Ministru kabinets atbalsta valsts pārvaldes reformu plānu, kas paredz valsts iestāžu štata samazināšanu par 6%
Rīga, 14.nov., LETA. Ministru kabinets šodien atbalstīja Valsts kancelejas izstrādāto “Valsts pārvaldes reformu plānu 2020”, kurā paredzēts samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jeb aptuveni 3500 un reformēt mazās valsts iestādes.
Valsts pārvaldes reformu virzieni izstrādāti, analizējot valsts pārvaldes funkcijas un procesus, cilvēkresursus, problēmas un sabiedrības vajadzības trijās dimensijās – ekonomija (ieguldīt mazāk), lietderība (ieguldīt atbilstoši ieguvumiem) un efektivitāte (ieguldīt gudri).
Valsts pārvaldes reformu plānā iekļautie reformu virzieni un pasākumi piedāvā koncentrēties uz svarīgāko – trijos gados īstenojamiem pasākumiem, kuri sniegs attīstības impulsu valsts pārvaldes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Desmit reformu virzieni tiks īstenoti sasaistē cits ar citu, lai nodrošinātu izvirzīto rezultātu sasniegšanu, vienlaikus dodot adekvātus instrumentus valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem to sasniegšanā.
Pirmais reformu virziens paredz nodarbināto skaita samazināšanu un uzraudzību, likvidējot lielāko daļu vakanto amata vietu, “iesaldējot” jaunu amata vietu veidošanu tuvāko triju gadu laikā, kā arī samazinot amata slodžu skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%.
Otrais reformu virziens paredz regulāru budžeta izdevumu pārskatīšanu uz iestāžu darbības efektivitātes un produktivitātes celšanas rēķina, kā arī vienkāršojot budžeta procesu un rīkus budžeta skaidrošanai sabiedrībai.
Trešais virziens skar virzību uz “nulles birokrātiju” jeb normatīvisma mazināšanu, kas paredz pāriet uz efektivitātes auditiem, administratīvo procedūru vienkāršošanu un atskaišu mazināšanu.
Ceturtais virziens paredz atlīdzības politikas pārskatīšanu, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot algu griestus valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātā algu apjoma, kā arī pārskatīt prēmijas un piemaksas.
Piektais virziens paredz centralizēt atbalsta funkcijas un izvērtēt mazo iestāžu lietderību. Valsts kanceleja rosina fokusēties uz atbalsta funkciju pakāpenisku centralizāciju.
Sestais reformas virziens paredz celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību. Septītais virziens paredz ieviest uz rezultātu orientētu darba snieguma vadību, kas nozīmē, ka visiem iestāžu vadītājiem būs definēti vienoti snieguma rādītāji, kas tiks regulāri mērīti un publicēti.
Astotais virzies paredz ieviest projekta komandu darbu valdības prioritāšu īstenošanai. Plānots īstenoti izmēģinājuma projekti divām valdības prioritātēm, ieviešot projektu komandas pieeju, tādējādi stiprinot horizontālo sadarbību un fokusējoties uz rezultātu sasniegšanu, nevis procesu.
Devītais virziens paredz nodrošināt stratēģisko komunikāciju par valdības prioritātēm un reformām. Iecerēts izveidot valsts stratēģiskās komunikācijas sistēmu un īstenot integrētas komunikācijas kampaņas par valdības prioritātēm, skaidrojot sabiedrībai valdības pieņemtos lēmumus.
Savukārt desmitais reformas virziens paredz attīstīt nākotnē nepieciešamās kompetences valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Tādējādi Valsts kanceleja iecerējusi stiprināt valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāti un spēju pielāgoties nākotnes pārmaiņām un izaicinājumiem.
Reformu plāna ievadā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norāda, ka plāns ir solis tuvāk valsts pārvaldei kā vienotai profesionāļu komandai. “Esmu pārliecināts, ka, kopīgi strādājot, lai īstenotu skaidri nospraustos mērķus, mēs tos sasniegsim ātrāk, nekā iecerēts,” atzina Kučinskis.
