FOTO: 21.11.2017. pie VARAM ēkas protestē pret 500 lauku ciematu izmiršanu

Rīga, 21.nov., LETA. Šovakar, plkst.19.30, sabiedriskās iniciatīvas “Lauku Atdzimšanas kustība” pārstāvji pulcēsies pie Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), lai iedegtu svecītes 500 izmirušajiem Latvijas ciemiem, šādā veidā aicinot pamatīgāk pievērsties lauku ciematu skaita sarukšanai, aģentūru LETA informē kustības pārstāvji.
Pasākuma organizatori pamato, ka “lauki ir tautas kultūras šūpulis kas nepelnīti atstāts pabērna lomā” un, ka šobrīd, tikai ar citām metodēm “turpinās Padomju varas uzsāktā lauku depopulācijas politika.”
“Lauku Atdzimšanas kustība” sagatavojusi un iesniegusi VARAM iesniegumu, kurā lūgts pārskatīt Aigara Kalvīša valdības veiktās pagastu pašpārvaldes likvidācijas lietderību, apturēt pašvaldību īpašumu iztirgošanu kā arī sadarbībā ar izglītības ministriju, Memorandu padomi, nevalstiskajām organizācijām un mazo lauku skolu pārstāvjiem, apstiprināt un pilnveidot lauku skolu saglabāšanas un attīstības programmu.
Kustības paziņojumā teikts, ka uz šādu akciju viņus pamudinājusi slēgtās Brantu skolas izsole, Smiltenes novadā, kurā bija iecerēta lauku problēmu risināšanai nozīmīga projekta īstenošana.
Aktīvisti uzskata, ka šī skola ļoti uzskatāmi ilustrē Latvijas lauku problēmas. “Tā, pretēji pagastu apvienošanas plānam, tika slēgta uzreiz pēc pagasta pievienošanas Smiltenes novadam, zibenīgi tika izvazāts skolas inventārs, skolas ēka daudzas reizes likta izsolēs, nekurināšanas un nesalaboto noteku dēļ iet postā,” teikts paziņojumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BCC05BBF-247F-46D5-8513-2B9CA7E5E56C/

RACA: Pēc skolu tīkla optimizācijas iedzīvotāji pametīs reģionu novadus, lai gan grib tur dzīvot

Rīga, 22.nov., LETA. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skolu tīkla optimizācijas pētījuma ieteikumu ieviešana dzīvē veicinātu iedzīvotāju aizbraukšanu no novadiem un ciematu izmiršanu, šodien konferencē pauda Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) vadītājs, Valkas novada priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Minētā pētījuma rezultāti liecina, ka neviena no Valkas novada skolām neatbilst saglabāšanas kritērijiem, atgādināja Krauklis. Viņš skaidroja, ka jau divu gadu garumā ar ģimenēm individuāli tiek spriests par to, kas notiks, ja skolas slēgs, jo Valkas novada skolas ir vienas no mazākajām Latvijā. “Taču būtiska daļa vecāku grib dzīvot laukos ne tādēļ, ka viņiem nav kurp braukt, bet tādēļ, ka viņi grib šo lauku dzīves veidu, viņi vēlas, lai bērni izaug laukos,” norādīja politiķis.
Viņš uzskata, ka skolu slēgšana veicinātu iedzīvotāju aizbraukšanu no pašvaldībām. Viņaprāt, sevišķi tas iespaidotu uzņēmējus, jo ar skolu slēgšanu šīs uzņēmēju ģimenes būtībā “tiekot dzītas projām.”
“Uzņēmēji pieprasa kvalitāti viņu dzīves apstākļiem – skolas, kur bērniem mācīties – lai ir baseins, fiziskās nodarbības. Ģimenes grib dzīvot novados un prasības iedzīvotājiem tikai aug,” skaidroja Krauklis.
Līdzīgu nostāju pauda arī Līvānu novada priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS). Viņš norādīja, ka novads iegulda līdzekļus uzņēmējdarbības attīstībā un dara visu, lai uzņēmējus piesaistītu, taču, “ja viņu bērniem nav, kur skoloties – viņi brauks projām.”
Līvānu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ilga Peiseniece apgalvoja, ka vietējie uzņēmēji pat ir iedibinājuši izcilības balvu pedagogiem, kuras pasniedz par sasniegumiem olimpiādēs vai izcilu darbu ar skolēniem. “Divu gadu laikā uzņēmēji šajās balvās izmaksājuši 20 250 eiro – atsevišķos gadījumos pat 5000 apmērā vienam pedagogam,” skaidroja pārstāve, norādot, ka tas ir kļuvis par lielu stimulu pedagogiem veikt savu darbu vēl kvalitatīvāk.
Viņa uzsvēra, ka Līvānos neko mākslīgi neuzturot. Skolas slēdz, ja tās savu funkciju vairs neveic, taču Līvānos visās skolās ir pirmsskolas grupas, kas nodrošina pēctecību, teica Peiseniece. “Neskatoties uz to, ka Rudzātu vidusskola ir viena no labākajām skolām Latvija lauku reģionos, to tāpat plāno slēgt un, ja zināšanu rezultāti nav kritērijs skolu saglabāšanai, tad kas ir, vai tiešām tikai bērnu skaits ir noteicošais?” sprieda novada pārstāve.
Kā ziņots, IZM pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai veicot skolu tīkla optimizāciju.
Pētījumā norādīts, ka vidusskolas 10.-12.klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paudis pārliecību, ka skolās ar ļoti nepietiekamu skolēnu skaitu 10.- 12.klašu posmā ir ārkārtīgi grūti runāt par izglītības kvalitāti. Viņš uzsvēris, ka visiem izglītības procesā iesaistītajiem “ir laiks iziet no komforta zonas”
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/FC91A138-3224-4D1D-893F-83A87A3511B5/

