Dzintars Zaļūksnis
Nodrošinājusi pati sev un saviem vasaļiem valsts pārvaldē algu palielinājumu nākamgad, Latvijas politiskā elite var būt droša, ka arī statistiski vidējā darba samaksa valstī palielināsies. Tieši tāpat kā šogad, kad valsts “galvenās” personas piedzīvoja gan par apmēram 20% lielākas algas, gan regulāras prēmijas. Atsevišķi aplaimotie subjekti – piemēram, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs, kura ienākumi no dienišķās aldziņas vien palielinājušies par 14 000 eiro gadā,– pat sākuši brēkt, ka “ekonomika sākot uzkarst”.
Vai ekonomika tiešām to dara? Atsevišķu pilsoņu makos un banku kontos laikam gan tā ir – un viņiem tiešām jābaidās, kad tik kabatās no svelmes neizdeg caurumi. Bet vai karstums jūtams statistiski vidējā Latvijas iedzīvotāja saimniecībā? To varam noteikt, piemēram, salīdzinot darba samaksas skaitļus visas Eiropas Savienības (ES) mērogos. Un tie atbilstoši ES statistikas biroja “Eurostat” datiem 2017. gada pirmajā pusē bija tādi.
Darba samaksas pieaugums ES valstīs 2017. gada 1. un 2. ceturksnī, salīdzinot ar ceturksni iepriekš (%)
Avots: Eurostat
1. cet. 2. cet.
EZ 1,4 1,8
ES28 1,6 2,2
Rumānija 17,2 18,6
Ungārija 12 13
Čehija 8,3 11,1
Bulgārija 10,1 11
Lietuva 9,9 10,4
Polija 2,8 8,3
Latvija 8,7 8,1
Igaunija 5,3 8,1
Slovākija 3,9 7,3
Slovēnija 2,5 5,2
Horvātija 5,3 4,3
Luksemburga -0,3 4
Portugāle 3,4 2,9
Austrija 1,4 2,6
Vācija 2,2 2,3
Īrija 1,2 2,2
Lielbritānija 1,4 1,9
Grieķija 6,2 1,8
Dānija 2 1,8
Zviedrija 2,1 1,7
Malta 1,3 1,7
Nīderlande 1 1,7
Francija 1,1 1,4
Beļģija 0,7 1,1
Itālija 0,8 0,9
Kipra 0,1 0,4
Spānija 0 0,4
Somija -3 -0,3
Katrs pats var pārliecināties, ka mēs neesam tie, kas “sakarst” visvairāk. Tieši otrādi. Ja atceramies, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir ceturtā-piektā zemākā ES (aiz Bulgārijas. Rumānijas un Lietuvas, periodiski arī Ungārijas), varam konstatēt, ka visas šīs valstis diezgan strauji deldē starpību ar Latviju, kurpretim tādas valstis kā Čehija un Polija lēnām no mums attālinās, slīdot Rietumeiropas valstu virzienā.
Turklāt jāņem vērā arī tas, ka absolūtos skaitļos (reālas naudas ziņā) 8,1% palielinājums Latvijā ir daudz mazāk nekā, piemēram, 1,7% pieaugums Zviedrijā, 2,2% – Īrijā, 2,3 – Vācijā, 4% – Luksemburgā vai tas pats 8,1% Igaunijā.
Vārdu sakot, statistiski vidējais algu pieaugums Latvijā nemaz nav tik liels, kādu varētu domāt, nekritiski apskatot “Eurostat” skaitļus. Pirmkārt, skaitļus “uzpumpē” anormāli milzīgais valsts aparāts ar savām “nopelnītajām” palielinātajām algām. Otrkārt, mūsu konkurentvalstis ekonomiskās atelpas brīdi izmanto, lai kaut nedaudz tuvinātu savu pilsoņu labklājību turīgāko ES valstu līmenim.
Uz šāda fona “uzkaršana” notiek tikai to pilsoņu galvās, kuri paši ir nobijušies no tā, cik daudz naudas viņi varēs tērēt nākamgad. Un šie pilsoņi meklējami pirmām kārtām Saeimā, valdībā, Valsts prezidenta kancelejā, Latvijas Bankā, valsts uzņēmumu valdēs un tamlīdzīgās institūcijās.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/videja-darba-samaksa-latvija-palielinas-daziem-uzkarst-kabatas
