Pēc koalīcijas sarunu izgāšanās Vācijai draud jaunas vēlēšanas
Berlīne, 20.nov., LETA—REUTERS/AFP. Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdienas rītā atzinusi, ka koalīcijas sarunas izgāzušās, un tagad Eiropas Savienības (ES) ietekmīgākajai valstij draud politiskā krīze, kas var novest pie nepieciešamības izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Pēc vairāk nekā četras nedēļas ilgušajām sākotnējām koalīcijas sarunām ar Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU), viņu Bavārijas metaspartiju CSU un “zaļajiem”, liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), norādot uz nepārvaramām domstarpībām, negaidīti paziņoja par izstāšanos sarunām.
Merkele pirmdienas rītā žurnālistiem paziņoja, ka tagad par turpmāko rīcību konsultēsies ar prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru.
“Šī būs dziļu pārdomu diena,” preses konferencē atzina Merkele. “Kā kanclere es darīšu visu, lai gādātu, ka gaidāmo smago nedēļu laikā valsts tiek labi pārvaldīta.”
Tagad Vāciju gaida nedēļas, ja ne mēneši bez patiesi rīcībspējīgas valdības. Lai gan Merkele un viņa līdzšinējais kabinets turpinās pildīt savus pienākumus, nav gaidāms, ka tas varētu pieņemt kādus svarīgus politiskus lēmumus.
Pēc sarunu izgāšanās par tā dēvētās Jamaikas koalīcijas izveidošanu atlikuši vairs tikai divi scenāriji, no kuriem Vācijas pēckara vēsturē vēl neviens nav izmēģināts. Vai nu Merkele mēģina izveidot mazākuma valdību, vai arī, ja valdību izveidot neizdodas, tiek izsludinātas pirmstermiņa vēlēšanas.
CDU/CSU līdzšinējie partneri tā dēvētajā lielajā koalīcijā sociāldemokrāti (SPD) pēc vēsturiskās sagrāves septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās paziņojuši par aiziešanu opozīcijā un noraidījuši iespēju turpināt sadarbību ar konservatīvajiem.
Merkele, kas kanclera krēslā aizvadījusi jau 12 gadus, ļāvusi noprast, ka nevēlas vadīt arī mazākuma valdību, jo tas draud ar politisko nestabilitāti.
Tajā pašā laikā tradicionālās partijas nevēlas jaunas vēlēšanas, jo bažījas, ka tādējādi savas pozīcijas var vēl vairāk nostiprināt pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas septembrī, iegūstot 13% balsu, pirmo reizi iekļuva parlamenta apakšpalātā.
Tajā pašā laikā Vācijas nespēja izveidot jauno valdību var ietekmēt visu Eiropu, sākot ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinātajām eirozonas reformām un beidzot ar ES turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju pēc tās izstāšanās no bloka.
Reaģējot uz FDP līdera Kristiāna Lindera paziņojumu par izstāšanos no sarunām, eiro kurss jau ir krities, lai gan analītiķi norāda, ka pagaidām vēl īsti nav skaidrs, kā Vācijas situācija ietekmēs Eiropas vienoto valūtu ilgtermiņā.
Iespējamā pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšana var nozīmēt arī Merkeles politiskās karjeras beigas, jo sagaidāms, ka konservatīvo nometnē daudzi uzdos jautājumu, vai viņa ir piemērota vēlreiz uzņemties CDU/CSU kampaņas vadību.
Arī laikraksta “Die Welt” veiktā aptauja liecina, ka 61,4% vāciešu koalīcijas sarunu izgāšanos uzskata vienlaikus par Merkeles karjeras galu, un tikai 31,5% aptaujāto ir pretējās domās.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/world/133C970D-C28B-44B9-0A66-F82FB01E5E45/
Uzziņa – Iespējamie risinājumi pēc Vācijas koalīcijas sarunu izgāšanās
Berlīne, 20.nov., LETA—DW. Pēc sarunu izgāšanās starp kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem (CDU/CSU), brīvajiem demokrātiem (FDP) un “zaļajiem” par tā dēvētās Jamaikas koalīcijas izveidi, Vācija nonākusi uz politiskās krīzes sliekšņa.
