130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība aicina nepieņemt likumu par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu
Mēs, 130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība, uzskatām, ka Saeimas vairākums 26. oktobrī ir pieņēmis likumu, kurš nepelnīti diskriminē mūsu biedrus.
Likumizstrādāšanas praksē pieņemts, ka, gatavojot likumprojektus, piesaista un uzklausa ieinteresētās puses kaut vai pieklājības pēc. Ļoti žēl, ka šoreiz mūs neuzklausīja un nesadzirdēja – tāda pieeja neliecina par darba kvalitāti un objektivitāti.
Mēs iebilstam pret to, ka Otrā pasaules kara dalībnieka nozīme un izpratne likumprojektā tiek nepamatoti sašaurināta. Mēs pastāvam uz to, lai likumprojektā jāiekļauj tiesības saņemt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu bijušie padomju partizāni un Latvijas pilsoņi, Otrā pasaules kara veterāni, kuri pilsonību saņēmuši Latvijas neatkarības gados un naturalizācijas kārtībā. Faktiski, likums ir izveidots vienai šaurai, atlasītai grupai. Atgādinām, ka cīņā pret vācu fašistiem Latvijas partizānu kustībā bija iesaistīti ap 20 tūkstoši cilvēku, kas, riskējot ar savu dzīvību, veicināja hitleriskās Vācijas sakāvi. Diemžēl līdz šodienai palikuši dzīvi vien daži desmiti. Vai viņi ir pelnījuši šādu diskrimināciju no mūsdienu paaudžu puses?
Tāpat mēs uzskatām, ka nedrīkst pazemot tos, kuri cīnījās par Latvijas atbrīvošanu un pēckara gados savu dzīvi saistīja ar neatkarīgo Latviju (lielākā daļa ir Krievijas latvieši, kas atgriezās senču dzimtenē).
Ar nožēlu jāatzīst, ka likumprojekts ir pārāk politizēts un tā izstrādē tika ņemtas vērā tikai vienas politiskās orientācijas pārstāvju organizācijas. Mūsuprāt, likumā dažkārt izpaužas kara zaudētāja pazemojums un revanšisma piegarša, kas nesaskan ar idejas autora – bijušā Valsts Prezidenta Andra Bērziņa ieceri un iniciatīvu, proti, saliedēt sabiedrību.
No likuma ir arī pazudis jautājums par materiālo atbalstu veterāniem, bet palikuši vien birokrātiski nosacījumi, kurus visticamāk lielākā daļa pāri deviņdesmit gadus vecie un dažādu veselības un sadzīves problēmu skartie veterāni diez vai varēs izpildīt. Acīmredzot, finansējums, kuru varētu atvēlēt veterānu atbalstam, ir novirzīts birokrātijai, jo uz pieciem gadiem Iekšlietu ministrijai likuma realizācijai ir paredzēti vairāk nekā 300 tūkstoši eiro, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – vairāk nekā pusmiljons.
Ja reiz ir ierunājusies sirdsapziņa un nožēla par nokavēto, un ir vēlēšanās palīdzēt bijušajiem zaldātiem, tad varbūt būtu pareizāk tos tūkstošus eiro, kas paredzēti birokrātijai, materiālās palīdzības veidā ziedot kara veterāniem. Mūsuprāt, ir divas galvenās organizācijas jeb biedrības, kurās aptverti un apvienoti Otrā pasaules kara dalībnieki. Tās ir Latvijas nacionālo karavīru biedrība (bijušie leģionāri) un 130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība. Šajā gadījumā pietiktu pat ar 10-15% no tā, kas paredzēts birokrātijai. Tas būtu vienkāršāk, ātrāk, taisnīgāk un saprotamāk.
Mēs, veterāni, vērtējot minēto likumprojektu, gribam atzīmēt, ka tas ir neglābjami nokavēts un zaudējis savu nozīmi. Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, to veterānu skaits, kuri var pretendēt uz Statusu vai Otrā pasaules kara dalībnieka nosaukumu, ar katru dienu sarūk. To kopējais skaits ir daži simti, ne tūkstoši, – un tas nav viens procents no bijušajiem karavīriem. Jāņem vērā, ka ievērojams skaits kara veterānu savas veselības stāvokļa dēļ nebūs spējīgi piedalīties paredzētajās izdarībās. Vai vērts vispār pieņemt šādu likumu?
…Info avots:
http://leta.lv/press_releases/FC3DE632-FC78-48A3-812D-9A96A84F4CA6/
Biedrība pastāv uz Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanu bijušajiem padomju partizāniem
Rīga, 15.nov., LETA. 130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība aicina Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķirt bijušajiem padomju partizāniem.