Savukārt Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis piebilst, ka laikā, kad apkārtējā pasaule nemitīgi pilnveidojas, tiecas pēc aizvien jauniem un jauniem sasniegumiem, valsts pārvalde nevar un nedrīkst atpalikt.
“Reformu plāns sniedz skaidru vīziju par virzieniem, kādos tuvākajā laikā reformējama valsts pārvalde, – ekonomija, efektivitāte, lietderība. Reformas īstenošanai nepieciešama drosme, stingra apņemšanās, zināšanas un līderība. Reformas īstenošana iespējama tikai tad, ja mēs visi kopā strādāsim vienotam mērķim – labākai valsts pārvaldei,” uzsver Citskovskis.
Starp reformu plānā ietvertajiem desmit rīcības virzieniem, vislielāko rezonansi izpelnījušās tās aktivitātes, kas paredz valsts pārvaldē samazināt amata slodžu skaitu par 6%, kā arī pārskatīt un izvērtēt ļoti mazo un mazo valsts iestāžu funkcijas. Visas ministrijas ir sniegušas savu vērtējumu par Valsts kancelejas izstrādāto reformu plānu un liela daļa ministriju paudušas iebildumus pret ieceri par konkrētu skaitu samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, kā arī reformēt mazās valsts institūcijas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2D018B97-8EF8-4F75-B13E-8A08B36EE4CD/
Valsts pārvaldē nodarbināto skaitu līdz 2020.gadam ik gadu samazinās par 2%
Rīga, 14.nov., LETA. Valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadu tiks samazināts par 2%, paredz šodien ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.
Ministri šodien vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to Valsts kancelejā, kura apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
Tāpat ministri vienojās, ka atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.
Valsts kancelejā norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6 % jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.
“Tas nepieciešams, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo rādītāju un turpmāk nepārsniegtu to. Ievērojot vēsturisko pieredzi, ka jebkāds nodarbināto skaita samazinājums valsts pārvaldē tiek argumentēts kā absolūti neiespējams, nepieciešams centralizēti noteikt samazināmo amata slodžu skaitu katrā resorā, ievērojot gan pašreizējo vakanču īpatsvaru, gan resora kopējo lielumu,” norādīja Valsts kancelejā.
Plānots, ka vadlīnijas nodarbināto skaita samazināšanai resorā tiks izstrādātas Valsts kanceleja sadarbojoties ar nozares ministriju, ņemot vērā tādus kritērijus kā plānotās aiziešanas, amatu klasifikācija, atbalsta funkciju centralizēšana, brīvprātīgs samazinājums. Izstrādājot vadlīnijas, tiks vērtēts arī reģionālais aspekts, lai nodarbināto skaita samazinājums neskartu tikai iestādes teritoriālās struktūrvienības.
Vadlīnijas vienlaikus ņems vērā kopš 2015.gada veikto nodarbināto skaita samazinājumu un to neattiecinās uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un karavīriem, valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, amata vietām diplomātiskā un konsulārā dienesta ārvalstu struktūrvienībās un terminētām amata vietām ārvalstu finanšu instrumentu, tajā skaitā Eiropas Strukturālo un investīciju fondu, investīciju nodrošināšanai.
Līdz ar to kopējais nodarbināto skaits, uz kuru tiek attiecināta samazināšana, ir apmēram 50 000.
“Iespējams, ka, veidojot minēto piedāvājumu, kādā no iestādēm samazinājums būs mazāks nekā citās, ievērojot noteiktus nozares plānotās attīstības vai citus apsvērumus. Nodarbināto skaita samazinājumu iespējams īstenot gan vienā reizē, gan proporcionāli vairāku gadu laikā, bet ievērojot katram gadam noteiktos “mērķa griestus”, lai nebūtu iespējams izvairīties no samazināšanas, cerot uz valdības attieksmes maiņu,” atzina Valsts kancelejā.
Pēc nodarbināto skaita samazināšanas ieekonomētie līdzekļi tiks atstāti iestāžu rīcībā un būs priekšnoteikums atlīdzības paaugstināšanai, tādējādi dodot iespēju vadītājiem savā komandā piesaistīt augsta līmeņa ekspertus.
