Ārzemju un pašmāju eksperti Rīgā spriež par ES budžetu, kohēzijas politiku, drošību un ES nākotnes virzību kopumā
Rīga, 24.nov., LETA. Ārzemju un pašmāju eksperti šodien Rīgā analizē Eiropas Savienības (ES) virzību nākotnē, īpaši pievēršoties ES budžeta un kohēzijas politikai, aizsardzības un enerģētiskās drošības jautājumiem, kā arī spriežot par ES turpmāko politisko attīstību kopumā, aģentūru LETA informēja domnīcā “New Direction”.
Konferencē “ES nākotnes virzība: nacionālās prioritātes, reģionālie izaicinājumi un kopējās iespējas” notika trim paneļdiskusijas, kur pirmā koncentrējās uz vispārīgo ES politisko attīstību. Tajā Londonas Ekonomikas augstskolas Eiropas institūta profesors Īans Begs, Vārvikas Universitātes profesors Deniss Novijs, kā arī “Open Europe” domnīcas Briseles biroja vadītājs Pīters Klēpe runāja gan par īstermiņa, gan ilgtermiņa izaicinājumiem. Lielbritānijas izstāšanās no ES un līdz šim lēno sarunu procesu, priekšlikumiem par dažādu ātrumu Eiropu, kā arī ilgtermiņa ES finansēšanas modeli, kas bija tikai daži no tematiem, kurus eksperti apsprieda.
Notika arī preses konference, kurā Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas biedri iepazīstināja klātesošos žurnālistus ar jaunākajām aktualitātēm “Breksit” jautājumā, īsi iztirzāja konferences mērķus un bija gatavi atbildēt un mediju pārstāvju uzdotajiem jautājumiem. Preses konferencē piedalījās EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), EP viceprezidents Rišards Čarneckis un EP ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Anderss Vistisens.
Enerģētikas un konkurences lietu eksperts Alans Railijs pievērsās Eiropas enerģētikas un enerģētiskās drošības politikai, kritiski izvērtējot arī “Nord Stream 2” projekta un ar to saistītos konkurenci un enerģētiskās neatkarības kropļojošos aspektus.
Savukārt otrā paneļdiskusija, kas vairāk attiecās uz Baltijas reģionu un Austrumeiropu kopumā, uzsvars ticis likts uz aizsardzības un enerģētiskās drošības jautājumiem. Vašingtonā bāzētā “Atlantic Council” domnīcas nerezidējošā līdzstrādniece Elizabete Brova koncentrējās uz NATO lomu Eiropas aizsardzībā, pieskaroties līdz šim neiztirzātiem aspektiem, piemēram, kāda tipa valstu devums NATO ir vissvarīgākais.
Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons stāstīja par Lielbritānijas lomu Eiropas drošībā pēc “Breksit”, kamēr NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts runāja par dezinformācijas kampaņām internetā, tai skaitā Krievijas ietekmi. Bet kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) izklāstīja savu redzējumu par drošības jautājumiem vispārīgi.
Pēdējā paneļdiskusijā akadēmiķi skatīja ES budžetu un kohēzijas politiku. Kontekstā ar Lielbritānijas izstāšanos radušies jauni izaicinājumi – ne tikai tā sauktais ES budžeta finansēšanas “robs”, bet pastāv bažas, ka pats finansēšanas modelis un prioritātes mainīšoties, skaidroja domnīcā. Latvijai un reģionam jo sevišķi svarīgi ir jautājumi par kohēzijas politikas attīstību un naudas pārdales mehānismiem.
Tāpat ar piesardzību vērtējamas ir arī citas gaisā virmojušās idejas: iniciatīvas par fondu sasaisti ar valstu fiskālo un cita veida “paklausību”, virzība uz publiskās-privātās partnerības projektiem, tādējādi pamazām aizstājot esošos struktūrfondus, kā arī jautājums par kopējo budžeta apmēru nākotnē. Attiecīgajā paneļdiskusijā uzstājās izdevuma “The Economist” Eiropas biroja redaktora vietnieks Mets Steinglēss, Kopenhāgenas Biznesa skolas asociētais profesors Manuele Čiti, Eiropas Politikas centra analītiķis Robā Uguno-Noels, kā arī lektors Anastasijs Cardas no Demokrīta universitātes Trāķijā, Grieķijā.
Domnīcā norādīja, ka “New Direction – The Foundation for European Reform” ir Briselē reģistrēta bezpeļņas organizācija un ir Eiropas Parlamenta daļēji finansēta.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EEA23E64-B7DA-4A0B-98A9-B17B244C600A/
Zīle: Latvijai vajag pastāvēt par savām interesēm ES arī sarunās par iespējamām “Breksit” sekām
Rīga, 24.nov., LETA. Latvijai vajag pastāvēt par savām interesēm Eiropas Savienībā (ES) arī sarunās par iespējamām “Breksit” sekām, uzskata eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Zīle aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijai vienmēr vajag balstīties uz savām, Baltijas valstu interesēm. Lai arī dažās jomās Baltijas valstis var būt arī konkurenti, lielās ģeopolitiskās līnijās mēs esam partneri, akcentēja politiķis.
