VIDEO: Latvijā radīta dokumentālā filma par Zolitūdes traģēdiju
Šā gada 21.novembrī apritēs 4 gadi kopš lielākās traģēdijas Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē – 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iegrūstot lielveikala “Maxima” jumtam. Šajā traģēdijā dzīvību zaudēja 54 cilvēki un neskaitāmi tika ievainoti.
Dokumentālā filma “Paraugprāva” ir Zolitūdes traģēdijai veltīts poētiski analītisks vēstījums, kura centrā ir dominējošo pušu advokāti, cietušie un sabiedriskās domas līderi. 2013. gadā notikusī traģēdija raisa jautājumus ne tikai par tieslietu sistēmas efektivitāti, bet arī liek iztirzāt jautājumu par cilvēka vērtību mūsdienu sabiedrībā. Kāda ir cilvēka dzīvības cena mūsdienu ekonomikā un vai šādu zaudējumu maz ir iespējams atlīdzināt? Par ko cīnās advokāti, par ko cīnās “Maxima” un par ko cīnās cietušiē
Filmas veidotājus runāt iedrošina neskaitāmie cietušo tuvinieki un izmainītie likteņi, kas nu jau nepilnus 4 gadus nav saņēmuši cieņpilnu attieksmi šīs lietas atrisināšanā. Šis notikums ir priekšlaicīgi aizmirsts – vēl pirms iespējas mācīties no pieļautajām kļūdām.
Filmas mērķis ir iepazīt Latvijas tieslietu sistēmu un rast atbildes uz jautājumiem – kādēļ tiesvedības kavējas, kāpēc mēs nevaram atrisināt šādus konfliktus saprātīgos termiņos?
Filmas režisors ir Rihards Gēcis, scenārists – Reinis Spaile, galvenais operators – Reinis Aristovs, producente – Anna Macko. Filma tapusi producentu apvienības “KOMŪNA7” paspārnē. Filmas skaņu celiņu veidojuši komponisti Jānis Runģis un Pēteris Pāss.
Kā stāsta režisors: “Šī nav tehniska rakstura traģēdija, tās ir materiālisma kulta un pielūgsmes sekas. Ja ne šī lieta, tad kas vēl to spēs izmainīt? Vai 54 bojā gājušie spēs būt pietiekami labs iemesls taisnīgam un līdzatbildīgam situācijas atrisinājumam? Šis ir ne tikai tiesu sistēmas, bet arī vispārējas cilvēcības un sirdsapziņas jautājums.”
“Paraugprāva” savu pirmizrādi piedzīvos traģēdijas atceres dienā – 2017. gada 21. novembrī, Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā, plkst. 22.00
Rihards Gēcis ir dokumentālo īsfilmu, mūzikas video, reklāmu un koncertfilmu režisors un operators. Dokumentālā filma “Paraugprāva” ir režisora debija dokumentālā pilnmetrāžas filmu žanrā.
VIDEO: https://youtu.be/5dIL4M3E6tg
…Info avots:
http://www.leta.lv/press_releases/9F7399BB-A4DC-4D2B-9D97-60267B47AF0E/
Tapusi dokumentālā filma par Zolitūdes traģēdiju “Paraugprāva”
Rīga, 14.nov., LETA. Producentu apvienība “Komūna7” uzņēmusi dokumentālu filmu par Zolitūdes traģēdiju “Paraugprāva”, kurā intervēti notiekošajā krimināllietā iesaistītie advokāti, cietušie, kā arī citi sabiedrībā atpazīstami cilvēki, aģentūru LETA informēja filmas producente Anna Macko.
Filmas režisors ir Rihards Gēcis, kuram šī ir debija dokumentālajā pilnmetrāžas kino žanrā. Darba scenārists ir Reinis Spaile, galvenais operators Reinis Aristovs un producente Macko. Dokumentālo filmu veidojusi producentu apvienība “Komūna7”. Filmas skaņu celiņu veidojuši komponisti Jānis Runģis un Pēteris Pāss.
“Šī nav tehniska rakstura traģēdija, tās ir materiālisma kulta un pielūgsmes sekas. Ja ne šī lieta, tad kas vēl to spēs izmainīt? Vai 54 bojā gājušie spēs būt pietiekami labs iemesls taisnīgam un līdzatbildīgam situācijas atrisinājumam? Šis ir ne tikai tiesu sistēmas, bet arī vispārējas cilvēcības un sirdsapziņas jautājums,” par filmu sacījis tās režisors Gēcis.