Reformu plāns paredz, ka, iesaistot visas ministrijas, tiks izstrādātas vienotas vadlīnijas nodarbināto skaita samazināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs, tostarp pēc vienotas metodikas nosakot katram no 14 resoriem sasniedzamos mērķa rādītājus attiecībā uz amata vietu skaitu 2018.gada 1.decembrī.
Plāns paredz, ka līdz 2018.gada martam tiks izstrādāta vienota pieeja nodarbināto skaita samazinājumam, vienlaikus atstājot pietiekami lielu elastību resora iestāžu vadītājiem.
Līdz 2018.gada jūlijam būs jāsamazina ilgstošo vakanču skaits resoros. Iecerēts sasniegt situāciju, lai ilgstošo vakanču skaits nepārsniedz 5% no amata vietu skaita.
Plāns arī paredz, ka 2019.gada un 2020.gada martā sabiedrība tiks informēta par nodarbināto skaita samazinājumu valsts tiešajā pārvaldē. Savukārt līdz 2020.gada decembrim ir jāveic jaunu amata vietu “iesaldēšanas” uzraudzība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C96AC-11CA-21DA-8EEB-5597E2753B62/
Valsts pārvaldē mazinās birokrātiju un ieviesīs inovatīvas darba metodes
Ministru kabinets otrdien, 14.novembrī, apstiprināja Valsts pārvaldes reformu plānu ar mērķi virzīties mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi, kas strādā visas sabiedrības labā. Lai to panāktu, valsts pārvaldē ieviesīs uz efektivitāti, ekonomiju un inovatīvu pieeju balstītus risinājumus, nepalielinot valsts budžeta izdevumus.
Valsts pārvaldes reformu plāns 2020 paredz triju gadu laikā sniegt impulsu valsts pārvaldes attīstībai, darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Plānā ietvertie desmit reformu virzieni ir rīki mūsdienīgas valsts pārvaldes izveidei.
„Es augsti vērtēju to, ka valsts pārvaldē jau šobrīd strādā profesionāļi, kuri ar savām zināšanām un prasmēm ik dienas neatlaidīgi strādā iedzīvotāju labā. Viņi būs mums ļoti nepieciešami arī turpmāk. Tādēļ mēs rūpēsimies, lai ikviens, kas vēlas, varētu attīstīt savas spējas, un būtu motivēts turpināt strādāt valsts pārvaldē,” uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Vienlaikus J.Citskovskis akcentē, ka “mums visiem ir vēl jāmācās, sevi jāpilnveido un jākļūst drosmīgākiem, lai spētu reaģēt uz pārmaiņām pasaulē un varētu darba tirgū konkurēt ar privāto sektoru par ierobežotiem cilvēkresursiem. Ir pienācis laiks ar darbiem apliecināt sabiedrībai, ka mēs varam strādāt efektīvāk, lietderīgāk un ekonomiskāk. Es zinu, ka kopā mēs to spējam!”.
Tuvāko trīs gadu laikā valsts pārvaldei ir jāīsteno “nulles birokrātijas” principi – jāatsakās no nevajadzīgas birokrātijas un jāvirzās uz mazas un analītiskas valsts pārvaldes modeli. Turpmākā valsts pārvaldes regulējuma politika ir jāizstrādā tāda, kas izskauž liekus procesus un regulējumus, samazina iekšējo un ārējo administratīvo slogu un izmaksas.
No 2018. līdz 2020. gadam par 6% plānots samazināt nodarbināto amata slodžu skaitu valsts pārvaldē, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo rādītāju un turpmāk to nepārsniegtu. Ņemot vērā valdības izvirzītās prioritātes, samazinājums neattieksies uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un karavīriem, valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, amata vietām diplomātiskajā un konsulārā dienesta ārvalstu struktūrvienībās, terminētajām amata vietām ārvalstu finanšu instrumentu, tostarp Eiropas Strukturālo un investīciju fondu, investīciju nodrošināšanai.