Biedrība uzskata, ka Saeimas otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts par Otrā pasaules kara dalībnieku statusa piešķiršanu nepelnīti diskriminē biedrības pārstāvjus, turklāt likumprojekta sagatavošanā biedrība netika uzklausīta.
“Mēs iebilstam pret to, ka Otrā pasaules kara dalībnieka nozīme un izpratne likumprojektā tiek nepamatoti sašaurināta. Mēs pastāvam uz to, ka likumprojektā jāiekļauj tiesības saņemt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu bijušajiem padomju partizāniem un Latvijas pilsoņiem, Otrā pasaules kara veterāniem, kuri pilsonību saņēmuši Latvijas neatkarības gados un naturalizācijas kārtībā,” teikts biedrības paziņojumā presei.
Biedrība uzskata, ka likums ir izveidots vienai šaurai, atlasītai grupai. Tāpat biedrība atgādina, ka “cīņā pret vācu fašistiem Latvijas partizānu kustībā bija iesaistīti ap 20 000 cilvēku, kas, riskējot ar savu dzīvību, veicināja hitleriskās Vācijas sakāvi”. Līdz šodienai palikuši dzīvi vien daži desmiti šīs kustības pārstāvju.
Tāpat biedrība uzskata, ka nedrīkst pazemot tos, kuri cīnījās par Latvijas atbrīvošanu un pēckara gados savu dzīvi saistīja ar neatkarīgo Latviju.
Mūsuprāt, likumā dažkārt izpaužas kara zaudētāja pazemojums un revanšisma piegarša, kas nesaskan ar idejas autora – bijušā Valsts Prezidenta Andra Bērziņa ieceri un iniciatīvu, proti, saliedēt sabiedrību.
No likuma ir arī pazudis jautājums par materiālo atbalstu veterāniem, bet palikuši vien birokrātiski nosacījumi, kurus visticamāk lielākā daļa sirmie veterāni diez vai varēs izpildīt. Biedrība uzskata, ka finansējums, kuru varētu atvēlēt veterānu atbalstam, ir novirzīts birokrātijai.
“Ja reiz ir ierunājusies sirdsapziņa un nožēla par nokavēto, un ir vēlēšanās palīdzēt bijušajiem karavīriem, tad varbūt būtu pareizāk tos tūkstošus eiro, kas paredzēti birokrātijai, materiālās palīdzības veidā ziedot kara veterāniem. Mūsuprāt, ir divas galvenās organizācijas jeb biedrības, kurās aptverti un apvienoti Otrā pasaules kara dalībnieki. Tās ir Latvijas nacionālo karavīru biedrība (bijušie leģionāri) un 130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība. Šajā gadījumā pietiktu pat ar 10%-15% no tā, kas paredzēts birokrātijai. Tas būtu vienkāršāk, ātrāk un taisnīgāk,” uzsver biedrība.
Pēc biedrības rīcībā esošajām ziņām, to veterānu skaits, kuri var pretendēt uz statusu vai Otrā pasaules kara dalībnieka nosaukumu, ar katru dienu sarūk. To kopējais skaits ir daži simti.
Jau ziņots, ka 2.novembrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Otrā pasaules kara dalībnieku statusa piešķiršanu.
Minētā likumprojekta mērķis ir novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, piešķirot tiem oficiālu Otrā pasaules kara dalībnieku statusu.
Par Otrā pasaules kara dalībniekiem plānots atzīt Latvijas pilsoņus, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā vai legāli iebraukušie Latvijā šajā datumā pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji. Tomēr šī norma neattieksies uz tām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas ieradās Latvijā saskaņā ar 1939.gada 5.oktobra tā dēvēto militāro bāzu līgumu ar PSRS.
Tāpat par Otrā pasaules kara dalībniekiem neatzīs nacistiskās Vācijas nacionālsociālistiskās partijas un tās paramilitārās struktūras un šī režīma slepenpolicijas un drošības dienesta darbiniekus. Tāpat šāds statuss netiks piešķirts PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas darbiniekiem, izņemot plānošanas un finanšu un administratīvi saimniecisko struktūrvienību dalībniekus.
Minētais statuss netiks piešķirts arī personām, kas sodītas par noziegumiem pret cilvēci vai līdzīga veida noziegumiem.
Iecerēts, ka pašvaldības būs tiesīgas lemt par sociālo garantiju noteikšanu Otrā pasaules kara dalībniekiem un atbilstoši savam budžetam piešķirt viņiem pabalstus, atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.
Saeimai par likumprojektu vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/09B6D924-C5FF-4363-83F2-465A2D1D413D/
