Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?

Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?

Latvijā jau kādu laiku turpinās asas diskusijas par t.s. Čekas maisu atvēršanu. Sabiedrība no vienas puses uzstāj, ka maisus būtu beidzot, jāver vaļā, bet politiķi un atsevišķu valsts iestāžu vadītāji spītīgi pretojas un kā mazi bērni izdomā dažnedažādas atrunas, lai tikai aizkavētu liktenīgās dienas pienākšanu.
Diezgan traģikomiski, šķiet, tas, ka pret Čekas maisu atvēršanu pēdējās dienās ir iestājušies arī vairāki koalīcijas partiju politiķi un pat valsts augstākās amatpersonas. Piemēram, mani diezgan nepatīkami pārsteidza SAB priekšnieka Jāņa Maizīša neizprotamie skaidrojumi, ka bijušo VDK darbinieku un aģentu lietas nebūtu jāpublicē, tādēļ, ka tajās esot „privātas dzīves elementi”.
Šādi apgalvojumi liek neviļus aizdomāties par to, kas tad sabiedrības acīs būtu svarīgāks – tas, ar ko cilvēks pirms 30 gadiem ir gulējis vai tas, par ko ziņojis Čekai? Skaidrs, ka Maizīša atrunu galvenais vadmotīvs ir bailes no atsevišķām politiskām personām, kurām ir neapšaubāma ietekme uz viņu un viņa vadīto biroju. Tiesa, par SAB atkarību no politikas neviens jau sen vairs nebrīnās un viņa pēdējā laika izteikumi tikai apliecina sabiedrības aizdomas.
Visā šajā drāmā īpaši negatīvi sevi parādīja arī it kā latviskās un prorietumnieciskās koalīcijas partijas zaļzemnieki un Vienotība. Ja par pirmo viss ir skaidrs – sarkanā barona un Kurzemes itāļa intereses saglabāt bijušo čekistu identitāti slepenībā nav nekas jauns, tad kādreizējās vadošās partijas neizlēmība šajā jautājumā ir pagalam nepatīkama un nesaprotama. Nākas vien secināt, ka Latvijas zaļie un gaiši zaļie, patiesībā visu šo laiku ir bijuši maskējušies sarkanie.
Diemžēl lielu izbrīnu vairs neizraisa arī Valsts prezidenta neizlēmība šajā jautājumā. Piemēram, raidījumā 900 sekundes valsts augstākā amatpersona par čekas maisu atvēršanu bija gaužām izvairīga un komentējot VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu, norādīja, ka tā „nav diez ko daudz izpētījusi”, kā arī spekulēja par komisijai atvēlētā finansējuma efektīvu izlietošanu.
Iespējams, ka Vājoņa un citu Latvijas elites pārstāvju neapmierinātību ar VDK komisijas darbu ir izprovocējusi sūdzība ģenerālprokuratūrā par ekspremjera Godmaņa lietas pazušanu no VDK arhīva. Izskatās, ka ārzemju latvieša Kārļa Kangera vadītā komisija ir sākusi jaukt gaisu Latvijas bijušo čekistu mazdārziņā, ar ko arī būtu skaidrojama valsts vadības pēkšņā attieksmes maiņa pret līdz šim ar finansējumu lutināto pētnieku grupu. Kangera izteikumi liek domāt, ka ar laiku viņš varētu neapmierināt elites vēlmes un viņa vietā, tiktu meklēts jauns, daudz pakalpīgāks komisijas vadītājs.
Rezumējot, jāsaka, ka pēdējā laikā lustrācijas problemātiku Latvijas politikā ir nomainījusi daudz interesantāka tendence, kas izpaužas kā vietējo politisko darboņu izmisīgie centieni par visām varītēm aizkavēt Čekas maisu atvēršanu. Šķiet, ka pagaidām viņiem tas ir izdevies un par Čekas maisiem atbildīgās iestādes bez problēmām dejo līdzi politiķu stabulei. Ne velti leģendārais karikatūrists Ēriks Osis vienā no saviem darbiem smējās, ka SAB jaunais nosaukums varētu būt ČAB – Čekistu aizsardzības birojs!
…Info avots: http://www.kasjaks.lv/latvija-viss-slikti/trakums-ap-cekas-maisiem-jeb-kas-slepjas-aiz-maisiem

Jānis Lasmanis

Kas ir čekas maisu atvēršana: Patiesības brīdis vai intrigu ierocis?