Tāpat ar reformu plānots pakāpeniski ieviest darba sniegumā balstītu atlīdzības politiku un celt atlīdzības līmeni līdz 80% no darba samaksas līdzīgiem amatiem privātajā sektorā, lai paaugstinātu valsts pārvaldes konkurētspēju un produktivitāti. Nepieciešams strādāt arī pie lētākas un profesionālākas pakalpojumu sniegšanas un veikt mazo un ļoti mazo iestāžu darbības revīziju, lai nodrošinātu visefektīvāko institucionālās pārvaldības modeli.
Lai Valsts pārvaldes reformu plānā iekļautu valsts pārvaldei atbilstošākos risinājumus, Valsts kanceleja dažādos inovatīvos sarunu formātos plaši iesaistīja gan valsts pārvaldes institūcijas, gan sadarbības partnerus, gan sabiedrību kopumā. Piemēram, augsta līmeņa ekspertu ideju hakatonā inovatīvu priekšlikumu attīstīšanai, diskusijā “Ko (ne)var valsts pārvalde?” un citos pasākumos.
Valsts kanceleja aicina ikvienu, kas vēlas, arī turpmāk iesaistīties valsts pārvaldes reformu pasākumu tālākā izstrādē un ieviešanā, lai pārmaiņas valsts pārvaldē būtu jēgpilnas un kvalitatīvas.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/3DA96A81-6472-418B-AC67-CA4EBEBE30DE/
Plāno mazināt atalgojuma plaisu starp “bagātajām” un “nabadzīgajām” valsts iestādēm
Rīga, 14.nov., LETA. Šodien Ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns paredz izlīdzināt atšķirīgo darba samaksu tā dēvētajās “bagātajās” un “nabadzīgajās” valsts iestādēs.
Valsts kancelejā skaidroja, ka reformas mērķis ir pakāpeniski ieviest darba sniegumā balstītu atlīdzības politiku un celt atlīdzības līmeni līdz 80% no darba samaksas līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā, lai paaugstinātu valsts pārvaldes konkurētspēju un produktivitāti.
“Atlīdzības sistēmas pilnveidošanā ir nepieciešams pārskatīt darba samaksas mainīgo daļu – piemaksas un prēmijas -, mazinot to skaitu un apmēru, vienlaikus nodrošinot elastīgus rīkus iestāžu vadītājiem, piemēram, aprūpētā darba uzteikuma atsevišķas sadaļas,” norādīja Valsts kancelejā.
Plāns paredz, ka atlīdzības pārskatīšana var tikt īstenota tikai esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Daļa reformas īstenošanai nepieciešamā finansējuma tiks gūta, īstenojot šajā plānā piedāvāto nodarbināto skaita samazinājumu, kā arī ieviešot obligāto ikgadējo efektivitātes ietaupījumu.
“Nedrīkst ignorēt, ka vēsturiski ir izveidojušās būtiskas atšķirības iestāžu atlīdzību fondos, tādējādi veidojot dalījumu “bagātajās” un “nabadzīgajās” iestādēs. Lai mazinātu plaisu starp iestādēm un līdzīgā darbā nodarbināto atlīdzību, ir veicami pasākumi darba samaksas izlīdzināšanai valsts pārvaldē,” uzsvēra Valsts kancelejā.
Politikas īstenošanas rezultātā identificēto negatīvo seku likvidēšanai, piemēram, viena vai vairāku resoru nonākšanu būtiski sliktākos apstākļos, salīdzinot ar vidējiem rezultātiem, iespējams, Saeimai un Ministru kabinetam būs nepieciešams pieņemt papildu lēmumus, vienlaikus analizējot, vai attiecīgajā resorā ir darīts viss iespējamais efektivitātes uzlabošanai.
Šādā situācijā tiks vērtēta arī resorā ietilpstošo iestāžu vadītāju personīgā atbildība un viņu pieņemtie un nepieņemtie lēmumi attiecībā uz radušos situāciju.