Zemāk sniedzam ieskatu iespējamajās alternatīvās, kas atlikušas vācu politiķiem, lai rastu izeju no krīzes.
CITA VAIRĀKUMA NODROŠINĀŠANA
Vienīgā iespēja nodrošināt citu vairākumu ir līdzšinējās Merkeles vadītās “lielās koalīcijas” saglabāšana, turpinot sadarbību starp CDU/CSU un sociāldemokrātiem (SPD).
“Lielā koalīcija” pie varas atradusies kopš 2013.gada, un iepriekšējā Bundestāga sasaukumā tā kontrolēja 504 no 631 deputātu balss.
Tomēr pēc vēsturiskās sagrāves septembrī notikušajās vēlēšanās, kurās SPD sniegums bija vājākais, kādu partija pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara, sociāldemokrāti paziņoja par pāriešanu opozīcijā, un nekas neliecina, ka viņi varētu šo lēmumu mainīt.
SPD līdera vietnieks Ralfs Štegners jau vēlu svētdienas vakarā paziņoja, ka “koalīcijas sarunu izgāšanās rezultātā SPD situācija nemainīsies”.
Savukārt otrs partijas līdera vietnieks Torstens Šēfers-Gumbels piebilda, ka SPD “nav Angelas Merkeles karjeras auto rezerves ritenis”.
MAZĀKUMA VALDĪBA
Lai gan teorētiski Merkele varētu veidot mazākuma valdību, tā patiesībā nav reāla alternatīva, jo šādā politiski nestabilā atmosfērā viņai būtu grūti panākt opozīcijas atbalstu jebkuram mazākuma valdības piedāvātajam likumprojektam.
Varbūtējai CDU/CSU un FDP koalīcijai pietrūktu 29 balsis, lai nodrošinātu vairākumu. Savukārt konservatīvo un “zaļo” koalīcijai trūktu 42 balsis.
Turklāt mazākuma valdības modelis, kas citās valstīs ir visai ierasts, Vācijā nacionālajā līmenī vēl nekad nav izmēģināts.
Jau tūlīt pēc vēlēšanām Merkele apsolīja nodrošināt Vācijai “stabilu valdību”, kamēr SPD noraidījusi iespēju, ka varētu atbalstīt viņas vadītu mazākuma kabinetu.
ĀRKĀRTAS VĒLĒŠANAS
Saskaņā ar Vācijas konstitūcijas 63.pantu prezidentam vispirms ir jāpiedāvā kādas partijas līderim valdības veidošana. Šī persona kļūst par kancleru, ja par to balso vairāk nekā puse no Bundestāga locekļiem (kanclera vairākums).
Ja prezidenta piedāvātais kanclera kandidāts negūst vairākumu, seko otrā balsošanas fāze, kam dotas divas nedēļas, kuru laikā absolūtajam deputātu vairākumam jāpanāk vienprātība.
Šajā procesā balsojumu skaits un iespējamo kancleru skaits nav ierobežots. Ja nevienam no politiķiem neizdodas gūt kanclera vairākumu, sākas trešā balsošanas fāze.
Šajā procesā iespējamajam valdības vadītājam jau pietiek ar relatīvo vairākumu un par kancleru kļūst kandidāts, ka iegūst visvairāk balsu.
Tomēr šajā brīdī savs vārds sakāms atkal prezidentam. Ja kāds no kandidātiem iegūst relatīvo vairākumu, valsts galva var to iecelt par kancleru, kurš vada mazākuma valdību. Taču prezidenta pilnvarās ir arī parlamenta atlaišana, kuras gadījumā 60 dienu laikā sarīkojamas jaunas vēlēšanas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C9708-A82C-A613-7BF6-AC6B8E375FED/
Brīvie demokrāti aiziet no Vācijas koalīcijas veidošanas sarunām
Berlīne, 20.nov., LETA–DPA/AP. No Vācijas koalīcijas veidošanas sākotnējām sarunām svētdien aizgājusi liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kas tajās piedalījās ar kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo bloku (CDU/CSU) un “zaļajiem”.