Zinātnieku spītības dēļ tā dēvēto čekas maisu atvēršana, visticamāk, nebūs iespējama, jo nebūs radīta metodoloģija, kā droši un sabiedrību bez pamatota iemesla netracinot to izdarīt. Paši zinātnieki gan uzskata, ka maisu atvēršanai šķēršļu nav.
Saskaņā ar likumu Par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu speciāli čekas dokumentu pētniecībai radītajai VDK zinātniskās izpētes komisijai darbs jābeidz nākamā gada 31. maijā. Taču Saeimas Nacionālajā drošības komisijā strādājošajiem deputātiem ir aizdomas, ka, beidzoties termiņam, šis darbs pabeigts nebūs.
Šīs aizdomas balstās faktā, ka komisijas pētnieki nevēlas pakļauties Satversmes aizsardzības biroja prasībai parakstīt dokumentus, kas ļautu tiem iepazīties ar visiem SAB rīcībā esošajiem VDK materiāliem un vienlaikus uzliktu tiem par pienākumu ievērot slepenības režīmu. Pētnieku interpretācijā šo dokumentu parakstīšana nozīmētu, ka viņi kļūtu par SAB darbiniekiem.
«Uzskatu, ka čekas maisi ir jāatver, taču tikai ar tādu nosacījumu, ka ir izstrādāta metodika, kas ļautu izvērtēt, cik lielā mērā kartotēkā esošā persona ir vainojama sadarbībā ar čeku. Cik saprotu, nauda ir iztērēta, bet tas nav izdarīts,» saka Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais, Saeimas Nacionālajā drošības komisijā (NDK) strādājošais Kārlis Seržants. Viņš uzskata, ka pētnieku spītības dēļ netapusī metodika varētu būt galvenais iemesls, kāpēc lēmums par čekas maisu tālāko likteni varētu būt jāpieņem pēc 13. Saeimas vēlēšanām izveidotajai valdībai, kaut arī saskaņā ar likumu šāds lēmums valdībai jāpieņem līdz nākamā gada oktobra beigām. 13. Saeimas vēlēšanas paredzētas nākamā gada 6. oktobrī.
Uz to, ka pilnvērtīgas metodikas izstrādei komisijas pētniekiem trūkst informācijas, norāda arī citi NDK strādājošie deputāti, kuri atgādina, ka VDK kartotēkā atrastie vārdi neko neizsaka, ja nav izpētīti pārējie dokumenti. Tiek apelēts pie tā, ka, atverot čekas maisus Latvijas valsts dibināšanas simtgadē, tas sabiedrībā varētu radīt nevajadzīgu spriedzi, jo atklātos, ka ar VDK sadarbojusies teju visa inteliģence.
Citās domās ir VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris. Viņš norāda, ka gala ziņojuma sagatavošanai komisijai ir pietiekami daudz materiālu, jo tās rīcībā ir arī informācija par tiem materiāliem, kuriem pieeju bez attiecīgu dokumentu parakstīšanas liedz SAB.
«Nav jau tā, ka daļēji nezinām, kas tur ir. Nav tā, ka neesam galīgi informēti. Secinājumus noteikti varēsim izdarīt. Turklāt vēl ir laiks, lai pie tā piestrādātu,» saka K. Kangeris. Viņš arī uzsver, ka komisija no sākta gala bijusi par dokumentu nodošanu atklātībai. Šī iemesla dēļ tā arī aicina Valsts prezidentu panākt, lai Saeima īpašo likumu, kas līdz ar citām lietām nosaka dokumentu pieejamības ierobežojumus, padarītu par spēkā neesošu. Šādā veidā SAB liktie šķēršļi tiktu likvidēti un dokumenti bez izpētes un sistematizācijas pabeigšanas kļūtu pieejami visiem interesentiem.
Pagaidām par labu čekas maisu atvēršanai nosliekusies tikai viena valdošās koalīcijas partija – Nacionālā apvienība. Partijas valde un Saeimas frakcija šo jautājumu pārspriedīs nākamajā nedēļā, bet tās līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka maisi atverami vēl līdz Latvijas simtgadei arī tad, ja nebūs pabeigta izpēte. Viņaprāt, savas sadarbības nianses tad būs uz čekas maisos esošo personu sirdsapziņas.
…Info avots: http://m.nra.lv/latvija/228728-kas-ir-cekas-maisu-atversana-patiesibas-bridis-vai-intrigu-ierocis.htm

Vīķe-Freiberga: Čekas maisu saturs ar nolūku ir izrevidēts

Rīga, 17.nov., LETA. Tā dēvēto “čekas maisu” saturs ar nolūku ir izrevidēts, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Tas esot darīts ar nolūku “ne jau mums labu darīt”, uzskata bijusī prezidente. Viņasprāt, “čekas maisos” ir apslēptas dažādas “dziļbumbas”.
Neesot šaubu, ka VDK kartotēkai kādu dienu būs jābūt publicētai, taču ir nepieciešams izvērtēt katru atsevišķo lietu, katru kartīti un nākt klajā ar anotāciju. Pliku sarakstu publicēšana, būtu bezatbildīga, teica Vīķe-Freiberga.
Kā ziņots, Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija vērsās pie Valsts prezidenta, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C7D2F83C-3ED2-4C42-B7B4-56498D28C12A/