Reformu plāns paredz līdz šā gada decembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību. Savukārt līdz 2019.gada martam iecerēts veikt atlīdzības sistēmas monitoringu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C96AF-1663-1C7D-7C52-A17FE9E20433/
Līdz 2018.gada beigām vērtēs mazo iestāžu efektivitāti un iespējamu apvienošanu
Rīga, 14.nov., LETA, Līdz 2018.gada beigām resora vadītājiem jāizvērtē mazo iestāžu efektivitāte un iespējama apvienošana, paredz šodien Ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.
Reformu plānā Valsts kanceleja iesaka veikt mazo un ļoti mazo iestāžu darbības revīziju, lai nodrošinātu visefektīvāko institucionālās pārvaldības modeli.
“Iestāžu skaita samazināšana ne vienmēr nodrošina būtisku līdzekļu ietaupījumu, taču noteikti padara resora administratīvo vadību daudz vienkāršāku un saprotamāku sabiedrībai,” piebilda Valsts kancelejā.
Reformu plāns paredz, balstoties uz Valsts kontroles revīziju rezultātiem, kā arī iepriekšējos gados veikto funkciju auditu rezultātiem, līdz 2018.gada beigām nodrošināt ļoti mazo un mazo iestāžu efektivitātes celšanu un radniecīgo iestāžu vai funkciju apvienošanu. Primāri atbildīgs par šā uzdevuma īstenošanu ir katra resora vadītājs.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi, ka nepastāv šķēršļu to reorganizēšanai vai likvidēšanai.
Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.
Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.
14 no 17 iestādēm norādījušas, ka tās sniedz būtiskus pakalpojumus nozīmīgai sabiedrības daļai, tomēr tikai puse no izvērtētajām iestādēm ir interesējusies par un apkopo sabiedrības viedokli par to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Valsts kontrole secinājusi, ka virknē gadījumu iestādes pašas sev nosaka neambiciozus un viegli sasniedzamus rezultātus, kas nozīmē, ka iestādes darbība formāli vienmēr būs efektīva.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C96A2-16A2-E2AE-C394-67BFD745DD59/
Citskovskis: Pēc valsts pārvaldes reformas darbu turpinās spējīgākie un motivētākie darbinieki
Rīga, 14.nov., LETA. Pēc valsts pārvaldes reformas darbu turpinās spējīgākie un motivētākie darbinieki, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldes reformas uzdevums nav atlaist darbiniekus vai likvidēt mazās iestādes, bet gan nodrošināt efektīvāku valsts pārvaldi.
Tajā pašā laikā, komentējot reformu plānā ietverto aktivitāti – samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jeb 3500, Citskovskis atzina, ka reformas mērķis ir panākt, lai valsts pārvaldē paliek strādāt spējīgākie un motivētākie.
Lai gan patlaban nav zināms darbinieku atlaišanas mehānisms, Valsts kancelejas direktors uzskata, ka viena no metodēm, ko vairākas iestādes jau pielieto, ir saudzīgā atbrīvošanas politika. Piemēram, kādam valsts pārvaldes darbiniekam aizejot pensijā vai mainot darba vietu, iestāde izvērtē, vai ir iespējams pārkārtot procesus un nepieņemt amatā jaunu cilvēku.
Citskovskis arī neizslēdz darbinieku piespiedu atlaišanu, bet Valsts kanceleja kopā ar ministrijām vēl meklēs risinājums, kā labāk veikt valsts pārvaldes reformu un darbinieku skaita samazināšanu.
Jau ziņots, ka valsts pārvaldes nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadus tiks samazināts par 2%, paredz šodien Ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.
Ministri šodien vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu par 6% un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to Valsts kancelejā, kura apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
Tāpat ministri vienojās, ka atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.
Valsts kancelejā norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6 % jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D73A489E-E890-4C84-BC8E-233622077BAB/
Premjers: Valsts pārvaldes reformas mērķis nav iedzīt bailes
Rīga, 14.nov., LETA. Šodien valdībā atbalstītās valsts pārvaldes reformas mērķis nav iedzīt bailes, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Komentējot vienu no valsts pārvaldes reformas aktivitātēm, kas paredz samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jeb 3500, Kučinskis norādīja, ka ne visās ministrijās un iestādēs štata samazināšana notiks vienādi, jo ir jomas, kurās darbinieku skaitu nevar samazināt par 6%, bet ir iestādes, kurās varbūt darbinieku skaitu būs iespējams samazināt par lielāku procentu.