Sarunas cietušas neveiksmi tādēļ, ka nav izdevies izveidot uzticību starp partijām, svētdienas vakarā paziņoja FDP līderis Kristiāns Lindners.
Viņš norādīja, ka sarunu partneriem nav izdevies vienoties arī par Vācijas modernizācijas redzējumu.
“Labāk nevaldīt vispār, nekā valdīt nepatiesi,” atzina FDP līderis.
Merkele tikmēr pauda nožēlu par FDP lēmumu aiziet no sarunām.
“Mēs uzskatījām, ka esam uz ceļa, kur varēja panākt vienošanos,” viņa Berlīnē sacīja reportieriem. “Es paužu nožēlu, izjūtot pilnīgu cieņu pret FDP, ka mēs nespējām panākt sasvstarpēju vienošanos,” sacīja kanclere.
Merkele uzsvēra, ka darīs visu iespējamo, lai vadītu valstī šajā sarežģītajā laikā.
Viņa pavēstīja, ka pirmdien konsultēsies ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, lai informētu viņu par sarunu gaitu un apspriestu turpmākos soļus.
“Zaļo” politiķis Reinhards Bitikofers tikmēr tviterī kritizēja Lindnera lēmumu, paužot, ka FDP izvēlējusies “populistisku aģitāciju, nevis valdības atbildību”.
Partijas bija vienojušās sākotnējās sarunas pabeigt līdz ceturtdienai, bet pēc tam termiņš tika pagarināts līdz svētdienas vakaram.
Lielākās domstarpības partiju vidū ir bijušas par imigrāciju un klimata pārmaiņu ierobežošanu.
Trīspusējā CDU/CSU, FDP un “zaļo” koalīcija šobrīd faktiski ir vienīgā iespējamā kombinācija vairākuma nodrošināšanai parlamenta apakšpalātā, jo līdzšinējie konservatīvo koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD) pēc vēsturiskās sagrāves septembra vēlēšanās paziņojuši, ka pāriet opozīcijā.
Sarunu izgāšanās draud ar nepieciešamību izsludināt jaunas vēlēšanas, taču tradicionālās partijas to nevēlas, jo baidās, ka tādējādi savas pozīcijas vēl vairāk nostiprinās pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas septembrī notikušajās vēlēšanās pirmo reizi iekļuva Bundestāgā.
Tikmēr SPD līderis Martins Šulcs piektdien jau nācis klajā ar aicinājumu rīkot ārkārtas vēlēšanas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/8CDAE422-C42F-4094-AEB9-74CB14FD9502/
Vācijas sociāldemokrāti noraida “lielās koalīcijas” saglabāšanu
Berlīne, 20.nov., LETA—DPA. Vācijas sociāldemokrāti (SPD) pirmdien noraidījuši iespēju veidot koalīciju ar kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem un aicinājuši rīkot pirmstermiņa vēlēšanas.
SPD valde atkārtotu lēmumu par atteikšanos iesaistīties Merkeles vadītā koalīcijā pieņēmusi pēc tam, kad svētdienas vakarā izgāzās koalīcijas sarunas starp viņas vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU), to Bavārijas meitaspartiju (CSU), liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un “zaļajiem”.
SPD līderis Martins Šulcs par aiziešanu opozīcijā paziņoja jau tūlīt pēc 24.septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās sociāldemokrāti cieta smagāko sakāvi kopš 1949.gada.
Arī pirmdien Šulcs preses konferencē paziņoja, ka partija no šī lēmuma neatkāpsies.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C9701-A88B-3C02-CE5A-40BC9EDA398B/
Pēc koalīcijas sarunu izgāšanās AfD cer uz savu pozīciju nostiprināšanu
Berlīne, 20.nov., LETA—DPA. Pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) pēc kancleres Angelas Merkeles neveiksmes izveidot jauno koalīciju pirmdien pasusi pārliecību par savu pozīciju nostiprināšanos.