“Paraugprāva” būs skatāma Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā 21.novembrī plkst.22.
Kā ziņots, tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī “Maxima” darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5746D127-74C5-42CD-911B-0EFD6201DA17/
“Providus”: Pēc Zolitūdes traģēdijas pieaugusi būvniecībā iesaistīto izpratne par atbildību, bet nepieciešama mērķtiecīgāka iekšējā kontrole
Rīga, 15.nov., LETA. Četrus gadu laikā kopš lielveikala “Maxima” sagrūšanas Zolitūdē ir notikušas apjomīgas pārmaiņas būvniecības, sabiedriskās drošības un civilās aizsardzības jomā, pieaugusi būvniecības projektos iesaistīto pušu izpratne par atbildību, taču joprojām reformas nepieciešamas mērķtiecīgākā nozares iekšējā kontrolē, secinājuši domnīcas “Providus” aptaujātie eksperti.
Kā aģentūru LETA informēja “Providus” komunikācijas projektu vadītāja Linda Jākobsone, domnīca ceturto gadu ir veikusi monitoringu par valsts līmeņa normatīvu grozījumiem, kas labo Zolitūdes traģēdijas izgaismotās sistēmiskās kļūdas, un sekojusi līdzi darbiem cietušo atbalstam, būvniecības uzraudzības kvalitātes celšanai un civilās aizsardzības uzlabošanai.
Cietušo tiesību aizsardzības jomā organizācija novērojusi, ka ir izveidots īpašs atbalsta mehānisms, lai ikviens iedzīvotājs varētu saņemt valsts palīdzību gadījumā, ja ir cietis noziedzīgā nodarījumā. Papildināts ticis arī tiesiskais regulējums, kas palīdz noteikt, vai persona uzskatāma par cietušo, bet ar “Krīzes centra Skalbes” atbalstu darbojas bezmaksas informatīvais tālrunis “Palīdzības dienests nozieguma upuriem” 116006 un interneta vietne “www.cietusajiem.lv”.
“Providus” skatījumā, vienlaikus vēl būtu jāveido kopēja izpratne par to, kas tiek saprasts, sakot “palīdzība krīzes situācijā”. Tāpat esot jārūpējas, lai pašvaldības, īstenojot tām uzticēto, rīkotos pēc vienotiem noteikumiem.
Būvniecības jomā no sabiedrības drošības viedokļa redzamākais paveiktais esot saistīts ar publisku ēku būvniecības un ekspluatācijas efektīvāku kontroli, ko veic Būvniecības valsts kontroles birojs. Nozīmīgs solis procesu caurspīdīguma un efektīvas uzraudzības sistēmas ieviešanai dzīvē bijusi Būvniecības informācijas sistēma (BIS), kaut arī tā šobrīd vēl nesniedz pienācīgu informāciju, lai kontroles darbā iesaistītu arī plašāku sabiedrību.
Domnīcā atzīmē, ka obligāta principa “Konsultē vispirms” ieviešana pirms būvniecības ieceres sagatavošanas sekmētu dokumentu atbilstošu izstrādi un novērstu šķēršļus un kavējumus ieceres veiksmīgai realizācijai. Būtiski arī, lai visi būvniecības nozarē iesaistītie savu darbu plānotu, īstenotu un kontrolētu, piemērojot vienādus noteikumus.
Būtiski arī, lai visi būvniecībā iesaistītie – gan iestādes, gan speciālisti – darbu plānotu, īstenotu un kontrolētu, piemērojot vienādus noteikumus, ne tikai vienā projektā, bet, plašāk, visā nozarē, norāda “Providus”. Piemēram, vienādi noteikumi jāpiemēro, domājot par secību, kādā veicami plānotie darbi, tehnoloģijām, kādas piemērojamas, tos veicot vai novērtējot paveiktā apmēru. Lēmumu pieņemšanai un uzraudzībai jātiek piemērotai vienādi visā valsts teritorijā. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt un nodrošināt, ka praksē tiek ievēroti un vienādi izprasti standarti projektēšanā, būvniecības procesu vadīšanā, uzraudzībā un ekspertīzē, bet iestādēs visā valsts teritorijā, kas pieņem lēmumus, ir vienotas prasības, izpratne un rīcība līdzīgās situācijās.