Kučinskis ir pārliecināts, ka valsts pārvaldes reformai veltītais laiks – trīs gadi – ir pietiekams, lai efektivizētu procesus un iestāžu vadības sistēmu, turklāt reformas mērķis nav baidīt valsts pārvaldē strādājošos.
“Mēs neesam ieinteresēti iet uz priekšu ar šoka terapiju un visos iedzīt bailēs,” uzsvēra Kučinskis.
Jau ziņots, ka valsts pārvaldes nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadus tiks samazināts par 2%, paredz šodien Ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.
Ministri šodien vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu par 6% un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to Valsts kancelejā, kura apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
Tāpat ministri vienojās, ka atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.
Valsts kancelejā norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6 % jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AE81B54B-9EAE-4D94-A6C1-00980EBC695E/
Valsts pārvaldē reformas apņemas veikt “ar atkāpēm”, nevis “kā skaldot ar cirvi”
Rīga, 14.nov., LETA. Valsts pārvaldes reforma nenotiks bez iepriekšējas analīzes, tās nenotiks kā skaldot ar cirvi, šodien Ministru kabineta sēdē sacīja valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).
Ministri šodien uzklausīja Valsts kancelejas izstrādāto valsts pārvaldes reformu plānu. Asākās diskusijas ministru starpā izvērtās par ieceri samazināt par 6% valsts pārvaldē strādājošo skaitu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pauda bažas par valsts pārvaldes reformas ietekmi uz viņu pārstāvētajām jomām.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aicināja nenoteikt, ka valsts pārvaldē nodarbināto skaits jāsamazina par 6%, ņemot vērā, ka ir iestādes, kas strādā efektīvi, un ir tādas, kas nestrādā efektīvi.
Kučinskis uzsvēra, ka, sākot jebkuru reformu, vienmēr ir daudz jautājumu. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka nekādas reformas nenotiks bez iepriekšējās analīzes, jo situācijas ministrijās un valsts iestādēs ir atšķirīgas.
“Vispirms ministrijas nāks klajā ar savu analīzi un priekšlikumiem. Bet kopumā neatkāpsimies no mērķa padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un konkurētspējīgāku,” sacīja ministru prezidents.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) kā veiksmīgu piemēru štata samazināšanai minēja Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas sākotnēji pretojās reformām, tomēr šī gada laikā tika panākts sākotnēji uzstādītais mērķis – par 10% samazināt VID darbinieku skaitu.
“Ir jābūt skaidram mehānismam, kas ļautu iestādes vadītājam pieņemt lēmumu par to, kurš darbinieks ir svarīgs un kurš nav. Piemēram, vairāku iestāžu vadītāji ir pauduši vēlmi atstāt amatā gados jaunākus darbiniekus,” piebilda ministre.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka norma par 6% tika atzīta kā piemērota, ņemot vērā starptautisku pieredzi šādu reformu veikšanā. Turklāt lemšana par to, kā veikt darbinieku samazināšanu, būs katras ministrijas ziņā.
“Katrai ministrijai ir noteikta 6% likme un tās tad elastīgi skatās, kādā veidā samazināt darbinieku skaitu savā resorā. 6% ir nepieciešams noteikt, jo tādējādi varam noteikt objektīvu mērķi. Ja šāds mērķis netiktu noteikts, tad tas būtu labas gribas aicinājums, kuru ņemot vērā, kāda ministrija būs aktīvāka, bet kāda pateiks, ka uz viņiem darbinieku skaita samazināšana neattiecas. Valdībai ir jāvienojas par solidāriem principiem. Valsts kanceleja neuzspiež veidu, kā sasniegt darbinieku samazinājumu par 6%, bet gan parāda, kur vēlamies nokļūt pēc trim gadiem,” uzsvēra Citskovskis.