“Merkele ir izgāzusies,” pēc koalīcijas sarunu izjukšanas starp viņas vadītajiem konservatīvajiem (CDU/CSU), Brīvo demokrātu partiju (FDP) un “zaļajiem” paziņojis AfD Bundestāga frakcijas līdzpriekšsēdētājs Aleksandrs Gaulands.
Savukārt AfD frakcijas vadītājs Bādenes-Virtembergas zemes parlamentā Jergs Moitens sarunā ar aģentūru DPA norādījis, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā eiroskeptiķi Vācijas parlamenta apakšpalātā iegūs vēl vairāk vietu.
Tomēr Gaulands atzinis, ka šobrīd būtu pāragri spriest par AfD iespējamo iesaistīšanos koalīcijā ar CDU/CSU, ja Merkele tiktu nobīdīta malā.
24.septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās AfD, izcīnot 12,6% balsu, kļuva par pirmo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas, atrodoties politiskajā spektrā pa labi no CDU/CSU, spējusi iekļūt parlamenta apakšpalātā.
Savus panākumus eiroskeptiķi guva, piesaistot daļu CDU/CSU, kā arī konservatīvo līdzšinējo koalīcijas partneru sociāldemokrātu (SPD) elektorāta.
Šobrīd aptaujas liecina, ka par AfD būtu gatavi balsot 11 līdz 13% vāciešu.
Otra AfD Bundestāga frakcijas līdzpriekšsēdētāja Alise Vīdele četras nedēļas ilgušās neveiksmīgās koalīcijas sarunas nosaukusi par “vēlētāju krāpšanu”, norādot, ka jau pašā sākumā bijis skaidra tā dēvētās Jamaikas koalīcijas neiespējamība, jo sarunās iesaistītās partijas nespēs atrisināt savstarpējās domstarpības.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C9700-8A80-67C7-CA3B-555F7FF1C23A/
Šteinmeiers aicina partijas rast kompromisu valdības izveidošanai
Berlīne, 20.nov., LETA—AFP/DPA. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers pirmdien aicinājis partijas pārvērtēt savas pozīcijas un rast kompromisu, lai varētu izveidot jauno valdību.
“Valdības veidošana vienmēr bijis grūts došanas un ņemšanas process, taču mandāts veidot valdību (..) demokrātijā, iespējams, ir augstākais vēlētāju dotais mandāts partijai, un šis mandāts joprojām ir spēkā,” uzsvēra Šteinmeiers, piebilstot, ka “šis ir brīdis, kad visiem iesaistītajiem jāpārskata sava attieksme”.
Kā ziņots, svētdienas vakarā izgāzās koalīcijas sarunas starp kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem (CDU/CSU), brīvajiem demokrātiem (FDP) un “zaļajiem”.
Šteinmeiers arī paziņoja, ka šobrīd nav gatavs izsludināt ārkārtas vēlēšanas un ka viņš uzsāks konsultācijas ar partiju līderiem.
Viņš norādīja, ka “atgriezties vienkārši pie vēlētājiem” nav iespējams.
“Es sagaidu, ka ikviens būs gatavs runāt, lai valdības izveidošanu padarītu par iespējamu,” uzsvēra prezidents.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C970B-9F2F-411D-69FD-737D5916F31B/
Merkele cenšas saglābt Vācijas koalīcijas veidošanas sarunas
Berlīne, 20.nov., LETA–AFP. Vācijā svētdien notika nozīmīgas jaunās koalīcijas veidošanas sarunas, un kanclere Angela Merkele centās novērst to izjukšanu un jaunu parlamenta vēlēšanu rīkošanu.
Sarunās piedalās Merkeles vadītais konservatīvais bloks (CDU/CSU), liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) un “zaļie”. Šo politisko spēku trijotne, kas partiju simbolizējošo krāsu kombinācijas dēļ iesaukta par “Jamaikas koalīciju”, valdības koalīciju agrāk nekad nav veidojusi, lai gan brīvie demokrāti agrāk bija tradicionālie kristīgo demokrātu partneri valdošajā koalīcijā.