Domnīcā pauda uzskatu, ka atbalstu var sniegt arī mērķtiecīga elektroniskās BIS izmantošana. Tajā jābūt apkopotām un sabiedrībai pieejamām ziņām par būvspeciālista patstāvīgo praksi jeb darba gaitu, tajā skaitā par pārkāpumiem. Atbildīgās iestādes to var izmantot, lai savlaicīgi plānotu un veiktu izlases pārbaudes, piemēram, analizējot noteiktu pārkāpumu, tādējādi mudinot strādāt atbildīgi.
BIS šobrīd nesniedz pienācīgu informāciju, lai būvniecības kontroles darbā iesaistītu arī plašāku sabiedrību, piemēram, domājot par nozares organizāciju ziņā nodotu paškontroles rīku īstenošanu. Šeit sabiedrības iesaiste var būt izšķiroša, lai izskaustu nepieredzējušu, neatbilstoši strādājošu speciālistu darbu, uzsvēra “Providus”.
Joprojām aktuāls ir jautājums arī par ģenerāluzņēmēja un tā piesaistīto apakšuzņēmēju sadarbību, atgādināja “Providus”. Lai arī darba veikšanai būtiskie noteikumi ir obligāti jāiekļauj līgumā starp pasūtītāju un ģenerāluzņēmēju, kas atbildīgs par to, lai pasūtītāja mērķis tiek sasniegts, šis pienākums nav attiecināms uz brīdi, kad konkrēts uzdevums nodots apakšuzņēmējam – tādējādi arī apakšuzņēmēja darbs var atšķirties no tā, ko uzņēmies ģenerāluzņēmējs gan attiecībā uz veicamo darbu, gan soda sankcijām vai termiņiem.
Domnīcā arī atzīmēja, ka pēc Zolitūdes traģēdijas identificētās problēmas norādīja uz vairākiem būtiskiem civilās aizsardzības jomas trūkumiem Latvijā – zināšanu un prasmju nepietiekamību, novecojušu normatīvo regulējumu, nepietiekamām prasībām ēku drošības nodrošināšanai, kā arī uz problēmām atbildīgo dienestu koordinācijā. Pēdējo četru gadu laikā ir sākti un paveikti vairāki uzdevumi, lai šīs problēmas risinātu, tomēr rīcība vairākās nozīmīgās izmaiņās uz priekšu virzās ļoti lēni.
Civilās aizsardzības jomā 2016.gadā Ministru kabinets pieņēma grozījumus ugunsdrošības noteikumos, kas nosaka pienākumu personām evakuēties no ēkām trauksmes gadījumā. Organizācija novērojusi, ka evakuācija kļūst par ierastu rīcību.
Tāpat šajā laikā ticis papildinātais civilās aizsardzības likums, kas kopā ar vairākām līdzīga rakstura izmaiņām nosaka konkrētu atbildību iestādēm katastrofu situācijās, kā arī paredz jaunu pašvaldību un pilsētu sadarbības teritoriju veidošanai. Vienlaikus grozījumi definējuši ēku īpašnieku un pārvaldītāju atbildību, kā arī civilās aizsardzības plānu vietā tiem par pienākumu uzliek veikt konkrētus apzināšanas un draudu novēršanas pasākumus.
Civilās aizsardzības prasmju stiprināšanai no 2018.gada ieviests civilās aizsardzības kurss izglītības iestādēs. Tā mērķis ir aktualizēt cilvēkdrošības un civilās aizsardzības jautājumus. Ir izveidoti vairāki jauni materiāli plašākai sabiedrībai par civilo aizsardzību un drošību darba vietās, kur notiek mācības un informatīvie semināri.
Pēc “Providus” pārstāvju paustā, būtiskākie nepieciešamie ieguldījumi, kas ietekmē atbildīgo dienestu spējas reaģēt uz ārkārtas situācijām it īpaši mazāk apdzīvotās vietās, šobrīd ir tikai uzskaitīti un papildus nepieciešamais finansējums ugunsdzēsības depo atjaunošanai un būvniecībai vēl tikai tiek meklēts.
Tāpat, pēc “Providus” pārstāvju minētā, nav izveidota efektīva atbalsta sistēma brīvprātīgo ugunsdzēsēju rīcībai. Arī vairāki citi procesi, tajā skaitā ārkārtas apziņošanas sistēmas pilnveidošana, kā arī normatīvie grozījumi par personas datu publicēšanu ārkārtas situācijās, šobrīd ir tikai sākti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DA70AF5E-B9E3-418D-97B0-7BD3B5523C3D/