Premjers piebilda, ka nevar atkāpties no mērķa par 6% mazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, tomēr par nodarbinātajiem specifiskās jomās katra ministrija lems pati.
Valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadu tiks samazināts par 2%, paredz šodien ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.
Ministri šodien vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to Valsts kancelejā, kura apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
Tāpat ministri vienojās, ka atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.
Valsts kancelejā norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6 % jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.
“Tas nepieciešams, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo rādītāju un turpmāk nepārsniegtu to. Ievērojot vēsturisko pieredzi, ka jebkāds nodarbināto skaita samazinājums valsts pārvaldē tiek argumentēts kā absolūti neiespējams, nepieciešams centralizēti noteikt samazināmo amata slodžu skaitu katrā resorā, ievērojot gan pašreizējo vakanču īpatsvaru, gan resora kopējo lielumu,” norādīja Valsts kancelejā.
Plānots, ka vadlīnijas nodarbināto skaita samazināšanai resorā tiks izstrādātas Valsts kanceleja sadarbojoties ar nozares ministriju, ņemot vērā tādus kritērijus kā plānotās aiziešanas, amatu klasifikācija, atbalsta funkciju centralizēšana, brīvprātīgs samazinājums. Izstrādājot vadlīnijas, tiks vērtēts arī reģionālais aspekts, lai nodarbināto skaita samazinājums neskartu tikai iestādes teritoriālās struktūrvienības.
Vadlīnijas vienlaikus ņems vērā kopš 2015.gada veikto nodarbināto skaita samazinājumu un to neattiecinās uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un karavīriem, valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, amata vietām diplomātiskā un konsulārā dienesta ārvalstu struktūrvienībās un terminētām amata vietām ārvalstu finanšu instrumentu, tajā skaitā Eiropas Strukturālo un investīciju fondu, investīciju nodrošināšanai.
Līdz ar to kopējais nodarbināto skaits, uz kuru tiek attiecināta samazināšana, ir apmēram 50 000.
“Iespējams, ka, veidojot minēto piedāvājumu, kādā no iestādēm samazinājums būs mazāks nekā citās, ievērojot noteiktus nozares plānotās attīstības vai citus apsvērumus. Nodarbināto skaita samazinājumu iespējams īstenot gan vienā reizē, gan proporcionāli vairāku gadu laikā, bet ievērojot katram gadam noteiktos “mērķa griestus”, lai nebūtu iespējams izvairīties no samazināšanas, cerot uz valdības attieksmes maiņu,” atzina Valsts kancelejā.
Pēc nodarbināto skaita samazināšanas ieekonomētie līdzekļi tiks atstāti iestāžu rīcībā un būs priekšnoteikums atlīdzības paaugstināšanai, tādējādi dodot iespēju vadītājiem savā komandā piesaistīt augsta līmeņa ekspertus.
Reformu plāns paredz, ka, iesaistot visas ministrijas, tiks izstrādātas vienotas vadlīnijas nodarbināto skaita samazināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs, tostarp pēc vienotas metodikas nosakot katram no 14 resoriem sasniedzamos mērķa rādītājus attiecībā uz amata vietu skaitu 2018.gada 1.decembrī.
Plāns paredz, ka līdz 2018.gada martam tiks izstrādāta vienota pieeja nodarbināto skaita samazinājumam, vienlaikus atstājot pietiekami lielu elastību resora iestāžu vadītājiem.
Līdz 2018.gada jūlijam būs jāsamazina ilgstošo vakanču skaits resoros. Iecerēts sasniegt situāciju, lai ilgstošo vakanču skaits nepārsniedz 5% no amata vietu skaita.
Plāns arī paredz, ka 2019.gada un 2020.gada martā sabiedrība tiks informēta par nodarbināto skaita samazinājumu valsts tiešajā pārvaldē. Savukārt līdz 2020.gada decembrim ir jāveic jaunu amata vietu “iesaldēšanas” uzraudzība.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/80FC2829-71EF-4EC7-86D0-9D02AD95E713/