Partiju līderi par sarunu gala termiņu bija noteikuši plkst. 18.00 (19.00 pēc Latvijas laika), tomēr vienošanos panākt neizdevās.
Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ir paudusi vēlmi ierobežot gadā uzņemamo patvēruma meklētāju skaitu ar 200 000. Līdz šim “zaļie” iebilda pret šādu prasību.
Tagad tiek ziņots, ka “zaļie” esot gatavi piekāpties CSU prasībai, tomēr uzstāj, ka kara bēgļiem jābūt iespējam nogādāt Vācijā savus ģimenes locekļus.
Trīspusējā CDU/CSU, FDP un “zaļo” koalīcija šobrīd faktiski ir vienīgā iespējamā kombinācija vairākuma nodrošināšanai parlamenta apakšpalātā, jo līdzšinējie konservatīvo koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD) pēc vēsturiskās sagrāves septembra vēlēšanās paziņojuši ka pāriet opozīcijā.
“Gaisā virmo neveiksme”, sarunas komentēja laikraksts “Bild”, bet citi Vācijas mediji pieļāvuši iespēju, ka partijas var uz laiku pārtraukt sarunas, lai apsvērtu savas iespējas.
“Šodiena neattiecas tikai uz [koalīciju], bet arī uz Angela Merkeles likteni,” rakstīja “Bild”.
Bonnas Universitātes politikas profesors Franks Dekers norādīja telekanālam “Phoenix”, ka valdības izveidošana ir Merkeles vislielākajās interesēs, pretējā gadījumā viņas politiskajai karjerai būs pienākušas beigas.
Sarunu izgāšanās draud ar nepieciešamību izsludināt jaunas vēlēšanas, taču tradicionālās partijas to nevēlas, jo baidās, ka tādējādi savas pozīcijas vēl vairāk nostiprinās pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas septembrī notikušajās vēlēšanās pirmo reizi iekļuva Bundestāgā.
Tikmēr SPD līderis Martins Šulcs piektdien jau nācis klajā ar aicinājumu rīkot ārkārtas vēlēšanas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/23A636E0-D528-48A8-B9D3-C355F8E1B7B1/
Merkele dod priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām, nevis mazākuma valdībai
Berlīne, 20.nov., LETA—AFP/AP. Pēc sarunu izgāšanās par tā dēvētās Jamaikas koalīcijas izveidi Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien paziņojusi, ka dod priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām, nevis nestabilas mazākuma valdības vadīšanai.
“Esmu ļoti skeptiska” pret mazākuma valdību, intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ARD atzina Merkele, piebilstot, ka “jaunas vēlēšanas būtu labākais ceļš”.
“Manos plānos nav mazākuma valdības (..). Nevēlos šodien sacīt nekad, taču esmu ļoti skeptiska, un domāju, ka jaunas vēlēšanas būtu labākais ceļš,” sacīja kanclere.
Kā ziņots, Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartijas CSU uzsāktās koalīcijas sarunas ar brīvajiem demokrātiem (FDP) un “zaļajiem” izjuka, kad par izstāšanos no sarunām vēlu svētdienas vakarā paziņoja FDP līderis Kristiāns Linders.
Arī konservatīvo līdzšinējie koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD) otrdien paziņoja, ka neiesaistīsies Merkeles vadītā koalīcijā un aicināja izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Ņemot vērā to, ka visas citas parlamenta apakšpalātā pārstāvētās partijas kategoriski atteikušās sadarboties ar eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai”, bet CDU/CSU un FDP nav pieņemma sadarbība ar kreiso ekstrēmistu partiju “Die Linke” (“Kreisie”), “Jamaikas koalīcija” vai līdzšinējā “lielā koalīcija” ir vienīgās kombinācijas, kuras pašreizējā Bundestāga sasaukumā var nodrošināt vairākumu.
Tikmēr Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers pirmdien aicinājis partijas pārvērtēt savas pozīcijas un tomēr rast kompromisu, lai varētu izveidot jauno valdību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C9709-FFD2-51DE-810E-68B2519E0ACA/