IZM informatīvo ziņojumu par VDK izpētes komisijas darbu iesniegs tuvākajā laikā

Rīga, 17.nov., LETA. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informatīvo ziņojumu par LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem valdībā plāno iesniegt tuvākajā laikā.
Kā aģentūra LETA uzzināja IZM, informatīvais ziņojums Ministru kabinetā varētu tikt iesniegts līdz novembra beigām.
Kā ziņots, partijas “No sirds Latvijai” (NSL) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti pieprasījumā Ministra prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) prasa sniegt informāciju par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem. Dokuments nodots izskatīšanai Saeimas Pieprasījumu komisijā.
Kā aģentūru LETA informēja NSL pārstāve Elva Grauda, politisko spēku pārstāvji norāda, ka jau kopš neatkarības atjaunošanas jautājums par bijušās VDK aģentu vārdu publiskošanu ir raisījis plašas diskusijas. Lai rastu pamatotu un skaidru risinājumu tika izveidota komisija VDK dokumentu zinātniskai, tai skaitā vēsturiskai un juridiskai izpētei. IZM budžetā 2018.gadam nav paredzēti līdzekļi šīs komisijas tālākai finansēšanai, līdz ar ko secināms, ka valdība ir informēta par to, ka komisijai izvirzītie mērķi tiks sasniegti jau 2017.gadā. Par to netieši norāda arī plašsaziņas līdzekļos novembrī sniegtā informācija, ka VDK zinātniskās izpētes komisija ir vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, sniedzot priekšlikumus, kādā veidā publiskot šos dokumentus.
Tā kā komisijas darbības rezultātā veiktie pētījumi un sniegtie ieteikumi ir nozīmīgi Latvijas valsts iedzīvotājiem un tiem jākalpo par pamatu tālāko lēmumu pieņemšanai par VDK dokumentu publiskošanu, deputāti pieprasa iesniegt pārskatu par komisijas darbības rezultātiem un sniegtajiem priekšlikumiem Ministru kabinetam, kā arī informāciju par piešķirto 500 000 eiro izlietojumu 2016. un 2017.gadā.
“”No sirds Latvijai” atbalsta VDK dokumentu publiskošanu, ievērojot izpētes komisijas darbības rezultātus un priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība iegūst pilnu un patiesu informāciju par “čekas maisiem”, ņemot vērā veikto vēsturisko un juridisko izvērtējumu,” norāda “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Arī LRA deputāti atbalsta “čekas maisu” atvēršanu, jo uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt informāciju par valsts pagātni un saviem priekštečiem.
Jau ziņots, ka VDK zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris komisijas vārdā lūdz Vējoni rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, un nodot SAB esošo okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tam varētu piekļūt ikviens.
Komisija lūdz, paturot citu likumu speciālajās tiesību normās jau esošos ierobežojumus, atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8011DB96-AE87-4853-8C5A-56C6ABE38C5F/