Līvānu novada priekšsēdētājs: Izglītības ministrija apzināti nodarbojas ar kaitniecību reģioniem

Rīga, 22.nov., LETA. Skolu tīkla optimizācijas pētījums veikts ar mērķi nodarīt kaitniecību reģionu attīstībai, trešdien Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) organizētajā konferencē pauda Līvānu novada priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS).
Vaivods ir pārliecināts, ka Izglītības uz kultūras ministrijas (IZM) veiktais skolu tīkla optimizācijas pētījums veicinās reģionu izmiršanu, jo vietējie iedzīvotāji pēc skolu slēgšanas novadus pametīs un pārcelsies vai nu uz Rīgu un Pierīgu, vai dosies uz ārzemēm.
Viņaprāt, lai arī šis pētījums skandina “skolu tīkla sakārtošana”, dzīvē tas nozīmējot pilnvērtīgas novada dzīves likvidēšanu, jo iedzīvotāji bez skolām dzīvot pašvaldībās nepaliks. “Šis pētījums ir veikts vienpusēji, jo neviens fiziski nav bijis novados uz vietas. Lai arī saka, ka katrai pašvaldībai būs jālemj par skolu likvidēšanu, balstoties uz kritērijiem, neviens nav pateicis, kādi šie kritēriji būs, mēs visi esam neziņā,” sašutumu pauda Vaivods.
Viņš arī izteicās, ka, ilgstoši “zombējot” sabiedrību, ka skolas ir jālikvidē un tās nav nepieciešamas, iedzīvotāji sāk tam ticēt. “Tas ir tāds padomju varas paņēmiens – stāstīt tik ilgi, kamēr cilvēki tiešām notic, ka iecere ir laba, bet patiesībā valdība cenšas uzburt kaut kādu pasaku pasauli, neredzot kā tas fiziski ietekmēs pašvaldību dzīvi,” sprieda priekšsēdis.
Vaivodu uztrauc risks zaudēt uzņēmējus – tā esot viena no lielākajām iedzīvotāju grupām, kas Līvānu novadā pieprasa iespēju kvalitatīvi skolot bērnus. Uzņēmēji piedalās gan skolu attīstības programmu nodrošināšanā, gan pedagogu darba veicināšanas pasākumos. “Taču tagad man iedzīvotājiem jāskatās acīs un jāsaka, ka viņu bērniem skolas vairs nebūs un ir jāmeklē iespējas braukt uz 30 vai 60 kilometrus attālām iestādēm,” teica Vaivods.
Viņš izteicās, ka pašreizējais skolu tīkla optimizācijas plāns veicināšot vien to, ka no novadiem aizbrauks jauni, darbspējas vecuma iedzīvotāji, paliekot vien pensionāriem.
Kā ziņots, IZM pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai veicot skolu tīkla optimizāciju.
Pētījumā norādīts, ka vidusskolas 10.-12.klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem.
Šadurskis paudis pārliecību, ka skolās ar ļoti nepietiekamu skolēnu skaitu 10.- 12.klašu posmā ir ārkārtīgi grūti runāt par izglītības kvalitāti. Viņš uzsvēris, ka visiem izglītības procesā iesaistītajiem “ir laiks iziet no komforta zonas”.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/133C972B-67E2-E6BF-9965-1C5A01D7F6D4/