet pārējiem pa 30 minūtēm katram. Pie esošās prakses, kad uzaicinātajiem ļauj neierobežoti uzstāties un izpausties, man ir bažas, ka Lembergs ar savu priekšlasījumu varētu neiekļauties visā atvēlētajā laikā, kur nu vēl atbildēt uz deputātu jautājumiem.
Pārpublicēts no kustibapar.lv
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/ridzenes_sarunas_nevienu_konkretu_faktu_neminesu,_bet_aizdomas_apstiprinas
Gulbis viesnīcā “Rīdzene” ar Šleseru apspriedis nozares problēmas, taču “oligarhu lietā” pratināts nav
Telekomunikāciju uzņēmuma “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis savulaik viesnīcā “Rīdzene” ar toreizējo politiķi Aināru Šleseru apspriedis nozares problēmas, taču “oligarhu lietā” pratināts nav. Gulbis šodien “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā, no lapiņas nolasot sagatavotu tekstu, paskaidroja, ka viņam nav plašākas informācijas par kriminālprocesu un neviena izmeklēšanas iestāde viņu nav aicinājusi sniegt liecības.Amatpersona nenoliedza, ka pēc Šlesera uzaicinājuma vairākas reizes “Rīdzenē” ticies ar toreizējo politiķi. Šlesers savulaik ieņēmis satiksmes ministra amatu, bijis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un politiskā spēka līderis. Šādas tikšanās ar amatpersonām nav nekā neparasta, lai apspriestu sakaru nozares problēmas, un arī tikšanās vieta pārsteigumu nav radījusi, norādīja Gulbis.
Uzņēmējs Andris Gailītis komentē notikušo.
Andris Gailitis @agailitis
Normālā valstī pamestu amatu … -> Gulbis par ‘oligarhu lietu’ ne reizi nav aicināts uz tiesībsargājošajām iestādēm delfi.lv/a/49486601
Mon Nov 27 11:50:48 +0000 2017
Tvitera lietotājs Valters min iespējamos Gulbja un Šlesera sarunu tematus.
sretlaV @valtersb
Rudzupuķes, lini, debesis? Gulbis viesnīcā «Rīdzene» ar Šleseru apspriedis nozares problēmas, taču «oligarhu lietā» pratināts nav apollo.tvnet.lv/zinas/gulbis-v… via @apollo_lv
Mon Nov 27 11:32:09 +0000 2017
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) norāda uz nepilnībām izmeklēšanas gaitā.
Inguna Sudraba @SudrabaInguna
Uzklausot J.Gulbja, G.Bojāra un J.Straumes informāciju un atbildes uz deputātu jautājumiem par tā dēvēto “oligarhu lietu”, kārtējo reizi radās pārdomas, ka ne visi cilvēki, kuri varēja sniegt vērtīgu informāciju krimināllietas izmeklēšanā, tikai nopratināti.
Mon Nov 27 13:28:54 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/b39d32b2-8e82-4a13-835a-8233ec150629
Bojārs norāda uz Lemberga, Šlesera un Šķēles periodiem “Dienā”, bet manipulāciju mēģinājumus vērtē kā neveiksmīgus
“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē kādreizējais laikraksta “Diena” galvenā redaktora pienākumu izpildītājs, žurnālists Guntis Bojārs norādīja uz Aivara Lemberga, Aināra Šlesera un Andra Šķēles aktivitātes periodiem saistībā ar avīzes darbu. Bojārs norādīja, ka nav izjutis tiešu spiedienu un ka kopā ar redakcijas kolektīvu izdevās panākt, ka manipulāciju mēģinājumi ar laikraksta saturu bija neveiksmīgi. Viņš skaidroja, ka, esot “Dienas” vadībā, personīgi ne ar vienu “no šiem kungiem” nav ticies un nav redzējis laikraksta telpās.
“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā pieaicinātais eksperts, jurists Aivars Borovkovs izsaka viedokli par Bojāra atbildēm.
Aivars @Borovkovs
Parlamentārās izmeklēšanas komisija
Guntis Bojārs- precīzas atbildes. https://t.co/Q7zqLFtsVm
Mon Nov 27 09:54:05 +0000 2017
Izsakās arī rakstnieks un publicists Artūrs Snips.
Artūrs Snips @ArtursSnips
@Borovkovs Jā, man arī patika Guntis Bojārs. Visvairāk jau tas, ka “kungi” nopirka “Dienu” galīgi nejēdzot neko no mēdijiem, un naivi gaidot rezultātu no savas nezināšanas.
Mon Nov 27 10:46:19 +0000 2017
Tvitera lietotājs “Nepareizais” mēģina noskaidrot, kura cilvēka ietekmē pašlaik atrodas laikraksts “Diena”.
Nepareizais @Nepareizais
Kāds pašlaik ir periods Dienā?
RT @apollo_lv: Bojārs norāda uz Lemberga, Šlesera un Šķēles periodiem «Dienā»
apollo.tvnet.lv/zinas/bojars-n… https://t.co/IrE70V4p04
Mon Nov 27 12:38:52 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/b39d32b2-8e82-4a13-835a-8233ec150629