Ir būtiski atrast tuvākos partnerus Eiropas jautājumos, piemēram, starp Ziemeļvalstīm, nopozicionēties būtiskajās sarunās, uzskata politiķis. Viņš piebilda, ka nepieciešams stingri pastāvēt uz savām interesēm, piemēram, Kohēzijas fondu līdzekļu paredzēšanu. Šādas sarunās nevajadzētu kautrēties un būtu jāizmanto visi politiskie argumenti un jārod partneri.
“Latvijas valdībai vajag ar vēsu galvu pastāvēt uz savām interesēm,” akcentēja politiķis, runājot par kohēzijas politiku. Zīle piebilda – gadījumā, ja cilvēkiem tiktu liegta iespēja izlīdzināt sociālekonomiskos apstākļus ar bagātākam valstīm, tad Eiropai zustu viena no pamatjēgām.
Kā ziņots, ārzemju un pašmāju eksperti šodien Rīgā analizē ES virzību nākotnē, īpaši pievēršoties ES budžeta un kohēzijas politikai, aizsardzības un enerģētiskās drošības jautājumiem, kā arī spriežot par ES turpmāko politisko attīstību kopumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/47716E6D-81C4-47BD-AFCD-A103E13C0437/
Eksperts: Dalībvalstu politiķiem vairāk jāskaidro, ko ES dara savu iedzīvotāju labā
Rīga, 24.nov., LETA. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu politiķiem vairāk jāskaidro, ko ES dara savu iedzīvotāju labā, konferencē “ES nākotnes virzība: nacionālās prioritātes, reģionālie izaicinājumi un kopējās iespējas” sacīja Vārvikas Universitātes profesors Deniss Novijs.
Viņš skaidroja, ka liela daļa cilvēku ES nezina, ko Savienība dara viņu labā, piemēram, Lielbritānijā, kur vien nelielai daļai sabiedrības tas ir saprotams, īpaši, runājot par starptautisko tirdzniecības politiku. Eksperts norādīja, ka ieguvumus no ES Lielbritānijas sabiedrībai nespēja izskaidrot ne tie, kas atbalstīja valsts izstāšanos no ES, ne tie, kas to neatbalstīja. Novijs uzsvēra, ka ES ir vairāk jāuzsver, ko tā veic parasto iedzīvotāju labā, jo ES nereti tiekot uztverta kā kaut kas elitei domāts un nepieciešams.
Savukārt Londonas Ekonomikas augstskolas Eiropas institūta profesors Īans Begs klātesošajiem norādīja, ka nākotnes ES izaicinājumi ietver ne tikai neziņu par “Breksit”, bet arī sociālos aspektus. Viņš vērsa uzmanību, ka vērojama populācijas novecošanās daudzviet Eiropā, piemēram, Somijā, Vācijā un citur. Tāpat vērojams sadalījums dalībvalstu sabiedrībās, proti, elite pret “parastajiem” cilvēkiem, kā arī manāma globalizācijas ietekme.
“Ekonomikas jomā vērojama liela atšķirība starp ieguvējiem un zaudētājiem, kas rada populisma pieaugumu. Šis un citi iemesli liek apšaubīt, vai ES attīstās pareizi. Izaicinājumi gaidāmi arī ASV prezidenta Donalda Trampa sakarā un Krievijas prezidenta Vladimira Putina personā,” teica eksperts.
Begs pauda pārliecību, ka lielāka neziņa par ES nākotni var pienākt gadījumā, ja Vācijas politika kļūs eiroskeptiskāka, kā arī, ja nākamgad gaidāmajās Itālijas parlamenta vēlēšanās saglabāsies šī brīža valdība, iespējams, nespējot nodrošināt pietiekamu stabilitāti valstī. Tāpat Ungārijas, Polijas un Čehijas politiskais nākotnes virziens vēl ir neskaidrs.
“Manuprāt, “Breksit” ir iespēja ES mainīties. Tuvākā nākotne Eiropai būs īsta cīņa, jo kurā virzienā tā šobrīd dodas, vēl ir grūti spriest. To pastiprina fakts, ka Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera redzējums vai vēlmes un Francijas prezidenta Emanuela Makrona vēlmes par ES nākotni ir pretrunīgas un nav savienojamas, savukārt Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas Florences runa atspoguļo lielu nedrošību par to, kāda izskatīsies Eiropas nākotne,” piebilda profesors.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C974E-6EED-352A-F6C9-14779DF99BB4/
par adhēzijas un difūzijas poli†iku nespriež?