VDK izpētes komisija pielaidēm darbam SAB telpās nepiesakās principa pēc

Rīga, 17.nov., LETA. LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas locekļi pielaidēm darbam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās nepiesakās principa pēc, uzstājot uz to, ka pētniecības procesā jānodrošina atklātība.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris, pietiekšanās process pielaidei darbam SAB telpās, viņaprāt, “jau nav tik vienkāršs” – jāaizpilda anketas pielaidei, un tad līdz atbildes saņemšanai jāgaida apmēram mēnesis. Lai gan pagaidām neviens no komisijas locekļiem nav pieteicies pielaidei darbam SAB, to ir izdarījuši divi komisijai pieaicinātie pētnieki, kuru vārdus Kangeris atklāt atteicās.
“Uzrakstīsim paskaidrojumā, kāpēc neviens no komisijas nevēlas tādā veidā to darīt ar pieprasījumu. Slepenības apstākļos nevēlamies pētīt. Ļoti svarīgi to darīt atklātībā. Ja mēs tur aizejam un pakļaujamies… Ja es, piemēram, aizeju un iesniedzu anketu, tad man pēc likuma jāatkāpjas no sava amata. Tur ir daudz dažādas lietas juridiskas,” skaidroja Kangeris.
Viņš uzsvēra, ka politiķu dotais uzdevums “izpētīt visu vertikāli un uzrakstīt kaut kāds pamatojums, kāpēc cilvēki iesaistījušies aģentu darbā”, nav komisijas uzdevums. Cilvēku motivācijas skaidrošana esot pavisam cits jautājums.
Kangeris noraidīja izskanējušos pārmetumus par naudas izšķērdēšanu. “To jau gaidījām, ka pārmetīs naudas izšķērdēšanu. Latvijā vienmēr sāk par naudu runāt. Lai viņi pasaka, par ko ir nelietderīgi iztērēts, kas nav izpētīts! Lai pasaka! Latvijā tas ir normāli, ka uzreiz pārmet, ka nelietderīgi naudu tērē. Vakar arī Saeimā tika iesniegts pieprasījums pārskatīt mūsu finanses. Esam rakstījuši gada atskaites – tur viss ir rakstīts melns uz balta, ko esam darījuši un kam tērējuši. Mums nav, ko slēpt,” akcentēja Kangeris.
Komisijas vadītājs skaidroja, ka ir radusies situācija, ka, ja kāds grib pētīt, tad jākļūst par SAB darbinieku, kas nozīmētu “pakļaujieties visiem slepenības noteikumiem”.
“Ja pakļaujies slepenības noteikumiem, tad arī nedrīksti neko izpaust. Tas mums kā pētniekiem neko nedod. Nav teikts, ka Ministru kabinets atbalstīs mūsu priekšlikumus, kad ar tiem nāksim uz valdību. Mēs no paša sākuma bijām par atklātību,” atgādināja komisijas vadītājs. Ieteikumi Ministru kabinetam komisijai saskaņā ar noteikumiem jāiesniedz nākamā gada maijā.
Kangeris akcentēja, ka komisijas ieskatā nākotnē visiem VDK dokumentiem jābūt pētniecībai brīvi pieejamiem. “Tagad SAB argumentē, ka agrāk tie bija visi slepeni dokumenti, tad noskaidroja, ka tie nav slepeni dokumenti. Tagad iznāk traki – mums jāprasa slepenības pieeja, lai skatītu neslepenus dokumentus. Mēs arī [SAB vadītājam Jānim] Maizītim teicām – lietu var ļoti vienkārši atrisināt – dokumentus var pārvest uz prokuratūru, kur mēs varam sēdēt uzraudzībā un pētīt,” teica Kangeris.
“Maizītis it kā visu laiku saka, ka aicina, aicina, bet jāskatās, kas aiz tā slēpjas. Maizītis arī intervijās teica, ka, aizejot tur, mums to kartotēku nerādīs – visi tagad atsaucas uz personas datu aizsardzību. Ko tas nozīmē, ka mums nedos kartītes, kur ir kaut kāda informācija par personām. Var mums braukt virsū un teikt, ka mēs neko nedarām, bet lai pajautā citām iestādēm. Vasarā saņēmām vēstuli no Iekšlietu ministrijas, kur teikts, ka, ja tiks ņemti ārā kaut kādi dokumenti, tad tiks iedragāta Latvijas drošības struktūra,” atklāja Kangeris.
“Kartotēkā ir ziņas par zināmām personām, bet tā kā visi saka, ka personu dati ir aizsargājami, tad mums tos nerādīs. Saka, ka varam skatīt visu to, kur nav minētas personas. Mums jāskatās no pētniecības viedokļa – pētīšana slepenības apstākļos tikai iedragās pašas institūcijas un valsts varu, ka viņi grib daudz ko slēpt,” uzskata Kangeris.
LETA jau ziņoja, ka partijas “No sirds Latvijai” Saeimas frakcija pieprasījusi, lai VDK izpētes komisija iesnigtu pārskatu par komisijas darbības rezultātiem un sniegtajiem priekšlikumiem Ministru kabinetam, kā arī informāciju par piešķirto 500 000 eiro izlietojumu 2016. un 2017.gadā. “”No sirds Latvijai” atbalsta VDK dokumentu publiskošanu, ievērojot izpētes komisijas darbības rezultātus un priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība iegūst pilnu un patiesu informāciju par “čekas maisiem”, ņemot vērā veikto vēsturisko un juridisko izvērtējumu,” norāda “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Arī LRA deputāti atbalsta “čekas maisu” atvēršanu, jo uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt informāciju par valsts pagātni un saviem priekštečiem.
Jau ziņots, ka VDK zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris komisijas vārdā lūdz Vējoni rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, un nodot SAB esošo okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tam varētu piekļūt ikviens.
Komisija lūdz, paturot citu likumu speciālajās tiesību normās jau esošos ierobežojumus, atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/DCA9F84C-2197-4C29-A42F-59C8296B4FDD/